a)

pilnībā balstīties uz TAXE 1 īpašās komitejas paveikto un pabeigt šo darbu, jo īpaši atrisināt tos nepabeigtos jautājumus, kuri uzsvērti iepriekš minētajā 2015. gada 25. novembra rezolūcijā, spēt piekļūt darbam nepieciešamajiem dokumentiem, tostarp Rīcības kodeksa jautājumu grupas sanāksmju protokoliem, un veidot nepieciešamos kontaktus un organizēt uzklausīšanas, kurās piedalītos starptautisko, Eiropas un valstu iestāžu un dalībvalstu un trešo valstu parlamentu un valdību pārstāvji, kā arī akadēmisko aprindu, uzņēmējdarbības un pilsoniskās sabiedrības, tajā skaitā sociālo partneru pārstāvji, turklāt šajā procesā cieši sadarbojoties ar pastāvīgajām komitejām;

b)

sekot tam, kā dalībvalstis un kompetentās Eiropas iestādes īsteno ieteikumus, kas iekļauti iepriekš minētajā 2015. gada 25. novembra rezolūcijā un sekot līdzi darbam, kas notiek starptautiskajās iestādēs, tostarp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un G20, pilnībā ievērojot Ekonomikas un monetārā komiteja kompetenci nodokļu jautājumos;

a)

analizēt un pētīt, kā tiek piemērots Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta 1. punkts saistībā ar nodokļu nolēmumiem un rakstura vai ietekmes ziņā tiem līdzīgiem pasākumiem, ko dalībvalstis pieņēmušas kopš 1991. gada 1. janvāra;

b)

analizēt un novērtēt, kā Komisija atbilstīgi LESD 108. pantam pastāvīgi uzrauga visas dalībvalstīs esošās atbalsta sistēmas, ierosinot dalībvalstīm piemērotus pasākumus, kas vajadzīgi saistībā ar iekšējā tirgus pakāpenisku attīstību vai darbību, pārbaudot, vai valsts vai no valsts līdzekļiem piešķirtais atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu un netiek izmantots ļaunprātīgi, lemjot par to, vai attiecīgajai valstij noteiktā laika periodā ir jāatceļ vai jāmaina sniegtais atbalsts, un nododot lietu Eiropas Savienības Tiesai, ja attiecīgā valsts nepilda rīkojumus, kā tas, iespējams, ir saistībā ar lielu skaitu nodokļu nolēmumu, kas neatbilst ES noteikumiem par valsts atbalstu;

c)

analizēt un pētīt, kā dalībvalstis pēc 1991. gada 1. janvāra ir ievērojušas noteikumus attiecībā uz pienākumu sadarboties un darīt pieejamus visus nepieciešamos dokumentus, kas iekļauti Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (3);

d)

analizēt un pētīt, kā dalībvalstis saistībā ar nodokļu nolēmumiem un spontānu informācijas apmaiņu par tiem ar citām dalībvalstīm kopš 1991. gada 1. janvāra ir ievērojušas noteikumus, kas iekļauti Padomes 1977. gada 19. decembra Direktīvā 77/799/EEK par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo nodokļu un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem (4) un Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (5);

e)

analizēt un vērtēt, kāda ir Komisijas prakse attiecībā uz pareizu Direktīvas 77/799/EEK un Direktīvas 2011/16/ES piemērošanu jautājumos, kas skar informācijas par nodokļu nolēmumiem spontānu paziņošanu citām dalībvalstīm;

f)

analizēt un novērtēt, kā dalībvalstis ievēro tādus Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā nostiprinātos lojālas sadarbības principus kā pienākumu sekmēt Savienības uzdevumu izpildi un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kas var apdraudēt Savienības mērķu sasniegšanu, ņemot vērā, ka dažas dalībvalstis, iespējams, ir sekmējušas agresīvu nodokļu pārnešanas plānošanu lielos apmēros, kam varētu būt bijusi būtiska ietekme uz ES un tās valstu publiskā sektora finansēm;

g)

analizēt un novērtēt agresīvu nodokļu pārnešanas plānošanu, ko veica dalībvalstīs dibināti vai strādājoši uzņēmumi, tostarp šīs plānošanas aspektus, kas saistīti ar trešām valstīm, kā arī apmainīties ar šo informāciju ar trešām valstīm;

h)

sniegt jebkādus ieteikumus šajā jomā, ko tā uzskata par vajadzīgiem;