—

pieņemt celto prasību;

—

apmierināt prasību pēc būtības;

—

nospriest, ka 2019. gada 3. oktobra un attiecīgi 2019. gada 9.oktobra lēmums ir prettiesisks un ļaunprātīgs;

—

tādējādi iepriekš minēto iemeslu dēļ piespriest Eiropas Investīciju bankai segt prasītājam nodarīto morālo kaitējumu 143 915,70 EUR apmērā un mantisko kaitējumu 1 726 988,40 EUR apmērā, vai maksāt jebkādu citu pat lielāku summu, ko ex aequo et bono novērtē Vispārējā tiesa vai eksperti, kopā ar likumiskajiem procentiem par laikposmu no šīs prasības iesniegšanas tiesā līdz pilnīgai summas samaksai;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Eiropas Investīciju fonda statūtu 20. pants, saskaņā ar kuru “ģenerāldirektoru ieceļ augstākais uz pieciem gadiem, un viņu var iecelt amatā atkārtoti”.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērota 2014. gada 5. marta vēstule par prasītāja pieņemšanu darbā un šīs vēstules pielikums, jo no šiem dokumentiem un no prasītāja amata pilnvaru pagarināšanas ilgāk par 2017. gada 15. martu izrietot piekrišana, kas viņam piešķir tiesības strādāt līdz 67 gadu vecuma sasniegšanai un pat ilgāk.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka pret prasītāju esot tikusi vērsta tieša diskriminācija viņa vecuma dēļ. Prasītājs uzskata, ka, noraidīdama viņa kandidatūru, balstoties tikai uz prasītāja vecuma, atlases komisija esot pārkāpusi nediskriminācijas principu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērota prasītāja konfidenciālo un personas datu aizsardzība. Prasītājs uzskata, ka, balstīdama savu lēmumu uz vēstules par prasītāja pieņemšanu darbā saturu, atlases komisija esot atzinusi, ka tā ir iepazinusies ar dokumentu, kuram šai komisijai nebija tiesību piekļūt un kurā ir atspoguļoti prasītāja personas dati.