Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62020TN0601

Lieta T-601/20: Prasība, kas celta 2020. gada 29. septembrī – Tirrenia di navigazione/Komisija

OV C 378, 9.11.2020, pp. 46–48 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

9.11.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/46


Prasība, kas celta 2020. gada 29. septembrī – Tirrenia di navigazione/Komisija

(Lieta T-601/20)

(2020/C 378/56)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tirrenia di navigazione SpA (Roma, Itālija) (pārstāvji: B. Nascimbene un F. Rossi Dal Pozzo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kas attiecas uz 1. panta 3. punktu;

pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 2. pantu, kurā ir uzdots atgūt varbūtējo atbalstu, uzdodot to veikt nekavējoties un faktiski;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir par Komisijas 2020. gada 2. marta lēmuma C(2020) 1108 final par valsts atbalstu C 64/99 (ex NN 68/99), ko Itālija īstenojusi par labu kuģniecības uzņēmumiem Adriatica, Caremar, Siremar, Saremar un Toremar (Gruppo Tirrenia), atcelšanu daļā, kurā 1. panta 3. punktā atbalsts, kas laikposmā no 1992. gada janvāra līdz 1994. gada jūlijam tika piešķirts Adriatica maršruta Brindisi/Corfù/Igoumenitsa/Patrasso nodrošināšanai, ir atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un par nelikumīgu, un 2. pantā Itālijai tika uzdots atgūt atbalstu no tā saņēmēja.

Prasības pamatojumam prasītāja ir izvirzījusi trīs pamatus.

1.

Pirmais pamats ir balstīts uz procedūras pārkāpumiem saistībā ar noilguma termiņu, kurā ir jāatgūst valsts atbalsts, kas ir ticis atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka ar pieņemto lēmumu atbildētāja esot pārkāpusi procedūras noteikumus, proti, Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai, 17. pantu, saskaņā ar kuru uz Komisijas tiesībām atgūt atbalstu attiecas 10 gadu noilguma termiņš. Prasītāja apgalvo, ka šis noilguma termiņš esot ticis pārsniegts.

2.

Otrais pamats ir balstīts uz valsts atbalstu regulējošo tiesību normu kļūdainu piemērošanu, uz valsts atbalsta kļūdainu kvalificēšanu kā “jauns atbalsts”, uz prettiesisku lēmumu, ar kuru valsts atbalsts ir ticis atzīts par jaunu un nesaderīgu, kā arī uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi un samērīguma principa pārkāpumu.

Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka Adriatica piešķirtās subsīdijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu (OSP) atbildētāja esot kļūdaini kvalificējusi kā jaunu valsts atbalstu. Prasītāja uzskata, ka Adriatica veikto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu finansēšana ietilpstot 1936. gadā izveidotajā atbalsta shēmā, kurā vēlāk veiktie grozījumi neesot šo shēmu izmainījuši pēc būtības un neesot to pārvērtuši par jaunu atbalsta shēmu.

Turklāt atbildētāja esot kļūdaini kvalificējusi kā nesaderīgas ar iekšējo tirgu OSP subsīdijas, kas laikposmā no 1992. gada janvāra līdz 19994. gada jūlijam tika piešķirtas Adriatica saistībā ar maršruta Brindisi/Corfù/Igoumenitsa/Patrasso nodrošināšanu. Atbildētāja uzskata, ka Adriatica piešķirtā atbalsta nesaderība izrietot no apstākļa, ka šajā laikposmā tā esot bijusi vienošanās dalībniece attiecībā uz cenu noteikšanu komerciālajiem transportlīdzekļiem maršrutā Brindisi/Corfù/Igoumenitsa/Patrasso.

Saistībā ar otro pamatu prasītāja apgalvo, ka atbildētāja neesot pienācīgi izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, kas tai esot saistošs atbilstoši prasībām, kuras izriet no LESD 296. panta 2. punkta un no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkta. Prasītāja uzskata, ka tādējādi apstrīdētajā lēmumā ietvertais pamatojums esot tik nepietiekams, ka Vispārējai tiesai esot liegts īstenot likumības pārbaudi.

Prasītāja arī apgalvo, ka esot pieļauts samērīguma principa pārkāpums.

3.

Trešais pamats ir balstīts uz juridiskās noteiktības un labas pārvaldības principu pārkāpumu saistībā ar procedūras ilgumu, kā arī uz tiesiskās paļāvības principa attiecināšanu uz konkrēto lietu.

Šajā ziņā tā apgalvo, ka kopumā procedūra, kuras rezultātā ir ticis pieņemts apstrīdētais lēmums, esot bijusi nesamērīgi ilga, un līdz ar to esot pārkāpti juridiskās noteiktības un labas pārvaldības principi. Tāpat arī procedūras ilgums esot prasītājai ļāvis gūt paļāvību, ka pasākumi, kas uz to attiecas, netiks atzīti par jaunu un nesaderīgu valsts atbalstu. Turklāt prasītāja uzskata, ka atbildētāja neesot varējusi uzdot pienākumu atgūt atbalstu, jo tas esot pretrunā Savienības tiesību vispārējam principam.


Top