Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2015. gada 21. maija spriedumu apvienotajās lietās T-331/10 RENV un T-416/10 RENV Yoshida Metal Industry Co. Ltd/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) 2015. gada 29. jūlijā iesniedza Yoshida Metal Industry Co. Ltd

(Lieta C-421/15 P)

(2015/C 389/15)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Yoshida Metal Industry Co. Ltd (pārstāvji – J. Cohen, Solicitor, G. Hobbs QC, T. St Quintin, Barrister)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), Pi-Design AG, Bodum France, Bodum Logistics A/S

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Apelācijas sūdzības iesniedzēja galvenokārt lūdz Tiesu:

Pakārtoti, apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu:

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus pamatus:

Pirmajā pamatā izvirzīto argumentu kopsavilkums:

Pārsūdzētā sprieduma [39.] punktā Vispārējā tiesa secināja, ka 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts ir piemērojams ikvienam – divdimensiju vai trīsdimensiju – apzīmējumam, ja visas būtiskās apzīmējuma īpašības pilda kādu tehnisku funkciju. Tomēr, izdarot un piemērojot šo secinājumu konkrētajām Kopienas preču zīmēm, Vispārējā tiesa kļūdaini esot atkāpusies (un tātad nav īstenojusi) no Tiesas sprieduma lietā C-48/09 P Lego Juris/ITSB (EU:C:2010:516) [48.] punktā noteiktā, proti, ka 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts neliedz apzīmējumu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi, “pamatojoties tikai uz to, ka tai ir funkcionālas īpašības”, un ka vārdi “tikai un vienīgi” un “vajadzīga” ir izmantoti tālab, lai sašaurinātu 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta piemērošanas jomu, attiecinot to tikai uz apzīmējumiem, kuri ir “tikai [..] preces formas, kuras ietver vienīgi tehnisku risinājumu”.

Sekojot risinājumam Lego lietā, Vispārējai tiesai esot bijis jāsecina, ka 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts nenosaka nekādu juridisko prasību par to, ka divdimensiju vai trīsdimensiju apzīmējumiem nevar būt funkcionāls raksturs, un neliedz reģistrēt “hibrīda apzīmējumus”, kuri ietver vizuāli nozīmīgus dekoratīvus dizaina elementus, kas “neietver vienīgi tehnisku risinājumu”, bet gan pilda arī atšķiršanas funkciju, kāda preču zīmēm būtu jāpilda. Tomēr Vispārējā tiesa kļūdaini esot atkāpusies (un tātad nav īstenojusi) no atbilstošajiem juridiskajiem 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta piemērošanas kritērijiem, nesecinot, ka Kopienas preču zīmēs grafiski attēlotie apzīmējumi ir “hibrīda apzīmējumi”, kas ietver dekoratīvus dizaina elementus (vizuāli nozīmīgus rakstus, kas novērotājam sniegti melnas krāsas riņķu formā, kuri izveidoti ar iespiešanu un iespiedumu nokrāsošanu), kuriem – kā apstiprināts pārsūdzētā sprieduma [5.] punktā minētajā ITSB Apelācijas otrās padomes 2001. gada 31. oktobra lēmumā – piemīt atšķirtspēja.

Ja Vispārējā tiesa nebūtu nepareizi interpretējusi un tātad arī nepareizi piemērojusi 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu, izvēloties un piemērojot kļūdainu pieeju attiecībā uz iespiedumu spēju būt vienlaicīgi funkcionāliem un atšķirtspējīgiem saistībā ar konkrētajās Kopienas preču zīmēs grafiski attēlotajiem apzīmējumiem, tai būtu bijis jāsecina un tā būtu secinājusi, ka minētā panta noteikumi neliedz konkrēto apzīmējumu reģistrāciju un ka ITSB Apelācijas pirmās padomes lēmumi, kuros izdarīts pretējs secinājums, ir kļūdaini un atceļami.

Otrajā pamatā izvirzīto argumentu kopsavilkums:

Vispārējai tiesai atbilstoši Regulas 52. panta 3. punktam esot bijis jānoskaidro, vai 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts liedz reģistrēt Kopienas preču zīmēs grafiski attēlotos apzīmējumus tāpēc, ka tie ir “tikai [..] preces formas, kuras ietver vienīgi tehnisku risinājumu” (skat. Tiesas sprieduma Lego lietā [48.] punktu), attiecībā uz visām dažādajām preču kategorijām, kurām reģistrēti apzīmējumi, vai tikai dažām no tām un – ja tikai dažām – tad uz kurām kategorijām. Vispārējā tiesa neesot atzinusi un neesot izpildījusi šo būtisko prasību un līdz ar to neesot nonākusi pie secinājumiem, no kuriem noteikti bija atkarīgs tās izdarītā konstatējuma tiesiskums saistībā ar 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu.

Turklāt katrā ziņā Vispārējā tiesa neesot varējusi izpildīt 52. panta 3. punktā paredzēto būtisko prasību, tās saistībā ar 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu izdarītā konstatējuma pamatā esošo argumentāciju piemērojot visām precēm bez rokturiem, kurām reģistrēti Kopienas preču zīmēs grafiski attēlotie apzīmējumi. Apzīmējumi it īpaši esot tikuši reģistrēti šādām preču, kam nav rokturu, kategorijām, kurām Vispārējās tiesas izdarītais konstatējums saistībā ar 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu juridiski nedrīkstēja tikt piemērots atbilstoši 52. panta 3. punkta prasībām: galodas un galodu turētāji 8. klasē un tilpnes mājturības vai virtuves vajadzībām (kas nav izgatavotas no dārgmetāliem un nav ar tiem pārklātas) un nažu bloki nažu turēšanai 21. klasē.

(1)  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).