14.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/37

Ziņotājs:

Juan MENDOZA CASTRO

1.1.

Bezdarba līmenis joprojām ir augsts. Septiņus gadus kopš krīzes sākuma komiteja atkārtoti pauž bažas par augsto bezdarba līmeni, īpaši dažās dalībvalstīs. Arī jauniešu bezdarba līmenis ir augsts; liels ir arī jauniešu, kuri nav iesaistīti nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā (NEET), un ilgtermiņa bezdarbnieku skaits.

1.2.

2016. gada izaugsmes pētījumā ir vairāk sociāla rakstura analīžu, mērķu un uzdevumu, taču, lai šī jaunā pieeja būtu efektīva, to nevajadzētu balstīt uz iepriekšējo gadu politisko ieteikumu atkārtošanu. Papildus privāto investīciju stimulēšanai, uz ko norāda Komisija, ekonomikas stagnācijas pārvarēšanas un nodarbinātības veicināšanas nolūkā ir jāpalielina iekšējais pieprasījums un publisko investīciju apjoms.

1.3.

Eiropas pusgads. EESK atzinīgi vērtē lēmumu stiprināt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanas uzraudzību un Eiropas pusgada dalījumu divos posmos – Eiropas posmā un valsts posmā, jo tādējādi tiek precizētas kompetences jomas izvirzīto mērķu īstenošanā. Turklāt ir jānodrošina Eiropas pārvaldības politikas un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu lielāka saskaņotība.

1.4.

Eiropas pusgadā būtu jāņem vērā 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšana, kuri izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030. gadam.

1.5.

Ekonomika. Eiropas Savienības ekonomikā ir vērojama mērena atveseļošanās, ko veicina īslaicīgi pozitīvi faktori. Eurozonas rekordlielais eksporta pārpalikums cita starpā atspoguļo arī euro vērtības krišanās sekas. Tajā pašā laikā pārmērīgi valstu ietaupījumi uz ieguldījumu rēķina liecina, ka joprojām nav skaidrības par ekonomikas atveseļošanu un izaugsmi.

1.6.

Tā kā investīciju apjoms būtiski samazinās, Ecofin ir norādījusi, ka steidzami jāuzlabo vispārējā investīciju vide, lai sekmētu ekonomikas atveseļošanu, kā arī palielinātu ražīgumu un izaugsmes potenciālu. Savukārt EESK uzskata, ka ir jāpārorientē tā dēvētā taupības politika, lai nodrošinātu ciešāku saikni ar izaugsmes politikām (1).

1.7.

Ņemot vērā lielo nabadzības un atstumtības apdraudēto cilvēku skaitu, ir jānoskaidro, kā tiek īstenots viens no galvenajiem stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem.

1.8.

Ņemot vērā bēgļu un patvēruma meklētāju lielo pieplūdumu, EESK ierosina pieņemt pasākumus, kuru pamatā ir kopīga rīcība un solidaritāte, respektējot starptautiskos tiesību aktus un vērtības, ievērojot vienlīdzīgu attieksmi un dzīvības prioritāti pār jebkādiem apsvērumiem, kas galvenokārt balstīti uz “drošības” politiku. EESK arī uzsver, ka Šengenas nolīgums ir viens no ES struktūras pamatpīlāriem.

2.1.

2016. gada izaugsmes pētījumā uzsvērta ieguldījumu nozīme nodarbinātības un sociālās politikas jomā, kā bija ierosinājusi EESK, un šajā nolūkā Komisijai ir jāpieņem tālejoša pieeja.

2.2.

2016. gada izaugsmes pētījumā lielāka uzmanība jāpievērš pārvaldības stiprināšanai, lai efektīvi īstenotu svarīgākās Eiropas politikas tirgu integrācijas un ekonomikas modernizācijas jomā, šajā saistībā uzsverot ES ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumu. Savukārt ar efektīvām valsts pārvaldības sistēmām jāpanāk lielāka uzticēšanās, jāatjauno vajadzīgās fiskālās rezerves (fiscal buffers) un jāizskauž procikliskas fiskālās politikas.

2.3.

Ir svarīgi palielināt ieguldījumu un attīstības stratēģiju sinerģiju valstu un ES ekonomikā.

2.4.

EESK iesaka politisko prioritāšu līmenī virzīt darbu uz šādām divām jomām: investīcijas un nodarbinātība.

2.5.

Krīzes pārvarēšanā un virzībā uz izaugsmi liela nozīme ir daudzgadu finanšu shēmas instrumentiem un Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentam. EESK pauž gandarījumu par Investīciju plāna Eiropai veiksmīgo uzsākšanu un šajā sakarā ir ierosinājusi piesaistīt lielāku skaitu institucionālo ieguldītāju un plašāk informēt par finansēšanas iespējām.

2.6.

Lai risinātu ilgtermiņa bezdarba (50 % no kopapjoma) un jauniešu bezdarba problēmu, ir vajadzīga “tūlītēja rīcība”. Turklāt Komisijai būtu jānāk klajā ar vispārēju stratēģiju par dzimumu līdztiesību darba tirgū.

2.7.

Ar ieguldījumiem enerģētikas nozares pārkārtošanā (Parīzes nolīgums) jāveicina jaunu darbvietu radīšana un ekonomikas attīstība.

2.8.

EESK aicina pielikt lielākas saskaņotas pūles cīņā ar agresīvu nodokļu plānošanu, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

2.9.

EESK aicina sociālās politikas un valsts reformu plānu īstenošanā pilnībā iesaistīt sociālos partnerus un citas organizācijas, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, piemēram, ar ekonomikas un sociālo lietu padomju un tām līdzīgu organizāciju starpniecību. Par Komisijas priekšlikumu eurozonā izveidot valsts konkurētspējas padomes EESK 2016. gada martā pieņems īpašu atzinumu. Lai kāds būtu atzinums, tām jābūt pilnībā saderīgām ar brīvām kolektīvajām sarunām un katrā dalībvalstī esošo sociālo partneru līdzdalības un dialoga mehānismiem.

2.10.

Demokrātiskā leģitimitāte. Lai novērstu demokrātijas deficītu, ir jākonsolidē Eiropas Savienības struktūras pamatā esošie sociālā taisnīguma principi un jānostiprina sociāla Eiropa, kuras uzdevums ir apkarot sociālo atstumtību un saglabāt solidaritāti.

3.1.

3.2.

Joprojām aktuālas ir iepriekšējās politiskās prioritātes, kuru mērķis ir izveidot sistēmu, kas nodrošina strukturālo pārmaiņu, valstu budžeta stabilitātes un investīciju līdzsvaru. 2016. gada izaugsmes pētījumā izklāstīti konkrētāki apsvērumi, kas saistīti ar darba tirgu, nedeklarētu darbu, profesionālo integrāciju, sieviešu un vīriešu nevienlīdzību un jauniešu nodarbinātību.

3.3.

Pētījumā arī norādīts: lai nodrošinātu ātrus un augstas kvalitātes pakalpojumus uzņēmumiem un iedzīvotājiem, ir vajadzīga moderna un efektīva valsts pārvalde.

3.4.

Tajā uzsvērts, ka dalībvalstu tiesu sistēmas kvalitātes, neatkarības un efektivitātes uzlabošana ir priekšnoteikums, lai izveidotu investīcijām un saimnieciskajai darbībai labvēlīgu vidi.

3.5.

Vienotā nodarbinātības ziņojuma projekta galvenais secinājums ir: lielas atšķirības starp dalībvalstīm un lēna situācijas uzlabošanās sociālajā un nodarbinātības jomā. Citi secinājumi:

4.1.

Septiņus gadus kopš krīzes sākuma EESK atkārtoti pauž bažas par situāciju nodarbinātības jomā, īpaši dažās eurozonas dalībvalstīs. Eiropas Savienībā ir 22,5 miljoni bezdarbnieku (t. sk.17,2 miljoni eurozonā), un nākamajos divos gados būtiski uzlabojumi šajā jomā nav gaidāmi. Papildus sekām ekonomikas un sociālajā jomā tas ir vēl viens faktors, kas mazina iedzīvotāju atbalstu Eiropas projektam.

4.2.

2016. gada izaugsmes pētījumā ir vairāk sociāla rakstura analīžu, mērķu un uzdevumu. Lai jaunā pieeja būtu efektīva un neaprobežotos ar tukšu retoriku, to nevajadzētu balstīt uz iepriekšējo gadu politisko ieteikumu atkārtošanu – galvenokārt par strukturālajām reformām darba tirgū –, bet tai jākļūst par reālu saskaņotu stimulu izaugsmei un nodarbinātībai.

4.3.

2016. gada izaugsmes pētījumā uzsvērta ieguldījumu nozīme nodarbinātības un sociālās politikas jomā, kā bija ierosinājusi EESK, un šajā nolūkā Komisijai ir jāpieņem tālejoša pieeja.

4.4.

Papildus privāto investīciju stimulēšanai, kas ir Komisijas priekšlikuma pamatā, ekonomikas stagnācijas pārvarēšanai un nodarbinātības veicināšanai ir vajadzīgs impulss, ko var dot apjomīgas publiskās investīcijas.

5.1.

2016. gada izaugsmes pētījumā lielāka uzmanība būtu jāpievērš pārvaldības stiprināšanai, lai efektīvi īstenotu svarīgākās Eiropas politikas, kas saistītas ar tirgu integrāciju un ekonomikas modernizāciju.

5.2.

Eiropas pusgadā jāpanāk progress arī 2015. gada oktobrī pārskatītā ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma īstenošanā. Savukārt ar efektīvām valsts pārvaldības sistēmām jāpanāk lielāka uzticēšanās, jāatjauno vajadzīgās fiskālās rezerves (fiscal buffers) un jāizskauž procikliskas fiskālās politikas (2). Šo mērķu sasniegšana jāsekmē ar ES finanšu instrumentiem un valstu budžetiem.

5.3.

EESK atzinīgi vērtē lēmumu Eiropas pusgadā stiprināt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanas uzraudzību, kā ierosināts piecu priekšsēdētāju ziņojumā (3). Papildus pašreizējās stratēģijas labākai īstenošanai un uzraudzībai paredzēts sākt izstrādāt ilgtermiņa redzējumu tālākai nākotnei – laikposmam pēc 2020. gada –, un tajā tiks ņemti vērā jaunie ilgtspējīgas attīstības mērķi 2030. gadam, par kuriem panākta vienošanās Apvienoto Nāciju Organizācijā. Komiteja atzinīgi vērtē šo plānoto iniciatīvu, jo tā apliecina komitejas viedokli, ka Eiropas Savienībai sava plānošanas perspektīva būs jāpaplašina vismaz līdz 2030. gadam, lai īstenotu ilgtspējīgas attīstības mērķus, ieviešot integrētu stratēģiju ilgtspējīgai Eiropai globalizētā pasaulē.

5.4.

Eiropas pusgada sadalījums divos posmos, proti, Eiropas posmā (no novembra līdz februārim) un valsts posmā (no februāra līdz jūnijam), ļauj precīzāk noteikt kompetences jomas un nodrošināt Eiropas sociālo partneru līdzdalību padziļinātās apspriedēs par reformas procesiem Eiropā.

6.1.

ES reģistrētais reālā IKP pieaugums 2015. gadā bija 1,9 %, un gaidāms, ka 2016. gadā tas pieaugs par 2 % un 2017. gadā – par 2,1 % (4), tomēr starp dalībvalstīm vērojamas būtiskas atšķirības.

6.2.

EESK norāda, ka ekonomikas atveseļošanas virzītājspēks bija eksports ar rekordlielu pārpalikumu 3,5 % apmērā no eurozonas dalībvalstu IKP (1,9 % no ES 28 dalībvalstu IKP). Kopumā eurozonā pašlaik ir viens no pasaulē lielākajiem tekošā konta pārpalikumiem, un gaidāms, ka 2015. gadā tas palielināsies vēl vairāk. Izejvielu cenu pazemināšanās un euro valūtas maiņas kursa vērtības samazināšanās ir veicinājušas tirdzniecības bilances palielināšanos, bet pārpalikums lielā mērā atspoguļo pārmērīgus valstu ietaupījumus uz ieguldījumu rēķina eurozonā (5). Tas atspoguļo arī to, ka joprojām nav skaidrības par ekonomikas atveseļošanu un izaugsmi.

6.3.

Algu mērenība, naftas cenu pazemināšanās, zemas procentu likmes un valūtas maiņas kursa tendences veicina Eiropas ekonomikas konkurētspēju. Ekonomikas atveseļošana arvien vairāk ir atkarīga no iekšēja pieprasījuma, ko ietekmē budžeta ierobežojumi, pagaidu nodarbinātības īpatsvara palielināšanās, algu mērenība un nepietiekama kredītu pieejamība ģimenēm un uzņēmumiem, īpaši MVU.

7.1.

Kā norādīts vienotā nodarbinātības ziņojuma projektā, vairākas reformas ir stiprinājušas algu noteikšanas mehānismus, lai veicinātu darba algu attīstības atbilstību ražīgumam un atbalstītu mājsaimniecību izmantojamos ienākumus, īpašu uzmanību pievēršot minimālajām algām. Tomēr EESK norāda, ka no 2008. līdz 2015. gadam vismaz astoņpadsmit dalībvalstīs darba algas pieauga lēnāk nekā ražīgums (6).

7.2.

2014. gadā samazinājās darbaspēka vienības izmaksas vairākās eurozonas valstīs, kurās krīze bija īpaši smaga. Turklāt valstīs, kurās situācija darba tirgū uzlabojas, nostrādāto stundu skaits ir sācis pozitīvi ietekmēt darbaspēka vienības izmaksu attīstību (7).

7.3.

EESK piekrīt, ka modernizācija, lielāka prasmju atbilstība darba tirgus vajadzībām un pastāvīgi ieguldījumi izglītībā un apmācībā, tostarp digitālajās prasmēs, ir noteicošais faktors turpmākai nodarbinātībai, ekonomiskas izaugsmei un konkurētspējai Eiropas Savienībā.

7.4.

Ilgtermiņa bezdarbs joprojām ir 50 % no kopējā bezdarba apjoma. Šīs problēmas risināšanai ir vajadzīga “tūlītēja rīcība”, un tā jāizvirza par nodarbinātības politikas prioritāti. Uzmanība prioritāri jāpievērš arī augstajam jauniešu bezdarba līmenim un jauniešiem, kuri nav iesaistīti nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā (NEET).

7.5.

Jāatzīmē, ka nesen veiktajās prasmju neatbilstības analīzēs norādīts, ka ar prasmju trūkumu ir saistīta tikai mazāk nekā puse no darbā pieņemšanas problēmām, bet gandrīz trešdaļa – ar nepietiekami pievilcīgām algām.

7.6.

2014. gadā reģistrētais nabadzības vai atstumtības apdraudēto cilvēku lielais skaits (24,4 %, t. i., 122 miljoni cilvēku 28 ES dalībvalstīs) un pēdējo gadu tendence rada daudz jautājumu par to, kā tiek īstenots viens no galvenajiem stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem.

7.7.

Lai gan sieviešu kvalifikācijas līmenis ir paaugstinājies un pat pārsniedz vīriešu formālās izglītības līmeni, darba tirgū sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas. Pensiju līmeņa atšķirība 40 % apmērā radusies tādēļ, ka sievietēm ir īsāka profesionālā karjera un zemākas algas. Komiteja pauž nožēlu, ka 2016. gada izaugsmes pētījumā nav ierosināti priekšlikumi šā jautājuma risināšanai. Komiteja arī norāda, ka Komisija joprojām nav iesniegusi visaptverošu stratēģiju dzimumu līdztiesības jomā, kurā būtu paredzēti konkrēti pasākumi, kuros ņemtas vērā pašreizējās politiskās saistības un organizētas pilsoniskās sabiedrības prasības (8).

8.1.

Krīze joprojām nav pārvarēta.

8.2.

Tā kā ES dalībvalstīs vērojamas lielas atšķirības sociālajā un ekonomikas jomā, ir jāstiprina dalībvalstu konverģence šajā jomā izvirzīto mērķu īstenošanā. Ir svarīgi palielināt ieguldījumu un attīstības stratēģiju sinerģiju valstu un ES ekonomikā.

8.3.

Saistībā ar 2016. gada politiskajām prioritātēm EESK vēlas īpaši uzsvērt divas jomas: investīcijas un nodarbinātību.

8.4.1.

Tā kā investīciju apjoms būtiski samazinās, ir steidzami jāuzlabo vispārējā investīciju vide, lai sekmētu ekonomikas atveseļošanu, kā arī palielinātu ražīgumu un izaugsmes potenciālu (9). Savukārt EESK uzskata, ka ir jāpārorientē tā dēvētā taupības politika, lai nodrošinātu ciešāku saikni ar izaugsmes politikām.

8.4.2.

Daudzgadu finanšu shēmas instrumentiem (t. sk. strukturālajiem un investīciju fondiem) ir izšķirīga nozīme, lai pārvarētu krīzi un virzītos uz ilgtspējīgu izaugsmi; tas īpaši attiecas uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kas paredzēts Eiropas transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūras tīklu nostiprināšanai.

8.4.3.

Investīciju plāns Eiropai – solis pareizajā virzienā, kas jāpapildina ar citiem pasākumiem – ir veiksmīgi uzsākts, jo saskaņā ar EIB prognozēm 2015. gadā mobilizēto investīciju kopsumma sasniegs EUR 50 miljardus, un labumu no ESIF investīciju projektiem varētu gūt 71 000 MVU un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu. Lai līdz 2017. gadam investīciju apjoms sasniegtu EUR 315 miljardus, nepieciešams:

8.4.4.

Vairāk nekā puse no ESIF projektiem ir saistīti ar energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem un inovāciju. Parīzes nolīguma īstenošana pārejai no fosilo resursu un energointensīvas ekonomikas uz saimniekošanas modeli ar zemām oglekļa emisijām un nelielu ietekmi uz vidi ir vērienīgs uzdevums Eiropas Savienībai, kurai būtiski jāsamazina emisiju daudzums. Ar ieguldījumiem enerģētikas nozares pārkārtošanā tiek veicināta jaunu darbvietu radīšana un ekonomikas attīstība. Turklāt šie ieguldījumi ir svarīgs faktors, kas sekmē enerģijas cenu pazemināšanos, tādējādi labvēlīgi ietekmējot sociālo un ekonomikas jomu.

8.4.5.

Komiteja piekrīt, ka reālās ekonomikas finansēšana ir ievērojami uzlabojusies, lai gan joprojām vērojamas atšķirības starp dalībvalstīm. Tomēr šī problēma skar galvenokārt MVU, jo tie lielā mērā ir atkarīgi no banku aizdevumiem. Kapitāla tirgu savienības veidošanā, kas ir viena no ES vērienīgajām iniciatīvām, par galveno mērķi jāizvirza finansējuma pieejamības veicināšana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (10).

8.4.6.

Ieguldījumi cilvēkkapitālā. EESK pauž nožēlu, ka publiskie izdevumi izglītībai samazinās (11), lai gan Eiropai ir vajadzīgs labi apmācīts darbaspēks, kas spēj īstenot savu ekonomisko potenciālu. Reformu pasākumos par prioritāti būtu jānosaka zināšanu, spēju un prasmju līmeņa paaugstināšana, kā arī pieaugošās plaisas mazināšana starp mazkvalificētām un augsti kvalificētām personām.

8.5.1.

Inovatīvām nozarēm ir liels darbvietu radīšanas potenciāls. Uz tām ir virzītas Eiropas politikas saistībā ar tirgu integrāciju un ekonomikas modernizāciju (digitalizācijas programma, iekšējais enerģijas tirgus, audiovizuālās nozares regulējums, telekomunikāciju tirgus).

8.5.2.

Stabila nodarbinātība ir svarīgs priekšnoteikums ekonomikas atveseļošanai, taču darba tirgū vērojama izteikta segmentācija (12). Pielāgošanas pasākumi, kas vajadzīgi darba tirgū, kurā notiek radikālas pārmaiņas, ir jāsaskaņo ar nodarbinātības drošību, darba ņēmēju ieinteresētību uzņēmumā un prasmju pilnveidošanu.

8.5.3.

EESK jau agrāk uzsvērusi, ka elastdrošības koncepcija, kurai Komisija no jauna pievērsusies 2016. gada izaugsmes pētījumā, nenozīmē darba ņēmēju tiesību vienpusēju un nelikumīgu ierobežošanu, bet gan darba tiesību veidošanu, darba aizsardzības sistēmas un, vienojoties ar sociālajiem partneriem, kolektīvo sarunu praksi, lai nodrošinātu optimālu elastīguma un drošības līdzsvaru visu veidu darba attiecībās un darba ņēmējiem pienācīgu drošības līmeni neatkarīgi no līgumattiecību veida, un tādējādi novērstu darba tirgu segmentāciju (13).

8.5.4.

EESK pozitīvi vērtē:

8.5.5.

Komiteja ir paudusi atbalstu pārejai uz zaļo ekonomiku (15); tā atzinīgi vērtē aprites ekonomikas principu un pašreiz analizē dokumentu kopuma, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā 2015. gada decembrī, priekšrocības un trūkumus.

8.5.6.

EESK uzsver: lai nodrošinātu ilgtspējīgas attīstības politikas pārraudzību, jāatzīst Eiropas pusgada un gada izaugsmes pētījuma svarīgā nozīme. Pagājušajos gados Komisija gada izaugsmes pētījumos un konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos bija sākusi iekļaut arī vides jautājumus. Komiteja pauž nožēlu, ka Komisija pašreizējos gada izaugsmes pētījumos, šķiet, ir atteikusies no šīs pieejas (“Eiropas pusgada ekoloģizācija”), un aicina Komisiju Eiropas pusgadā atkal ņemt vērā pāreju uz mazoglekļa un aprites ekonomiku, jo tas ir būtisks faktors virzībā uz ilgtermiņa ekonomisko labklājību, konkurētspēju un noturību.

9.1.1.

Pēdējos gados ES un dalībvalstis saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu ir pieņēmušas plašu pasākumu kopumu (banku savienība, strukturālās reformas u. c.). Tā rezultātā ir panākts progress makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanā. Ļoti zemas inflācijas apstākļos (0 % 2015. gadā un 2017. gadam prognozēti 1,7 %) ir būtiski samazinājies valsts budžeta deficīts (patlaban 2,5 % no IKP, bet 2017. gadā prognozēti 1,6 % no IKP (16)). Pasākumi, kas paredzēti apjomīgā valsts parāda (86,8 % no IKP) un privātā sektora parāda (mājsaimniecību parāds 57,9 %, nefinanšu sabiedrību parāds 79,5 %) samazināšanai, nozīmē investīciju un patēriņa ierobežošanu.

9.1.2.

Nodokļu sistēmu efektivitātes un taisnīguma palielināšana. EESK atbalsta nepamatotu traucējumu novēršanu attiecībā uz parādsaistībām (debt bias) nodokļu jomā, kā tas ir ieteikts SVF ziņojumos. Tas sekmēs alternatīvu finansējuma avotu, jo īpaši kapitāla tirgu, izmantošanu papildus banku aizdevumiem.

9.1.3.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas par saimnieciskās darbības lokalizāciju un pasākumu kopumu nodokļu pārredzamības jomā. Eiropas un valstu iestādēm būtu plašāk jākoordinē darbības, lai izskaustu nodokļu oāzes un apkarotu agresīvu nodokļu plānošanu, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas Eiropas Savienībā saskaņā ar aplēsēm rada EUR 1 triljonu zaudējumus (17).

9.2.1.

Saistībā ar valsts pensiju shēmām ES dalībvalstis ir pieņēmušas pasākumus, kuru mērķis ir, pirmkārt, mazināt krīzes sekas sociālajā jomā un, otrkārt, uzlabot minēto shēmu dzīvotspēju ilgtermiņā. To dzīvotspējas uzlabošana nozīmēja taupības pasākumu ieviešanu, piemēram, pensionēšanās vecuma palielināšanu un ciešu saikni starp iemaksām un pabalstiem. Komiteja jau norādījusi (18), ka privātajām pensiju shēmām ir svarīga sociāla funkcija, tomēr tās nedrīkst uzskatīt par vienkāršiem finanšu instrumentiem.

9.2.2.

Komiteja piekrīt, ka ir jāveido stabila veselības aprūpes sistēmu finansēšanas bāze. Lai paaugstinātu ES iedzīvotāju labklājības līmeni, šīm sistēmām jābūt balstītām uz Eiropas sociālās dimensijas principiem un vērtībām, piemēram, universālumu, pieejamību, taisnīgumu un solidaritāti (19).

9.3.1.

Lai panāktu vajadzīgo sociālo vienprātību visā Eiropā, ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme un sociālās tiesības gan ES pilsoņiem, gan bēgļiem Eiropā, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajām personām. Svarīgi ir laikus veikt ieguldījumus, kuru mērķis ir bēgļus integrēt sabiedrībā un darba tirgū, lai viņiem palīdzētu pārstrukturēt savu dzīvi, vienlaikus samazinot iespēju rasties konfliktiem ar vietējiem iedzīvotājiem un izvairoties no lielākām izmaksām nākotnē.

9.3.2.

EESK pauž cerību, ka pārcelšanas mehānisms krīzes apstākļos palīdzēs ES saskaņoti ieviest stabilu un pietiekami elastīgu sistēmu, lai risinātu dažādas migrācijas problēmas.

9.3.3.

Eiropas Komisijai un citām ES iestādēm ir aktīvi jāatbalsta dalībvalstu valdības, lai nodrošinātu atbilstošus apstākļus un iespējas integrēt pārceltos patvēruma meklētājus. Šajā saistībā citstarp ir jāprecizē, ka izdevumi, kas dalībvalstīm rodas saistībā ar patvēruma meklētāju un bēgļu uzņemšanu un integrāciju, nav pastāvīgi un strukturāli izdevumi, un tādēļ tie nav jāiekļauj strukturālā budžeta deficīta aprēķinos.

9.3.4.

EESK uzsver, ka Šengenas nolīgums ir viens no ES struktūras pamatpīlāriem (20).

9.4.1.

EESK uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības līdzdalība sociālās un ekonomikas politikas īstenošanā ir šo politiku efektivitātes uzlabošanas priekšnoteikums.

9.4.2.

Valsts reformu programmās (VRP) ir jāparedz debates, jo īpaši ar ekonomikas un sociālo lietu padomēm. Tomēr dažās dalībvalstīs pilsoniskā sabiedrība netiek iesaistīta.

9.4.3.

Ja valstu konkurētspējas padomes tiks izveidotas, kā to iesaka Komisija, tām jābūt pilnībā saderīgām ar brīvām kolektīvajām sarunām un katrā dalībvalstī esošo sociālo partneru līdzdalības un dialoga mehānismiem. Attiecīgu atzinumu EESK pieņems 2016. gada martā.

9.5.1.

Demokrātijas deficīts ir mazinājis uzticēšanos Eiropas ideālam. Komiteja uzsver nepieciešamību atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos un sociālas Eiropas redzējumu, kas stiprinās un balstīs Eiropas projekta sociālo leģitimitāti.

9.5.2.

Eiropas Savienībā ne teorētiski, ne arī faktiski vēl nav nodrošināta pietiekama sociālā leģitimitāte. Jautājumā par “demokrātijas deficītu” Eiropas Savienībā joprojām nav vienprātības, un vienlaikus ir notikusi jēdziena “demokrātijas deficīts” semantiska nobīde uz jēdzieniem “tiesiskuma deficīts” un “leģitimitātes deficīts” plašā nozīmē. Ir jākonsolidē Eiropas Savienības struktūras pamatā esošie sociālā taisnīguma principi un jānostiprina sociāla Eiropa, kuras uzdevums ir apkarot sociālo atstumtību un saglabāt solidaritāti.