Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Paplašināšanās tiesību aktu kopums 2018”

(2019/C 86/02)

Ziņotājs: Franco IACOP (IT/PSE), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionālās padomes loceklis Atsauces dokuments: 2018. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku COM(2018) 450 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Ievadpiezīmes

1.

ar ieinteresētību raugās uz Komisijas atjaunoto apņemšanos ES paplašināšanās jomā, kas atspoguļojas ne tikai izskatāmajā paziņojumā COM(2018) 450 final, bet arī 2018. gada februāra stratēģiskajā dokumentā par Rietumbalkānu valstīm (sk. atzinumu COR 2018/00065) un lēmumā nevilcinoties sākt tiesību aktu pārbaudes ar Albāniju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku pēc tam, kad Padome pozitīvi reaģēja uz iespēju, balstoties uz Eiropas Komisijas sagatavoto novērtējuma ziņojumu un ar nosacījumu, ka ir nodrošināts vajadzīgais progress, pieņemt lēmumu par sarunu sākšanu 2019. gada jūnijā;

2.

uzsver, ka paplašināšanās procesam arī turpmāk ir jābūt ES prioritātei, un piekrīt Komisijai, ka šā procesa centrā ir jābūt tiesiskumam, taisnīgumam, pamattiesībām un minoritāšu tiesību ievērošanai un aizsardzībai;

3.

atgādina, ka šajā procesā ir svarīgi iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības (VRP), un aicina kandidātvalstis (Albāniju, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Serbiju un Turciju) un potenciālās kandidātvalstis (Bosniju un Hercegovinu un Kosovu (*1)) stiprināt administratīvās decentralizācijas stratēģijas saistībā ar subsidiaritātes principa piemērošanu praksē;

4.

atzinīgi vērtē to, ka Padomes 2018. gada prezidentvalstis ir iekļāvušas Rietumbalkānu valstu jautājumus kā prioritātes attiecīgajā pusgadā, kā arī atzinīgi vērtē samita organizēšanu Sofijā un sagaida, ka tajā parakstītā deklarācija īsā laikā kļūs par konkrētām iniciatīvām;

5.

pauž nožēlu saistībā ar novērojumu, ka Rietumbalkānos mazinās reformu īstenošanas aktivitāte, kas orientēta uz pievienošanos ES, un ka tas iedzīvotājos ir izraisījis šaubas un skepsi;

6.

pauž nožēlu, ka situācijas attīstība Turcijā līdz vēlēšanām jūnijā un pēc tām ir radījusi pakāpenisku tiesiskuma vērtību un principu ievērošanas samazināšanos, tādēļ Rietumbalkānu valstu un Turcijas perspektīvas pievienoties ES tagad ir atšķirīgas;

7.

ir pārliecināta, ka atjaunotais impulss, ko Rietumbalkāniem (un netieši arī Turcijai) var radīt Komisijas jaunā stratēģija, var atjaunot visu procesu;

8.

pauž cerību, ka jaunā Eiropas teritoriālās sadarbības dinamika, kas izklāstīta nesenajos Komisijas tiesību aktu priekšlikumos kohēzijas (Interreg) un paplašināšanās (IPA III) jomā, var veicināt ciešu sadarbību dalībvalstu un kandidātvalstu, kā arī potenciālo kandidātvalstu VRP starpā;

9.

atkārtoti uzsver, ka Kopenhāgenas kritēriju izpilde plašākajā nozīmē ir un tai arī turpmāk jābūt pamatrādītājam kandidātvalstu piemērotības novērtēšanā ES dalībvalstu statusam;

10.

apstiprina maksimālu gatavību sadarboties ar citām ES iestādēm, lai atbalstītu kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu sagatavošanos un turpmāko pievienošanās virzību;

11.

pauž pārliecību, ka jaunais, Strasbūrā 2018. gada 27. martā parakstītais sadarbības līgums starp RK un Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresu stiprinās abu iestāžu sadarbību un ļaus palielināt sinerģiju un novērst dublēšanos;

12.

norāda, ka viens no efektīvākajiem palīdzības veidiem, ko var sniegt valsts pārvaldes līmenī, ir salīdzinošās apmaiņas iniciatīvas; turklāt norāda, ka daudzām dalībvalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir pilnvaras, kas saistītas ar acquis piemērošanu un ko lietderīgi varētu plašāk koplietot ar līdzīgām kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu struktūrām;

13.

atgādina, ka valstīs, kas vēlas kļūt par ES dalībvalstīm, visai sabiedrībai ir jāiesaistās fundamentālas vērtību reformas īstenošanā un ka šajā saistībā būtiska nozīme ir VRP, jo tieši ar tām iedzīvotāji saskaras savā ikdienas dzīvē;

14.

atkārtoti norāda, ka tikai VRP, ņemot vērā to tiešo saikni ar iedzīvotājiem, var efektīvi informēt par priekšrocībām no dalības ES un vērst uzmanību uz ieguvumiem un labumiem, ko ES nodrošina visu Eiropas, tostarp kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu, iedzīvotājiem;

15.

tāpēc pauž nožēlu, ka izskatāmā paplašināšanās tiesību aktu kopsavilkuma dokumentā nav iekļautas skaidras atsauces uz VRP situāciju, bet tikai nedaudz norādīts uz nepieciešamību panākt pareizu līdzsvaru starp centrālo un vietējo pārvaldi;

Gaidas, priekšlikumi un ieteikumi

16.

sagaida, ka Rietumbalkānu valstīs valdības atsāks virzību uz pievienošanos ES un spēs izprast pozitīvos signālus, kas liecina par būtisku attīstību reālā laika perspektīvā, turklāt pauž cerību, ka reģiona iedzīvotāji ar jaunu konkrētu apņēmību noraidīs nacionālismu, radikalizāciju un identitātē balstītu noslēgšanos un atbalstīs Eiropas ideālu;

17.

sagaida, ka Turcija atteiksies no ārkārtas pasākumu piemērošanas pieejas un atsāks virzību uz tuvināšanos ES, atceļot pasākumus, kas ir mazinājuši tiesiskuma un pamattiesību ievērošanu, un atjaunojot demokrātisko pilnvaru līdzsvaru visos līmeņos – centrālajā, reģionālajā un vietējā;

18.

aicina visas kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis izlēmīgi turpināt administratīvo reformu, kā arī aktīvi īstenot reālus un vienlaikus vērienīgus decentralizācijas mērķus, budžetā paredzot atbilstošas dotācijas VRP;

19.

atgādina, ka ir jāveicina ekonomiskā izaugsme un kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošana, nodrošinot to, ka ietekme ir jūtama vietējā līmenī;

20.

atzīmē, ka ir jāsadarbojas ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, lai varētu pārvaldīt migrācijas plūsmas; atgādina, ka atbalstam, ko ES nodrošina Rietumbalkāniem un Turcijai, lai palīdzētu pārvaldīt šīs plūsmas, būtu jāsasniedz arī vietējās un reģionālās pašvaldības, kas katru dienu veic darbu saistībā ar uzņemšanu un atbalsta sniegšanu;

21.

norāda, ka neviena sarunu sadaļa nav vērsta ne uz decentralizācijas procesu, ne uz publiskās pārvaldes un valdības reformu, tādēļ aicina Komisiju iekļaut šos jautājumus visās divpusējās sanāksmēs, kurās tiks izskatītas tās acquis sadaļas, uz kurām attiecas administratīvā decentralizācija, un mudina kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis nodrošināt VRP līdzdalību šajā pievienošanās sagatavošanās procesā;

22.

aicina Komisiju ieviest ad hoc operatīvas metodes, kas ļautu izmantot TAIEX un mērķsadarbības instrumentus sadarbībai starp dalībvalstu un kandidātvalstu, kā arī potenciālo kandidātvalstu VRP;

23.

aicina Komisiju apsvērt iespēju atjaunot Vietējās administrācijas atbalsta instrumentu un reģionālo mācību programmu, kas izmantoti iepriekšējās paplašināšanās procesā;

24.

aicina Komisiju izmēģināt kandidātvalstīs programmas “Sigma” intervences pasākumus VRP līmenī, lai noteiktu vietējās pārvaldības reformas modeļus ar mērķi piemērot acquis;

25.

aicina Komisiju īstenot kultūras un sporta iniciatīvas, kas it īpaši etniskā ziņā jauktās teritorijās tiešā veidā veicinātu visu vietējo iedzīvotāju un jo īpaši jauniešu iesaistīšanos, sekmējot viņu integrāciju un identitātes savstarpēju atzīšanu;

26.

aicina Komisiju uzraudzīt Rietumbalkānu reģiona kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu publisko pārstāvju rīcību dzimumu līdztiesības jomā, kā arī attiecībā uz etniskām un lingvistiskām minoritātēm un LGBI+ kopienu. Eiropas Savienība ir tolerances bākuguns pasaulē, tādēļ uzskatām, ka ikvienai valstij, kas turpmāk pievienosies ES, ir jānodrošina stingrs politisks atbalsts demokrātijas vērtībām gan personu brīvības, gan līdztiesības aizstāvības jomā;

27.

aicina Komisiju rīkoties un īstenot kopīgas iniciatīvas – tostarp arī Berlīnes procesa gaisotnē – ar organizācijām, kas pārzina kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu VRP faktisko situāciju un kas jau ar tām ir izmēģinājušas konkrētus sadarbības veidus, proti, izmantojot NALAS (Dienvidaustrumeiropas Vietējo pašvaldību apvienību tīklu), ALDA (Eiropas Vietējās demokrātijas asociāciju), CEI (Centrāleiropas iniciatīvu) un RSP (Reģionālās sadarbības padomi);

28.

visbeidzot, atgādina Komisijai par steidzamo aicinājumu turpmākajos pārskatos par paplašināšanās procesa virzību veltīt lielāku uzmanību situācijai VRP līmenī, novērtējot administratīvās reformas panākumus – vai panākumu trūkumu – tāpat kā attiecībā uz centrālajām iestādēm, kā arī nākt klajā ar tās analīzi;

Īpašas piezīmes par kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm

Melnkalne

29.

atzinīgi vērtē Melnkalnes ievērojamos rezultātus virzībā uz eiroatlantisko integrāciju;

30.

norāda, ka ir jāpieliek ievērojamas pūles, lai stiprinātu tiesiskumu un demokrātiskas iestādes un lai panāktu visu politisko spēku pilnīgu pārstāvību parlamentā;

31.

pauž bažas par situāciju vārda brīvības jomā, jo īpaši par daudzajiem žurnālistu iebiedēšanas un pret viņiem vērstas vardarbības gadījumiem;

32.

atzinīgi vērtē jaunos noteikumus, kuru mērķis ir ieviest uz nopelniem balstītus darbā pieņemšanas kritērijus gan centrālā un vietējā līmeņa administrācijās, un atzinīgi vērtē to, ka gandrīz visas pašvaldības ir pieņēmušas ētikas kodeksus gan saviem ierēdņiem, gan arī vietējiem ievēlētiem pārstāvjiem;

33.

aicina pārbaudīt ietekmi vietējā līmenī, ko rada jaunais teritoriālās plānošanas un civilās būvniecības likums, kas maina pilnvaru sadalījumu zemes izmantošanas regulējumā;

Serbija

34.

atzinīgi vērtē to, ka, tāpat kā attiecībā uz Melnkalni, Komisija ir norādījusi 2025. gadu kā iespējamu, lai arī optimistiski vērtējamu, pievienošanās termiņu ES;

35.

uzsver, ka šā mērķa sasniegšanai būs vajadzīga milzīga apņemšanās un centieni, jo īpaši, lai stiprinātu tiesiskumu un normalizētu attiecības ar Kosovu;

36.

atzinīgi vērtē sievietes iecelšanu par valdības vadītāju pirmo reizi valsts vēsturē, taču norāda, ka parlaments vēl nav pieņēmis likumu par dzimumu līdztiesību un ir vajadzīgi ievērojami centieni, lai uzlabotu romu, LGBTI personu, cilvēku ar invaliditāti un sociāli neaizsargāto grupu stāvokli;

37.

atzīst Serbijas apņemšanos pārvaldīt migrācijas plūsmas, kas šķērso tās teritoriju;

38.

uzsver, ka korupcijas apkarošana joprojām ir viens no valsts svarīgākajiem uzdevumiem, ka jaunais likums par korupcijas novēršanas aģentūru ir jāpieņem pēc iespējas ātri, bet uzmanība ir jāvelta arī korupcijas prevencijai VRP līmenī;

39.

ar bažām norāda, ka VRP administratīvajās spējās vērojamas nepilnības un ka cilvēkresursi un finanšu resursi, kas šīm iestādēm pieejami, ne vienmēr ir samērīgi ar veicamajiem uzdevumiem, tomēr atzinīgi vērtē 2017. gada beigās pieņemto likumu par darba algām VRP;

40.

mudina Serbiju īstenot konstitucionālos noteikumus par Vojvodinas autonomās provinces finansēšanu, pēc iespējas ātri pieņemot attiecīgos normatīvos aktus; turklāt mudina valdību respektēt vietējo vēlēto pārstāvju neatkarību neatkarīgi no viņu politiskās piederības;

41.

atgādina, ka NVO var būt nozīmīga loma arī vietējā līmenī, un sagaida, ka drīz tiks noteikti kritēriji piekļuvei valsts finansējumam nolūkā nodrošināt efektivitāti un pārredzamību; pauž cerību, ka vienmēr tiks nodrošināta vārda brīvība un ka žurnālistiem adresēti draudi un iebiedēšana tiks nekavējoties nosodīti un apspiesti;

Turcija

42.

atzīst, ka Turcija ir nozīmīga ES partnere, bet nosoda stingros personas brīvības ierobežojumus ar desmitiem tūkstošu cilvēku arestiem un apcietināšanu un ierēdņu masveida atlaišanu, kas ir pretrunā vērtībām un principiem, uz kuriem ir balstīta ES un jo īpaši Eiropas Pamattiesību harta;

43.

atgādina, ka konstitūcijas grozījumus, kuru mērķis bija ieviest prezidentālu sistēmu un kas ir nesen stājušies spēkā, Venēcijas komisija ir novērtējusi negatīvi, jo īpaši attiecībā uz pilnvaru nodalīšanu; turklāt atgādina, ka tiek sagaidīts, ka katra kandidātvalsts ievēros visaugstākos demokrātijas, tiesiskuma un pamatbrīvību standartus, kā arī nodrošinās tiesu sistēmas neatkarību un netraucētu darbību;

44.

pauž nopietnas bažas par vairāk nekā simts demokrātiski ievēlētu pilsētu mēru nepamatotu atbrīvošanu no amata un dažos gadījumos apcietināšanu, kurus valdības iestādes aizstājušas ar uzticības personām, kā arī par spiedienu uz mēriem daudzās citās pilsētās, kas izdarīts, lai viņi atkāptos no amata;

45.

sagaida, ka vietējās vēlēšanas, kas norisināsies līdz 2019. gada martam, tiks organizētas, nodrošinot pilnīgu demokrātijas principu ievērošanu un radot iespēju atjaunot vietējo pašvaldību demokrātisku pārstāvību;

46.

atzīst Turcijas centienus atbalstīt bēgļus un pārvietotās personas savā teritorijā, un uzsver ES finansiālās saistības padarīt šos centienus mazāk apgrūtinošus; sagaida, ka pietiekama ES piešķirto līdzekļu daļa tiks piešķirta tām VRP, kuras ir tieši iesaistītas bēgļu un pārvietoto personu pārvaldībā;

47.

pauž nožēlu, ka Turcija joprojām nepilda asociācijas nolīguma ar ES papildprotokola noteikumus un neatzīst Kipras Republiku; mudina rast taisnīgu, visaptverošu un noturīgu Kipras jautājuma atrisinājumu, balstoties uz attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām un ES acquis, un aicina Turciju ievērot saistības un sekmēt šādu risinājumu; atzinīgi vērtē gan progresu, kas panākts centienos rast savstarpēji pieņemamu risinājumu, gan arī ANO pūliņus nodrošināt sarunu atsākšanu;

48.

aicina Turciju nepārprotami apņemties veidot labas kaimiņattiecības ar visām kaimiņvalstīm; uzsver, ka ir jārespektē ikvienas dalībvalsts tiesības slēgt divpusējus nolīgumus, kā arī izpētīt un izmantot dabas resursus saskaņā ar ES acquis un starptautiskajām tiesībām; uzsver arī to, ka ir jārespektē dalībvalstu suverenitāte un suverēnās tiesības uz savu EEZ, teritoriālajiem ūdeņiem un gaisa telpu;

49.

aicina Turciju sākt karaspēka izvešanu no Kipras un nodalīto Famagustas sektoru nodot ANO saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 550 (1984); uzsver, ka šādi uzticības veidošanas pasākumi abām kopienām pavērtu ekonomiskās, sociālās un reģionālās izaugsmes iespēju; norāda, ka vienošanos var sekmēt vietējo kopienu pilsoniskās sabiedrības dialogs;

50.

atgādina, ka Turcija ir kandidātvalsts kopš 1999. gada un ka pievienošanās sarunas tika sāktas 2005. gadā; norāda, ka pēdējos gados tuvināšanās Eiropas Savienībai process ir zaudējis dinamiku un tika konstatēts nopietns regress attiecībā uz tiesiskuma, pamattiesību un brīvību ievērošanu; uzskata, ka tagad ir Turcijas kārta vērtēt, vai un kādā veidā tā plāno turpināt virzību, kas tika sākta 1987. gadā ar pievienošanās lūgumu;

Albānija

51.

atzinīgi vērtē Padomes 2018. gada jūnija secinājumus un mudina Albāniju veltīt vairāk pūļu, lai nodrošinātu pozitīvu Padomes lēmumu par pievienošanās sarunu sākšanu 2019. gada jūnijā;

52.

atkārtoti uzsver, ka valstij ir jāturpina stiprināt tiesiskumu, jo īpaši piecās galvenajās prioritātēs (valsts pārvaldes reforma, tieslietas, cīņa pret korupciju, cīņa pret organizēto noziedzību, cilvēktiesību, tai skaitā minoritātēm piederīgu personu tiesību un īpašuma tiesību, veicināšana un ievērošana);

53.

atzinīgi vērtē tiesnešu un prokuroru atkārtotas vērtēšanas procesu, kas jau ir devis taustāmus rezultātus;

54.

atzīst, ka politisko spēku vairākums un opozīcija apliecināja spēju nodrošināt 2017. gada vēlēšanu pienācīgu norisi, taču uzsver, ka EDSO joprojām ir konstatējusi nepilnības; sagaida, ka saistībā ar 2019. gada vietējām vēlēšanām tiks veikti atbilstoši grozījumi vēlēšanu likumā;

55.

atzinīgi vērtē centienus reformēt tiesību aktus par VRP, taču pauž nožēlu, ka bieži vien šīs iestādes nepieņem uz nopelniem balstītas atlases metodes un ka likums par civildienestu kopumā netiek atbilstīgi piemērots vietējā līmenī;

56.

pauž nožēlu, ka pamattiesību jomā ir aizkavējusies jaunā tiesībsarga biroja galveno līdzstrādnieku iecelšana, turpretī joprojām ir gadījumi, kas saistīti ar asinsatriebību un paražu sodiem, un nepieļaujamu vardarbības līmeni ģimenē;

57.

pauž cerību, ka valsts turpinās īstenot reformas svarīgākajās prioritārajās jomās un ar maksimālu apņēmību risinās nākotnes uzdevumus, kad sāksies tiesību aktu analītiskā pārbaude (screening) saistībā ar acquis;

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

58.

atzinīgi vērtē Padomes 2018. gada jūnija secinājumus un mudina bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku veltīt vairāk pūļu, lai nodrošinātu pozitīvu Padomes lēmumu par pievienošanās sarunu sākšanu 2019. gada jūnijā;

59.

atzinīgi vērtē politisko drosmi, ko apliecinājusi pēc Pržino nolīguma un vēlēšanām 2016. gada beigās izveidotā jaunā valdība un kas ļāva panākt kompromisu ar Grieķiju attiecībā uz valsts oficiālo nosaukumu; sagaida, ka nepieciešamais konstitūcijas reformas process tiks pabeigts ātri;

60.

atzinīgi vērtē arī atvērtību dialogam ar citām reģiona valstīm un jo īpaši ar Bulgāriju;

61.

atzinīgi vērtē 2017. gada oktobrī notikušās vietējā līmeņa vēlēšanas un to, ka tās notikušas vispārēji atbilstīgā veidā;

62.

atgādina, ka 2001. gadā Ohridas pamatnolīgumā tika paredzēts decentralizācijas process, kas turpmākajos gados tomēr netika pabeigts; tāpēc atzinīgi vērtē lēmumu palielināt apropriācijas VRP, lai iedzīvotājiem nodrošinātu labāku pakalpojumu piedāvājumu;

63.

atzīmē, ka, neskatoties uz to, ka etniskās attiecības šķiet ne tik saspringtas kā nesenā pagātnē, Ohridas pamatnolīguma attiecīgie noteikumi ir jāīsteno pilnībā;

64.

pauž cerību, ka valsts turpinās īstenot reformas, kas vērstas uz pievienošanos ES un ar maksimālu apņēmību risinās nākotnes uzdevumus, kad sāksies tiesību aktu analītiskā pārbaude (screening) saistībā ar acquis;

Bosnija un Hercegovina

65.

atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada februārī valsts ir beidzot iesniegusi Komisijai atbildes uz tās veikto aptauju;

66.

tomēr norāda, ka kopumā nav panākts būtisks progress reformu īstenošanā, kas vajadzīgas, lai atsāktu valsts attīstību un tās Eiropas perspektīvu;

67.

pauž nožēlu un bažas par politisko vadītāju nespēju pirms valsts līmeņa vēlēšanu rīkošanas panākt vienošanos par jaunu vēlēšanu likumu un par ilgstošo strupceļu vēl joprojām neatrisinātajā Mostaras pašvaldības jautājumā;

68.

atgādina par nepieciešamību precizēt pilnvaru sadalījumu starp vietējām pašvaldībām, kantoniem un reģionālajām pašvaldībām, lai mazinātu konfliktus un veicinātu sadarbību;

69.

atzīst valsts centienus cīņā pret terorismu un radikalizāciju, kā arī aicina turpināt to novēršanu un apkarošanu; norāda, ka ir svarīgi iesaistīt vietējās pašvaldības situācijas uzraudzībā un bijušo radikālo kaujinieku reintegrācijas veicināšanā;

Kosova

70.

konstatē, ka, neraugoties uz iekšējām un ārējām grūtībām, tehniskā un politiskā līmenī turpinās ES veicinātais dialogs ar Serbiju, bet uzsver, ka ir vajadzīga pārliecinātāka un mērķtiecīgāka apņēmība;

71.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzskata, ka visas vīzu režīma liberalizācijas prasības ir izpildītas;

72.

atzinīgi vērtē vietējo vēlēšanu atbilstīgu organizēšanu 2017. gada beigās un vairāk nekā divsimt mēru iecelšanu amatos visā Kosovas teritorijā;

73.

norāda, ka politisko spēku attiecības dažkārt norisinās nepieņemamā formā un veidā, un aicina visas iesaistītās puses sargāt demokrātisko iestāžu prestižu un nodrošināt to darbību;

74.

mudina varas iestādes rīkoties, lai stabilizācijas un asociācijas nolīguma reāla īstenošana sniegtu labumu iedzīvotājiem un veicinātu virzību uz pievienošanos ES.

---

(*1)  Šis nosaukums neskar nostājas par Kosovas statusu un atbilst ANO Drošības padomes (DP) Rezolūcijai Nr. 1244/99 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.