1.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 292/6

1)

indivīdi var atsaukties tieši valsts tiesās uz principu, ka iestāde ievēro tiesības uz aizstāvību un no tām izrietošās tiesības visām personām tikt uzklausītām pirms jebkāda, iespējams, to interesēm nelabvēlīga lēmuma pieņemšanas, kādas tiek piemērotas saistībā ar Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16 novembra Regulu (EK) Nr. 2700/2000;

2)

tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips un, konkrētāk, tiesības ikkatrai personai tikt uzklausītai pirms nelabvēlīga individuāla pasākuma noteikšanas ir jāinterpretē tādējādi, ka sakarā ar importa muitas nodevas pēcmuitošanas piedziņas procedūru, piemērojot Regulu Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, pieņemta paziņojuma par samaksu adresāta tiesības uz aizstāvību ir pārkāptas, ja iestāde viņu nav uzklausījusi pirms šī lēmuma pieņemšanas, pat ja viņš ir varējis paust savu nostāju vēlākā administratīvās sūdzības posmā, ja valsts tiesiskais regulējums neļauj šādu paziņojumu adresātiem, neesot iepriekšējai uzklausīšanai, saņemt to izpildes atlikšanu līdz iespējamai to grozīšanai. Katrā ziņā tāds ir gadījums, ja valsts administratīvā procedūra, ar ko ievieš Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, 244. panta otro daļu, ierobežo šādas atlikšanas piešķiršanu ar to, ka ir pamats uzskatīt, ka apstrīdētais lēmums neatbilst tiesību aktiem muitas jomā, vai pastāv bažas, ka attiecīgajai personai var tikt nodarīts nelabojams kaitējums;

3)

apstākļi, kādos ir jānodrošina tiesības uz aizstāvību, un šo tiesību neievērošanas sekas izriet no valsts tiesībām, ja vien šajā ziņā noteiktie pasākumi ir tādi paši, kādi tie ir indivīdiem salīdzināmās valsts tiesību situācijās (līdzvērtības princips), un ja praksē tie nepadara neiespējamu vai pārmērīgi neapgrūtina Savienības tiesību sistēmā piešķirto tiesību izmantošanu (efektivitātes princips).

Tā kā valsts tiesai ir pienākums nodrošināt Savienības tiesību iedarbību pilnībā, tā, izvērtējot tiesību uz aizstāvību, konkrētāk, tiesību tikt uzklausītam, pārkāpuma sekas, var ņemt vērā to, ka attiecīgā administratīvā procesa iznākumā pieņemts lēmums var tikt atcelts šāda pārkāpuma dēļ tikai tad, ja šā pārkāpuma neesamības gadījumā procesa iznākums varētu būt citāds.