This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52017XC0915(04)
Publication of an amendment application pursuant to Article 50(2)(a) of Regulation (EU) No 1151/2012 of the European Parliament and of the Council on quality schemes for agricultural products and foodstuffs
Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām
Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām
OV C 305, 15.9.2017, p. 20–29
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
15.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 305/20 |
Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām
(2017/C 305/13)
Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret grozījuma pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.
APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTU CILMES VIETAS NOSAUKUMU / AIZSARGĀTU ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀŽU GADĪJUMĀ
Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu
PANE DI MATERA
ES Nr.: PGI-IT-02100 – 10.12.2015.
ACVN ( ) AĢIN ( X )
1. Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses
Consorzio di Tutela del Pane di Matera IGP (Konsorcijs AĢIN Pane di Matera aizsardzībai) |
Via De Amicis, 54 |
75100 Matera |
ITALIA |
Consorzio di Tutela del Pane di Matera IGP ir tiesības iesniegt grozījuma pieteikumu atbilstīgi Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijas 2013. gada 14. oktobra Dekrēta Nr. 12511 13. panta 1. punktam.
2. Dalībvalsts vai trešā valsts
Itālija
3. Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums(-i)
— |
☐ |
Produkta nosaukums |
— |
☒ |
Produkta apraksts |
— |
☐ |
Ģeogrāfiskais apgabals |
— |
☐ |
Izcelsmes apliecinājums |
— |
☒ |
Ražošanas metode |
— |
☐ |
Saikne |
— |
☐ |
Marķējums |
— |
☒ |
Cits [iepakošana; kontroles iestāde; ģeogrāfiskais apgabals] |
4. Grozījuma(-u) veids
— |
☒ |
Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu. |
— |
☐ |
Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts. |
5. Grozījums(-i)
Produkta apraksts
— |
Pašreizējās specifikācijas 2. pantā ietverto teikumu: “Šī sistēma paredz izmantot tikai cieto kviešu (Triticum durum) “miltus” [mannu], kuru kvalitātes īpašības atbilst šādiem rādītājiem:
aizstāj ar šādu grozītās produkta specifikācijas 2. pantu: “Šī sistēma paredz izmantot tikai cieto kviešu (Triticum durum) atkārtota maluma mannu un/vai smalka maluma mannu, kuru(-as) kvalitātes īpašības atbilst šādiem rādītājiem:
Precizēts, ka Pane di Matera ražošanai var izmantot cieto kviešu atkārtota maluma mannu un/vai smalka maluma mannu. Šis precizējums uzlabo Pane di Matera ražošanā izmantoto izejvielu aprakstu. Mannas izmantošana maizes cepšanai ir plaši izplatīta prakse maizes izstrādājumiem, jo īpaši Itālijas dienvidu reģionos un arī Matēras (Matera) provincē. Tādēļ – pēc ražotāju pieprasījuma – tiek uzskatīts, ka nav pamata neatļaut cieto kviešu mannas izmantošanu ar AĢIN apzīmētas Pane di Matera ražošanai. Turklāt labāk definēti un atjaunināti atkārtota maluma mannas un smalka maluma mannas ķīmiskie rādītāji. Konkrētāk:
Grozījumā ierosinātie atkārtota maluma mannas un smalka maluma mannas atjauninātie ķīmiskie rādītāji ir izstrādāti, lai produkta specifikāciju pielāgotu ar AĢIN Pane di Matera apzīmētā produkta ražošanā izmantoto izejvielu faktiskajām īpašībām. |
— |
Šīs tabulas: “Sastāvs 100 gramos Pane di Matera
Pane di Matera paraugu organoleptiskās īpašības
izsaka šādā redakcijā: “Sastāvs 100 gramos Pane di Matera
Grozījumi tabulā, kurā aprakstīts Pane di Matera sastāvs, ir nepieciešami saistībā ar tirgū pieejamo izejvielu īpašību pastāvīgajām izmaiņām – to norādīja maizes ražotāji. Neskarot prasību izmantot vismaz 20 % vietējo ekotipu un šķirņu cieto kviešu mannu un atkārtota maluma mannu, ražotājiem ir iespēja sastāvā pieļaut augstākus proteīna, ogļhidrātu, tauku un pelnvielu līmeņus. Tas ir paredzēts, lai ļautu tiem izmantot jaunas tirgū pieejamās cieto kviešu šķirnes, kā arī paplašinātu to iespējas attiecībā uz atlikušajiem 80 % Pane di Matera ražošanā izmantotās atkārtota maluma mannas un smalka maluma mannas. “Ar AĢIN Pane di Matera apzīmētā produkta organoleptiskais profils
Lai noteiktu AĢIN Pane di Matera apzīmētā produkta organoleptiskās īpašības, izmanto atsauci uz šādiem standartiem: ISO 13299:2016; ISO 8589:2007; ISO 5492:2008; ISO/IEC 17025:2005.” Pane di Matera organoleptiskajiem raksturlielumiem noteikto vērtību diapazons ir paplašināts, pamatojoties uz maizes ražotāju pieredzi. Lai panāktu lielāku precizitāti, tika uzskatīts par atbilstošu specifikācijā ietvert oficiālās metodes Pane di Matera organoleptiskā profila noteikšanai. |
— |
Svītro šādu tabulu: “Maizes klaipu konkrētie apjomi un temps, kādā Pane di Matera mīkstā iekšējā daļa jeb mīkstums sacietē septiņu dienu laikā.
Papildus sloga atvieglošanai attiecībā uz analīzēm un secīgām finansiālām izmaksām ražotājiem tabulas izņemšana bija nepieciešama, ņemot vērā ierosinātos grozījumus, jo īpaši grozījumu attiecībā uz izmēru palielināšanu. Tabulās norādītajās vērtībās grozījumi nav ņemti vērā, tādēļ tās ir neprecīzas. Ņemot vērā šos apsvērumus, uzskatīts par atbilstošu tabulu svītrot, ļaujot ražotājiem noteikt Pane di Matera glabāšanas laiku attiecībā uz tās izmēru saskaņā ar specifikācijas 6. pantā norādīto dienu skaitu. Izdarīti grozījumi aprakstā par Pane di Matera, kad tā tiek nodota patēriņam. Specifikācijas 7. panta attiecīgo punktu un vienotā dokumenta 3.2. punktu: “Nododot Pane di Matera patēriņam, tai ir jābūt šādām īpašībām:
mitruma saturs nepārsniedz 33 %.” izsaka šādā redakcijā: “Nododot Pane di Matera patēriņam, tai ir jābūt šādām īpašībām:
Mitruma rādītāji ir noteikti attiecīgajos tiesību aktos. Konkrētāk, klaipu izmēru diapazons no 1–2 kg palielināts līdz 500 g–10 kg, lai atbilstu patērētāju un ēdināšanas uzņēmumu jaunajām vajadzībām. Šā grozījuma mērķis ir apmierināt gan to mazo mājsaimniecību prasības, kurām ir vajadzīgi nelieli klaipi, lai tie neapēsti neaizietu postā, gan ēdināšanas nozares prasības, kura pieprasa lielus klaipus, ko var ilgāk uzglabāt un kas ir piemērotāki sagriešanai. Rādītājs, kas nosaka mitruma saturu, kurš nepārsniedz 33 %, ir svītrots, un ir norādīta atsauce uz attiecīgajiem tiesību aktiem (1967. gada 4. jūlija Likuma Nr. 580 16. pants). Turklāt produkta īpašību apraksts papildināts ar prasību, ka uz klaipa ir jānorāda preču zīmes iniciāļi “MT”, lai to būtu vieglāk atpazīt. Iniciāļi “MT” pirms cepšanas tiek iespiesti mīklā, uz klaipa. |
Ražošanas metode
Mīklas ierauga sagatavošana
— |
Lai ļautu mīklas raudzēšanā izmantot citus traukus, kuri ir atbilstošāki higiēnas noteikumiem, frāze “augsts un šaurs džutas cilindrs” ir aizstāta ar “pārtikai paredzēts mērtrauks”. |
— |
Maisījumā izmantotā ūdens daudzums no 40 % palielināts līdz 50 % no mīklas svara, jo ir samazinājies mitruma saturs cieto kviešu atkārtota maluma mannā un/vai smalka maluma mannā. |
— |
Dzēš šādu punktu un aizstāj ar skaidrāk formulētu aprakstu, kas ražotājiem ir vieglāk saprotams: “Mīklas ieraugu var izmantot līdz trīs reizēm. Tas ietver iepriekš uzraudzētas sākotnējās mīklas daļas izmantošanu kopā ar citu mīklu no mannas un ūdens, atstājot to raudzēties nākamajai maizes cepšanas partijai. Mīklas ierauga un mannas saturs, izsakot kā mīklas procentuālo daļu, ir attiecīgi 7–8 % un 45–47 %. Ierauga izmantošana trīs reizes ļauj, pievienojot ūdeni un cieto kviešu atkārtota maluma mannu, palielināt rūgstošās mīklas apjomu par 15–25 % no maisījumā izmantotās cieto kviešu atkārtota maluma mannas. Raudzēšanas beigās daļu mīklas (1,2–1,8 % atkarībā no vides temperatūras) uzglabā nākamajai partijai 3–5 °C temperatūrā.” To aizstāj ar: “Mīklas ierauga apjomu, kas tiek sagatavots izmantošanai maizes cepšanas procesā, iegūst, daļai no sākotnējā mīklas ierauga pievienojot ūdeni un mannu; posmā pirms ierauga pievienošanas maizes mīklai to var atkārtot līdz trīs reizēm. Sagatavotā mīklas ierauga daļa tiek turēta ledusskapī, temperatūrā virs nulles, ar mērķi izmantot to cepšanai nākamajā dienā.” |
Ražošanas procesā nepieciešamās sastāvdaļas
— |
Saskaņā ar izmaiņām uztura ieteikumos ražošanas procesā izmantotais minimālais sāls daudzums no 2,5 samazināts līdz 2 kg. |
— |
Uzskatīts par lietderīgu svītrot atsauci uz kokvilnas vai vilnas audekla izmantošanu mīklas nosegšanai. Šis grozījums ir nepieciešams, lai ļautu ražotājiem izmantot arī cita materiāla audeklu, kurš, raugoties no higiēnas/veselības viedokļa, ir daudzpusīgāk izmantojams un piemērotāks. Teikumu: “Pēc tam mīkla ir jāatstāj traukā raudzēties 25–35 minūtes, nosedzot to ar kokvilnas vai vilnas audeklu.” izsaka šādā redakcijā: “Pēc tam mīkla ir jāatstāj traukā raudzēties 25–35 minūtes.” |
— |
Maizes klaipu svara diapazons ir palielināts, lai apmierinātu gan ģimeņu vajadzības, jo tās izvēlas mazākus klaipus, gan ēdināšanas nozares vajadzības, jo tā izvēlas lielākus klaipus. Teikumu: “Tad to sadala 1,2 kg vai 2,4 kg porcijās un izveido aptuvenā galaprodukta formā, lai izceptu klaipus, kuru svars ir attiecīgi 1 kg un 2 kg, pieļaujot atšķirību 10 % diapazonā.” izsaka šādā redakcijā: “Tad to sadala 0,6 kg līdz maksimāli 12 kg porcijās un izveido aptuvenā galaprodukta formā, lai izceptu klaipus, kuru svars ir attiecīgi no 0,5 kg līdz maksimāli 10 kg, pieļaujot atšķirību 10 % diapazonā.” |
— |
Uzskatīts par lietderīgu pārfrāzēt turpmāk norādīto teikumu, lai ražošanas procesā ļautu izmantot citus piederumus un materiālus (traukus un audeklu), kurus ražotājs izvēlas koka dēlīšu vietā vai nu saistībā ar higiēnas standartu izpildes apsvērumiem, vai saistībā ar tehniskiem apsvērumiem. Tagad ir atļauts izmantot traukus, kas izgatavoti no koka vai nerūsējošā tērauda, un ēdienam piemērotu jebkāda materiāla audeklu. Tādēļ teikumu: “Pēc tam ar rokām veidotos maizes klaipus atstāj uz koka dēlīšiem 25–35 minūtes, nosedzot ar kokvilnas audeklu.” izsaka šādā redakcijā: “Pēc tam ar rokām veidotos maizes klaipus atstāj piemērotos koka vai nerūsējošā tērauda traukos 25–35 minūtes. Raudzēšanai atstātos traukus un klaipus nosedz ar audeklu.” |
— |
Lai padarītu produktu atpazīstamāku, produkta specifikācijā ietver posmu, kad klaipi tiek marķēti ar iniciāļiem “MT”, pievienojot šādu teikumu: “Tad ar rokām tiek veidoti klaipi Pane di Matera raksturīgajā formā, un mīklas virspusē tiek iespiesti iniciāļi “MT” ar drukātiem lielajiem burtiem; pēc tam klaipus cep ar malku kurināmās krāsnīs vai netieši apsildāmās krāsnīs.” |
— |
Svītro šādu teikumu: “Pēc pēdējā 30 minūšu ilgā raudzēšanas perioda maizes klaipi tiek cepti malkas vai gāzes krāsnī”, jo tas ir neskaidrs. Teikums faktiski attiecas uz posmu pirms marķēšanas. Pēc klaipu formas izveidošanas vairs neseko nekādi turpmāki raudzēšanas posmi. Posms, kas seko marķēšanai, ir cepšana. |
— |
Lai paplašinātu maizes cepšanai izmantoto krāšņu veidus, atsauces uz “gāzes krāsnīm” aizstāj ar atsaucēm uz “netieši apsildāmām krāsnīm”. Tas nozīmē, ka ražotāji var izmantot gan ar gāzi kurināmas krāsnis, gan citu veidu krāsnis. Turklāt ir pārskatīti cepšanas laiki, lai tiktu ņemti vērā maizes klaipu atšķirīgie izmēri. Tekstu: “Ja tiek izmantotas ar malku kurināmas krāsnis, pēc pusotru stundu ilgas cepšanas durvis tiek atvērtas uz 10–30 minūtēm, lai ļautu izplūst tvaikam; tad tās atkal aizver un turpina cepšanu vēl pusstundu. Savukārt, ja tiek izmantotas ar gāzi kurināmas krāsnis, pēc vienas stundas tiek atvērti ventilācijas vārsti, lai izlaistu tvaiku. Tad krāsni atkal aizver un turpina cepšanu ar atvērtiem vārstiem vēl pusstundu.” izsaka šādā redakcijā: “Cepšanas laiks ir atkarīgs no klaipa izmēra un krāsns veida – no vismaz 1 stundas 500 g klaipiem līdz ne vairāk kā 4 stundām un 30 minūtēm 10 kg klaipiem. Neatkarīgi no klaipa veida pēdējās 15–30 cepšanas minūtēs ir jāatver ventilācijas vārsti vai krāsns durvis, lai ļautu izplūst tvaikam, kas radies krāsnī.” |
— |
Svītro atsauci uz maizes mīkstuma porām, kuru diametrs ir “no 2–3 mm līdz pat 60 mm”. Šī informācija ir pilnīgi nenozīmīga, ņemot vērā to, ka izmērs gaisa burbuļiem, kas radušies maizes raudzēšanas procesā, ir ļoti atšķirīgs. Tādēļ teikumu: “Pateicoties izmantotajām sastāvdaļām un īpašajam ražošanas procesam, šādā veidā iegūtas maizes raksturīgās īpašības ir tās dzeltenā krāsa, tās tipiskā, izteikti nevienmērīgā porainība (ar porām maizes iekšpusē, kuru diametrs ir no 2–3 mm līdz pat 60 mm) un ļoti atšķirīgā garša un aromāts.” izsaka šādā redakcijā: “Pateicoties izmantotajām sastāvdaļām un īpašajam ražošanas procesam, šādā veidā iegūtas maizes raksturīgās īpašības ir tās dzeltenā krāsa, tās tipiskā, izteikti nevienmērīgā porainība (ar dažāda diametra porām maizes iekšpusē) un ļoti atšķirīgā garša un aromāts.” |
— |
Maizes glabāšanas laiks pielāgots jaunajiem klaipu izmēriem. Konkrētāk, teikumu: “Šādā veidā iegūtas maizes glabāšanas laiks ir līdz 7 dienām 1 kg klaipiem un līdz 9 dienām 2 kg klaipiem.” izsaka šādā redakcijā: “Šādā veidā iegūtas maizes glabāšanas laiks ir līdz 7 dienām 1 kg klaipiem un līdz 14 dienām 10 kg klaipiem.” Vidēja izmēra klaipu glabāšanas laiku nosaka maizes ražotājs, ievērojot iepriekš minētos periodus. |
Iepakošana
— |
Lai ļautu izmantot dažādus iepakojuma materiālus, atsauci uz maizi, kas “iepakota vai nu mikroperforētā plastmasas iesaiņojumā, kas ir daļēji iekrāsots un daļēji caurspīdīgs, lai produkts būtu vieglāk aplūkojams, vai daudzslāņu papīrā ar lodziņu”, izsaka šādā redakcijā: “Produkts ir jāiepako, izmantojot pārtikai paredzētu mikroperforētu plastmasas plēvi vai pārtikai paredzētu papīra maisiņu.” Sīkāka informācija attiecībā uz mikroperforēta plastmasas iesaiņojuma īpašībām ir svītrota, lai nodrošinātu ražotājiem lielāku brīvību attiecībā uz iepakotā produkta noformējumu. |
Kontroles iestāde
Tiek atjaunināta ar kontroles iestādi saistītā informācija.
Marķējums
— |
Produkta specifikācijā jau bija atļauts formulējums “pane cotto in forno a legna” (maize, kas cepta ar malku kurināmā krāsnī), taču, lai regulētu tā izmantojumu, ir pievienots šāds teikums: “Formulējumu “pane cotto in forno a legna” (maize, kas cepta ar malku kurināmā krāsnī) var norādīt blakus produkta logotipam, un tam ir jābūt skaidri atšķiramam no aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Pane di Matera”. |
— |
Norādīts, ka produktiem, kas paredzēti laišanai starptautiskos tirgos, formulējumu “indicazione geografica protetta” (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde) var izmantot attiecīgās valsts valodā. Pievieno frāzi šādā redakcijā: “Produktiem, kas paredzēti laišanai starptautiskos tirgos, formulējumu “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” var izmantot attiecīgās valsts valodā.” |
Ģeogrāfiskais apgabals
— |
Produkta specifikācijas 3. pants grozīts, lai panāktu atbilstību Regulai (ES) Nr. 1151/2012; otrais punkts, kurā norādītas atsauces uz iepakošanu un marķēšanu, ir pārvietots uz produkta specifikācijas 6. pantu. Attiecībā uz Pane di Matera ģeogrāfisko ražošanas apgabalu pašlaik spēkā esošajā specifikācijas redakcijā nekādas izmaiņas nav veiktas. |
VIENOTS DOKUMENTS
PANE DI MATERA
ES Nr.: PGI-IT-02100 – 10.12.2015.
ACVN ( ) AĢIN ( X )
1. Nosaukums
Pane di Matera
2. Dalībvalsts vai trešā valsts
Itālija
3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts
3.1. Produkta veids
2.3. grupa: maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums
Pane di Matera iegūst, izmantojot tikai cieto kviešu atkārtota maluma mannu un/vai smalka maluma mannu, kuru(-as) kvalitātes īpašībām ir jāatbilst šādiem rādītājiem:
Proteīns (%) slāpeklis × 5,70 (*4) |
Vērtība ≥ 11 |
Dzeltenuma indekss (*3) |
Vērtība ≥ 20 |
Mitrums (%) (*4) |
Vērtība ≤ 14,50 |
Pelnvielas (% sausnā) (*4) |
Vērtība ≤ 1,35 |
Pane di Matera raksturīgās īpašības ir tās dzeltenā krāsa, tās tipiskā, izteikti nevienmērīgā porainība (ar dažāda diametra porām maizes iekšpusē) un ļoti atšķirīgā garša un aromāts.
Produktu Pane di Matera piedāvājot tirdzniecībā, tai ir jābūt šādām īpašībām:
— |
forma pusmēnessveida vai augsta kukuļa veidā, |
— |
klaipu svars 500 g–10 kg, |
— |
garozas biezums vismaz 3 mm, |
— |
mīkstums bāli dzeltens ar raksturīgu caurumojumu, |
— |
iniciāļi “MT” ar drukātiem lielajiem burtiem, kas pirms cepšanas iespiesti uz klaipa. |
Mitruma rādītāji ir noteikti attiecīgajos tiesību aktos.
Sastāvs 100 gramos Pane di Matera
Proteīns (%) slāpeklis × 5,70 |
Vērtība ≥ 8,1 |
Ogļhidrāti (%) |
Vērtība ≥ 51,3 |
no kuriem šķiedrvielas |
Vērtība ≥ 2,9 |
Tauki (%) |
Vērtība ≥ 1,0 |
Pelnvielas (% sausnā) |
Vērtība ≥ 2,24 |
Pane di Matera organoleptiskais profils
Organoleptiskie rādītāji |
Minimālā vērtība |
Maksimālā vērtība |
Skābens aromāts |
1,0 |
2,0 |
Piedeguma aromāts |
3,0 |
4,5 |
Skābena garša |
1,0 |
2,5 |
Garozas kraukšķīgums |
4,5 |
6,0 |
Lai noteiktu AĢIN Pane di Matera apzīmētā produkta organoleptiskās īpašības, izmanto atsauci uz šādiem standartiem: ISO 13299:2016; ISO 8589:2007; ISO 5492:2008; ISO/IEC 17025:2005.
3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)
Vismaz 20 % no Pane di Matera ražošanā izmantotajai atkārtota maluma mannai un/vai smalka maluma mannai ir jābūt iegūtai no vietējiem ekotipiem un senām šķirnēm, piemēram, ‘Cappelli’, ‘Duro Lucano’, ‘Capeiti’ un ‘Appulo’, kas tiek audzētas Matēras provincē.
Mannu, kas iegūta no ģenētiski modificētiem organismiem, izmantot nedrīkst.
Sastāvdaļas ir šādas:
Cieto kviešu atkārtota maluma un/vai smalka maluma manna |
100 kg |
Mīklas ieraugs |
20–30 kg |
Sāls |
2–3 kg |
Ūdens |
75–85 l |
Maizes raugs (Saccharomyces cerevisiae) |
0,5 –1 kg |
3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā
Visi Pane di Matera ražošanas posmi tiek veikti Matēras provincē.
3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi
Produkts ir jāiepako, izmantojot pārtikai paredzētu mikroperforētu plastmasas plēvi vai pārtikai paredzētu papīra maisiņu.
Iepakojumam ir nozīmīga loma, nodrošinot, ka Pane di Matera īpašības un tipiskais raksturs saglabājas neskarts un nemainīgs, un iepakošana ir jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
Mērķis ir – saskaņā ar tradīciju – novērst aizkavēšanos starp sagatavošanas un iepakošanas posmu, lai saglabātu visas specifiskās maizes īpašības un nodrošinātu tiešu un tūlītēju kontroli attiecībā uz iepakošanas procesu, kas nekādā veidā nedrīkst būt pretrunā ar produkta sagatavošanu vai mainīt tā specifiskās īpašības vai kvalitāti. Kļūda produkta iepakošanā uzreiz nozīmētu, ka vairs nav iespējams garantēt uzglabāšanas termiņu vismaz vienas nedēļas garumā, kas ir šīs maizes specifiskā īpašība.
3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi
Marķējumos, kas tiks piestiprināti iepakojumam, ir jāietver formulējums Indicazione Geografica Protetta (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde) un Pane di Matera, kā arī ES simbols un produkta logotips, kuru var izmantot tikai kopā ar AĢIN. Produkta logotips ir norādīts turpmāk.
Ja produkts ir cepts ar malku kurināmā krāsnī, aizsargātajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei Pane di Matera var pievienot formulējumu “pane cotto in forno a legna” (maize, kas cepta ar malku kurināmā krāsnī).
Formulējumu “pane cotto in forno a legna” (maize, kas cepta ar malku kurināmā krāsnī) var norādīt blakus produkta logotipam, un tam ir jābūt skaidri atšķiramam no aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Pane di Matera.
4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija
Pane di Matera ražošanas apgabals aptver visu Matēras provinci.
5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu
Ar AĢIN Pane di Matera apzīmētā produkta atzītā reputācija ir saistīta ar ražošanas apgabalā nodrošināto vides un ražošanas faktoru kopumu.
Pateicoties cilvēku centieniem un radošumam, kuri iedibinātās tradīcijas kontekstā ir ļāvuši apvienot vides faktorus ar kultūras un dzīvesveida vajadzībām, Pane di Matera ir tipisks noteikta ģeogrāfiskā apgabala produkts un Matēras lauku dzīves autentiska izpausme, kā arī galvenais ekonomikas resurss.
Pane di Matera ražošanas apgabalam ir būtiska ietekme uz maizes raksturīgajām īpašībām un specifiskajām iezīmēm, jo apgabals ietekmē tās ražošanā izmantotā dabiskā rauga sastāvu, tās mannas piemērotību maizes cepšanai, kas iegūta no kviešiem, kuri izaudzēti Matēras kalnos, pateicoties augsnei (māliem bagāta zeme) un klimata apstākļiem (gada vidējais nokrišņu daudzums – 350 mm, vidējā temperatūra – 5,7–24,1 °C), kā arī tādas koksnes ražošanu, kas tiek izmantota tradicionālās malkas krāsnīs, kuras izceļ produkta raksturīgo aromātu, un augļu tradicionālo izmantošanu mīklas ierauga sagatavošanā.
Papildus tam, ka Pane di Matera ir Matēras zemnieku un lauksaimnieku tradīcijas simbols, patērētāji to pazīst un augstu vērtē saistībā ar tās ilgo glabāšanas laiku.
Pane di Matera izcelsmes apliecinājumu un specifiskās īpašības var atrast vēsturiskās atsaucēs, kuras liecina par šīs maizes seno ražošanas tradīciju, kas datējama no Neapoles karalistes un agrākiem laikiem. Matērā jau ļoti sen, pat 1857. gadā, bija četri maestri di centimoli (meistari dzirnavnieki) un tādējādi – četras dzirnavas. Katrā saimniecībā un katrā mājā bija akmenī kalta piesta, kas tika izmantota ģimenei piederošo kviešu samalšanai. Pirmās rūpnieciskās dzirnavas parādījās 1884. gadā, tajās tika nodarbināti aptuveni 50 cilvēki, un tās bija aprīkotas ar sirēnu, kas signalizēja darba dienas sākumu un beigas. Tajā laikā katrai ģimenei vai ģimeņu kopai bija sava krāsns. Vēlāk radās publiskās maiznīcas, kurām cepšanai tika nosūtīta ģimeņu mājās gatavotā maize. Katra maiznīcas krāsns tika izkalta akmenī un hermētiski noslēgta. Kurināšanai izmantoto malku ieguva galvenokārt no Vidusjūras reģiona krūmājiem, un tā radīja īpašu aromātu. Kad sievietes bija atstājušas savu maizi ceptuvē, tās devās atpakaļ mājās un maiznieks hermētiski noslēdza krāsns durvis. Pēc aptuveni trīs stundām krāsns durvis tika atvērtas un tika izņemti augsti, apaļi maizes klaipi, kuri bija ieguvuši zeltainu nokrāsu un savu tipisko aromātu. Sievietes iezīmēja savu maizi, iepriekš mīklā iespiežot ģimenes galvas iniciāļus. 1857. gadā Pietro Antonio Ridola uzskaitīja vienpadsmit maiznīcas; laikposmā no 1959. gada līdz 1965. gadam to skaits bija ap piecpadsmit. Matēras iedzīvotāji nepameta maizes cepšanas tradīciju pat tad, kad ap 1969.–1970. gadu ievērojami uzlabojās dzīves apstākļi un par pamatproduktu kļuva citi ēdieni. Tādējādi virsroku guva tradīcija, kultūra un kvalitāte.
Atsauce uz specifikācijas publikāciju
(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)
Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu iesniegšanas procedūru, ar AĢIN Pane di Matera apzīmētā produkta specifikācijas grozījumu pieteikumu 2015. gada 9. oktobrī publicējot Itālijas Republikas Oficiālā Vēstneša (Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana) 235. numurā.
Produkta specifikācijas konsolidētā redakcija ir pieejama šajā tīmekļa vietnē: http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335
vai:
vai tieši atverot Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas tīmekļa vietnes mājaslapu (www.politicheagricole.it), uzklikšķinot uz Prodotti DOP e IGP (ekrāna augšdaļas labajā pusē), tad uz Prodotti DOP, IGP e STG (ekrāna kreisajā malā) un, visbeidzot, uz Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE.
(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.
(*1) Dzeltenuma indekss ir jānosaka tai miltu daļai, kas paliek uz sieta ar acu izmēru 0,180 mm.
(*2) Vērtības noteiktas uz 100 daļām sausnas.”
(2) Proteīna saturs ir noteikts kā “kopējais slāpekļa saturs”, slāpekļa saturu reizinot ar pārstrādes koeficientu 5,7.
(3) Mīkstuma konsistence ir tikusi novērtēta pēc tās cietības, ko izmēra kā spēku (N), kas nepieciešams, lai par 25 % saspiestu 25 mm biezas maizes šķēles vidusdaļu.”
(*3) Dzeltenuma indekss ir jānosaka tai miltu daļai, kas paliek uz sieta ar acu izmēru 0,180 mm.
(*4) Vērtības noteiktas uz 100 daļām sausnas.