19.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/127

1.1.

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Digitalizācijas programmas pārskatīšanu, lai koncentrētos uz prioritārajiem pasākumiem, kas ir steidzami nepieciešami ekonomikas izaugsmei un darba vietu radīšanai.

1.2.

Eiropas ekonomikā valda krīze. Saskaņā ar Komisijas informāciju IKP ES 27 dalībvalstīs ir — labākajā gadījumā — inerts, un 2013. gadā euro zonā tas saruks vēl par 0,25 %. Bezdarbs februārī sasniedza jaunu rekordu — bez darba ES 27 dalībvalstīs bija vairāk nekā 26 miljoni cilvēku, kas ir 10,9 % no darbaspēka (1). Grieķijā un Spānijā joprojām ir visaugstākais bezdarba līmenis — attiecīgi 26,4 % un 26,3 %, bet jauniešu bezdarba līmenis ES27 sasniedz 23,5 %.

EESK piekrīt Komisijai, ka “…šis nepieņemami augstais bezdarba līmenis ir traģēdija un ka Eiropai jāmobilizē visi pieejamie resursi un jāatgriežas pie ilgtspējīgas izaugsmes” (2).

1.3.

Neraugoties uz ekonomikas lejupslīdi, digitālā ekonomika attīstās strauji un rada darba vietas. Faktiski tiek lēsts, ka Eiropā IKT nozarē līdz 2015. gadam būs 700 000 brīvu darba vietu IKT prasmju trūkuma dēļ. Šāds prasmju trūkums plaša bezdarba periodā ir nepieņemams.

1.4.

Eiropai ļoti vajadzīga Digitalizācijas programmas stratēģija, lai paātrinātu ekonomikas atveseļošanu un nodrošinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, jo īpaši tajos ES reģionos, kuros ir vissmagākās saimnieciskās problēmas Pašlaik ir īstais brīdis pārskatīt stratēģiju, lai noteiktu prioritāti vissvarīgākajiem pasākumiem ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības jomā.

1.5.

Platjosla ir Digitalizācijas programmas galvenā veicinošā infrastruktūra. Tāpēc Komiteja bija ārkārtīgi vīlusies par Padomes februāra lēmumu (3) samazināt 2014.–2020. gada budžetu daudzgadu finanšu shēmā digitālajai infrastruktūrai un pakalpojumiem, ko finansē ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, no 9,2 miljardiem EUR līdz tikai 1 miljardam EUR. Ar šo samazinājumu tiktu pārtraukts daudzgadu finanšu shēmas atbalsts platjoslas tīklu izveidei, un tas visnegatīvāk ietekmētu nabadzīgākos un nelabvēlīgākā situācijā esošos ES reģionus, palielinot pieaugošo digitālo plaisu.

1.6.

Komisijas paziņojumā izklāstīts ļoti vērienīgs priekšlikumu kopums, lai novērstu Eiropas digitālās revolūcijas šķēršļus. EESK mēģinās noteiktā laikā pārskatīt Komisijas īpašos paziņojumus par katru no galvenajām ierosinātajām iniciatīvām; tikai tad būs iespējams pilnībā paust viedokli par konkrētajiem pasākumiem, to iespējamo ietekmi un varbūtējiem jautājumiem.

1.7.

Ņemot vērā laika un līdzekļu ierobežojumus, EESK uzskata, ka, atkārtoti nosakot jaunus Digitalizācijas programmas stratēģijas mērķus, prioritāte būtu jāpiešķir šādiem pasākumiem izaugsmes jomā:

1.8.

EESK ar gandarījumu secina, ka daudzi pasākumi, uz kuriem tā aicina Komitejas atzinumos par tematu “Digitālais tirgus — izaugsmes virzītājspēks” (4) un “Iekļaujošs digitālais iekšējais tirgus” (5), ir iekļauti paziņojumā, tostarp platjoslas tīkla pieslēgums, sadarbspēja, drošība tiešsaistē, tīkla neitralitāte un atklāts internets, kā arī PVN saskaņošana.

1.9.

Tā kā ļoti svarīgi ir izplatīt ātrdarbīga platjoslas tīkla pakalpojumus visā ES, Komiteja aicina Komisiju ieteikt vairākus finansēšanas instrumentus, lai atbalstītu paātrinātus ieguldījumus platjoslas infrastruktūrā, jo īpaši gadījumā, ja normālā tirgus peļņa nav pietiekama, lai piesaistītu privāto finansējumu.

1.10.

Pēc iespējas ātrāk ir jāizplata inovatīvi risinājumi, tai skaitā bezvadu tehnoloģiju izmantošana, lai paātrinātu platjoslas izvēršanu un novērstu pieaugošo digitālo plaisu starp ES pilsētām un lauku apvidiem.

1.11.

EESK vēlētos, lai Komisija iesaka, kā ātrdarbīga platjoslas pieslēguma pieejamību atzīt par visu iedzīvotāju vispārējām tiesībām neatkarīgi no viņu atrašanās vietas.

1.12.

EESK uzsver, ka izglītības politikā pilnībā jāiekļauj IKT, lai mūžizglītība digitālo līdzekļu lietošanas prasmju un IKT prasmju apguvē būtu pieejama visiem iedzīvotājiem (6) un atbalsta spēcīgas digitālās kompetences attīstību visā sabiedrībā un ekonomikā. Komiteja arī uzskata, ka ir ļoti svarīgi īstenot politiku, kas veicina dzimumu līdztiesību IKT apmācībā.

1.13.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš bezdarbnieku apmācībai, lai viņi apgūtu digitālo līdzekļu lietošanas prasmes un e-prasmes, kā arī to strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanai, kuriem vajadzīgas jaunas prasmes darba turpināšanai digitālās ekonomikas apstākļos.

1.14.

Komiteja aicina Komisiju apsvērt, kā publiskās IKT infrastruktūras lietošanu, jo īpaši platjoslas un datošanas resursu lietošanu skolās un bibliotēkās, varētu izmantot kā politikas jautājumu, lai atbalstītu IKT prasmes un apmācību digitālo līdzekļu lietošanā visā Savienībā.

1.15.

Pamatnosacījums inovatīvu digitālo pakalpojumu pieprasījuma stimulēšanai ir patērētāju uzticēšanās. Šādu uzticēšanos vairotu patērētāju spēcīgāka tiesiskā aizsardzības, tai skaitā “neatbilstības” noteikumu piemērošana gadījumos, kad patērētāji nesaņem interneta pakalpojumu sniedzēju reklamētos platjoslas ātrumus.

1.16.

Komiteja atkārtoti aicina Komisiju izvirzīt priekšlikumus par uzņēmumiem paredzēta Eiropas uzticamības logotipa ieviešanu. Kā apliecināts iepriekšējos EESK atzinumos (7), ES mēroga sertifikācijas un marķēšanas sistēma attiecībā uz e-uzņēmējiem varētu ievērojami palielināt patērētāju uzticību digitālajai pārrobežu komercijai un palīdzētu MVU paplašināt pārrobežu tiešsaistes uzņēmējdarbību.

1.17.

Komiteja vērš Komisijas uzmanību uz EESK atzinumu par tematu “Atklātais internets un tīkla neitralitāte Eiropā” (8) un stingri pieprasa pēc iespējas drīzāk ES tiesību aktos oficiāli iekļaut tīkla neitralitātes principu.

1.18.

EESK vēlētos, ka tiek izveidota Digitālo tiesību harta visiem iedzīvotājiem, lai stiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību.

1.19.

Komiteja atkārtoti aicina Komisiju realizēt svarīgo sinerģiju, kas gūstama, pienācīgi iekļaujot GNSS programmas Digitalizācijas programmā.

1.20.

Tā kā digitālā sabiedrība attīstās un aizvien vairāk nozīmīgu publisko pakalpojumu tiek sniegti tiešsaistē, Komiteja uzsver, ka Komisijai jāsaglabā mērķtiecīgais atbalsts stratēģijām, kas paredzētas digitālās iekļaušanas paātrināšanai visā ES. Īpaša uzmanība jāpievērš to iedzīvotāju iekļaušanai, kuri ir nelabvēlīgā stāvoklī invaliditātes, lasītprasmes un rakstītprasmes problēmu, vecuma, materiālo resursu vai dzimuma dēļ. EESK atzinīgi vērtē “digitālo čempionu” izraudzīšanu dalībvalstīs un gaidīs ziņojumus par šīs stratēģijas efektivitāti.

2.1.

Digitālā ekonomika pieaug septiņas reizes ātrāk nekā pārējā Eiropas ekonomika, un 50 % no visa produktivitātes pieauguma nodrošina ieguldījumi IKT jomā. Eiropā ir vairāk nekā 4 miljoni IKT jomā iesaistītu darbinieku, kuri strādā daudzās nozarēs, un to skaits arī krīzes apstākļos pieaug par 3 % gadā. IKT ir būtiska digitālo revolūciju sekmējoša tehnoloģija, kas atbalsta strukturālās pārmaiņas tādās nozarēs kā enerģētika, veselības aprūpe, finanšu pakalpojumi, ražošana, sabiedriskie pakalpojumi un izglītība. Taču sadrumstalotais Eiropas politikas satvars un strukturālie šķēršļi pašlaik kavē šo iespēju.

2.2.

Paziņojumā izklāstīti Komisijas plāni atbalstīt ekonomikas izaugsmi un darba vietu radīšanu Eiropā, nosakot jaunus Digitalizācijas programmas mērķus galvenajās jomās:

Domājams, ka, īstenojot paziņojumā izklāstītos pasākumus, ilgtermiņā rastos 3,8 miljoni darba vietu visās tautsaimniecības nozarēs.

3.1.

Jāveic daudz vairāk, lai izveidotu Digitālajā programma paredzēto pozitīvo attīstības ciklu, kurā sasaistīta digitālā infrastruktūra, saturs, pakalpojumi, tirgus un inovācija, tādējādi sekmējot lielāku produktivitāti un izaugsmi. Lai izveidotu īstenu digitālo vienoto tirgu, vēl ir daudz darāmā, un situācija dalībvalstīs ievērojami atšķiras atkarībā no to infrastruktūras attīstības un regulējuma reformas tempa.

3.2.

Eiropas ekonomikā valda krīze. Vairāk nekā 26 miljoni iedzīvotāju, kas ir 10,9 % no darbaspēka, ES27 ir bez darba. Eiropas ekonomikas smagais stāvoklis nelabvēlīgi kontrastē ar pasaules mēroga konkurentiem: janvārī bezdarba līmenis ASV bija tikai 7,7 %, kas ir zemākais līmenis pēdējos 4 gados, un Japānā — 4,3 %.

3.2.1.

Eurostat jaunākie dati (14) arī atspoguļo ievērojamas atšķirības starp dalībvalstīm — Austrijā un Vācijā bezdarba līmenis bija attiecīgi 4,8 % un 5,4 %. Turpretī Grieķija un Spānijā bezdarba līmenis pārsniedz 26 %.

3.2.2.

Īpaši augsts bezdarba līmenis ir to iedzīvotāju vidū, kas jaunāki par 25 gadiem. Vairāk nekā viens no diviem jauniešiem ir bez darba Grieķijā (58,4 %) un Spānijā (55,7 %).

3.3.

Digitālajā programmā ir paredzēts vērienīgs platjoslas pārklājums un mērķi attiecībā uz ātrumu, un tajā ir noteikti pasākumi, tai skaitā tiesību normas, kas jāveic dalībvalstīm, lai veicinātu ieguldījumus platjoslas pakalpojumu izvēršanā. Tomēr saskaņā ar Komisijas datiem (15) Eiropa atpaliek arī no saviem pasaules mēroga konkurentiem. Ieguldījumi ātrdarbīgā platjoslā intensīvāki ir Āzijas dažās daļās un ASV, radot ievērojami labāku pārklājumu un ātrdarbīgāku internetu. Kopš 2011. gada decembra Dienvidkorejā ar 20,6 % abonentu uz 100 iedzīvotājiem bija pasaulē augstākais optiskā interneta izmantošanas līmenis un tas divas reizes pārsniedza Zviedrijas līmeni (9,7 %), kas ir augstākais ES. Japānā ir otrais augstākais optiskā interneta izmantošanas līmenis 17,2 % apmērā.

3.4.

Visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu statusa sabiedrībā vajadzētu būt digitālās iekļaušanas tiesībām. Īpaši pasākumi jāparedz to iedzīvotāju iekļaušanai, kuri ir nelabvēlīgā stāvoklī invaliditātes, materiālo resursu, vecuma, rakstītprasmes un lasītprasmes problēmu vai dzimuma dēļ.

3.5.

Ātrdarbīga platjoslas interneta pieejamība būtu jāatzīst par ES iedzīvotāju vispārējām tiesībām. Komisija 2010. gadā izvirzīja jautājumu par platjoslas pakalpojumu atkārtotu iekļaušanu universālā pakalpojuma saistībās (UPS) (16). Atbilde uz šo jautājumu ir steidzami vajadzīga, lai veicinātu iedzīvotāju labklājību, nodarbinātību un e-iekļaušanu.

3.6.

Valdībām būtu jānodrošina, lai ikvienam būtu pieejama piekļuve digitālajiem pakalpojumiem un digitālo līdzekļu lietošanas prasmes. Komiteja būtu gandarīta, ja katram iedzīvotājam profesionālu, personīgu un pilsonisku iemeslu dēļ būtu pieejama mūžizglītība e-prasmju apmācībā.

3.7.

Digitālā plaisa kļūst aizvien nozīmīgāka līdz ar ātrdarbīgas platjoslas izvēršanu, jo iedzīvotājiem tiek liegta ne tikai piekļuve informācijai, kā tas ir attiecībā uz pamata platjoslu, bet arī internetā pieejamie digitālie pakalpojumi, kas pieejami vienīgi ar ātrdarbīgiem savienojumiem, piemēram, e-veselība, e-izglītība un e-pārvalde.

3.8.

Eiropas digitalizācijas programmas rezultātu pārskats (17) un jaunākie Eurostat dati (18) apliecina, ka digitālā plaisa palielinās un atšķirības starp dalībvalstīm ir lielas. 2012. gadā 28 % mājsaimniecību ES 27 dalībvalstīs bija bez platjoslas tīkla pieslēguma. Tomēr Vācijā, Somijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē vairāk nekā 80 % mājsaimniecību ir platjoslas tīkla pieslēgums; turpretī Bulgārijā, Grieķijā, Itālijā un Rumānijā mazāk nekā 60 % mājsaimniecību ir platjoslas tīkla pieslēgums. Turklāt 90 % mājsaimniecību bez platjoslas tīkla pieslēguma atrodas lauku apvidos. Lauku apvidos 35 miljoni mājsaimniecību joprojām gaida ātrdarbīga tīkla pieslēgumu un, ja vien iedzīvotājiem ārpus pilsētu centriem netiks pievērsta pienācīga uzmanība, viņu sociālais un saimnieciskais stāvoklis kļūs aizvien nelabvēlīgāks.

3.9.

Digitālās lietotprasmes un interneta izmantošana ir cieši saistīta ar platjoslas tīkla pieslēgumu — ja Somijā un Zviedrijā mazāk nekā 10 % cilvēku nekad nav izmantojuši internetu, tad Bulgārijā, Grieķijā un Rumānijā šis radītājs pārsniedz 40 %.

3.10.

Plānošanas noteikumu reforma, infrastruktūras lietpratīga plānošana, stimuli ieguldījumiem un inovatīvas tehnoloģijas var palīdzēt izlīdzināt atšķirības platjoslas interneta savienojumu jomā. Tomēr arī iedzīvotājiem ir jārīkojas atbildīgi un jāveicina ātrdarbīga interneta pieslēguma izvēršana.

3.11.

Uzticēšanās un iesaistīšanās ir ļoti svarīga, lai sasniegtu Digitalizācijas programmas mērķus. Bez uzticēšanās būtu mazs pieprasījums pēc daudziem inovatīviem pakalpojumiem ar lielu izaugsmes potenciālu, piemēram, e-komercija un mākoņdatošana. Lai nostiprinātu uzticību, ir svarīgi, ka likumdošanas normas neatpaliek no digitālā vienotā tirgus tehnoloģiju un darījumu attīstības. Diemžēl tas neatbilst realitātei, un steidzami jāpanāk progress tādos svarīgos aspektos kā, piemēram, kolektīvā tiesiskā aizsardzība, par ko Komiteja 2009. gadā aicināja izstrādāt direktīvu (19).

3.12.

Attiecībā uz Digitalizācijas programmas panākumiem ļoti svarīgi ir, lai pilsoniskās sabiedrības visas grupas pilnībā iesaistītos stratēģijas attīstībā un izpildē un būtu pienācīgi pārstāvētas apspriešanas procesā. Diemžēl patērētāji un plašas sabiedrības pārstāvji bieži nav pietiekami pārstāvēti diskusijās par ļoti svarīgiem jautājumiem, un Komisijai jāpastiprina pasākumi, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības līdzvērtīgu pārstāvību visos attiecīgajos forumos.

4.1.

Tā kā ļoti svarīgi ir izplatīt ātrdarbīga interneta pakalpojumus visā ES, Komiteja aicina Komisiju ierosināt vairākus finansēšanas instrumentus, lai atbalstītu paātrinātus ieguldījumus platjoslas infrastruktūrā, kas vajadzīga Eiropai, jo īpaši gadījumā, ja normālā tirgus peļņa nav pietiekama.

4.2.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Komisija paziņojumā pievērš uzmanību izmaksu samazināšanai, nodrošinot platjoslas infrastruktūru. tā vērš Komisijas uzmanību uz to, ka šādu izmaksu samazinājums pastiprināti ietekmē ekonomiku un dzīves kvalitāti; un tā aicina visas ieinteresētās personas intensīvi risināt šo jautājumu.

4.3.

Komiteja aicina Komisiju un dalībvalstis palīdzēt ātri sasniegt platjoslas pārklājuma mērķi, pilnībā ieviešot Radiofrekvenču spektra joslu programmu (20).

4.4.

Ātrdarbīga interneta pieslēguma nodrošinājumam jāgarantē, ka visiem jaunajiem operatoriem ir taisnīga un konkurētspējīga piekļuve infrastruktūrai, citādi klientiem pieejamo pakalpojumu izvēles kvalitāte būs izkropļota vai ierobežota.

4.5.

Komiteja uzskata, ka ir svarīgi valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām izstrādāt tādus izmaksu aprēķināšanas modeļus ātrdarbīga platjoslas tīkla pieslēgumam, kas ir saskanīgi visā ES; kā arī palīdzēt nodrošināt, ka izmaksas visur ir taisnīgas un aprēķinātas atbilstoši vienādiem standartiem.

4.6.

Digitālajā ekonomikā radītajām darba vietām ir vajadzīgi darbinieki, kam ir digitālo līdzekļu lietošanas prasmes un bieži arī īpašas IKT prasmes. Diemžēl Eiropā neapmāca darbiniekus tādā daudzumā, kāds vajadzīgs augošajai IKT nozarei. Lai gan Eiropā ir rekordaugsts bezdarba līmenis, tiek lēsts, ka IKT nozarē līdz 2015. gadam būs 700 000 brīvu darba vietu. Šāds prasmju deficīts steidzami jālikvidē, neraugoties uz to, kādi ārkārtas pasākumi var būt vajadzīgi.

4.6.1.

Saskaņā ar Jaunu prasmju un darba vietu programmu Komisija ir izstrādājusi ES pieeju un instrumentus, lai atbalstītu dalībvalstis IKT kompetences un digitālo līdzekļu lietošanas prasmju integrēšanai mūžizglītības pamatprogrammās. Eiropai nekavējoties ir vajadzīgi šā stratēģijas “Eiropas 2020” aspekta īstenošanas rezultāti.

4.6.2.

Jaunatnes bezdarba augstais līmenis daļēji ir radies izglītības politikas un darba devēju vajadzību neatbilstības dēļ. Dalībvalstīm steidzamai būtu jāreaģē uz šo problēmu, pievienojot augstākās izglītības ciklam jaunas IKT prasmju programmas. Būtiski ir arī tas, ka IKT apmācības politika veicina dzimumu līdztiesību.

4.6.3.

Iedzīvotājiem, kas jau ir nodarbināti, digitālo līdzekļu lietošanas prasmes aizvien vairāk ir vajadzīgas, lai saglabātu ražīgumu un nodarbinātības elastīgumu. Turpmākas nepietiekamas nodarbinātības vai pat bezdarba risks pieaug tiem darba ņēmējiem, kam nav vajadzīgo digitālo līdzekļu lietošanas prasmju. Tāpēc Eiropas produktivitātei un konkurētspējai ir ļoti svarīgi, ka uzņēmumi un darba ņēmēji sadarbojas, lai ieviestu apmācības programmas darba vietā kvalifikācijas paaugstināšanai attiecībā uz digitālo līdzekļu lietošanas prasmēm un IKT prasmēm.

4.6.4.

Bez tam, lai palīdzētu apkarot smago bezdarba problēmu Eiropā, būtu īpaši jāizstrādā speciālu IKT prasmju un digitālo līdzekļu lietošanas prasmju izglītības programmas, lai palīdzētu bezdarbniekiem atgriezties apmaksātā darbā.

4.6.5.

Platjoslas un datošanas resursu lietošanu skolās, publiskās bibliotēkās un citās plašai sabiedrībai pieejamās ēkās varētu izmantot kā politikas jautājumu, lai atbalstītu IKT prasmes un apmācību digitālo līdzekļu lietošanā visā Savienībā.

4.7.

Iepriekšējos atzinumos Komiteja aicināja sagatavot hartu par iedzīvotāju tiešsaistes tiesībām (21). Lai gan EESK atzinīgi vērtē Komisijas publicēto “ES tiešsaistes tiesību kodeksu” (22), Komiteja uzskata, ka ES būtu jāsagatavo Digitālo tiesību harta, lai nodrošinātu skaidru aizsardzību visiem lietotājiem, un nesen izteica šādu aicinājumu atzinumā “Iekļaujošs digitālais iekšējais tirgus” (23).

4.8.

Patērētāji visā ES sūdzas, ka viņu interneta pakalpojumu sniedzēji nenodrošina līgumos paredzētos interneta savienojumu ātrumus. Šāda neatbilstība līgumiem un viltus reklāma mazina uzticību digitālajam tirgum. Minēta problēma jārisina, piemērojot stingrākus tiesību aktus un izpildes noteikumus.

4.9.

EESK uzsver, cik ļoti svarīgi ir pilnībā ieviest digitālo vienoto tirgu, lai panāktu progresu attiecībā uz e-tirdzniecības rīcības plānu, Zaļo grāmatu par internetu, kartēm un mobilajiem maksājumiem un Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programmu.

4.10.

Iepriekšējā atzinumā (24) Komiteja stingri atbalstīja ierosināto ES Datu aizsardzības regulu. EESK izsaka cerību, ka ES datu aizsardzības noteikumu visaptverošā reforma formāli tiks pieņemta iespējami īsā laikā. Svarīgi, lai diskusijās par Vispārējo datu aizsardzības regulu ņemtu vērā minētās regulas iespējamo ietekmi uz citām politikas jomām. Pārāk ierobežojošas saistības var ierobežot iespējas izmantot personas datus sabiedrības labā un digitālās programmas mērķu sasniegšanu (piem., pacientu datu kontrole, lai kontrolētu konkrētas slimības attīstību; energovadība ar enerģētikas viedtīklu starpniecību).

4.11.

Komiteja atkārtoti aicina Komisiju izvirzīt priekšlikumus par uzņēmumiem paredzēta Eiropas uzticamības logotipa ieviešanu. Kā norādīts EESK iepriekšējos atzinumos (25), ES mēroga sertifikācijas un marķēšanas sistēma e-uzņēmējiem varētu nodrošināt vispārēju aizsardzību patērētājiem neatkarīgi no valstu robežām, pērkot preces un pakalpojumus tiešsaistē; tas ievērojami palielinātu patērētāju uzticību digitālajai pārrobežu komercijai un palīdzētu MVU paplašināt pārrobežu tiešsaistes uzņēmējdarbību.

4.12.

Papildus valstu elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspējas īstenošanai Eiropas mērogā Komiteja vēlētos ieteikt Komisijai apsvērt brīvprātīgas elektroniskās identifikācijas shēmas ieviešanu visiem ES iedzīvotājiem, lai nodrošinātu ES līmenī autentificētu ierobežotu elektronisko identifikāciju tiešsaistē veiktiem darījumiem.

4.13.

Lai stimulētu digitālo ekonomiku, dalībvalstīm un reģionālajām būtu pašvaldībām jāveicina bezmaksas WiFi interneta pieslēguma punktu iekārtošana sabiedriskās vietās.

4.14.

Lai gan Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pieņemt ieteikumu par atklātas interneta vides saglabāšanu patērētājiem, EESK stingri pieprasa, lai iespējami drīz ES tiesībās tiktu oficiāli ietverts arī tīkla neitralitātes princips. Komiteja vērš Komisijas uzmanību uz EESK atzinumu par tematu “Atklātais internets un tīkla neitralitāte Eiropā” (26) kurā paskaidrots, ka tīkla neitralitātes mērķis ir nodrošināt, ka uzņēmumiem, kas sniedz interneta pakalpojumus, visi līdzīgi interneta datu avoti jāapstrādā vienādi un bez diskriminācijas komerciālu motīvu dēļ.

4.15.

Mākoņdatošanas izmantošana pastiprina vajadzību aizsargāt sabiedrības locekļus, viņu datus un privāto dzīvi, īpaši, ja Eiropas patērētāju un uzņēmumu dati tiek uzglabāti ārpus ES vai uzņēmumos, kas nav reģistrēti ES. EESK vērš Komisijas uzmanību uz Komitejas neseno atzinumu par mākoņdatošanas stratēģiju (27), kurā tā mudina Komisiju stiprināt tiesisko regulējumu tādās jomās kā

EESK arī iesaka Komisijai ņemt vērā to, ka nākotnē jānodrošina visu ES līmenī pieņemtu mākoņdatošanas pamatnostādņu efektīva īstenošana, tā kā minētās tehnoloģijas turpmākā attīstība būs ļoti dinamiska un vēl lādu laiku neprognozējama.

4.16.

EESK pieņem zināšanai publicēto Eiropas Savienības Kiberdrošības stratēģiju un izsaka cerību, ka tiks pārskatīts pasākumu kopums tās atbalstīšanai, tai skaitā ierosinātā direktīva par tīklu un informācijas drošību.

4.17.

Ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai aizsargātu bērnu un vecāku cilvēku intereses tiešsaistē, īpaši attiecībā uz datu aizsardzību, krāpniecību tiešsaistē un negodīgu tirdzniecību un reklāmu, kuras mērķis ir lietotāju neaizsargātība. EESK vērš Komisijas uzmanību uz daudzajiem Komitejas atzinumiem par šo tematu (28), jo īpaši par tematu “Eiropas stratēģija “Bērniem labāks internets” ” (29) un “Bērniem un jauniešiem paredzētas reklāmas regulējums” (30).

4.18.

Kā norādīts Komitejas atzinumā par tematu “Digitālā programma Eiropai” (31), atklātie standarti sekmē konkurenci un dod iespēju MVU vispārējai izaugsmei un konkurētspējai. Tāpēc Digitalizācijas programmas politikas skaidri izteiktai sastāvdaļai jābūt atklāto standartu veicināšanai un atbalstīšanai attiecībā uz visiem IKT produktiem un pakalpojumiem Eiropā.

4.19.

IKT nozarē dominē Amerikas un Āzijas uzņēmumi. Jāatzīmē, ka Eiropai nav izdevies izvērst inovāciju IKT jomā, lai izveidotu gigantiskus uzņēmumus, kam ir vadošais stāvoklis tirgū, kā, piemēram, Google, Microsoft, Apple un Samsung. Komiteja atzinīgi vērtē plānu par jaunu rūpniecības stratēģiju mikroelektronikas un nanoelektronikas jomā, lai palielinātu Eiropas iespējas piesaistīt ieguldījumus izstrādē un ražošanā, kā arī palielinātu tās daļu pasaules tirgū. Tomēr ES politika krasi jāmaina, lai nodrošinātu, ka Eiropas uzņēmumiem ir labvēlīga ekosistēma, kāda tiem vajadzīga, lai ieņemtu vadošo pozīciju pasaules tirgū IKT tehnoloģiju un pakalpojumu jomā.

4.20.

Komisijai arī jānodrošina, ka šādai nozares politikai tiktu piemērota pienācīga ieguldījumu vadības prakse, proti, ieguldījumi jāpiešķir, pamatojoties uz sagaidāmo saimniecisko un/vai sabiedrisko atdevi, un visi ieguldījumi stingri jāpārvalda, lai nodrošinātu plānotos ieguvumus.

4.21.

Ierosināto pētniecības, attīstības un inovācijas ieguldījumu pārvaldībai jānodrošina laba atsevišķo programmu un projektu koordinācija, lai gūtu maksimāli iespējamo labumu un izvairītos no resursu izšķiešanas, veicot divkāršu darbu.

4.22.

EESK uzskata, ka apjomīgiem ieguldījumiem Eiropas GNSS tehnoloģijās un pakalpojumos būtu jāveicina Digitālās programmas sekmīga īstenošana. Tādēļ Komiteja atkārtoti aicina Komisiju realizēt svarīgo sinerģiju, kas gūstama, pienācīgi iekļaujot GNSS programmas Digitalizācijas programmas izstrādē un īstenošanā. EESK vērsa uzmanību iz minēto jautājumu savā sākotnējā atzinumā par Digitālo programmu (32).