Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62016CN0301

Lieta C-301/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 16. marta spriedumu lietā T-586/14 Xinyi PV Products (Anhui) Holdings Ltd/Eiropas Komisija 2016. gada 26. maijā iesniedza Eiropas Komisija

OV C 270, 25.7.2016, p. 32–33 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

25.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 270/32


Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 16. marta spriedumu lietā T-586/14 Xinyi PV Products (Anhui) Holdings Ltd/Eiropas Komisija 2016. gada 26. maijā iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta C-301/16 P)

(2016/C 270/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche, L. Flynn)

Otrs lietas dalībnieks: Xinyi PV Products (Anhui) Holdings Ltd

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

atcelt Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 16. marta spriedumu lietā T-586/14 Xinyi PV Products (Anhui) Holdings Ltd/Eiropas Komisija, kas Komisijai paziņots 2015. gada 17. martā;

noraidīt pirmajā instancē celtās prasības pirmā pamata pirmo daļu kā juridiski nepamatotu;

attiecībā uz pirmajā instancē celtās prasības pirmā pamata otro daļu un otro līdz ceturto pamatu nosūtīt lietu atkārtotai izskatīšanai Vispārējai tiesai;

atlikt lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem pirmajā un apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ šādu iemeslu dēļ:

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), 2. panta 7. punkta c) punkta trešajā ievilkumā lietoto jēdzienu “mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas”. Šim pamatam ir piecas daļas:

Pirmā daļa: Piecgades plāna īstenošanas pasākumi ir mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas.

Otrā daļa: Stratēģisku biznesa nozaru atbalsts (“picking winners”) nav leģitīms mērķis tirgus ekonomikā.

Trešā daļa: Subsīdijas tirgus ekonomikā nav neierobežotas, bet gan saistītas ar ieguldījumiem.

Ceturtā daļa: Izvērtējamie pasākumi nav salīdzināmi ar Savienībā novērojamu nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu.

Piektā daļa: Jēdziena “kurā nebija tirgus ekonomikas” kļūdaina interpretācija.

Otrkārt, spriedumā nav norādīts pamatojums vai arī tas ir pretrunīgs.

Treškārt, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi vairākus procesuālus pārkāpumus:

Pirmā daļa: Vispārējā tiesa ir spriedusi jomā, kurā tai nav kompetences (ultra vires), tā ir pārkāpusi principu, ka prasības priekšmetu nosaka lietas dalībnieki, un nav ievērojusi Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 21. pantu un Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punktu un 48. panta 2. punktu, redakcijās, kādas bija spēkā, ceļot prasību pirmajā instancē.

Otrā daļa: Komisija neesot tikusi uzklausīta par 66. punktā citētajos spriedumos minētā valsts atbalsta pielīdzināmību izvērtējamajiem pasākumiem.

Trešā daļa: Vispārējā tiesa nav atbildējusi uz Komisijas argumentiem par jēdziena “kurā nebija tirgus ekonomikas” definēšanu.


(1)  Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp.).


Top