6.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/1

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 121. pantu dalībvalstīm ir jāveicina stabila valsts finanšu sistēma, vidējā termiņā koordinējot ekonomikas politiku un daudzpusēju uzraudzību, lai izvairītos no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) pamatā ir mērķis panākt stabilu valdības finansiālo stāvokli, kas ir veids, kā stiprināt priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kura ir labvēlīga jaunu darbavietu radīšanai.

(3)

Padome 2016. gada 12. jūlijā ieteica Rumānijai 2016. gadā ierobežot novirzi no vidējā termiņa budžeta mērķa un 2017. gadā panākt ikgadējo fiskālo korekciju 0,5 % apmērā no IKP, ja vien vidējā termiņa budžeta mērķis netiek sasniegts ar mazāku fiskālo piepūli (2).

(4)

Pamatojoties uz Komisijas 2017. gada pavasara prognozi un 2016. gada izpildes datiem, ko apstiprinājis Eurostat, 2016. gadā strukturālās bilances stāvoklis ir pasliktinājies no – 0,6 % no IKP, t. i., virs vidējā termiņa budžeta mērķa, proti, – 1 % no IKP, līdz – 2,6 % no IKP, kas liecina par ievērojamu novirzi no vidēja termiņa budžeta mērķa (proti, novirzi 1,6 % apmērā no IKP). Valdības izdevumu pieaugums, neieskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus un vienreizējos ieguldījumus, ievērojami pārsniedza izdevumu kritēriju, kas arī liecina par ievērojamu novirzi (proti, novirzi – 2,0 % apmērā no IKP). Atšķirību rādītājos galvenokārt skaidrojama ar dažādām gada nominālā IKP iespējamā pieauguma likmēm, ko izmanto to aprēķināšanai. Neatkarīgi no minētās atšķirības abi rādītāji apstiprina būtisku novirzi no SIP preventīvās daļas prasībām 2016. gadā.

(5)

Pēc vispārējā novērtējuma Komisija 2017. gada 22. maijā secināja, ka Rumānijā pastāv būtiska novērotā novirze no vidēja termiņa budžeta mērķa, un izdeva Rumānijai brīdinājumu saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu un Regulas (EK) Nr. 1466/97 10. panta 2. punkta pirmo daļu.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 10. panta 2. punkta otro daļu viena mēneša laikā pēc brīdinājuma pieņemšanas Padomei ir jāsniedz attiecīgajai dalībvalstij ieteikums veikt nepieciešamos politikas pasākumus. Regulā (EK) Nr. 1466/97 paredzēts, ka ieteikumā tiks noteikts termiņš, kurš nepārsniedz piecus mēnešus un kurā dalībvalstij jānovērš minētā novirze. Pamatojoties uz iepriekš minēto, 2017. gada 15. oktobris šķiet atbilstošs termiņš, līdz kuram Rumānijai jānovērš novirze. Minētajā termiņā Rumānijai vajadzētu ziņot par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz šo ieteikumu.

(7)

Tiek lēsts, ka Rumānijas strukturālā bilance 2016. gadā par 1,6 % no IKP novirzījās no tās vidējā termiņa budžeta mērķa. Pamatojoties uz Komisijas 2017. gada pavasara prognozēm par starpību starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu, Rumānijā 2017. gadā pastāv normāli ekonomikas apstākļi. Rumānijas vispārējās valdības parāda attiecība ir zem 60 % no IKP robežvērtības. Regulā (EK) Nr. 1466/97 noteiktie minimālie nepieciešamie strukturālie pasākumi un korekciju matrica, kas jāizmanto dominējošajos ekonomikas apstākļos un attiecībā uz iespējamajām ar ilgtspēju saistītajām problēmām, veido 0,5 % no IKP. Komisija 2017. gada pavasara prognozē paredz, ka 2017. gada strukturālā bilance turpinās pasliktināties par 1,3 % no IKP. Tāpēc minimāls strukturālais uzlabojums 2017. gadā par 0,5 % no IKP rada nepieciešamību pieņemt pasākumus, kuru kopējais ienesīgums būtu 1,8 % no IKP salīdzinājumā ar pašreizējo bāzes scenāriju Komisijas 2017. gada pavasara prognozē. Ņemot vērā vajadzīgo strukturālās konsolidācijas pasākumu ievērojamo apjomu, kas izriet no korekciju minimuma saskaņā ar SIP prasībām, ir lietderīgi neprasīt papildu korekcijas virs minimālajām prasībām par 0,5 % no IKP.

(8)

Prasītais strukturālās bilances uzlabojums 2017. gadā par 0,5 % no IKP atbilst valdības primāro neto izdevumu nominālā pieauguma tempam, kas 2017. gadā nepārsniedz 3,3 % (3).

(9)

Komisijas 2017. gada pavasara prognozē paredzēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2017. gadā būs 3,5 % no IKP, kas pārsniedz Līgumā noteikto atsauces vērtību – 3 % no IKP. Prasītā strukturālā korekcija arī šķiet lietderīga, lai nodrošinātu, ka Rumānija 2017. gadā ievēro vispārējās valdības budžeta deficīta robežvērtību, t. i., 3 % no IKP.

(10)

Ir lietderīgi šo ieteikumu darīt publiski pieejamu.

(11)

Lai sasniegtu ieteiktos budžeta mērķus, ir būtiski, ka Rumānija pieņem un stingri īsteno nepieciešamos pasākumus un intensīvi uzrauga kārtējo izdevumu attīstību,

1)

veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valdības primāro neto izdevumu nominālais izaugsmes temps 2017. gadā nepārsniedz 3,3 %, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 0,5 % apmērā no IKP, tādējādi liekot valstij īstenot attiecīgas korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai;

2)

izmantot visus neparedzētos papildu ieņēmumus budžeta deficīta samazināšanai: budžeta konsolidācijas pasākumiem būtu jānodrošina vispārējās valdības strukturālās bilances ilgtspējīga uzlabošanās tā, lai veicinātu izaugsmi;

3)

līdz 2017. gada 15. oktobrim ziņot Padomei par darbībām, kas veiktas saistībā ar šo ieteikumu.