8.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 197/38

Ziņotāji:

Stefan BACK un Pasi MOISIO

1.1.

1.2.

1.3.

1.4.

EESK atbalsta arī uzlabotus noteikumus par pārkāpuma procedūrām un par to, kā uzlikt sankcijas, kas saistītas ar labas reputācijas zaudēšanas risku; abi šie pasākumi uzlabo juridisko noteiktību. EESK uzsver, cik svarīgi ir vienoti piemērot 6. panta 1. punkta trešās daļas a) un b) apakšpunktā minētos nosacījumus, kas paredz, ka pārkāpumi ietekmēs labas reputācijas vērtējumu.

Saistībā ar “pastkastītes” uzņēmumiem EESK secina, ka tas, vai izpildes panākšana būs efektīva, joprojām būs atkarīgs no valsts iestāžu un pārrobežu sadarbības efektivitātes, kā arī no tā, vai uzņēmējdarbības veikšanas kritēriji tiks interpretēti vienādi. Turklāt būtu jāņem vērā arī digitālās jomas attīstība.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ir uzlabojusies valstu reģistros pieejamās informācijas kvalitāte un ka ir ieviesti termiņi atbildēšanai uz informācijas pieprasījumiem. EESK atzinīgi vērtētu kontroles iestāžu iespēju reāllaikā piekļūt elektroniski pieejamai valstu reģistru informācijai.

EESK uzskata, ka datos, ko paredzēts ievadīt valstu elektroniskajos reģistros, būtu jāiekļauj arī informācija par uzņēmumos nodarbinātajiem transportlīdzekļu vadītājiem, jo tam ir nozīme, kad jānosaka, cik lielā mērā tiek ievērotas sociālās un darba tiesības, un aicina Komisiju apsvērt šādu pasākumu.

1.5.

1.6.

Taču EESK stingri uzsver, ka ierosinātos grozījumus attiecībā uz kabotāžu var veiksmīgi un taisnīgi ieviest tikai tad, ja tiek ieviesti noteikumi, kas skaidri nosaka, kad kabotāžas pakalpojumu sniegšana vairs nav īslaicīga un rodas pienākums veikt uzņēmējdarbību un vai visiem kabotāžas pārvadājumiem ir bez izņēmumiem piemērojams viss noteikumu kopums par darba ņēmēju norīkošanu darbā.

1.7.

1.8.

1.9.

2.1.

2.2.

radīt apstākļus konkurētspējīgai un taisnīgai mobilitātei, likvidēt “pastkastītes” uzņēmumus, vienkāršot un precizēt kabotāžas noteikumus, padarīt iespējamu efektīvu pārraudzību, uzlabojot sadarbību starp iestādēm, tostarp izmantojot Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistru.

2.3.

2.4.

2.5.

3.1.

3.2.

3.3.

3.4.

3.5.

4.1.

4.2.

EESK uzskata, ka šādi atbrīvojumi raida ļoti nevēlamu signālu. EESK iesaka vieglos kravas automobiļus iekļaut gan Regulā (EK) Nr. 1071/2009, gan Regulā (EK) Nr. 1072/2009, taču, iespējams, vienkāršākā veidā. Tikai tā var nodrošināt vienādu profesionalizācijas līmeni nozarē un vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

EESK uzsver, ka ir jāatvēl pietiekami līdzekļi, lai varētu ieguldīt lielāku darbu, kas vajadzīgs, lai panāktu noteikumu ievērošanu, ņemot vērā paplašināto Regulas (EK) Nr. 1071/2009 un Regulas (EK) Nr. 1072/2009 darbības jomu.

EESK arī pauž šaubas par to, vai ir lietderīgi dalībvalstīm sniegt iespēju pilnībā vai daļēji piemērot vieglajiem kravas automobiļiem noteikumus par labu reputāciju, profesionālo kompetenci un pārvadājumu vadītāju. Šāda iespēja apdraud iekšējā tirgus saskaņotību. Turklāt tā nav saskanīga ar priekšlikumu atcelt pašreizējā 3. panta 2. punktā minēto iespēju, kas dalībvalstīm ļauj noteikt papildu prasības profesionālās darbības veikšanai.

4.3.

4.4.

4.5.

4.6.

4.7.

4.8.

EESK atbalsta ierosināto “nodokļu tiesību” aktu iekļaušanu tā paša punkta trešās daļas a) apakšpunktā kā pamatu labas reputācijas apšaubīšanai, jo tādējādi tiek apliecināts, ka arvien svarīgāk kļūst nodrošināt atbilstību tiesību aktiem un ka ir svarīgi ievērot atbilstību noteikumiem par darbinieku nosūtīšanu, kā norādīts 6. panta 1. punkta trešās daļas b) apakšpunkta xi punktā.

Abos gadījumos juridiskā noteiktība tiek nodrošināta, ņemot vērā tikai tās darbības, pret kurām ir noteikts tiesas spriedums vai sankcijas par nopietniem valstu vai ES noteikumu pārkāpumiem.

4.9.

4.10.

4.11.

4.11.1.

4.12.

Turklāt EESK uzskata, ka datos, ko paredzēts ievadīt valstu elektroniskajos reģistros, būtu jāiekļauj arī informācija par uzņēmumos nodarbinātajiem transportlīdzekļu vadītājiem, jo tam ir nozīme, kad jānosaka, cik lielā mērā tiek ievērotas sociālās un darba tiesības. Tas īpaši sekmētu 3.3. punktā minētās krāpnieciskās prakses apkarošanu. EESK aicina Komisiju apsvērt šādu pasākumu (sk. Eiropas Parlamenta 2017. gada 18. maija rezolūcijas par autotransportu Eiropas Savienībā (2017/2545 (RSP)) 33. punktu).

4.13.

Saistībā ar 3. punktu EESK ierosina vienmēr veikt pārbaudes, ja citu dalībvalstu kompetentās iestādes to pieprasa. Komiteja arī ierosina no 3. punkta pēdējā teikuma izņemt ticamības prasību, jo informācijas pieprasījuma pamatojuma jautājums ir pienācīgi risināts 4. punktā.

EESK uzskata, ka 5. punktā minētais termiņš, kas attiecas uz pieprasītājas dalībvalsts informēšanu par sarežģījumiem informācijas ieguvē, būtu jāsaīsina līdz piecām dienām.

4.14.

5.1.

5.2.

5.3.

5.4.

EESK piekrīt priekšlikumam likvidēt ierobežojumu, kas paredz līdz trīs pārvadājumiem, un samazināt kabotāžas pārvadājumiem pieejamo laiku no septiņām līdz piecām dienām ar nosacījumu, ka:

Ja tas netiek darīts, EESK uzskata, ka būtu jāsaglabā pašlaik spēkā esošie kabotāžas noteikumi, jo Komisijas priekšlikums, neievērojot iepriekš minētos nosacījumus, praksē nozīmētu gandrīz pilnīgu tirgus atvēršanu, kas tirgū varētu radīt neprognozējamas sekas.

EESK arī atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstīs, kas nav starptautiskā maršruta mērķa dalībvalsts (uzņēmēja dalībvalsts), atļautie kabotāžas pārvadājumi uz attiecīgajai dalībvalstij kaimiņos esošajām dalībvalstīm ir ierobežoti, jo tādējādi tiek atvieglota atbilstības kontrole. Taču priekšlikums būtu jāgroza, lai skaidri noteiktu, ka jaunās kabotāžas tiesības pēc jauna starptautiska pārvadājuma uz kaimiņos esošu dalībvalsti dzēsīs esošās kabotāžas tiesības, lai novērstu šādu tiesību kumulāciju (“ķēdes kabotāža”). Šis juridiskās prognozējamības jautājums ir ļoti svarīgs.

5.5.

5.6.

EESK atzinīgi vērtē šos precizējumus, taču pauž bažas par to, ka daži citi attiecīgi jautājumi, kas aplūkoti Komisijas skaidrojošajā dokumentā, nav risināti priekšlikumā. Tas attiecas uz jautājumu par to, vai visa starptautiskā krava ir jāpiegādā, pirms var uzsākt kabotāžu, un kā saskaņā ar pašreizējo versiju aprēķināt 8. panta 2. punktā noteikto septiņu dienu kabotāžas periodu.

EESK pauž bažas arī par to, ka nav izmantota iespēja skaidri noteikt, vai tahogrāfa datus var izmantot arī kabotāžas noteikumu atbilstības pārbaudei. Komisijas 2011. gada skaidrojošajā dokumentā paustā nostāja skaidri liecina, ka Komisija tam piekrīt. EESK uzskata, ka vajadzēja izmantot iespēju to nepārprotami noteikt regulas tekstā.

EESK jebkurā gadījumā norāda, ka ir svarīgi gādāt par to, lai digitālais tahogrāfs būtu pilnībā pieejams kā atbilstības kontroles instruments, un vēlētos, lai tiktu būtiski samazināts laiks, kas atvēlēts šāda veida tahogrāfu uzstādīšanai pašreizējos transportlīdzekļos.

5.7.