12.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 97/1

(1)

Banku sistēmas un finanšu tirgu izraisītā reālās ekonomikas finansiālo satricinājumu procikliskā pastiprināšanās bija viens no visdestabilizējošākajiem globālās finanšu krīzes elementiem. Ekonomikas lejupslīde, kas seko pārmērīga kreditēšanas pieauguma periodam, var radīt ievērojamus zaudējumus banku sektorā un novest pie negatīvas attīstības apburtā loka. Šādā situācijā kredītiestāžu veiktie pasākumi savu bilanču stiprināšanai var ierobežot kredītu piedāvājumu reālajai ekonomikai, pastiprinot ekonomikas lejupslīdi un vēl vairāk vājinot to bilances.

(2)

Pretcikliskās kapitāla rezerves paredzētas tam, lai, palielinot banku sektora noturību, palīdzētu novērst šādu prociklisku notikumu attīstību. Noteikumi, kas paredz pienākumu uzturēt pretcikliskās kapitāla rezerves, ir daļa no jaunajiem globālajiem normatīvajiem standartiem par banku kapitāla pietiekamību (“Bāzele III” regulējums), ko 2010. gada decembrī pieņēma Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (turpmāk – BBUK) un kas Savienībā īstenoti ar Direktīvu 2013/36/ES. Palielinot pretciklisko rezervju normu, norīkotās valsts iestādes vai struktūras var noteikt banku sektoram pienākumu uzkrāt papildu kapitālu periodos, kuros pieaug visu sistēmu aptverošie riski, ko izraisa pārmērīgs kreditēšanas pieaugums. Riskiem materializējoties, iestādes var noteikt mazāku pretciklisko rezervju normu un atļaut izmantot šīs papildu kapitāla rezerves negaidītu zaudējumu absorbēšanai. Tas sniedz iespēju banku sektoram turpināt reālās ekonomikas kreditēšanu un nodrošināt atbilstību kapitāla prasību regulējumam.

(3)

Pārrobežu kreditēšana pretcikliskajām kapitāla rezervēm piešķir starptautisku dimensiju. Dalībvalstu iekšzemes banku sektoram, kam ir riska darījumi trešās valstīs, var rasties zaudējumi. Šādi zaudējumi var būt ievērojami, ja trešā valstī, kurā dalībvalsts iekšzemes banku sektoram ir būtiski riska darījumi, pēc pārmērīga kreditēšanas pieauguma perioda ir sākusies ekonomikas lejupslīde.

(4)

“Bāzele III” regulējums attiecībā uz pretcikliskajām kapitāla rezervēm ir izstrādāts tā, lai ietvertu šo starptautisku dimensiju. Minētais regulējums jo īpaši paredz, ka jurisdikcijām savstarpēji jāatzīst to pretciklisko rezervju normas. Ja kādas jurisdikcijas iestāde palielina pretciklisko rezervju normu, lai aizsargātu savu iekšzemes banku sektoru no pārmērīga kreditēšanas pieauguma, citu jurisdikciju iestādēm savu iekšzemes banku riska darījumiem attiecīgajā ārvalstī jāpiemēro tāda pati pretciklisko rezervju norma. Saskaņā ar minēto regulējumu bankas aprēķina savas rezervju prasības, pamatojoties uz savu riska darījumu ģeogrāfiskās atrašanās vietu. “Bāzele III” regulējums paredz, ka jurisdikcijas veic tādu pretciklisko rezervju normu obligātu savstarpēju atzīšanu, kas nepārsniedz 2,5 %, un šai prasībai piemēro pārejas noteikumus. Šādas savstarpējas atzīšanas saskaņota piemērošana visās jurisdikcijās palīdzētu aizsargāt katras jurisdikcijas banku sektoru no riskiem, kas saistīti ar pārmērīgu kreditēšanas pieaugumu citās jurisdikcijās.

(5)

Tā kā BBUK standarti nav juridiski saistoši, pastāv iespēja, ka jurisdikcijas visā pasaulē varētu īstenot pretciklisko kapitāla rezervju prasību dažādi. Jurisdikcijas varētu atlikt šīs prasības īstenošanu vai vispār neīstenot to. Kas attiecas uz Savienību, Direktīvas 2013/36/ES 136. pantā ir noteikta procedūra norīkotajām iestādēm tādu pretciklisko rezervju normu noteikšanai, kas attiecas uz riska darījumiem iekšzemē. Sīkākas norādes par pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem iekšzemē, noteikšanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 135. pantu ir sniegtas Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikumā ESRK/2014/1 (4). Tādējādi Savienībā ir izveidots vienots tiesiskais regulējums, kas paredzēts tam, lai novērstu iespējamo bezdarbību, un pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem iekšzemē, noteikšana reizi ceturksnī būs obligāta no 2016. gada. Tomēr nav skaidrs, vai un cik lielā mērā trešās valstis, kas nav BBUK dalībnieces, īstenos pretciklisko kapitāla rezervju prasību.

(6)

Norīkotajām iestādēm ir juridiskās pilnvaras aizsargāt savu valstu banku sektorus no riskiem, ko rada pārmērīgs kreditēšanas pieaugums trešās valstīs. Jo īpaši – Direktīvas 2013/36/ES 139. pants paredz, ka norīkotās iestādes konkrētos apstākļos var noteikt tādu pretciklisko rezervju normu attiecībā uz riska darījumiem trešā valstī, kura iekšzemē atļauju saņēmušām iestādēm ir jāpiemēro, lai aprēķinātu savas iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves. Norīkotā iestāde var šādi rīkoties, ja attiecīgā trešās valsts iestāde nav noteikusi un publicējusi pretciklisko rezervju normu šai trešai valstij vai ja norīkotā iestāde uzskata, ka attiecīgās trešās valsts iestādes šai trešai valstij noteiktā pretciklisko rezervju norma nav pietiekama, lai pienācīgi aizsargātu dalībvalsts iekšzemes banku sektoru no iespējamiem zaudējumiem, kas saistīti ar pārmērīgu kreditēšanas pieaugumu attiecīgajā trešā valstī.

(7)

Ja pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem trešās valstīs, noteikšanu nekoordinē, Savienībā var rasties dažādas kapitāla prasības attiecībā uz riska darījumiem konkrētā trešā valstī un vieniem un tiem pašiem riskiem. Analizējot notikumu attīstību kādā trešā valstī, norīkotās iestādes varētu izdarīt atšķirīgus secinājumus par to, vai kreditēšanas pieaugums attiecīgajā valstī ir pārmērīgs un rada tādu risku norīkoto iestāžu iekšzemes banku sistēmai, kurš jāsamazina. Pat ja norīkoto iestāžu riska novērtējuma secinājumi būtu vienādi, tās varētu izdarīt atšķirīgus secinājumus par attiecīgā riska mazināšanai piemērotu pretciklisko rezervju normas apmēru.

(8)

Kapitāla prasību dažādība Savienībā var rasties arī tad, ja nekoordinē pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem trešās valstīs, atzīšanu. Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir jāveic tādu pretciklisko rezervju normu atzīšana, kuras ir noteikušas citas norīkotās iestādes vai attiecīgās trešo valstu iestādes un kuras nepārsniedz 2,5 % apmēru, un šai prasībai no 2016. līdz 2019. gadam piemēro pārejas noteikumus, ka noteikts Direktīvas 2013/36/ES 160. pantā. Lai gan norīkotajām iestādēm saskaņā ar Ieteikumu ESRK/2014/1 parasti būtu jāatzīst pretciklisko rezervju normas, kas pārsniedz obligāto apmēru, šāda atzīšana attiecas tikai uz pretciklisko rezervju normām, kuras noteikušas citu Savienības jurisdikciju norīkotās iestādes, un neattiecas uz normām, kuras noteikušas attiecīgās trešo valstu iestādes šīm trešām valstīm. Tas nozīmē, ka pretciklisko rezervju normu, kuras noteikušas attiecīgās trešo valstu iestādes, atzīšana dažādās jurisdikcijās Savienībā varētu atšķirties. Jo īpaši – līdz 2019. gadam dažas norīkotās iestādes varētu izvēlēties piemērot pārejas noteikumus, savukārt citas – atkāpties no tiem. Turklāt pēc 2019. gada dažas norīkotās iestādes varētu izvēlēties brīvprātīgi atzīt pretciklisko rezervju normas, kuras pārsniedz 2,5 % apmēru, savukārt citas norīkotās iestādes varētu izvēlēties rīkoties pretēji.

(9)

Dažādu kapitāla prasību pastāvēšana Savienībā attiecībā uz riska darījumiem ar konkrētu trešo valsti un vieniem un tiem pašiem riskiem parasti būtu nevēlama, jo tā vājinātu līdzvērtīgu konkurences apstākļu pastāvēšanu Savienībā un radītu regulējuma arbitrāžas iespējas. Kredītiestādēm Savienības jurisdikcijās, kurās riska darījumiem ar konkrētu trešo valsti piemēro zemāku pretciklisko rezervju normu nekā citās Savienības jurisdikcijās, būtu stimuls iegūt tirgus daļu, palielinot kreditēšanu attiecīgajā trešā valstī. Šāda kreditēšanas palielinājuma rezultātā attiecīgās jurisdikcijas kredītiestādēm būtu ievērojami un koncentrēti riska darījumi konkrētā trešā valstī. Šādi nevienlīdzīgas konkurences apstākļi un to radītais stimuls izmantot regulējuma arbitrāžu varētu apdraudēt finanšu stabilitāti Savienībā.

(10)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) uzdevums ir nodrošināt, lai attiecībā uz konkrētu trešo valsti visā Savienībā parasti tiktu piemērotas vienas un tās pašas pretciklisko rezervju normas, kas attiecas uz riska darījumiem trešās valstīs. Direktīvas 2013/36/ES 139. panta 3. punkts paredz konkrētas ESRK pilnvaras, lai panāktu saskaņotību šajā jomā. ESRK uzskata, ka tā šīs pilnvaras vislabāk var īstenot, visā Savienībā sekmējot saskaņotu pieeju pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem trešās valstīs, atzīšanā un noteikšanā.

(11)

Ar šo ieteikumu ir paredzēts nodrošināt, lai visā Savienībā parasti tiktu piemērotas vienas un tās pašas pretciklisko rezervju normas, kas attiecas uz riska darījumiem konkrētā trešā valstī. Tas paredz, ka: a) norīkotajām iestādēm jāatzīst pretciklisko rezervju norma, ko attiecīgā trešās valsts iestāde noteikusi šai trešai valstij; b) norīkotajām iestādēm jānosaka pretciklisko rezervju norma, kas attiecas uz riska darījumiem trešā valstī; c) norīkotajām iestādēm jānosaka samazināta pretciklisko rezervju norma, ja riski konkrētā trešā valstī mazinās vai materializējas; un d) norīkotajām iestādēm jāpaziņo par pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem trešā valstī.

(12)

A ieteikums ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka norīkotās iestādes parasti atzīst vienu un to pašu pretciklisko kapitāla rezervju normu, ko konkrēta trešās valsts iestāde noteikusi šai trešai valstij. Lai to panāktu, ieteikums balstīts uz Savienības tiesību aktu prasību pilnā apmērā atzīt pretciklisko rezervju normas, kas nepārsniedz 2,5 %, ievērojot pārejas pasākumus. Pretciklisko rezervju normu, kas pārsniedz 2,5 %, atzīšanu norīkotajām iestādēm iesaka koordinēt ar ESRK starpniecību. Šādā gadījumā ESRK sniegs ieteikumu ar norādījumiem norīkotajām iestādēm par to, vai un cik lielā mērā ir jāatzīst trešās valsts noteikta augstāka pretciklisko rezervju norma. Trešo valstu, kas ir BBUK dalībnieces, noteiktās pretciklisko rezervju normas pārraudzīs ESRK sekretariāts, savukārt norīkotajām iestādēm jāinformē ESRK, ja trešā valsts, kas nav BBUK dalībniece, ir noteikusi pretciklisko rezervju normu, kas pārsniedz 2,5 %. Norīkotajām iestādēm tiek arī ieteikts paziņot ESRK, ja tām rodas šaubas par to, vai konkrēts trešās valsts pieņemts pasākums ir jāatzīst, kā paredzēts Direktīvā 2013/36/ES attiecībā uz pretcikliskajām kapitāla rezervēm. Šādā gadījumā ESRK sniegs ieteikumu ar norādījumiem.

(13)

B ieteikums ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka norīkotās iestādes, īstenojot savas pilnvaras noteikt pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem konkrētā trešā valstī, nosaka šo normu vienā un tajā pašā apmērā. Norīkotās iestādes tiek aicinātas īstenot savas pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 139. pantu. Norīkotajām iestādēm jo īpaši jākonstatē trešās valstis, kurās norīkoto iestāžu jurisdikciju banku sistēmām ir būtiski riska darījumi. Tām arī jāpārrauga notikumu attīstība šādās trešās valstīs, lai apzinātu pārmērīga kreditēšanas pieauguma pazīmes. Ja norīkotās iestādes konstatē šādas pazīmes kādā no to pārraudzības lokā ietvertajām trešām valstīm un uzskata, ka ir vajadzīgs noteikt pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem šajā trešā valstī, tām jāinformē ESRK. Ja ESRK uzskata, ka mazināšanas darbības jākoordinē visā Savienībā, tā sniegs ieteikumu norīkotajām iestādēm par atbilstošas pretciklisko rezervju normas, kas attiecas uz riska darījumiem attiecīgajā trešā valstī, noteikšanu.

(14)

C ieteikums ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad pretciklisko rezervju normas, kas attiecas uz riska darījumiem konkrētā trešā valstī, samazināšana ir pamatota, jo riski ir mazinājušies vai materializējušies, visā Savienībā tiek piemērota viena un tā pati samazinātā pretciklisko rezervju norma. Šajā sakarā norīkotajām iestādēm saistībā ar samazinātas pretciklisko rezervju normas, kas attiecas uz riska darījumiem konkrētā trešā valstī, noteikšanu tiek ieteikts rīkoties tā, kā tās rīkojās, palielinot pretciklisko rezervju normu. Proti, ja norīkotās iestādes saskaņā ar ESRK ieteikumu ir atzinušas vai noteikušas pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem trešā valstī, tad gadījumos, kad attiecīgā trešā valsts nosaka samazināta apmēra pretciklisko rezervju normu, norīkotajām iestādēm ir jāsadarbojas ar ESRK, lai noteiktu atbilstošo apmēru pretciklisko rezervju normai, kas attiecas uz riska darījumiem attiecīgajā trešā valstī. Šādā gadījumā ESRK pieņems ieteikumu ar norādījumiem norīkotajām iestādēm par pretciklisko rezervju normas, kas attiecas uz riska darījumiem attiecīgajā trešā valstī, atbilstošo apmēru. Trešo valstu, kas ir BBUK dalībnieces, noteiktās pretciklisko rezervju normas pārraudzīs ESRK, savukārt norīkotajām iestādēm jāinformē ESRK, ja trešā valsts, kas nav BBUK dalībniece, ir noteikusi pretciklisko rezervju normu samazinātā apmērā. Turklāt tiek ieteikts – ja norīkotās iestādes saskaņā ar ESRK ieteikumu ir atzinušas vai noteikušas pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem trešā valstī, tad tām ir jāinformē ESRK, ja tās uzskata, ka riski attiecīgajā trešā valstī ir mazinājušies vai materializējas.

(15)

D ieteikums ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka Savienībā tiek sniegta skaidra informācija par lēmumiem, kuri pieņemti saistībā ar pretciklisko rezervju normām, kas attiecas uz riska darījumiem trešās valstīs. Tam vajadzētu palīdzēt pārvaldīt sabiedrības prognozes, nodrošināt iespēju koordinēt norīkoto iestāžu darbības un stiprināt makrouzraudzības politikas ticamību, pārskatatbildību un efektivitāti. Lai to panāktu, norīkotajām iestādēm pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem trešās valstīs, atzīšanas, noteikšanas un samazināšanas procesā ir jāpiemēro tas pats princips, kas Ieteikumā ESRK/2014/1 noteikts komunicēšanai par pretciklisko rezervju normām, kas attiecas uz riska darījumiem iekšzemē.

(16)

Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 136. pantu katrai dalībvalstij ir jānorīko valsts iestāde vai struktūra, kura atbild par pretciklisko rezervju normu noteikšanu un atzīšanu. Turklāt ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (5) Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir uzticēti īpaši uzdevumi. Jo īpaši – ECB pretcikliskajām kapitāla rezervēm var piemērot augstākas prasības par tām, kuras piemēro valsts norīkotās iestādes, kas piedalās Vienotajā uzraudzības mehānismā, un tai ir visas pilnvaras un pienākumi, kādi saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem ir norīkotajām iestādēm. Šajā nolūkā ECB tiek uzskatīta par norīkoto iestādi.

(17)

ESRK ieteikumi tiek publicēti pēc tam, kad ESRK Valde par savu nolūku informējusi ECB Padomi un sniegusi ECB Padomei iespēju uz to atbildēt,

1.

Ja attiecīgā trešās valsts iestāde šai trešai valstij nosaka pretciklisko rezervju normu, kas pārsniedz 2,5 %, norīkotajām iestādēm tiek ieteikts nekavējoties informēt ESRK nolūkā lūgt norādījumus par vienotu atzīšanu visā Savienībā, izņemot, ja norma attiecas uz valsti, kas ir BBUK dalībniece, vai ja cita norīkotā iestāde jau ir informējusi ESRK par attiecīgo pretciklisko rezervju normu. Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts informēt ESRK, izmantojot šā ieteikuma I pielikumā iekļauto veidni.

2.

Ja norīkotajām iestādēm rodas šaubas par to, vai konkrētais trešās valsts iestādes pieņemts pasākums ir jāatzīst, kā paredzēts Direktīvā 2013/36/ES attiecībā uz pretcikliskajām kapitāla rezervēm, norīkotajām iestādēm iesaka nekavējoties informēt ESRK, izņemot, ja cita norīkotā iestāde jau ir informējusi ESRK. Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts informēt ESRK, izmantojot šā ieteikuma I pielikumā iekļauto veidni.

1.

Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts reizi gadā apzināt būtiskas trešās valstis. Šāda apzināšana jābalsta uz, bet ne tikai, kvantitatīvu informāciju par iekšzemē atļauju saņēmušu iestāžu riska darījumiem ar trešām valstīm. Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts reizi gadā otrajā ceturksnī ESRK iesniegt šādu būtisku trešo valstu sarakstu, izmantojot šā ieteikuma II pielikumā iekļauto veidni.

2.

Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts vismaz reizi gadā pārraudzīt pārmērīga kreditēšanas pieauguma riskus būtiskās trešās valstīs, kas apzinātas saskaņā ar 1. punktu, izņemot, ja situāciju attiecīgajās valstīs jau pārrauga ESRK saskaņā ar Lēmumu ESRK/2015/3 (6). Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts paziņot ESRK par gadījumiem, kad tās ir nolēmušas nepārraudzīt kādu būtisku trešo valsti, jo situāciju attiecīgajā valstī jau pārrauga ESRK saskaņā ar Lēmumu ESRK/2015/3. Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts paziņot ESRK par šādiem gadījumiem, izmantojot šā ieteikuma II pielikumā iekļauto veidni.

3.

Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts paziņot ESRK, ja tās uzskata, ka attiecīgajai trešās valsts iestādei būtu jānosaka un jāpublicē pretciklisko rezervju norma šai trešai valstij, vai ka attiecīgās trešās valsts iestādes noteiktais un publicētais pretciklisko rezervju normas apmērs nav uzskatāms par pietiekamu, lai pienācīgi aizsargātu iekšzemes finanšu iestādes no pārmērīga kreditēšanas pieauguma riskiem minētajā trešā valstī. Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts paziņot par to ESRK, izmantojot šā ieteikuma I pielikumā iekļauto veidni.

1.

Ja attiecīgās trešās valsts iestādes šai trešai valstij noteiktā pretciklisko rezervju norma ir atzīta, pamatojoties uz ESRK ieteikumu, un attiecīgā trešās valsts iestāde nosaka samazinātu pretciklisko rezervju normu, norīkotajām iestādēm tiek ieteikts nekavējoties informēt ESRK nolūkā lūgt norādījumus par vienotu atzīšanu vai jauno samazināto pretciklisko rezervju normu noteikšanu, izņemot, ja attiecīgā norma attiecas uz valsti, kas ir BBUK dalībniece, vai ja cita norīkotā iestāde jau ir informējusi ESRK par jauno samazināto pretciklisko rezervju normu. Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts informēt par to ESRK, izmantojot šā ieteikuma I pielikumā iekļauto veidni.

2.

Ja attiecīgā trešās valsts iestāde nosaka samazinātu pretciklisko rezervju normu un pretciklisko rezervju norma, ko piemēro riska darījumiem šajā trešā valstī, tika noteikta, pamatojoties uz ESRK ieteikumu, norīkotajām iestādēm tiek ieteikts nekavējoties informēt par to ESRK nolūkā lūgt norādījumus par to, vai riska darījumiem šajā trešā valstī jāpiemēro samazināta pretciklisko rezervju norma, izņemot, ja attiecīgā norma attiecas uz valsti, kas ir BBUK dalībniece, vai ja cita norīkotā iestāde jau ir informējusi ESRK par jauno samazināto pretciklisko rezervju normu. Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts informēt par to ESRK, izmantojot šā ieteikuma I pielikumā iekļauto veidni.

3.

Ja pretciklisko rezervju norma, ko piemēro riska darījumiem trešā valstī, tika noteikta, pamatojoties uz ESRK ieteikumu, un norīkotā iestāde uzskata, ka riski materializējas vai mazinās, attiecīgajai norīkotajai iestādei tiek ieteikts nekavējoties paziņot par to ESRK nolūkā lūgt norādījumus par to, vai riska darījumiem šajā trešā valstī jāpiemēro samazināta pretciklisko rezervju norma, izņemot, ja cita norīkotā iestāde jau ir informējusi ESRK par to. Norīkotajām iestādēm tiek ieteikts paziņot par to ESRK, izmantojot šā ieteikuma I pielikumā iekļauto veidni.

a)

“pretciklisko rezervju norma” ir pretciklisko rezervju norma Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 7. punkta nozīmē;

b)

“norīkotā iestāde” ir norīkotā iestāde Ieteikuma ESRK/2014/1 nozīmē;

c)

“iekšzemē atļauju saņēmusi iestāde” ir iestāde, kura ir saņēmusi atļauju dalībvalstī, par kuras pretciklisko rezervju normas noteikšanu ir atbildīga konkrēta norīkotā iestāde;

d)

“būtiski riska darījumi” ir riska darījumi, kuri varētu radīt zaudējumus iekšzemē atļauju saņēmušām iestādēm konkrētās jurisdikcijās, negatīvi ietekmējot finanšu stabilitāti šajās jurisdikcijās;

e)

“būtiska trešā valsts” ir trešā valsts, kurā iekšzemē atļauju saņēmušām iestādēm ir būtiski riska darījumi;

f)

“attiecīgā trešās valsts iestāde” ir valsts iestāde vai struktūra, kas ir atbildīga par pretciklisko rezervju normu noteikšanu trešā valstī;

g)

“trešā valsts” ir katra jurisdikcija ārpus Eiropas Ekonomikas zona.

a)

informāciju par veikto darbību veidu un laiku;

b)

novērtējumu par to, vai ar veiktajiem pasākumiem tika sasniegti šā ieteikuma mērķi;

c)

detalizētu savas bezdarbības vai atkāpju no šā ieteikuma pamatojumu, tostarp kavējumu iemeslus.

1.

Adresāti tiek lūgti sniegt ESRK, ECB Padomei un Komisijai pārskatu par darbībām, ko tie veikuši, reaģējot uz šo ieteikumu, vai pamatot savu bezdarbību saskaņā ar turpmāk noteiktajiem termiņiem.

2.

A ieteikums – norīkotās iestādes tiek lūgtas nekavējoties īstenot A ieteikuma 1. un 2. punktu, ja iestājas attiecīgajā ieteikuma punktā paredzētie apstākļi, un līdz 2020. gada 31. decembrim sniegt ESRK pārskatu par A ieteikuma 1. un 2. punkta īstenošanu.

3.

B ieteikums – norīkotās iestādes tiek lūgtas:

4.

C ieteikums – norīkotās iestādes tiek lūgtas nekavējoties īstenot C ieteikuma 1., 2. un 3. punktu, ja iestājas attiecīgajā ieteikuma punktā paredzētie apstākļi, un līdz 2020. gada 31. decembrim sniegt ESRK pārskatu par C ieteikuma 1., 2. un 3. punkta īstenošanu.

5.

D ieteikums – norīkotās iestādes tiek lūgtas līdz 2016. gada 31. decembrim sniegt ESRK pārskatu par D ieteikuma īstenošanu.

6.

ESRK Valde lems par to, kad šis ieteikums jāpārskata vai jāatjaunina, ņemot vērā pieredzi, kas gūta pretciklisko rezervju normu, kas attiecas uz riska darījumiem trešās valstīs, atzīšanā un noteikšanā saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai starptautiski atzītās prakses attīstību.

a)

ESRK sekretariāts:

b)

ESRK Valde izvērtē veiktās darbības un pamatojumus, kurus adresāti snieguši pārskatos, un lemj par to, vai šis ieteikums ir ievērots un vai adresāti ir pietiekami pamatojuši savu bezdarbību.