19.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/122

1.1.

EESK atbalsta ierosināto E-veselības rīcības plānu 2012.–2020. gadam. Tomēr paziņojumā trūkst nodaļas par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas sociālajiem aspektiem un veselības un sociālās aprūpes plašāku attīstību.

1.2.

EESK atgādina, ka par jaunā plāna veiksmīgu īstenošanu galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis, lai gan Komisija veic būtiskas atbalsta un koordinācijas funkcijas.

1.3.

E-veselības jomas uzmanības centrā jābūt humānajam aspektam. Jānovērš tādi riski kā “bezpersoniskums” un psiholoģisko faktoru ignorēšana.

1.4.

EESK pauž īpašu nožēlu par veselības aprūpes darbinieku skaita samazināšanu laikā, kad prasības attiecībā uz veselības aprūpes sistēmu kļūst stingrākas.

1.5.

EESK norāda, ka paziņojumā ir tikai daļēji izklāstīts, kā jaunais plāns tiks finansēts. Ir nepieciešams vispārējs izklāsts, kurā jānorāda, kādu izdevumu daļu attiecīgi finansēs publiskais sektors, privātais sektors un attiecīgā gadījumā — pacienti un nodokļu maksātāji kopumā.

1.6.

EESK uzsver, ka ir nepieciešams pilnīgi saskaņot paziņojumā norādītās programmas, darbības un darba grupu darbu, lai novērstu pārklāšanās risku.

1.7.

Attiecībā uz datoru aprīkojuma nepieciešamo standartizāciju jāuzsver, ka valsts pārvaldes iestādēm ir jāīsteno pienācīga kontrole, lai novērstu dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas jau ir notikusi atsevišķās IKT jomās.

1.8.

EESK atzinīgi vērtē lēmumu aplūkot arī tādu ļoti svarīgu sadarbspējas aspektu kā galvenie juridiskie jautājumi, kas traucē īstenot pārrobežu telemedicīnas sistēmu.

1.9.

EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikums attiecībā uz uzņēmējdarbības vides attīstīšanu saistībā ar e-veselību un jo īpaši MVU atbalstīšanu ir atbilstošs, bet tas nav pietiekami konkrēts un kvantificēts, lai varētu precīzāk izvērtēt atbalsta apmēru.

1.10.

Attiecībā uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu EESK uzsver, ka to nevajadzētu sašaurināt līdz sistēmu savienošanai, un ir jānodrošina iedzīvotāju iespējas apzināties, saprast un izmantot Eiropas iedzīvotāju priekšrocības saistībā ar jaunajām iespējām.

1.11.

Par jaunās e-veselības programmas mērķi jāizvirza vienlīdzīgāku iespēju nodrošināšana visiem Eiropas iedzīvotājiem attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. Šajā ziņā ļoti būtiski ir nodrošināt vispārēju platjoslas piekļuvi internetam.

Lai novērstu to, ka pašreizējā nevienlīdzīgā piekļuve veselības aprūpei rodas arī e-veselības jomā, ir nepieciešama plašāka rīcība un lielāki ieguldījumi nekā tie, ko paredz ERAF (Eiropas Reģionālās attīstības fonds).

1.12.

E-veselības kultūras uzlabošana. A) attiecībā uz pacientiem: ņemot vērā ar projektu “Sustains” gūto pieredzi, ir ļoti svarīgi palielināt personu iespējas piekļūt saviem datiem, kas pašlaik ir “bloķēti” veselības aprūpes informācijas sistēmās, un izmantot tos; B) attiecībā uz veselības aprūpes darbiniekiem: būtiski izglītības programmās iekļaut apmācību par e-veselību.

2.1.

Kopš ES pieņēma savu pirmo rīcības plānu e-veselības jomā (2004. gadā) ir panākts progress, bet joprojām pastāv šķēršļi integrētas Eiropas sistēmas izveidei, tostarp šādi:

2.2.

Savstarpēji nesavietojamu produktu izplatīšana Eiropā ir nenovēršamas sekas situācijai, kad tirgus ir sadrumstalots, un kad saziņas vai informācijas apmaiņas standarti neeksistē vai galvenie dalībnieki tos nepārzina. Tāpēc bieži nav iespējams savienot dažādu valstu, blakus esošo reģionu vai pat veselības aprūpes centru informācijas sistēmas. Piemēram, dažos gadījumos slimnīcā radioloģijas nodaļas programmatūra nenodrošina informācijas apmaiņu ar programmām, ko izmanto citās šīs slimnīcas nodaļās.

2.3.

Saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” un Eiropas digitalizācijas programmas mērķiem jaunā e-veselības rīcības plāna uzdevums ir pievērsties šiem šķēršļiem un tos novērst, kā arī precizēt e-veselības politikas darbības jomu un ieskicēt redzējumu par e-veselības attīstību Eiropā.

2.4.

E-veselības pakalpojumu pasaules tirgus, kurā vērojama spēcīga attīstība, 2016. gadā var sasniegt 27 300 miljonus dolāru apgrozījumu. Lielie Eiropas uzņēmumi dažkārt ir vadošie pasaulē, un tiek lēsts, ka šajā nozarē darbojas aptuveni 5 000 uzņēmumu.

3.1.

Komisija norāda uz problēmām Eiropas veselības aprūpes sistēmās. Pirmkārt, demogrāfijas attīstības un citu faktoru rezultātā 27 ES dalībvalstu sabiedrības veselības aprūpes izmaksas 2060. gadā var sasniegt 8,5 % no IKP, un šajā laikā vienlaicīgi samazināsies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits un pieaugs to iedzīvotāju skaits, kas būs vecāki par 65 gadiem. Otrkārt, ir jāpanāk aktīva Eiropas līdzdarbība pasaules e-veselības tirgū.

3.2.

Mērķi:

3.3.

Pasākumi ietver arī pārrobežu e-veselības pakalpojumu sadarbspējas veicināšanu (tehniskie un semantiskie elementi, kvalitātes marķējumi, sertifikācija), zaļās grāmatas par veselību pieņemšanu, tirgus apstākļu uzlabošanu uzņēmumiem un iedzīvotāju izglītotības palielināšanu digitālo pakalpojumu jomā (Konkurētspējas un inovāciju programma un programma “Apvārsnis 2020”).

4.1.

EESK atbalsta ierosināto E-veselības rīcības plānu 2012.–2020. gadam.

4.2.

Tomēr EESK uzskata, ka šajā plānā būtu jāiekļauj nodaļa par pakalpojumu sniegšanas sociālajiem aspektiem. Konkrētāk, par tādiem aspektiem kā pienācīga digitālās plaisas novēršana, tehnoloģiju pieejamība, tehnoloģiju izmantošanas spēja vai analīze par sociālo nevienlīdzību veselības aprūpes jomā, kas var palielināties. Būtu jāiekļauj arī sociālās un veselības aprūpes plašāka attīstība, ko būtiski varētu sekmēt IKT izmantošana.

4.3.

EESK atgādina, ka, ņemot vērā kompetenču sadalījumu, par veiksmīgu rīcības plāna īstenošanu galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis, kuru vidū pašlaik vērojamas būtiskas atšķirības e-veselības ieviešanā. Komisijai ir svarīga nozīme, nodrošinot atbalstu un saskaņotību ar tiesisko regulējumu, jo īpaši ar Līguma par ES darbību 114., 168., 173. un 179. pantu. Ir jānodrošina dalībvalstu un Komisijas pilnīga sadarbība un aktīva līdzdalība e-veselības tīklā (Direktīva 2011/24/ES).

4.4.

E-veselībai jāveicina pacientu un speciālistu savstarpējā uzticēšanās, novēršot “bezpersoniskuma” risku un psiholoģisko faktoru ignorēšanu. E-veselības jomas uzmanības centrā jābūt humānajam aspektam. Tomēr EESK norāda, ka saskaņā ar informāciju no dažām Eiropas organizācijām, kas aizstāv pacientu tiesības, piemēram, no Eiropas Pacientu foruma, (European Patients Forum (EPF)), šo procesu virza tehnoloģijas, nevis rūpes par pacientu vajadzībām. Šis aspekts rada bažas, un tas ir jāņem vērā.

4.5.

Darbinieku trūkumu nevar aizstāt ar tehnoloģijām. EESK pauž īpašu nožēlu par veselības aprūpes darbinieku skaita samazināšanu laikā, kad prasības attiecībā uz veselības aprūpes sistēmu kļūst stingrākas. IKT ir tikai rīks, kas palīdz tiem vīriešiem un sievietēm, kuri ikdienā pašaizliedzīgi veic pacientu veselības aprūpi, un sniedz atbalstu pacientiem, sekmīgāk veidot komunikāciju ar veselības aprūpes speciālistiem.

4.6.

EESK norāda, ka paziņojumā ir tikai daļēji izklāstīts, kā jaunais plāns tiks finansēts. Ir nepieciešams vispārējs izklāsts, kurā jānorāda, kādu izdevumu daļu finansēs publiskais sektors, privātais sektors un attiecīgā gadījumā — pacienti un nodokļu maksātāji kopumā.

4.7.

Ņemot vērā Komisijas paziņojumā norādītās programmas, pasākumus, projektus un darba grupas, EESK norāda uz nepieciešamību nodrošināt to pilnīgu koordināciju un novērst pārklāšanās iespējamību.

4.8.

Jaunā e-veselība plāna veiksmīgai ieviešanai ļoti svarīgi ir īstenot pārmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju organizatoriskajā struktūrā. Nav iespējams izveidot piekļuvi e-veselības pakalpojumiem, balstoties vienīgi uz administratīvu iestāžu vai iedzīvotāju kā gala lietotāju atbildību. Starpniekorganizācijām, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, jāpieliek pūles, lai to struktūras un darbinieki pielāgotos jaunajiem pakalpojumu modeļiem.

5.2.1.

EESK uzskata, ka pētniecības jomas, kuras Komisija ir ierosinājusi atbalstīt programmas “Apvārsnis 2020” sadaļā “Veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība”, ir atbilstošas.

5.2.2.

Tā kā vēl nav noteikts finansējuma apjoms, kādu ES piešķirs pētniecībai medicīnā 2014.–2020. gadā, EESK atgādina, ka Amerikas Savienoto Valstu Nacionālais veselības institūts šajā jomā ik gadu iegulda 30 900 miljonus dolāru.

5.2.3.

Izskatot priekšlikumus, ko formulējušas veselības aprūpes nozari pārstāvošās organizācijas, piemēram, EPHA (Eiropas Sabiedrības veselības alianse), EESK ierosina pētniecības programmās ņemt vērā arī šādus aspektus:

5.5.1.

Par jaunās e-veselības programmas mērķi jāizvirza vienlīdzīgāku iespēju nodrošināšana visiem Eiropas iedzīvotājiem attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. EESK jau ir norādījusi, ka ātrdarbīga interneta nodrošināšana visās valstīs un pilnīgs pārklājums acīmredzot ir būtiski nosacījumi telemedicīnas attīstībai, tāpēc ir jāstiprina visu teritoriju, jo īpaši lauku apgabalu un nomaļo apgabalu nodrošinātība ar digitālajām tehnoloģijām (8).

5.5.2.

Tuvojoties pašreizējā ERAF plānošanas posma beigām, EESK pauž cerību, ka 2014.–2020. gada plānošanas posmā tiks izstrādāti priekšlikumi jaunākās paaudzes tehnoloģiju plašai izmantošanai visā ES teritorijā un, pats svarīgākais, ka šim nolūkam būs paredzēts pietiekams budžets. Tomēr, lai novērstu, ka pašreizējā nevienlīdzīgā piekļuve veselības aprūpei rodas arī e-veselības jomā, ir nepieciešama plašāka rīcība un lielāki ieguldījumi nekā tie, ko paredz ERAF.

5.6.1.

EESK uzskata, ka attiecībā uz pacientiem ir ļoti svarīgi nodrošināt personu spēju piekļūt saviem datiem, kas pašlaik daudzos gadījumos ir “bloķēti” veselības aprūpes informācijas sistēmās, un izmantot tos (šajā ziņā jāpiemin projekts “Sustains”, kas pašlaik ir izveidots 13 Eiropas reģionos un kura mērķis ir veicināt personu piekļuvi saviem medicīnas datiem “personīgajās veselības mapītēs”, un citiem tīmeklī sniegtajiem pakalpojumiem).

5.6.2.

Attiecībā uz veselības aprūpes darbiniekiem ir būtiski profesionālajās (gan veselības aprūpes speciālistu, gan administrācijas darbinieku) izglītības programmās iekļaut apmācību par e-veselību.

5.7.1.

EESK uzskata, ka kopīgu vērtību noteikšana un Komisijas īstenotas izvērtēšanas programmas attiecībā uz e-veselības priekšrocībām ir viens no tiem jautājumiem, kam jāpievērš vislielākā uzmanība, ņemot vērā to, ka ātrums, kādā notiek tehnoloģiju izmaiņas, bieži vien neļauj noteikt to patieso noderīgumu. Veiktās aptaujas liecina, ka iedzīvotāju un medicīnas darbinieku atbalsts e-veselībai ir tieši saistīts ar pārliecību, ka tā būs pierādāms uzlabojums veselības aprūpes sistēmā.

5.7.2.

EESK arī norāda, ka laba informētība par tiem modeļiem un tehnoloģijām, kam būs pozitīva ietekme, un to nepārprotama veicināšana ir būtiska tiem veselības aprūpes modeļiem, kuru pamatā ir IKT. Lai to panāktu, ir nepieciešamas precīzas un dinamiskas izvērtēšanas metodes, kurās īpaša uzmanība tiek pievērsta vispārējai sniegto pakalpojumu izvērtēšanai, nevis pašas tehnoloģijas izvērtēšanai. Turklāt ir jāiekļauj arī pakalpojuma efektivitātes izvērtēšana saistībā ar radītajām kopējām izmaksām un ieguvumiem, lai gan, protams, ekonomiskajai efektivitātei nevajadzētu būt vienīgajam kritērijam, lai izlemtu, vai ieteikt izmantot uz IKT balstītos veselības aprūpes modeļus.

5.7.3.

Kopumā publiskā sektora iestāžu, rūpniecības nozaru un pārstāvošo organizāciju vidū dominē uzskats, ka e-veselība (ar ko saprot ļoti dažādas lietojumprogrammatūras) var ietvert ieguvumus veselībai. EESK piekrīt šim viedoklim, bet atzīmē, ka ir jāņem vērā arī uz reālu pieredzi balstītā kritika, kas apšauba izmaksu samazināšanos un norāda uz problēmām — programmēšanas kļūdām, ziņojumu “klonēšanu”, krāpšanas iespējamību, paaugstinātām izmaksām u. c.