52017AE4464

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52017AE4464 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52017AE4464

Help

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Veicināt nevalstisko dalībnieku pasākumus klimata jomā” (izpētes atzinums pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma)

EESC 2017/04464

OV C 227, 28.6.2018, p. 35–44 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

28.6.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 227/35

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Veicināt nevalstisko dalībnieku pasākumus klimata jomā”

(izpētes atzinums pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma)

(2018/C 227/05)

Ziņotājs:	Mindaugas MACIULEVIČIUS
Līdzziņotājs:	Josep PUXEU ROCAMORA

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 28.11.2017.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Biroja lēmums	4.7.2017.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	6.2.2018.
Datums, kad pieņemts plenārsesijā	15.2.2018.
Plenārsesija Nr.	532
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	192/1/2

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Pāreju uz mazoglekļa un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ir lielā mērā veicinājušas augšupējas iniciatīvas, ko virzīja iedzīvotāji, inovatīvi uzņēmumi un dažādas pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas, kurus kopā dēvē par nevalstiskajiem un reģionālajiem dalībniekiem.

1.2.

Šie dalībnieki var būtiski palīdzēt paātrināt gan attīstību, kurai raksturīgs zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis, gan ilgtspējīgu attīstību. Tūlītēja nevalstisko dalībnieku rīcība samazina ar pāreju uz mazoglekļa ekonomiku saistītās izmaksas, kā arī mazina jau šobrīd notiekošo klimata pārmaiņu tūlītējo ietekmi.

1.3.

Pēdējos gados ir strauji palielinājies nevalstisko dalībnieku klimata jomā īstenoto pasākumu skaits, apjoms un līmenis (1). Tomēr nevalstiskie dalībnieki joprojām saskaras ar nopietniem šķēršļiem, tāpēc viņiem ir grūti uzsākt un sekmīgi īstenot pasākumus klimata jomā.

1.4.

Turklāt pieaug dažādība starp nevalstiskajiem dalībniekiem un to darbībām klimata jomā, jo tie darbojas dažādās vidēs, kam ir raksturīgas īpašas vajadzības un resursi. Šīs daudzveidības pienācīga analīze un izpratne ir priekšnoteikums paātrinājuma sasniegšanai klimata pasākumu jomā.

1.5.

Atzīstot nevalstisko dalībnieku lielo potenciālu virzīt pasaules mēroga centienus klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanās to ietekmei sekmēšanā, EESK aicina izveidot “Eiropas dialogu par nevalstisko dalībnieku pasākumiem klimata jomā” (ED-NSCA), lai stiprinātu un paplašinātu Eiropas mēroga nevalstisko rīcību klimata jomā.

1.6.

EESK ierosinātajam Eiropas dialogam jābūt tādam, kas sniedz pārskatu par klimata pasākumiem ES un palīdz sekot līdzi klimata pasākumu progresam pasaules līmenī.

1.7.

EESK uzsver, ka atzīt un uzsvērt efektīvus, novatoriskus un radošus pasākumus klimata jomā var būt izmaksu ziņā lietderīgs risinājums, kā stimulēt jaunus un atbalstīt jau notiekošos pasākumus. Pasākumus klimata jomā var atzīt, izmantojot tiešsaistes platformu, augsta līmeņa pasākumos un/vai piešķirot apbalvojumus.

1.8.

Eiropas dialogam, kas paredzēts pasākumiem klimata jomā, būtu pastāvīgi jāapkopo atsauksmes un jārisina regulējuma problēmas sadarbībā ar publiskajām iestādēm, lai pakāpeniski izveidotu labvēlīgu pārvaldības vidi augšupējiem pasākumiem klimata jomā. Dialogs būtu jāveido, pamatojoties uz citām līdzīgām iniciatīvām, piemēram, Eiropas enerģētikas dialogu, uz ko aicināja EESK un kas tika izveidots, lai koordinētu enerģētikas pārkārtošanas procesu.

1.9.

Ierosinātā dialoga galējais mērķis ir paātrināt pasākumu īstenošanu klimata jomā, padarot tos pievilcīgus daudziem nevalstiskajiem dalībniekiem, lai tie iesaistītos klimata pasākumos, kā arī panākt, ka pasākumi klimata jomā ir jaunās “ierastās darbības”.

1.10.

EESK uzsver, ka mūsu centienos samazināt emisijas, aizsargāt klimatu un veicināt sociālo un ekonomisko taisnīgumu ir jāizveido sociālais dialogs taisnīgai un ātrai pārejai uz oglekļa nulles emisijām un nulles nabadzību visā pasaulē.

1.11.

EESK ierosina nodrošināt, ka dialogā ne tikai uzsver un atspoguļo pasākumus, bet reaģē arī uz nevalstisko dalībnieku vajadzībām, iedvesmojot veidot jaunas valsts un nevalstisko dalībnieku partnerības, veicinot mācīšanos no līdzbiedriem, apmācot nevalstiskos dalībniekus un dodot viņiem iespēju savā starpā apmainīties ar padomiem, kā arī atvieglojot piekļuvi finansējumam.

1.12.

Ierosinātais Eiropas dialogs darbotos plašākā klimata pārvaldības ekosistēmā, kas izveidota pēc Parīzes nolīguma noslēgšanas. Dialoga organizācijai jābūt vieglai, par prioritāti izvirzot pašreizējo programmu, iniciatīvu un iestāžu stratēģisku sasaisti, nevis jaunu iestāžu izveidi. Šajā sakarā EESK atbalsta Eiropas Parlamenta priekšlikumu izveidot valstu Klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialoga platformas.

1.13.

EESK uzņemsies vadošo lomu dialoga rosināšanā un aicina pārējās ES iestādes, īpaši Eiropas Komisiju, pievienoties centieniem izveidot nevalstiskajiem klimata pasākumiem labvēlīgu vidi, sadarbojoties ar mērķi palīdzēt īstenot dialogu praksē.

1.14.

Kā pirmajam solim Eiropas dialogā par nevalstisko dalībnieku pasākumiem klimata jomā vajadzētu būt pasākumam 2018. gada pirmajā pusgadā, kas pulcētu visu ieinteresēto dalībnieku tīklus, kā arī pārstāvjus no citām ES iestādēm un dalībvalstīm, un kas tiktu organizēts Talanoa dialoga (2) garā un kalpotu centieniem izveidot skaidru rīcības plānu dialogam.

1.15.

Ar šāda dialoga starpniecību EESK paredz būtiski palielināt visu nevalstisko dalībnieku – uzņēmumu, tostarp MVU, sociālo uzņēmumu un kooperatīvu, pilsoniskās sabiedrības grupu, kopienu, kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību un citu ieinteresēto personu – iespējas, lai tie varētu sniegtu reālu un jūtamu ieguldījumu klimata pārmaiņu problēmas risināšanā.

2. Atzinuma priekšvēsture

2.1.

Šis ir izpētes atzinums pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma.

2.2.

Atzinuma pamatā ir 2016. gada jūlijā pieņemtais atzinums “Koalīcija Parīzes nolīguma izpildei” un tam sekojošā konference Designing a framework for bottom-up climate action (Veidot satvaru augšupējiem pasākumiem klimata aizsardzības jomā), kurā bija iespēja apmainīties ar paraugpraksi un apzināt problēmas, kas kavē nevalstisko dalībnieku centienus mazināt klimata pārmaiņas.

2.3.

Pāreju uz mazoglekļa un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku veicināja iedzīvotāju, pašvaldību, patērētāju un inovatīvu uzņēmumu virzītas augšupējas iniciatīvas. Tomēr tālāku progresu bieži vien kavēja administratīvi un regulatīvi šķēršļi, atbilstīgu konsultāciju mehānismu trūkums un nepiemērotas finanšu procedūras.

3. Nevalstisku klimata aizsardzības pasākumu steidzamība

3.1.

Termins “nevalstiskie dalībnieki” attiecas uz dalībniekiem, kuri nav Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Puses. Šāda plašāka izpratne ietver dažādu veidu uzņēmumus, tostarp mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī mikrouzņēmumus, investorus, kooperatīvus, pilsētas un reģionus, arodbiedrības, kopienas un iedzīvotāju grupas, reliģiskās organizācijas, jauniešu grupas, kā arī citas nevalstiskās organizācijas. Šajā atzinumā īpaša uzmanība ir pievērsta to klimata jomas dalībnieku jaunam augšupējam ieguldījumam, kurus vēl nav pilnībā atzinušas ES iestādes un dalībvalstis.

3.2.

Nevalstisko dalībnieku pasākumi klimata aizsardzības jomā ir jāīsteno aizvien steidzamāk vismaz četru iemeslu dēļ:

—

siltumnīcefekta gāzu (SEG) koncentrācija atmosfērā turpina palielināties, pat ja visas valdības īstenotu savu apņemšanos, joprojām trūktu 11–13 gigatonnas (Gt) CO2 ekvivalenta (3). Īstermiņa valsts un nevalstiskie klimata aizsardzības pasākumi var palīdzēt novērst šo trūkumu, turklāt tie ir svarīgi, lai nebūtu jāīsteno vēl radikālāki un dārgāki pasākumi;

—	pašreizējo klimata pārmaiņu radīto ietekmi jūt visā pasaulē. Te jāmin ārkārtēju laika apstākļu izraisītu notikumu skaita pieaugums, lielāki zaudējumi un kaitējums, kā arī izmaiņas laika apstākļu modelī, turklāt šādi apstākļi izraisa neaizsargātu kopienu pārvietošanu un migrēšanu (4),

—

pašreizējā politiskā nestabilitāte, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, un publisko resursu nepietiekamība rada draudus valdību doto solījumu pilnīgai īstenošanai. Pat vairākas Eiropas valstis, kuras ir apņēmušās pilnībā ievērot Parīzes nolīgumu, joprojām nav sasniegušas mērķi, kas nepieciešams, lai pārliecinoši ierobežotu globālo sasilšanu tā, lai temperatūras pieaugums nesasniegtu 2 oC;

—	valdības nosaka politikas satvaru, bet pasākumus praktiski īsteno nevalstiskie un reģionālie dalībnieki, un daudzi no tiem ir inovatīvu un efektīvu pasākumu patiesie līderi, jo īpaši, mazāki, jauni un augšupēji klimata jomas dalībnieki.

3.3.

Nevalstiskie klimata jomas dalībnieki var būtiski palīdzēt paātrināt gan attīstību, kuru raksturo zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis, gan ilgtspējīgu attīstību. Tūlītēja nevalstisko dalībnieku rīcība samazina ar pāreju uz mazoglekļa ekonomiku saistītās izmaksas, kā arī kliedē notiekošo klimata pārmaiņu tūlītējo ietekmi. Tomēr kopumā trūkst izpratnes par to, ka augšupējas iniciatīvas var sekmēt ar dekarbonizāciju un ekoloģisko pāreju saistīto sociālo problēmu pārvarēšanu.

3.4.

Saskaņā ar ES finansēto TESS projektu, kura mērķis ir izpētīt ekociematu ietekmi Eiropā, ja pieci procenti ES iedzīvotāju iesaistītos efektīvās kopienas vadītās klimata pārmaiņu mazināšanas iniciatīvās, oglekļa dioksīda emisiju ietaupījums būtu pietiekami liels, lai 28 ES dalībvalstis par gandrīz 85 % varētu sasniegt izvirzītos saskaņotos 2020. gada emisiju samazināšanas mērķus (5).

3.5.

Turklāt nevalstisko dalībnieku īstenotie pasākumi klimata jomā var stiprināt arī vispārējo klimata pārvaldību. Piemēram:

—	nevalstisko dalībnieku īstenotajos pasākumos varētu gūt informāciju vērienīgākai klimata politikai, apliecinot valdībām, ka ir ticami izvirzīt vērienīgākus klimata mērķus,

—	nevalstisko dalībnieku darbības varētu palīdzēt valdībām īstenot valstu līmeņa politiku un sekmēt valstu prasību izpildi saskaņā ar ES nacionāli noteikto devumu (NND),

—	nevalstiskie dalībnieki varētu palīdzēt apzināt iespējas regulatīvās vides stiprināšanai (6).

3.6.

Nevalstisko dalībnieku darbība var arī kalpot tam, lai parādītu, ka pāreja uz mazoglekļa, aprites un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ir iespēja Eiropas Savienībai palielināt savu konkurētspēju, dodot labumu ES uzņēmumiem. Turklāt tā sniedz iespēju pievērsties ne tikai klimata problēmām, bet arī ilgtspējīgai attīstībai un jo īpaši Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai.

3.7.

Pēdējos gados ir strauji palielinājies nevalstisko dalībnieku klimata jomā īstenoto pasākumu skaits, apmērs un līmenis (7). Tomēr nevalstiskie dalībnieki joprojām saskaras ar nopietniem šķēršļiem, tāpēc viņiem ir grūti rosināt veikt un sekmīgi īstenot pasākumus klimata jomā. (Sk. EESK atzinumu “Koalīcija Parīzes nolīguma izpildei” (8))

3.8.

4. ES ir vajadzīga stratēģiska pieeja nevalstiskās darbības veicināšanai klimata jomā

4.1.

ES ir aizstāvējusi nevalstisko darbību starptautiskā līmenī:

—	ES ir iestājusies par starptautiskām sadarbības iniciatīvām ar daudzām ieinteresētajām personām, risinot ietekmes mazināšanas jautājumus UNFCCC kontekstā.

—	ES ir sekmējusi lielas klimata iniciatīvas, kurās iesaistītas daudzas ieinteresētās personas (9).

—	Atsevišķas dalībvalstis ir atbalstījušas starptautisko klimata rīcības programmu. Piemēram, Francija vadīja vērienīgus mobilizācijas pasākumus Parīzes nolīguma noslēgšanai. Ziemeļvalstis un Nīderlande palīdzēja izstrādāt klimata iniciatīvu platformu (pašreiz to uztur ANO Vides programma).

—	Eiropā bāzētie dalībnieki vada aptuveni 54 % UNFCCC reģistrēto sadarbības iniciatīvu pasākumiem klimata jomā (10).

4.2.

Pilnīgā pretstatā tās spēcīgajai starptautiskajai vadībai, Eiropas Savienībai pašreiz trūkst pamata tādas labvēlīgas vides radīšanai, kas palīdzētu ātrāk Eiropā īstenot nevalstisko dalībnieku pasākumus klimata aizsardzības jomā. Ja šāds pamats netiks izstrādāts, Eiropas Savienība var pazaudēt reālu ieguldījumu, ko sniedz nevalstisko un reģionālo dalībnieku vadītāji. Pašreizējais ES atbalsts dažiem liela mēroga pasākumiem, kuros ir iesaistītas daudzas ieinteresētās personas, nav pietiekams, lai nodrošinātu tādu pārveidi, kādu tā apņēmusies īstenot saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

4.3.

Daudz vairāk uzmanības jāpievērš jauniem, vēl neatzītiem augšupējiem klimata jomas dalībniekiem, kuri patlaban nav pietiekami pārstāvēti ES atbalstītajās iniciatīvās. To potenciālo ieguldījumu nevar novērtēt par augstu. Šādiem klimata pasākumiem labvēlīgas vides veidošana ir efektīvs risinājums par zemām izmaksām, kas ļautu izmantot to ievērojamo sabiedrisko potenciālu.

4.4.

Turklāt, veidojot labvēlīgu vidi, var novērst pašreizējo nestabilitāti nevalstisko klimata pasākumu jomā. Piemēram:

—	pašreiz gan ES atbalstītās iniciatīvās, gan UNFCCC kontekstā pārāk maz ir pārstāvēti mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, sociālie uzņēmumi (tostarp kooperatīvi) (11),

—	lauku pašvaldību un mazāku un vidēja lieluma pilsētu īstenotie klimata pasākumi ir pārāk maz pārstāvēti salīdzinājumā ar lielo metropoļu pasākumiem (12).

4.5.

Tā kā pašreizējie mobilizācijas pasākumi tiek īstenoti galvenokārt starptautiskās klimata politikas līmenī, galveno uzmanību pievēršot īpaši lieliem un/vai pamanāmiem piemēriem, ir steidzami vajadzīga rīcība ES līmenī, lai papildinātu starptautiskos centienus, iesaistot un atbalstot vairāk dažāda veida dalībniekus.

4.6.

Atzīstot nevalstisko dalībnieku lielo potenciālu virzīt pasaules mēroga centienus klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanās to ietekmei sekmēšanā, šajā atzinumā tiek ierosināts izveidot “Eiropas dialogu par nevalstisko dalībnieku pasākumiem klimata jomā” (ED-NSCA), lai stiprinātu un paplašinātu Eiropas mēroga nevalstisko rīcību klimata jomā.

5. Prioritārās jomas rīcībai klimata jomā un vietējo dalībnieku piemēri un vajadzības

5.1.

Tematiskās prioritārās jomas būtu jānosaka, apspriežoties ar pilsonisko sabiedrību.

5.2.

Nodrošinot ciešu atbilstību tematiskajām jomām UNFCCC kontekstā, īpaši ņemot vērā Marrākešas partnerattiecības globālai rīcībai klimata jomā, varētu garantēt ciešu saikni ar Parīzes nolīguma mērķiem.

5.3.

Prioritārās jomas varētu būt šādas: lauksaimniecība un pārtika, mežsaimniecība, zemes izmantošana un ilgtspējīga bioekonomika, krasta aizsardzība un attīstība, ūdens, pilsētas un reģioni, transports, enerģētika, aprites ekonomika un rūpniecība.

5.4.

Ierosinātā dialoga ietvaros varētu pievērsties šādiem starpnozaru tematiem: kompromisi un sinerģija klimata un ilgtspējīgas attīstības jomā, digitalizācijas nozīme, līdzdalības pieeja un taisnīga pāreja.

5.5.

Sociālā uzņēmējdarbība, iedzīvotāju iniciatīvas un sabiedriskais darbs ir tikai daži piemēri tam, kā, izmantojot augšupēju pieeju, var īstenot rīcību klimata politikas jomā. Jau pašreiz tiek sekmīgi īstenotas daudzas iniciatīvas, tomēr daudzas citas tika sāktas, bet neguva panākumus vai dažādu iemeslu dēļ tika pārtrauktas. Lai nevalstiskie dalībnieki un lēmumu pieņēmēji gūtu vērtīgas zināšanas, var izmantot abu kategoriju projektus.

5.5.1.

Lielisks piemērs ir decentralizēta atjaunojamo energoresursu enerģija. Tā būtu jānodrošina, izmantojot vietējās vai reģionālās struktūras, tādējādi vēja, saules un biomasas enerģijas izmantošanas vērtība tiktu radīta vietējā līmenī. Tomēr Eiropas Savienībā pilsoniskās sabiedrības potenciāls šajā jomā tiek izmantots nepilnīgi un pārāk bieži vietējo dalībnieku iesaistīšanos kavē regulatīvie, finansiālie un strukturālie šķēršļi. EESK 2015. gadā sekmīgi aicināja izveidot pilsoniskās sabiedrības virzītu Eiropas enerģētikas dialogu, lai koordinētu enerģētikas pārkārtošanu (13), – tas ir lielākais vienotais pasākums, kas Eiropas Savienībai ir jāveic klimata stabilizācijas jomā.

5.5.2.

Vairāk nekā 1 000 vietējās un reģionālās pašvaldības no 86 valstīm, pārstāvot 804 miljonus iedzīvotāju, Carbonn Climate Registry ietvaros ir ziņojušas par saviem emisiju samazināšanas mērķiem, kas, ja tiktu sasniegti, līdz 2020. gadam varētu nodrošināt 5,6 gigatonnu CO2 ekvivalenta samazinājumu (Gt CO2e), savukārt līdz 2050. gadam – 26,8 Gt CO2e salīdzinājumā ar līmeni 1990. gadā. Kopumā 2030. gadā 7 494 pilsētas un vietējās pašvaldības, kas pārstāv vairāk nekā 680 miljonus iedzīvotāju un ir apņēmušās ievērot Globālo pilsētas mēru klimata un enerģētikas paktu, varētu samazināt 1,3 Gt CO2e gadā no ierastās darbībām, tādējādi laikposmā no 2010. līdz 2030. gadam kopumā nodrošinot 15,64 Gt CO2e (14).

5.5.3.

Pēdējos gados Eiropā palielinās kopienas atbalstītas lauksaimniecības īpatsvars. Vairāk nekā sešos tūkstošos plaši definētu pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu ietvaros 22 Eiropas valstīs 2016. gadā ražoja pārtiku 1 miljonam iedzīvotāju (15). Minētās iniciatīvas ietver pasākumus, sākot no patērētāju un lauksaimnieku partnerattiecībām līdz pat kopienas dārzu un lauku saimniecību izveidei. Tajās tiek veidota ciešāka saikne starp ražotāju un patērētāju, radītas iespējas vietējiem uzņēmumiem un izveidotas jaunas darbvietas, kā arī atjaunota iedzīvotāju saikne ar uzņemto pārtiku, tādā veidā mainot pārtikas ražošanas un patēriņa mehānismus un dodot iespēju iedzīvotājiem nodrošināt pārvaldību ar plašāku līdzdalību.

5.5.4.

Taisnīgas pārejas koncepcija apvieno darba ņēmējus, kopienas, darba devējus un valdības sociālā dialoga kontekstā, ar mērķi nodrošināt konkrētus plānus, politikas pasākumus un ieguldījumus, kas vajadzīgi, lai pārveide būtu ātra un taisnīga. Tā ir galvenokārt orientēta uz darbvietām un iztikas līdzekļiem, un tās mērķis ir nodrošināt, lai neviens neatpaliktu mūsu centienos samazināt emisijas, aizsargāt klimatu un veicināt sociālo un ekonomisko taisnīgumu. Lai garantētu un izveidotu sociālo dialogu taisnīgai pārejai, Starptautiskā Arodbiedrību konfederācija un tās partneri ir izveidojuši Taisnīgas pārejas centru, kurš pulcēs un atbalstīs apvienības, uzņēmumus, sabiedrības, kopienas un investorus sociālā dialoga ietvaros, lai izveidotu plānus, vienošanās, ieguldījumus un politiku ātrai un taisnīgai pārejai uz oglekļa nulles emisijām un nulles nabadzību.

5.5.5.

Enerģētikas, emisiju un ūdens taupības prakses īstenošana ir ietverta rūpniecības nozaru brīvprātīgās programmās un patēriņa samazināšanas iniciatīvās. Šie uzņēmumu panākumi tiek pārraudzīti un bieži vien atspoguļoti. Salīdzinošo novērtējumu starp uzņēmumiem un valstīm arī var izstrādāt saistībā ar šāda veida paraugpraksi.

5.6.

Lai izprastu būtisko dažādību starp nevalstiskajiem dalībniekiem, to atšķirīgajām vajadzībām un resursiem, EESK veica aptauju (16), kura parādīja, ka nevalstisko dalībnieku norādītās visneatliekamākās vajadzības ir šādas:

—	atbalstoša politika/tiesiskā vide,

—	finansiālās vajadzības: piekļuve publiskajiem līdzekļiem un nodokļu atvieglojumiem,

—	tehniskais atbalsts: atvieglot savstarpējo mācīšanos, spēju veidošanu, paraugprakses un zināšanu apmaiņu un informētības palielināšanu,

—	lielāka uzticēšanās, atpazīstamība, izpratne un viņu ieguldījuma atzīšana,

—	uzlabot sadarbību starp dažādiem dalībniekiem privātajā un publiskajā jomā.

6. Ierosinātā Eiropas dialoga par nevalstisko dalībnieku pasākumiem klimata jomā funkcijas

6.1.

Lai veidotu vidi, kas veicina nevalstisko dalībnieku pasākumus klimata jomā, un lai stiprinātu un palielinātu Eiropas mēroga pasākumu tvērumu un līmeni, Eiropas dialogam jābūt tādam, kas reaģē uz politiku un uz nevalstisko dalībnieku darbības prasībām, turklāt tajā vajadzētu pildīt šādas savstarpēji saistītas funkcijas: (1) Pasākumu novērtēšana; (2) Pasākumu atzīšana; (3) Pārvaldības uzlabošana; (4) Paātrināt rīcību klimata jomā; un (5) Atbalstīt rīcību klimata jomā ( ARIAS ).

6.2.

Pasākumu novērtēšana un izsekošana – Eiropas Savienība un tās dalībvalstis gūst labumu no labākas izpratnes par nevalstisko dalībnieku īstenoto klimata pasākumu devumu. Ierosinātais dialogs var sniegt pārskatu par klimata pasākumiem Eiropā un palīdzēt noteikt klimata pasākumu progresu pasaules līmenī UNFCCC kontekstā.

Labāka izpratne gan par ieguldījumu, kas saistīts ar ietekmes mazināšanu, gan par citiem ieguldījumiem ir nepieciešama vairāku iemeslu dēļ:

—	tā var būt pirmā virzība uz to, lai valsts un ES līmeņa klimata politikas īstenošanā iekļautu arī nevalstisko dalībnieku īstenotos pasākumus,

—	konkrētu klimata pasākumu padziļināta izpēte var palīdzēt izstrādāt valsts politiku un apzināt normatīvos šķēršļus, maināma lieluma risinājumus un apstākļus, kādos konkrēti pasākumi ir efektīvi,

—	šāda rīcība var dot arī praktiskas zināšanas nevalstiskajiem dalībniekiem, lai tie varētu efektīvi iesaistīties pasākumos klimata jomā.

6.2.1.

Ierosinātais pamats ļautu novērot vismaz dažu tādu pasākumu gaitu, kurus īsteno nevalstiskie un reģionālie dalībnieki, īpaši ja tie ir apņēmušies īstenot kvantitatīvo emisiju samazināšanu. Tas varētu būt kopvērtējums par Eiropas līmeņa pasākumiem klimata politikas jomā, kā arī brīvprātīgs ziņošanas mehānisms. Būtu jāapsver aizsardzības pasākumi pret “zaļo apvārdošanu” (“ierasta darbība” tiek pozicionēta kā tīra un Parīzes nolīguma mērķiem atbilstoša). Tomēr, neuzliekot dalībniekiem smagus ziņošanas un uzraudzības pienākumus, tam vismaz būtu jāpierāda, ka iniciatīvas nav tikai uz papīra rakstīta apņemšanās. Uzraudzības un novērtēšanas prakses ietvaros kvantitatīvo pieeju varētu papildināt ar kvalitatīvāku stāstu stāstīšanas pieeju, norādot uz to, ko ir iespējams sasniegt.

6.3.

Pašreiz vairums Eiropā īstenoto pasākumu klimata jomā netiek atzīti vai gandrīz netiek atzīti Eiropas līmenī. Tomēr atzīt un uzsvērt īpaši efektīvus, novatoriskus un radošus pasākumus klimata jomā var būt izmaksu ziņā lietderīgi, lai stimulētu jaunus pasākumus un atbalstītu notiekošos pasākumus. Klimata pasākumus var atzīt dažādi, tostarp šādi:

—	plaši atzīstot jaunas un spēkā esošās saistības, izmantojot tiešsaistes platformu,

—	paverot iespējas jauniem klimata jomas dalībniekiem piedalīties gan Eiropas līmenī, gan starptautisko sarunu kontekstā (augsta līmeņa) pasākumos,

—	piešķirot balvas par īpaši sekmīgiem klimata pasākumiem, piemēram, īpašās tematiskajās jomās.

6.4.

Pārvaldības uzlabošana un stiprināšana – nevalstisko dalībnieku grupu līderi varētu apzināt šķēršļus un iespējas uzlabot pārvaldību. Viņu atziņas var palīdzēt apzināt regulatīvos šķēršļus Eiropas, valsts, reģionālā vai vietējā līmenī un sākt to likvidēšanu, kā arī radīt pielāgotu tiesisko regulējumu, ar ko veicina pasākumus klimata jomā. Eiropas dialogā par nevalstisko dalībnieku pasākumiem klimata jomā būtu pastāvīgi jāapkopo atsauksmes un jārisina problēmas sadarbībā ar publiskajām iestādēm, lai pakāpeniski izveidotu labvēlīgu pārvaldības vidi augšupējiem pasākumiem klimata jomā. Taču tas nenotiks, nerisinot jautājumu par politikas vakuumu starp nevalstiskajiem dalībniekiem un lēmumu pieņēmējiem.

6.5.

Paātrināt rīcību klimata politikas jomā – ierosinātās platformas galējais mērķis ir paātrināt pasākumu īstenošanu klimata jomā, padarot tos pievilcīgus daudziem nevalstiskajiem dalībniekiem, kā arī panākt, ka pasākumi klimata jomā ir jaunās “ierastās darbības”. Praksē tas nozīmē turpmāk minēto:

—	palielinātos jaunu tādu nevalstisko dalībnieku skaits, kuri apņemtos veikt pasākumus klimata jomā. Lai palīdzētu paātrināt iniciatīvu īstenošanu, dialogā – iespējams, sadarbībā ar UNFCCC un citiem partneriem – būtu jāpublisko jaunās saistības,

—

ātri tiktu izmantoti risinājumi un mācības, kas tiktu gūtas nevalstisko dalībnieku īstenotajos klimata aizsardzības pasākumos Eiropas līmenī. Lai sekmētu minēto paātrināšanu, dialoga ietvaros varētu rīkot reģionālās tehnisko ekspertu sanāksmes, kuru struktūra būtu līdzīga sanāksmēm UNFCCC sesijās un iekļautos tajās,

—	organizatoriskie partneri varētu laiku pa laikam uzņemties starpnieka lomu jaunās partnerībās un klimata pasākumos īpaši daudzsološās vai steidzamās jomās, izmantojot gan dialoga procesu, gan savas pilnvaras sasaukt dalībniekus,

—	dažkārt nozaru vai teritoriālās iniciatīvas var konkurēt savā starpā, ja netiek noteikta un sekmēta pareizā pieeja sadarbības veicināšanai. “Skats no putna lidojuma” ir vajadzīgs, lai apzinātu trūkumus un iespējamos sadarbības veidus un veidotu jaunas partnerības.

6.6.

Atbalstīt rīcību klimata politikas jomā – ierosinātajā dialogā būtu ne tikai jāuzsver un jāatspoguļo pasākumi, bet jāreaģē arī uz nevalstisko dalībnieku vajadzībām. Var paredzēt dažāda veida atbalstu, tostarp šādu:

—	nodrošināt tīkla vidi, kurā veicina starpniecību jaunās valsts un nevalstisko dalībnieku partnerībās,

—	veicināt mācīšanos no līdzbiedriem un konsultāciju apmaiņu nevalstisko dalībnieku starpā, palīdzot tiem pārvarēt regulatīvos šķēršļus,

—	nodrošināt izglītību un mācīšanos, kā arī stimulēt inovācijas, piemēram, piedāvājot masveida atvērtos tiešsaistes kursus (MOOC), tīmekļseminārus un darbseminārus par konkrētiem jautājumiem (17),

—

atvieglot piekļuvi finansējumam, piemēram, norādot pieejamos kanālus, izpētot inovatīvus finanšu instrumentus (tostarp savstarpējo finansēšanu, kolektīvo finansēšanu un mikrofinansēšanu), ierosinot vienkāršot fiskālos noteikumus un radīt jaunas finansēšanas iespējas, piemēram, atvieglot privāto, starptautisko un daudzpusējo līdzekļu pieejamību.

7. Ierosinātā Eiropas dialoga par nevalstisko dalībnieku pasākumiem klimata jomā darbības veidošana

7.1.

Ierosinātais Eiropas dialogs darbotos plašākā klimata pārvaldības ekosistēmā, kas izveidota pēc Parīzes nolīguma noslēgšanas. Tiek izstrādātas arī citas reģionālās un valstu rīcības programmas un satvari (piemēram, Latīņamerikā un ASV). Eiropas dialogs varētu gūt labumu, sadarbojoties ar šīm platformām un mācoties no tām.

7.2.

Dialoga organizācijai jābūt vieglai, par prioritāti izvirzot pašreizējo programmu, iniciatīvu un iestāžu stratēģisku sasaisti, nevis jaunu iestāžu izveidi. EESK būs skaidri pamanāma loma, uzsākot dialogu un meklējot Eiropas Komisijas un citu ES iestāžu atbalstu un partnerību. Šī institucionālā struktūra nodrošinās uzticamību centienos Eiropas līmenī īstenot pasākumus klimata jomā. Šajā sakarā EESK atbalsta Eiropas Parlamenta priekšlikumu izveidot valstu Klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialoga platformas, kur katrā dalībvalstī notiktu plašas diskusijas par turpmāko valsts politiku klimata un enerģētikas jomā.

7.3.

Tiešsaistes platforma Eiropas dialoga ietvaros var kalpot kā tīrvērtes centrs, kurā tiek reģistrēti un apkopoti Eiropas līmeņa pasākumi klimata jomā un kurš nodrošina visaptverošu datu reģistru, kas var atbalstīt stratēģisko analīzi un sekmēt iekļaušanos vietējā, valstu un ES politikā. Lai optimizētu šāda tīrvērtes centra izmantojamību, tīmekļa vietnei jābūt pieejamai un ar meklēšanas funkciju. Šāda tīmekļa vietne varētu būt sasaistīta ar esošajām platformām, kuras tiek izmantotas UNFCCC kontekstā, tostarp ar NAZCA platformu (18).

7.4.

Ierosinātajam Eiropas dialogam vajadzētu iniciēt pasākumus, kuru mērķis būs sekmēt atzīšanu un nodrošināt atgriezenisko saiti, kā arī mācīšanās un tīklošanas funkcijas nevalstiskajiem dalībniekiem. Daļa minēto pasākumu jau tiek īstenoti, taču tādējādi tie iegūtu jaunu nozīmi. Piemēram:

—	pašreizējās EESK Ilgtspējīgas attīstības novērošanas centra ekspertu sanāksmes varētu gūt papildu nozīmi, ja tās sasaistītu ar UNFCCC procesu, padarot tās par “tehnisko ekspertu sanāksmēm” vai tematiskajiem un reģionālajiem dialogiem, kuros novērtē pašreizējos pasākumus klimata jomā,

—	European Day of Sustainable Communities (Eiropas ilgtspējīgu kopienu diena), ko organizē ECOLISE sadarbībā ar EESK, varētu vērst uzmanību uz vietējām kopienām un atzīt to ieguldījumu pasākumos klimata aizsardzības jomā,

—	ES iestāžu atbalstītajos gada pasākumos (piemēram, Zaļā nedēļa, ES Ilgtspējīgas enerģijas nedēļa, Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļa utt.) varētu rīkot sesijas, kuras veltītas nevalstisko dalībnieku īstenotajiem pasākumiem klimata jomā.

7.5.

Ierosinātais dialogs gūtu labumu no tā, ja tiktu izvirzīti nozaru vai tematiskie “vēstnieki rīcībai klimata politikas jomā”. Vēstniekiem varētu uzticēt šādus uzdevumus — būt par starpniekiem sadarbībā ar daudzām ieinteresētajām pusēm, noteikt stratēģiskās/tematiskās prioritātes, aicināt uz pasākumiem, kā arī mudināt īstenot jaunus pasākumus klimata jomā. Turklāt šāds vēstnieks var būt kontaktpersona saistībā ar nevalstisko dalībnieku īstenotajiem pasākumiem klimata jomā, piemēram, attiecībā pret Eiropas Komisiju, dalībvalstīm un UNFCCC.

7.6.

Ierosinātajam procesam jābūt tādam, lai nevalstiskajiem dalībniekiem būtu vieglāk piekļūt finansējumam, kas nepieciešams pasākumu īstenošanai. To varētu panākt šādi:

—	norādot finansēšanas iespējas,

—	konsultējot par finansējamiem plāniem,

—	analizējot ar nevalstiskajiem dalībniekiem pašreizējās dialoga un apspriežu procedūras ar mērķi izstrādāt jaunas metodes un paraugpraksi, lai izmantotu pieejamos Eiropas un starptautiskos līdzekļus,

—	iestājoties par to, lai nākamā ES daudzgadu finanšu shēma kalpotu augstākajiem klimata jomas mērķiem un stimulētu nevalstisko dalībnieku veiktos pasākumus,

—	izpētot inovatīvas finansēšanas iespējas (savstarpējā finansēšana, kolektīvā finansēšana, mikrofinansēšana, zaļās obligācijas utt.).

7.7.

Lai nodrošinātu uzticamību un tādu iestāžu sistēmu, kas ir viegli izmantojama, par organizatoriskajiem partneriem būtu jāaicina šādi perspektīvie atbalstītāji:

—	lai atbalstītu “novērtēšanas” funkciju, dialoga iniciatoriem būtu jāiesaista esošās izpētes grupas, klimata pasākumu izsekošanas iniciatīvas un datu platformas,

—	lai atbalstītu “atzīšanas” funkciju, būtu jāsekmē sadarbība ar pašreizējām apbalvošanas iniciatīvām, piemēram, UNFCCC pārmaiņu brīža apbalvojumu un SEED apbalvojumu (19), EESK Pilsoniskās sabiedrības balvu utt.,

—

lai atbalstītu “pārvaldības uzlabošanas” un “paātrināšanas” funkciju, ir jāizveido saziņas kanāli, piemēram, ar sekmējošiem dialogiem un tehnisko ekspertu procesiem UNFCCC ietvaros, kā arī ar attiecīgajiem ES un dalībvalstu līmeņa procesiem, piemēram, Eiropas Vides un ilgtspējīgas attīstības konsultatīvajām padomēm (EEAC),

—

attiecībā uz atbalsta funkciju būtu jāveido saiknes ar pastāvošajām programmām. Piemēram, piekļuvi finansējumam un paraugpraksei var saskaņot ar ES programmu LIFE, finansēšanas instrumentu vides un klimata pasākumiem, EIB dotāciju vai aizdevumiem un/vai citām Eiropas programmām, turklāt dialoga ietvaros dalībniekiem var plaši izplatīt nevalstiskajiem dalībniekiem būtisko programmas “Apvārsnis 2020” izpētes secinājumu apkopojumu.

7.8.

Kā pirmajam solim Eiropas dialogā par nevalstisko dalībnieku pasākumiem klimata jomā vajadzētu būt pasākumam 2018. gada pirmajā pusgadā, ko rosinātu EESK partnerībā ar Eiropas Komisiju un kas pulcētu visu ieinteresēto dalībnieku tīklus, kā arī pārstāvjus no citām ES iestādēm un dalībvalstīm.

7.8.1.

Šim pasākumam būtu jādod ieguldījums Talanoa dialogā pirms COP24, kura kontekstā, kurā Puses un tās ieinteresētās personas, kuras nav Līgumslēdzējas Puses, tiek aicinātas sadarboties vietējā, valstu, reģionālā vai pasaules mēroga pasākumu organizēšanā, lai sagatavotu un padarītu pieejamus atbilstošus ieguldījumus attiecībā uz to, kur mēs esam, ko mēs vēlamies panākt un kā to paveikt.

7.8.2.

Pasākumam būtu arī jāpalīdz noteikt ED-NSCA rīcības plānu 2018.–2020. gadam, lai nodrošinātu tā darbību, iekļaujot sīki izstrādātu plānu dialoga ARIAS funkcijas veikšanai.

Briselē, 2018. gada 15. februārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS

(1) Yearbook of Global Climate Action 2017, Marrakesh Partnership, UNFCCC 2017 (Gadagrāmata par pasaules līmeņa pasākumiem klimata jomā 2017. gadā, Marrākešas partnerība, UNFCCC).

(2) Talanoa ir tradicionāli lietots vārds Fidži un Klusā okeāna reģionā, ar ko apzīmē iekļaujošu, līdzdalīgu un pārredzamu dialogu. Talanoa mērķis ir dalīties pieredzē, veidot empātiju un kopīgās interesēs pieņemt pārdomātus lēmumus. Talanoa dialogs ar mērķi novērtēt Pušu kolektīvos centienus saistībā ar progresu virzībā uz ilgtermiņa mērķi, kas minēts Parīzes nolīguma 4. pantā, sāksies 2018. gadā, un šim nolūkam būs pieejama tiešsaistes platforma ieguldījumu sniegšanai.

(3) The Emissions Gap Report 2017: A UN Environment Synthesis Report, UNEP 2017 (2017. gada emisiju neatbilstības ziņojums. ANO Vides programmas kopsavilkuma ziņojums, UNEP 2017).

(4) Eiropas klimata diplomātija pēc COP 21 – turpmākās klimata diplomātijas elementi 2016. gadā – Padomes secinājumi.

(5) Virzībā uz Eiropas sabiedrības ilgtspēju, http://www.tess-transition.eu/about/.

(6) Piemēram, likvidējot regulatīvos šķēršļus un/vai izstrādājot viedus klimata politikas pasākumus.

(7) Yearbook of Global Climate Action 2017, Marrakesh Partnership, UNFCCC 2017 (Gadagrāmata par pasaules līmeņa pasākumiem klimata jomā 2017. gadā, Marrākešas partnerība, UNFCCC).

(8) OV C 389, 21.10.2016., 20. lpp.

(9) Spilgti piemēri ir Globālais pilsētas mēru klimata un enerģētikas pakts, Reģionālais pilsētas mēru pakts, misija “Inovācija”, Klimata un tīra gaisa koalīcija, Āfrikas Atjaunojamās enerģijas iniciatīva, InsuResilience, kā arī NND partnerība.

(10) Yearbook of Global Climate Action 2017, Marrakesh Partnership, UNFCCC 2017 (Gadagrāmata par pasaules līmeņa pasākumiem klimata jomā 2017. gadā, Marrākešas partnerība, UNFCCC).

(11) Lai gan šie uzņēmumi ir vairāk nekā 99 % visu ES uzņēmumu, un tie nodrošina aptuveni 58 % ekonomikas produkcijas, ņemot vērā bruto pievienoto vērtību, https://ec.europa.eu/growth/smes_en.

(12) Eiropas Savienībā aptuveni 35 % iedzīvotāju dzīvo tuvējās pilsētu un lauku teritorijās, un vairāk nekā 22 % dzīvo galvenokārt lauku teritorijās. (Eurostat (2014) Eurostat Reģionālā gadagrāmata 2014, http://ec.europa.eu/eurostat/en/web/products-statistical-books/-/KS-HA-14-001, 2018. gada 16. janvāris).

(13) EESK atzinums “Klimata un enerģētikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam ierosinātās pārvaldības sistēmas izveide”( OV C 291, 4.9.2015., 8. lpp.).

(14) https://www.cities-and-regions.org/lgma-at-the-apa-resumption/.

(15) https://urgenci.net/new-report-european-csa-overview-released-by-the-european-csa-research-group/.

(16) EESK pētījums “Veicināt nevalstisko dalībnieku darbību klimata jomā”.

(17) Piemēram, “Kā izstrādāt rīcības plānu?”, “Kā iegūt atbalstu?”, “Kā motivēt vēlētājus rīcībai?” utt.

(18) http://climateaction.unfccc.int/.

(19) Balva par uzņēmējdarbību ilgtspējīgas attīstības jomā.

Top

Choose the experimental features you want to try