a)

Vai tad, ja izpildes tiesu iestādēm ir pierādījumi par tādu nepilnību esamību, kuras ir vai nu sistēmiskas un vispārīgas, vai skar noteiktas personu grupas vai arī atsevišķas ieslodzījuma vietas un kuras ir saistītas ar ieslodzījuma apstākļiem izsniegšanas dalībvalstī, ņemot vērā iepriekš minētās tiesību normas, izdošanas pieļaujamībai pretrunā esošs faktisks necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās pret personu, pret ko ir veikta kriminālvajāšana, risks viņa izdošanas gadījumā ir jāizslēdz jau tad, ja šādas tiesiskās aizsardzības iespējas tiek radītas, neesot nepieciešamībai veikt turpmāku konkrētu ieslodzījuma apstākļu pārbaudi?

b)

Vai šajā ziņā ir nozīme tam, ka saistībā ar šīm tiesiskās aizsardzības iespējām Eiropas Cilvēktiesību tiesa nav saskatījusi nevienu norādi, kas liecinātu par to, ka tās ieslodzītajiem nesniedz patiesas izredzes uzlabot nepiemērotus ieslodzījuma apstākļus?

a)

Vai iepriekš minētās tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka ieslodzījuma apstākļu izsniegšanas dalībvalstī pārbaude izpildes tiesu iestādēm ir jāveic attiecībā uz visām ieslodzījuma vietām vai citām soda izciešanas vietām, kurās persona, pret kuru ir veikta kriminālvajāšana, iespējams, varētu tikt uzņemta? Vai minētais attiecas arī uz tādu ieslodzījumu konkrētās ieslodzījuma vietās, kurš ir tikai uz noteiktu laiku vai kuram ir pagaidu raksturs? Vai arī pārbaudīta var tikt vienīgi tā ieslodzījuma vieta, kurā saskaņā ar izsniegšanas dalībvalsts iestāžu sniegto informāciju personu, pret ko ir veikta kriminālvajāšana, ir paredzēts uzņemt visticamāk un uz lielāko daļu laika?

b)

Vai šim nolūkam ikreiz ir visaptveroši jāpārbauda konkrētie ieslodzījuma apstākļi, noskaidrojot gan personiskās telpas platību uz vienu ieslodzīto, gan pārējos ieslodzījuma apstākļus? Vai, vērtējot šādi noskaidrotos ieslodzījuma apstākļus, ir jābalstās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, kas izriet no sprieduma Muršić pret Horvātiju (spriedums, 2016. gada 30. oktobris, Nr. 7334/13)?

a)

Vai izpildes tiesu iestāžu veikta katras atsevišķās iespējamās ieslodzījuma vietas ieslodzījuma apstākļu pārbaude var kļūt lieka tāpēc, ka izsniegšanas dalībvalsts sniedz vispārīgu garantiju, ka persona, pret kuru ir veikta kriminālvajāšana, nebūs pakļauta necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās riskam?

b)

Vai arī tā vietā, lai pārbaudītu katras atsevišķās iespējamās ieslodzījuma vietas ieslodzījuma apstākļus, izpildes tiesu iestādes lēmumā par izdošanas pieļaujamību var tikt iekļauts nosacījums, ka attiecībā uz personu, pret kuru ir veikta kriminālvajāšana, netiks īstenota šāda izturēšanās?

a)

Vai izpildes tiesu iestāžu pārbaudes pienākums ir jāattiecina arī uz ieslodzījuma apstākļiem visās iespējamās ieslodzījuma vietās arī tad, ja izsniegšanas dalībvalsts tiesu iestādes paziņo, ka personai, pret kuru ir veikta kriminālvajāšana, brīvība tiks atņemta uz laiku, kas nepārsniedz trīs nedēļas, taču tas tiek saistīts ar atrunu par to nepieļaujošu apstākļu esamības konstatējumu?

b)

Vai minētais ir spēkā arī tad, ja izpildes tiesu iestādēm nav skaidrs, vai šo informāciju ir sniegusi izsniegšanas tiesu iestāde vai izsniegšanas dalībvalsts centrālā iestāde, kas ir rīkojusies, pamatojoties uz izsniegšanas tiesu iestādes palīdzības lūgumu?