8.6.2018

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 197/17

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Savienības gada darba programma Eiropas standartizācijai 2018. gadā””

(COM(2017) 453 final)

(2018/C 197/03)

Vienīgais ziņotājs:

Juan MENDOZA CASTRO

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 9.10.2017.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	18.12.2017.
Pieņemts plenārsesijā	17.1.2018.
Plenārsesija Nr.	531
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	195/1/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Komiteja atzinīgi vērtē 2018. gada standartizācijas programmu, īpaši pasākumus sociālajā un vides jomā, taču iesaka turpmākajās versijās iekļaut arī apkopojumu par iepriekšējo programmu izpildi.

1.2.

EESK iesaka visus IKT jomas pasākumus ietvert vienā dokumentā.

1.3.

EESK mudina Komisiju uzmanīgi raudzīties, lai patentu noteikumi un slēgtie standarti nevarētu tikt izmantoti ļaunprātīgi.

1.4.

Komiteja norāda, ka Komisijai ir svarīga funkcija Eiropas standartizācijas sistēmā, kas ir būtiska iekšējā tirgus attīstībai un šai jomā piešķir Eiropas Savienībai pasaules līdera lomu.

1.5.

EESK aicina Komisiju saglabāt pietiekamus budžeta un personāla resursus, kādi nepieciešami Regulas (ES) Nr. 1025/2012 mērķu sasniegšanai.

1.6.

Komiteja uzstāj, ka ir vajadzīga rūpīga pēckontrole attiecībā uz galveno standartizācijas jomas dalībnieku veikumu. Saistībā ar Eiropas standartizācijas sistēmas iekļautību EESK varētu prioritārā kārtā izveidot ad hoc forumu.

1.7.

Komiteja uzskata, ka 2018. gadā plānotie 27 pasākumi kopumā ir pareizi, tomēr vērš uzmanību uz šādiem aspektiem: — digitālais vienotais tirgus: EESK pauž bažas, jo faktiskos standartus pasaulē bieži virza gigantiski trešo valstu uzņēmumi, un tam ir negatīvas sekas, — jauni etanola standarti: EESK stingri iesaka apdomāt vides aizsardzības aspektu, — Komiteja ir īpaši gandarīta par daudzajiem pasākumiem, kuru mērķis ir ievērojami uzlabot vides un cilvēku veselību, — medicīnas ierīču standarti: EESK ierosina apsvērt arī rentabilitātes faktoru, — emisiju kritēriju saskaņošana transporta nozarē: EESK vērš uzmanību uz nepietiekamo progresu, kas panākts kopš pirmajiem, 1995. gadā veiktajiem, pasākumiem.

1.8.

EESK atbalsta Komisiju jautājumā par starptautisko sadarbību, taču vēlētos vērst Komisijas uzmanību uz faktu, ka arvien vairāk standartu tagad tiek izstrādāti starptautiskā līmenī un bez saskaņota Eiropas ieguldījuma.

1.9.

EESK iesaka Eiropas standartizācijas organizācijām vienkāršot procedūras attiecībā uz III pielikumā minētajām organizācijām, lai tās varētu piedalīties standartu izstrādes procesā, un tādējādi mazināt šķērsli, kurš neļauj efektīvi līdzdarboties.

1.10.

EESK atzinīgi vērtē dažādos kopīgās standartizācijas iniciatīvas (KSI) pasākumus, tomēr ierosina arī apsvērt standartu noteikšanas netiešo ietekmi tādos jautājumos kā darbvietu pārvietošana, sabiedrības iekļautība, izglītība un apmācība utt.

2.   Komisijas priekšlikumi

2.1.

ES gada darba plāns pievēršas un atsaucas uz problēmām un apsvērumiem, kas saistīti ar standartam būtiskiem patentiem, IKT standartizāciju, standartizācijas starptautisko dimensiju un automatizētajiem transportlīdzekļiem.

2.2.

Plānā atspoguļota arī kopīgā standartizācijas iniciatīva (2016. gada jūnijs) (1).

2.3.

Ir izklāstīti pasākumi, ar kuriem atbalstīt vairākas stratēģiskās prioritātes, kuras savukārt paredzētas, lai atbalstītu Komisijas 2017. gada darba programmā ietvertās attiecīgās iniciatīvas un no tām izrietošās standartizācijas vajadzības 2018. gadam; minētās stratēģiskās prioritātes ir: — digitālā vienotā tirgus stratēģija, — enerģētikas savienības stratēģija, — Eiropas kosmosa stratēģija, — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku, — Eiropas Aizsardzības rīcības plāns, — ciešāks un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu.

2.4.

Komisija organizēs starpiestāžu mācības, lai vairotu likumdevēju un likumdošanas procesa dalībnieku izpratni par standartu izmantošanu tiesību aktu un politikas īstenošanā.

2.5.

Tā arī aicina Eiropas standartizācijas organizācijas turpināt un pastiprināt centienus atvieglot III pielikumā minēto organizāciju un visu ieinteresēto personu darbu, īpašu uzmanību pievēršot to iekšējiem noteikumiem un procedūrām, kā arī darbam starptautiskā līmenī, it īpaši ISO un IEC ietvaros.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas publiskoto 2018. gada darba programmu, kas aptver sociālus jautājumus un svarīgus vides tematus, tostarp tādas svarīgas jomas kā aprites ekonomika, klimata pārmaiņas un tīra enerģija. Tomēr Komiteja norāda, ka turpmākajās versijās būtu jāiekļauj arī apkopojums par to, cik lielā mērā ir izpildītas iepriekšējo gadu programmas.

3.2.

Lai darbības nedublētos un lai nerastos koordinācijas problēmas, ir jāracionalizē IKT jomas koordinācijas platformas un mehānismi. Visi šīs jomas standartizācijas pasākumi būtu jāiekļauj vienā dokumentā.

3.3.

Atvērtajiem standartiem ir svarīga nozīme ES rūpnieciskajā un tehnoloģiskajā attīstībā. Komiteja mudina Komisiju nepieļaut, ka patentu noteikumi un īpašniekprogrammatūras (closed source) standarti tiek izmantoti ļaunprātīgi un pretēji konkurences principiem. Attiecībā uz standartam būtiskiem patentiem Komiteja atbalsta taisnīgu, samērīgu un nediskriminējošu (FRAND) licenču principu.

3.4.

Pateicoties standartizācijas modelim, ES ir kļuvusi par vienu no pasaules līderēm. EESK vēlas izcelt Komisijas darbu šajā jomā. Par visu Eiropas standartu vienveidīgumu un konsekvenci gādā to pamatā esošais princips “viens standarts, viens tests – atzīts visā Eiropā”. Tas nodrošina uzņēmumiem ieguldījumu drošību, kā arī juridisko un finansiālo drošību.

3.5.

Ņemot vērā Eiropas standartizācijas sistēmas (ESS) specifisko raksturu un tās svarīgumu nozarēm, MVU, patērētājiem un darba ņēmējiem, EESK aicina Komisiju saglabāt budžeta un personāla resursus, kādi nepieciešami Regulas (ES) Nr. 1025/2012 mērķu sasniegšanai.

3.6.

Lai palielinātu ESS iekļautību, Komiteja mudina rūpīgi pārraudzīt darbu, ko veic galvenie standartizācijas dalībnieki. Saistībā ar ESS iekļautību EESK varētu prioritārā kārtā izveidot ad hoc forumu. Šīs struktūras uzdevums būtu organizēt ikgadēju atklātu uzklausīšanu, lai šajā jomā novērtētu progresu.

3.7.

Tā kā šobrīd vēl nav sagaidīta apmierinoša reakcija uz Eiropas Savienības Tiesas secinājumu James Elliott lietā (2), kurā pirmo reizi atzīts, ka Eiropas standarti ir daļa no ES tiesību aktiem, EESK uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisija ciešā sadarbībā ar citām Eiropas iestādēm izmantotu savas nepieciešamās kontroles pilnvaras pār standartizācijas darbu, un aicina uz starpiestāžu diskusiju par šo jautājumu.

3.8.

EESK ierosina Eiropas Komisijai pārbaudīt konsultācijas procesu par Savienības gada darba programmas Eiropas standartizācijai provizorisko projektu, jo attiecībā uz izvirzītajiem priekšlikumiem nav sniegta ne stratēģiska perspektīva, ne struktūra, ne konteksts, ne arī pamatojuma skaidrojums.

4.   Piezīmes par pasākumiem, kas jāveic 2018. gadā

Jauns atbalsts darbvietu izveidei, izaugsmei un ieguldījumiem

4.1.   Standartizētu noteikumu izstrāde mēslošanas līdzekļu (tostarp organisko) ražošanai (3)

Komiteja jau ir ievērojusi, ka dažas definīcijas un standarti attiecībā uz tiem mēslošanas līdzekļiem, kas iegūti no otrreizējām izejvielām, nav skaidri. Lai uzlabotu jaunās regulas īstenošanu, EESK iesaka panākt lielāku integritāti un saskaņotību ar spēkā esošo direktīvu par atkritumiem (4) un neaizmirst arī to, cik svarīgi ir ar mēslošanas līdzekļiem saistītie vides aizsardzības apsvērumi.

Digitālais vienotais tirgus

4.2.   Fiksēto un bezvadu mobilo pakalpojumu kvalitātes uzlabošana (5)

4.2.1.

Šajā jomā standartizācija pilda neapstrīdami svarīgu funkciju un novērš tirgus sadrumstalotību, kas var radīt pret konkurenci vērstu praksi (6).

4.2.2.

EESK pilnībā atbalsta Komisiju DVT stratēģijas jautājumā, taču vēlas norādīt, ka tā būtiski ietekmēs Eiropas darba tirgus organizāciju, jo ir aizvien vairāk caur tiešsaistes platformām piesaistītu ārpakalpojumu sniedzēju (crowd workers), kuru darba attiecības nereti ir ļoti nestabilas un nepastāvīgas.

4.2.3.

Visā pasaulē notiek rūpniecības digitalizācija, un šī tendence turpmākajos gados tikai pastiprināsies. Daudzās rūpniecības nozarēs digitālo tehnoloģiju izstrādes jomā ārkārtīgi svarīga nozīme ir IKT standartiem. Faktiski standartu izstrādi pasaulē tomēr virza rūpniecības giganti, kuri atrodas ārpus ES.

4.2.4.

Digitālās tehnoloģijas attīstās strauji, un valstu, Eiropas vai starptautisko standartu izstrāde oficiālās standartizācijas iestādēs (CEN, Cenelec, ETSI) ir pārāk ilga. Tāpēc uzņēmumi izstrādā paši savus standartus – daudz ātrāk un ar saviem noteikumiem.

4.2.5.

Standartu izstrāde draud kļūt nepārskatāma un ekskluzīva.

4.3.   Noteikumi, kas veicina 5G tehnoloģiju attīstību 26 GHz joslā (24,25–27,50 GHz) un citās joslās ar lielāku viļņu garumu (7)

EESK uzskata, ka šāds pasākums ir nepieciešams, lai saglabātu ES vadošo lomu 5G tehnoloģiju ieviešanā.

4.4.   Kopīgu standartu izveide nolūkā uzlabot radiosakaru sistēmas, apmaiņu ar pasažieru datiem un grafikiem un IT drošību (8)

EESK ierosina normalizēt arī tehnoloģiskās pārmaiņas un jaunos uzņēmējdarbības modeļus, ko rada tūrisma joma; būtu jāstimulē arī integrētas viedās biļešu iegādes un informācijas pakalpojumu attīstība.

4.5.   Operatoru sadarbspēja un datu apmaiņa nolūkā palielināt transporta un loģistikas pakalpojumu efektivitāti (9)

Komisija ierosina standartu izstrādē veikt “papildinošas darbības”. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo situāciju, ir jāpatur prātā lielie izaicinājumi, kas sagaida šo nozari: “nesadarbspējīgu standartu mozaīkas izraisīta vairākkārtēja datu iesniegšana dažādās sistēmās; starpsavienotu sistēmu trūkums un nepietiekama pārliecība par sensitīvu datu aizsardzību; e-transporta dokumentu neatzīšana pārvaldes iestādēs, bankās, apdrošināšanas sabiedrībās; nepietiekama tādu ieinteresēto personu kritiskā masa, kuras apmainās ar datiem un meklē jaunas komercdarbības iespējas” (10).

Spēcīga Enerģētikas savienība ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku

4.6.   Jaunu sensoru un mērīšanas metožu izstrāde apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanai (11) ; uzraudzība attiecībā uz amonjaka (HN3), hlora un hlora dioksīda emisijām atmosfērā un ūdeņraža fluorīda emisijām (vai kopējām gāzveida fluorīdu emisijām) no rūpniecības nozarēm (12) ; veselības aizsardzība pret policikliskiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem (13);

Komiteja atzinīgi vērtē ierosinātos uzlabojumus, kas ievērojami palīdzēs uzlabot vides un cilvēku veselību. Fakts, ka uz cilvēkiem iedarbojas policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO), no kuriem daudzi ir pazīstami kā kancerogēni, jau sen ir atzīts par satraucošu, un vairāki ES tiesību akti jau tagad ierobežo šo vielu klātbūtni noteiktos pārtikas produktos, ūdenī un gaisā.

4.7.   Ekodizains: vairāku izstrādājumu (piem., datoru) patēriņa samazināšana (14) ; centralizētu sistēmu energoefektivitātes marķējums (15) ; zaļā infrastruktūra (16)

EESK īpaši norāda uz svarīgas ES infrastruktūras izturētspēju klimata pārmaiņu nenovēršamās ietekmes apstākļos, kā arī standartizācijas sistēmas lēno reakciju uz šo nozīmīgo problēmu. Standarti var veicināt zaļās infrastruktūras veidošanu, tādējādi palīdzot uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti celtniecības nozarē un noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi.

4.8.   Standartu izstrāde 20/25 % etanola piejaukumam benzīnā (pašlaik 10 %) (17)

Ja Komisija šajā jautājumā nolems pilnvarot CEN, EESK stingri iesaka apsvērt šādus faktorus: monokultūru plantāciju ekoloģisko ietekmi, pesticīdu un mēslošanas līdzekļu radīto kaitējumu ūdenim un augsnei, augsnes eroziju, barības vielu izskalošanos, saldūdens resursu pastiprinātu izmantošanu, bioloģiskās daudzveidības un savvaļas biotopu sarukumu (18).

4.9.   Emisiju kritēriju saskaņošana transporta nozarē (19)

Pēc EESK domām, šajā nepārprotami nepieciešamajā darbības jomā Komisijai vajadzētu nākt klajā ar konkrētākiem priekšlikumiem. Ir vērts atzīmēt, ka pirmais solis ceļā uz emisiju samazināšanu transporta nozarē tika veikts 1995. gadā (20).

Iekšējais tirgus

4.10.   Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komitejas (CESNI) lomas nostiprināšana (21)

Uz tuvsatiksmes kuģošanu patlaban attiecas milzīgs noteikumu daudzums (22), tāpēc rīcība ir nepieciešama, taču EESK uzskata, ka priekšlikumam vajadzētu būt precīzākam.

4.11.   Eiropas globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) pakārtoto produktu standartizācijas ceļvedis, tā īstenošana un Galileo pakalpojumu sadarbspējas uzlabošana aviācijas tirgū (23)

EESK pilnībā atbalsta šo priekšlikumu, norādot, ka uz GNSS balstītu produktu un pakalpojumu globālā tirgus – tā sauktā “lejupējā” tirgus – vērtība 2013. gadā bija 200 miljardi EUR (24).

4.12.   E-iepirkums (25)

Saskaņošana nozīmē būtisku soli uz priekšu tāda tirgus demokratizācijā, kam, ņemot vērā publisko līdzekļu plašu izmantošanu, jābūt pārredzamam un pieejamam. Turklāt ir svarīgi rūpēties par to, lai platformu izveides vai pastāvošo platformu pielāgošanas, kā arī to uzturēšanas izmaksas saglabātos zemas. Tāpēc standartizācijai ir būtiska nozīme (26).

4.13.   Standartu izstrādāšana printeriem un citām iekārtām (27)

EESK piekrīt, ka ir nepieciešami jauni, saskaņoti standarti, jo patērētāji vēlas, lai jaunie un novatoriskie ražojumi, piemēram, 3D printeri, roboti vai autonomie transportlīdzekļi, būtu tikpat droši kā tradicionālie. Ir obligāti jāgarantē, ka jaunie produkti nerada draudus patērētāju drošībai.

4.14.   Medicīnisko ierīču drošuma un veiktspējas prasību atjaunināšana (28)

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka jaunā regula “pastiprina medicīnisko ierīču drošuma un veiktspējas prasības, lai neatpaliktu no tehnikas un zinātnes attīstības”. Tas ir galvenais mērķis, taču EESK ierosina apsvērt arī rentabilitāti, jo jaunās tehnoloģijas ir galvenais faktors, kas nosaka strauji augošos veselības aprūpes izdevumus.

4.15.   Drošības un higiēnas prasību atjaunināšana būvizstrādājumiem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni (29)

EESK pauž nožēlu, ka pat pēc desmit gadu ilgām diskusijām Eiropas standarti šai jomā vēl nav izstrādāti. Lēmums grozīt pašreizējo pilnvarojumu (M/136) (30) uzliek standartizācijas iestādēm pienākumu iesniegt sākotnējos rezultātus līdz 2018. gada beigām.

4.16.   Atbalsts bezpilota gaisa kuģa sistēmu (UAS) pamatprasību izveidei (31)

EESK norāda, ka sabiedrība aizvien biežāk diskutē par dronu tehnikas izmantošanu atpūtas un komerciālos nolūkos, tostarp par tās radītajiem drošības un drošuma riskiem. Lai izveidotu pasaules mēroga komerciālo tirgu, ir nepieciešami starptautiski standarti. Ir būtiski svarīgi, lai šie standarti nodrošinātu pasaules mērogā saskaņotu gaisa telpu regulārai UAS piekļuvei, kas paplašinās tirdzniecības iespējas, neapdraudot drošību un vispārējo gaisa telpas efektivitāti. Patlaban tiek izstrādāti kritiski svarīgi standarti, piemēram, “atklāšana un izvairīšanās” un “vadība un kontrole” (32).

4.17.   Saskaņoto kritēriju pārskatīšana civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu (īpaši detonatoru) jomā (33)

Šīs darbības mērķis ir palielināt civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu drošību, tomēr uz plaši izmantotiem izstrādājumiem (it īpaši elektroniskiem detonatoriem) spēkā esošie saskaņotie standarti vispār neattiecas. Komiteja, protams, uzskata šo priekšlikumu par pilnīgi pareizu.

4.18.   Savstarpēja izmantojamība: jaunas tehniskās specifikācijas dzelzceļa sistēmas savstarpējai izmantojamībai (34)

EESK atzinīgi vērtē šo priekšlikumu, kas uzskatāms par vēl vienu soli garajā ceļā uz dzelzceļa integrāciju Eiropā; šajā gadījumā ritošā sastāva standarti – sliežu ceļa platumam 1 520 mm – atvieglo savienošanu ar 1 435 mm plato Eiropas sliežu ceļu.

4.19.   Darba ņēmēju veselības aizsardzība pret sprādzienbīstamas vides radītiem draudiem (ATEX) (35)

EESK pilnībā piekrīt šai nostādnei, jo jaunā ATEX direktīvā noteikts, ka ir jāatjaunina pilnvaras saskaņā ar jauno tiesisko regulējumu.

4.20.   Patērētāju drošības uzlabošana (36)

EESK pauž cerību, ka jaunie standarti saskan ar principu, kurš paredz, ka patērētāju drošības aizsardzības nolūkos patērētājiem piedāvātās preces un pakalpojumi, lietoti normālos vai paredzamos apstākļos, neapdraud patērētāju veselību, un ka gadījumā, ja šāds risks pastāv, tos var ātri un vienkārši izņemt no tirgus (37).

Tiesiskuma un pamattiesību telpa

4.21.   Standartizācija: prasību noteikšana detektoriekārtām, kas paredzētas aizsardzībai pret teroristu uzbrukumiem (jomās, kas nav saistītas ar aviāciju) (38)

Pilnībā atbalstīdama šo darbību, EESK tomēr uzsver, ka ļoti svarīga nozīme ir ES un ASV sadarbībai, jo terorisma sērga skar abas (39). Cita starpā ir vērts pievērsties arī jautājumiem par kiberdrošību un draudiem, kas raksturīgi transporta nozarei.

ES kā spēcīgāka starptautisko procesu dalībniece

4.22.   Izstrāde: atbalsts dalībvalstu centieniem izveidot kopīgas Eiropas aizsardzības spējas (obligātie standarti) (40)

Gaidot plašāku informāciju par Komisijas gatavoto pētījumu un tās attiecīgo lēmumu, EESK atbalsta kopēju standartu izstrādi ieročiem un divējāda lietojuma precēm tā, lai vienlaikus nedublētu jau izstrādātos standartus, it īpaši NATO standartus (41).

5.   Starptautiskā sadarbība

5.1.

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu pastiprināt politisko dialogu ar starptautiskajiem standartizācijas procesu dalībniekiem, taču vēlētos vērst Komisijas uzmanību uz faktu, ka arvien vairāk standartu tagad tiek izstrādāti starptautiskā līmenī un bez saskaņota Eiropas ieguldījuma.

5.2.

Šādai standartu noteikšanas internacionalizācijai ir savas sekas: sabiedriski ieinteresētās personas, MVU un tirgus uzraudzības iestādes vairs nevar iesaistīties, jo tām pietrūkst resursu, lai aktīvi ietekmētu starptautisko standartu izstrādes norises.

5.3.

Šos starptautiskos standartus iespējams tieši pārņemt valsts līmenī, apejot ESO, tāpēc iekšējam tirgu draud aizvien lielāka nesaskaņotība.

6.   Iekļautība

EESK atzinīgi vērtē Komisijas pasākumus, kuru mērķis ir uzraudzīt progresu patiesi iekļaujošas Eiropas standartizācijas sistēmas ieviešanā. EESK stingri iesaka Eiropas standartizācijas organizācijām vienkāršot procedūras attiecībā uz III pielikumā minētajām organizācijām, lai tās varētu piedalīties standartu izstrādes procesā, un tādējādi mazināt šķērsli, kurš neļauj efektīvi līdzdarboties.

7.   Kopīgās standartizācijas iniciatīvas (KSI) īstenošana

7.1.

EESK atzinīgi vērtē dažādās KSI darbības. Attiecībā uz “ES līmeņa pētījumu par saimniecisko un sabiedrisko ietekmi, kā arī standartu pieejamību ES un EBTA dalībvalstīs” Komiteja iesaka apdomāt arī standartu izstrādes pasākumu tiešo ietekmi, īpašu pievēršot tādiem jautājumiem kā darbvietu pārvietošana, sabiedrības iekļautība, izglītība un apmācība utt.

7.2.

EESK atzinīgi vērtē iniciatīvas, kas vērstas uz standartu izstrādes procesa paātrināšanu, taču pauž bažas par to, ka tādējādi tiek mazināta standartu izstrādes sagatavošanas darba “redzamība”.

---

(1)  COM(2015) 550 final.

(2)  C-613/14 – James Elliott Construction.

(3)  COM(2016) 157 final.

(4)  OV C 389, 21.10.2016., 80. lpp.

(5)  COM(2016) 176 final.

(6)  BEREC (Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes) ziņojums “Lietu interneta izveides sekmēšana” (Enabling the Internet of Things), 2016. gada 12. februāris.

(7)  Direktīva 2014/53/ES (OV L 153, 22.5.2014., 62. lpp.).

(8)  Direktīva (ES) 2016/797 (OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.).

(9)  COM(2011) 144 galīgā redakcija, COM(2009) 8 galīgā redakcija, COM(2013) 913 final, SWD(2013) 524 final, C(2015) 2259 final.

(10)  Sk. Digitālā transporta un loģistikas foruma dokumentu Background, 2015.

(11)  Direktīva 2008/50/EK (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.); Direktīva 2004/107/EK (OV L 23, 26.1.2005., 3. lpp.).

(12)  Direktīva 2010/75/ES (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

(13)  Regula (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(14)  Direktīva 2009/125/EK (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).

(15)  Direktīva 2009/28/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

COM(2016) 767 final.

(16)  COM(2013) 249 final; COM(2013) 216 final; COM(2014) 445 final.

(17)  Direktīva 2009/28/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

(18)  Projekts Biofuel Marketplace, 2006. gada maijs.

(19)  Direktīva 2003/87/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(20)  COM(95) 302 galīgā redakcija.

(21)  Direktīva (ES) 2016/1629 (OV L 252, 16.9.2016., 118. lpp.).

(22)  Eiropas standarts, ar ko nosaka tehniskās prasības iekšzemes kuģošanas kuģiem, 2015/1 izdevums.

(23)  COM(2016) 705 final.

(24)  Programmas Galileo dienestu nostājas dokuments par galvenajām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” kosmosa jomas prioritātēm 2018.–2020. gada darba plānā.

(25)  COM(2013) 453 final; Publiskā iepirkuma direktīvas (2017/24/ES); COM(2015) 0192 final.

(26)  OV C 67, 6.3.2014., 96. lpp.

(27)  Direktīva 2006/42/EK, Direktīva 95/16/EK (pārstrādāta redakcija) (OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.).

(28)  Regula (ES) 2017/745 (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.); Regula (ES) 2017/746 (OV L 117, 5.5.2017, 176. lpp.).

(29)  Regula (ES) Nr. 305/2011 (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.); Padomes Direktīva 98/83/EK (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.).

(30)  Pārskatītās CEN/Cenelec pilnvaras.

(31)  COM(2015) 613 final.

(32)  ISO. How standards will target the drone industry (Kādi būs bezpilota gaisa kuģu nozares standarti).

(33)  Direktīva 2014/28/ES (OV L 96, 29.3.2014., 1. lpp.).

(34)  Direktīva (ES) 2016/797 (OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.).

(35)  Direktīva 2014/34/ES (OV L 96, 29.3.2014., 309. lpp.).

(36)  Direktīva 2001/95/EK (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).

(37)  OV C 271, 19.9.2013., 81. lpp.

(38)  COM(2014) 247 final; COM(2015) 624 final; COM(2012) 417 final.

(39)  Ieguvumi no ASV un Eiropas drošības standartizācijas. Nacionālais Standartu un tehnoloģijas institūts. ASV Tirdzniecības departaments, 2012. gada jūnijs.

(40)  COM(2016) 950 final.

(41)  OV C 288, 31.8.2017., 62. lpp.

---