19.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/116

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu. Priekšlikums neapšaubāmi ir atbilstīgs un, atvieglojot tīmekļa pieejamības produktu un pakalpojumu iekšēja tirgus izveidi, liecina par mērķi nodrošināt labumu gan iedzīvotājiem, gan tīmekļa pakalpojumu sniedzējiem.

1.2.

EESK tomēr pauž nopietnas bažas par to, vai ierosinātie līdzekļi ir piemēroti šā mērķa sasniegšanai. Vajadzīgs efektīvs juridisks instruments, lai nepieļautu, ka pašreizējās ekonomikas krīzes dēļ noteiktos budžeta ierobežojumus dalībvalstis izmanto kā nepamatotu iemeslu, kas attaisno kavēšanos ar direktīvas ieviešanu.

1.3.

Direktīvas darbības joma ir ierobežota, un tādēļ direktīvas prasības attiecas tikai uz noteiktām publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu kategorijām. Tāpēc iespējams, ka tiks ierobežota piekļuve svarīgiem pakalpojumiem, kurus piedāvā tādās publiskā sektora tīmekļa vietnēs, uz kurām direktīva neattiecas.

1.4.

Savukārt direktīvas darbības jomas paplašināšana, attiecinot to uz visām publiskā sektora tīmekļa vietnēm, būtu nepieciešams priekšnoteikums kritiskās masas nodrošināšanai, kas vajadzīga, lai Eiropā izveidotu pieejamu tīmekļa pakalpojumu tirgu un līdz ar to — tīmekļa pieejamības nodrošināšanas nozari, kas spētu konkurēt pasaules tirgū un Eiropā varētu nodrošināt papildu nodarbinātības iespējas personām ar invaliditāti un bez tās.

1.5.

Tāpēc EESK noteikti iesaka paplašināt direktīvas darbības jomu un pakāpeniski iekļaut tajā visas publiskā sektora struktūru tīmekļa vietnes, ievērojot prasības attiecībā uz sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību, sabiedrības veselību un personas datu aizsardzību (1). EESK arī uzsver, ka Eiropas Komisijai būtu jāierosina noteikumi, kas aplūkojamajā direktīvā noteiktās saistības attiecina arī uz ES iestādēm.

1.6.

EESK uzsver: lai atvieglotu direktīvas īstenošanu, jāparedz vairāki atbalsta pasākumi, piemēram, izpratnes palielināšanas kampaņas, apmācības programmas tīmekļa pieejamības jomā, par tīmekļa pieejamību atbildīgu koordinatoru nozīmēšana lielās publiskā sektora struktūrās un iespējas iedzīvotājiem sniegt atsauksmes par publisko struktūru tīmekļa vietņu pieejamību. Sociālajiem partneriem šajās jomās būtu jārīkojas proaktīvāk.

1.7.

EESK iesaka Eiropas Komisijai rūpīgi novērtēt direktīvas ietekmi uz nodarbinātību gan publiskajā, gan privātajā sektorā, īpašu uzmanību veltot darba vietu skaita neto pieaugumam, augstvērtīgu darba vietu radīšanai un darbavietām, kas varētu būt piemērotas cilvēkiem ar invaliditāti.

1.8.

EESK rosina Eiropas Standartizācijas organizāciju bez kavēšanās pieņemt attiecīgo — direktīvā minēto — Eiropas standartu, lai nekas nekavētu direktīvas ieviešanu. Vienlaikus jānorāda, ka Eiropas standarta pieņemšanas laikā nebūtu jākavējas ar direktīvas ieviešanu, jo Eiropas Komisijas direktīvā ir ierosināts pilnībā atbilstošs pagaidu tiesiskais regulējums.

2.1.

Tīmekļa pieejamības nodrošināšanai ir veltītas daudzas Eiropas līmeņa politiskās iniciatīvas: Eiropas stratēģija invaliditātes jomā (2010–2020) (IKT pieejamība), Eiropas e-pārvaldes rīcības plāns 2011.–2015. gadam (iekļaujoši un pieejami e-pārvaldes pakalpojumi) un Eiropas Digitalizācijas programma (Komisija ierosina līdz 2015. gadam nodrošināt, ka publiskā sektora tīmekļa vietnes ir pilnībā pieejamas).

2.2.

Jau 2006. gadā dalībvalstis tā sauktajā Rīgas deklarācijā apņēmās uzlabot publiskā sektora tīmekļa vietņu pieejamību. Dalībvalstis līdz šim nav pietiekami pildījušas šo apņemšanos. Tas ir viens no nozīmīgiem iemesliem, kāpēc Eiropas Komisijas ir izstrādājusi šajā atzinumā aplūkoto priekšlikumu direktīvai.

2.3.

Ar priekšlikumu direktīvai par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību paredzēts palīdzēt dalībvalstīm pildīt to saistības attiecībā uz tīmekļa pieejamību un tādējādi jo īpaši atbalstīt dalībvalstu apņemšanos pildīt ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām noteikumus, kas attiecas uz publiskā sektora iestāžu tīmekļa vietnēm. Konvencijas 9. pantā noteikts, ka dalībvalstis un ES veic atbilstošus pasākumus, lai vienlīdzīgi ar citiem personām ar invaliditāti cita starpā nodrošinātu piekļuvi informācijas un sakaru tehnoloģijām, tostarp internetam.

2.4.

Saskaņotu risinājumu trūkums tīmekļa pieejamības jomā rada šķēršļus iekšējā tirgū. Tā kā pieejami ir mazāk nekā 10 % tīmekļa vietņu, tīmekļa pieejamības nodrošināšanas tirgus Eiropā varētu ievērojami paplašināties, un to varētu atvieglot ar saskaņotiem risinājumiem, tādējādi novēršot līdzšinējo sadrumstalotību un uzticības trūkumu tīmekļa pieejamības nodrošināšanas tirgū.

Tīmekļa pieejamības nodrošināšana ir joma, kurā iekšējais tirgus varētu kalpot iedzīvotājiem daudz lielākā mērā nekā līdz šim. Tajā pašā laikā ar attiecīgiem tiesību aktiem varētu nodrošināt, ka Eiropā veidojas reāls tīmekļa pieejamības nodrošināšanas tirgus, un tādā veidā paātrināt tirgus atvēršanu dalībvalstīs, kurās juridiskās nenoteiktības dēļ tīmekļa vietņu izstrādātāji no citām dalībvalstīm nevēlas darboties.

2.5.

Visbeidzot, saskaņota pieeja tīmekļa pieejamības nodrošināšanai visā ES ļautu samazināt tīmekļa vietņu izstrādes uzņēmumu izmaksas un tātad arī to publiskā sektora struktūru izmaksas, kuras pērk minēto uzņēmumu pakalpojumus.

2.6.

Noteikti arī jāuzsver, ka publiskā sektora struktūras un daudzas citas iedzīvotājiem nozīmīgas iestādes tīmekļa vietnēs sniedz būtisku informāciju un pakalpojumus. Tāpēc visiem iedzīvotājiem, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti, ar funkcionālajiem traucējumiem, bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un visām pārējām personām, ir jāspēj piekļūt šīm tīmekļa vietnēm un to funkcijām. Tas attiecas gan uz tehnisko pielāgošanu (teksta versija, burtu lieluma maiņas iespēja, kontrasta maiņa, iespēja piekļūt vietnēm ar dažādu pārlūku programmu un arī pieejamības veicinošu programmu palīdzību), gan uz tādiem aspektiem kā lietotās valodas skaidrība. Strauji pieaug to tīmekļa vietņu skaits, kas sniedz e-pārvaldes pakalpojumus, un publiskā sektora tīmekļa vietņu skaits kopumā. Piekļuve tiešsaistē pieejamai informācijai un pakalpojumiem turpmāk būs svarīga, lai iedzīvotāji varētu izmantot savas pamattiesības un arī nodarbinātības iespējas.

2.7.

Ierosinātā direktīva ir nozīmīga arī saistībā ar e-iekļautības veicināšanu, jo tīmekļa pieejamība ir instruments, ko izmanto ceļā uz mērķi integrēt sabiedrībā cilvēkus ar invaliditāti un nodrošināt visiem iedzīvotājiem piekļuvi tīmekļa vietnēs sniegtajiem pakalpojumiem.

2.8.

EESK uzskata, ka pieejamība ir neatņemama vispārējās līdztiesības principa sastāvdaļa. Tāpēc līdz ar tīmekļa vietņu pieejamību, kas ir viens no līdztiesības nodrošināšanas rādītājiem, svarīgi ir arī daži citi pamatnosacījumi:

3.1.

Direktīvas mērķis ir, nosakot saskaņotas prasības, tuvināt dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, kas attiecas uz piekļuvi publiskā sektora struktūru tīmekļa vietnēm.

3.2.

Priekšlikumā paredzēti arī tehniski noteikumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstīm jānodrošina brīva piekļuve publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu (to veidi ir konkrēti norādīti) saturam. Attiecīgajās publiskā sektora struktūru tīmekļa vietnēs tiek sniegta informācija un pakalpojumi, kas ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji varētu iesaistīties saimnieciskajā dzīvē, tostarp darba tirgū, un sabiedriskajā dzīvē kopumā, kā arī izmantot ES pilsoņu tiesības. Attiecīgie tīmekļa vietņu veidi ir noteikti, pamatojoties uz 2001. gada salīdzinošo pētījumu par e-pārvaldi (4), un norādīti pielikumā direktīvai.

4.1.1.

Direktīvas darbības joma ir noteikta 1. pantā, norādot uz pielikumu, kurā, pamatojoties uz 2001. gadā veikto salīdzinošo pētījumu par e-pārvaldi, uzskaitīti daži tīmekļa vietņu veidi. Sarakstā iekļautie tīmekļa vietņu veidi ir nozīmīgi. Taču attiecīgajā tīmekļa vietņu sarakstā nav ietverti daudzi pakalpojumi, kas ir priekšnoteikums iedzīvotāju integrācijai ekonomikā un sabiedrībā kopumā.

4.1.2.

Dažas no direktīvas darbības jomā neiekļautajām nozarēm ir:

Piemēru saraksts nav izsmeļošs. Direktīvas darbības jomā nav tieši iekļautas publiskā sektora tīmekļa vietnes, kurās sniegta informācija un pakalpojumi šajās svarīgajās nozarēs.

4.1.3.

Eiropas Komisija cer, ka direktīva izraisīs tā saukto ķēdes reakciju, ietekmējot tās publiskā sektora tīmekļa vietnes, kuras nav nepārprotami iekļautas direktīvas darbības jomā.

4.1.4.

Pieņēmums, ka šāda ķēdes reakcija radīsies, pamatots ar to, ka publiskā sektora struktūras, tiklīdz process jau būs sācies, nodrošinās ne tikai to vietņu pieejamību, kas ietilpst direktīvas darbības jomā, bet vienlaicīgi vai īsi pēc tam nodrošinās arī to tīmekļa vietņu pieejamību, uz kurām direktīva neattiecas. Ķēdes reakcijas izraisīšanu varētu veicināt publiskais iepirkums, ko veic saskaņā ar ES tiesību aktiem, kuros varētu noteikt, ka publiskā iepirkuma veicējiem tehniskajās specifikācijas jānorāda uz Eiropas standartiem tīmekļa pieejamības jomā. Taču šāds risinājums ir atkarīgs no ES lēmumu pieņēmēju politiskās gribas, kā arī publiskā iepirkuma veicēju gribas un iespējām nodrošināt tīmekļa pieejamību.

4.1.5.

Taču EESK pauž bažas, ka pieņēmuma formā izteiktās cēloņsakarības ir pārāk vājas, lai izraisītu šādu ķēdes reakciju. EESK neuzskata, ka šis mehānisms būtu apliecinājis sevi darbībā. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē direktīvā paredzēto pasākumu, proti, tajā noteikts, ka dalībvalstis var attiecināt tīmekļa pieejamības prasības arī uz citām tīmekļa vietnēm, kas nav minētas direktīvas pielikumā. Tomēr pašreizējos apstākļos EESK pauž šaubas par šā pasākuma piemērotību.

4.1.6.

Salīdzinošais pētījums “E-pieejamības īstenošanā Eiropā gūto panākumu izvērtējums” (2006–2008) liecina par būtisku saistību starp dalībvalstu tiesību aktu esamību un tīmekļa vietņu pieejamības pakāpi. Tas pierāda tiesību aktu ietekmi.

4.1.7.

EESK pauž bažas par to, ka Eiropas Komisija, direktīvas darbības jomu nosakot uz 2001. gadā veikta salīdzinoša pētījuma pamata, rada plaisu starp direktīvā pausto pieeju un apstākļiem, ar kuriem strauji mainīgā informācijas un komunikācijas sabiedrībā saskaras tīmekļa vietņu izstrādātāji, publiskās struktūras un iedzīvotāji. Kopš tā laika dalībvalstis ir vairākkārt pārskatījušas publiskā sektora digitalizācijas stratēģijas un darīs to arī turpmāk.

4.1.8.

Tas nozīmē, ka iedzīvotāji, kuri ir atkarīgi no tīmekļa pieejamības, saskarsies ar nopietniem draudiem, ka viņiem daļēji vai pilnībā būs liegta iespēja piekļūt pakalpojumiem un informācijas, kas tiek sniegta tajās tīmekļa vietnēs, kuras neietilpst direktīvas relatīvi šaurajā darbības jomā. EESK uzskata, ka tas būtu pretrunā vispārējās vienlīdzības principam (Pamattiesību hartas 20. un 21. pants).

4.1.9.

Savukārt publiskās iestādes saskarsies ar politisko vidi, kurā uz dažādiem tīmekļa vietņu veidiem attiecinātas atšķirīgas saistošas tiesību normas. Tas direktīvas īstenošanu var sarežģīt vairāk, nekā nepieciešams. Lai to nepieļautu, EESK iesaka direktīvas tekstā vismaz skaidri noteikt, ka direktīva attiecas uz visu tīmekļa vietni, kurā tiek sniegts attiecīgais pakalpojums, nevis tikai uz pašu pakalpojuma funkciju.

4.1.10.

Ietekme uz dalībvalstu publisko sektoru izpaudīsies arī tā, ka pakalpojumi, kas daļai iedzīvotāju nav pieejami, šiem cilvēkiem būs jāsniedz citā veidā, un tādēļ attieksme pret dažādām iedzīvotāju grupām nebūs vienlīdzīga. Tādējādi varētu rasties paaugstinātas izmaksas par individuālo praktisko palīdzību cilvēkiem ar invaliditāti, izmaksas par specializētiem, cilvēkiem ar invaliditāti pielāgotiem transporta risinājumiem un palīgpersonālu, kas rūpējas, piemēram, par vecākiem cilvēkiem, kuri personīgi ierodas attiecīgajā publiskajā iestādē.

4.1.11.

Tīmekļa nozares uzņēmumiem tas nozīmē, ka tie arī turpmāk būs spiesti darboties tirgū, kas ir sadrumstalots, jo spēkā ir atšķirīgas prasības attiecībā uz tīmekļa pieejamību. Konsekventa direktīvas prasību piemērošana skars tikai nedaudzas publiskā sektora iestāžu tīmekļa vietnes visā ES, un direktīvas darbības jomas iespējamā paplašināšana vai sašaurināšana paliktu dalībvalstu kompetencē.

4.1.12.

Ja pieejamu tīmekļa pakalpojumu iekšējā tirgus izveides potenciāls netiks izmantots pilnībā, tiks kavēta arī attiecīgu darba vietu izveide nozarē. Tā būtu zaudēta izdevība, it īpaši saistībā ar iespējām izveidot specializētas darba vietas cilvēkiem ar invaliditāti. Priekšnosacījums, kas jārada, lai Eiropas tīmekļa pieejamības nodrošināšanas nozare varētu konkurēt pasaules tirgū un līdz ar to Eiropas Savienībā radīt vairāk darba vietu, ir skaidrs un visaptverošs tiesiskais regulējums.

4.1.13.

Tāpēc EESK uzsver, ka direktīvas darbības joma būtu jāpārskata. EESK uzskata, ka būtu lietderīgi direktīvas darbības jomā iekļaut visas publiskā sektora struktūru tīmekļa vietnes, kas tieši sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem. Līdztekus darbības jomas paplašināšanai varētu pagarināt direktīvas prasību īstenošanas termiņu attiecībā uz tīmekļa vietnēm, kas sniedz pakalpojumus skaita ziņā ierobežotām lietotāju grupām, un tādējādi direktīvu īstenot pakāpeniski.

4.1.14.

EESK iesaka vismaz atjaunināt uz 2001. gada salīdzinošā pētījuma pamata izstrādāto pakalpojumu sarakstu, papildinot to ar nozīmīgiem pakalpojumiem, kas ieņem svarīgu vietu dalībvalstu digitalizācijas stratēģijās. Vienam no apsvērumiem, kas jāņem vērā šādu citu nozīmīgu pakalpojumu atlasē, jābūt to iespējām sekmēt pieejamu tīmekļa pakalpojumu iekšējā tirgus izveidi. Šādas pieejas trūkums būtu nepieciešamība sarakstu nemitīgi atjaunināt, ievērojot, kā norit tehnoloģiju attīstība un publiskā sektora digitalizācija Eiropas Savienībā.

4.1.15.

EESK uzsver, ka direktīva būtu jāattiecina īpaši uz tādām publiskā sektora tīmekļa vietnēm, kurām var piekļūt no mobilajām ierīcēm, kā arī uz funkcijām, kas izstrādātas, lai kopumā atvieglotu piekļuvi no mobilām ierīcēm. Mobilās ierīces pakāpeniski kļūst par lietotāju biežāk izmantotajiem līdzekļiem, un direktīvā tas būtu jāņem vērā. Lai arī tehniskās specifikācijas, saskaņā ar kurām direktīva jāīsteno, attiecas arī uz mobilajām ierīcēm, šā aspekta nostiprināšana direktīvā būtu svarīgs signāls, kas palielinātu tās turpmāko nozīmību.

4.1.16.

EESK iesaka direktīvas darbības jomā iekļaut funkcijas, kas tiek nodrošinātas tādās tīmekļa vietnēs, kuras nepieder attiecīgajai publiskā sektora struktūrai, un kam var piekļūt, piemēram, izmantojot ārējās saites. Šāds precizējums palīdzētu novērst juridisko nenoteiktību saistībā ar atbildību par konkrēta pakalpojuma pieejamību.

4.1.17.

EESK arī iesaka Eiropas Komisijai ierosināt noteikumus, kas aplūkojamajā direktīvā noteiktās saistības attiecina arī uz ES iestādēm, tostarp EESK, kura vēlas rīkoties proaktīvi un kļūt par līderi šajā jomā.

4.2.1.

Direktīvā ir ietverts atbilstības pieņēmums, proti, ja attiecīgās tīmekļa vietnes atbilst saskaņotiem standartiem, tās atbilst arī prasībām attiecībā uz brīvu tīmekļa pieejamību. Saskaņotu standartu izmantošana ļauj attiecīgos standartus atjaunināt, negrozot ES vai valstu tiesību aktus.

4.2.2.

Vienā no direktīvas apsvērumiem minēts, ka sekmības kritērijus un AA līmeņa atbilstības prasības, kas norādītas Globālā tīmekļa konsorcija (W3C) izstrādāto Tīmekļa satura pieejamības vadlīniju 2. versijā (WCAG 2.0), paredzēts ņemt vērā saskaņā ar pilnvarām M/376 izstrādātajā Eiropas standartā un pēc tam saskaņotajā standartā, kas būtu jāizstrādā, ņemot vērā šī darba rezultātus. Saskaņā ar direktīvu šīs tehnoloģiju ziņā neitrālās specifikācijas nodrošina pamatu prasībām, kas attiecas uz tīmekļa pieejamību.

4.2.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ierosinātajā direktīvā par atsauci izvēlējusies starptautiski atzītas tīmekļa pieejamības specifikācijas. EESK atzīmē, ka Tīmekļa satura pieejamības vadlīniju 2. versijā (WCAG 2.0) minētās AA līmeņa atbilstības prasības ir un arī tuvākajā nākotnē būs atskaites punkts attiecībā uz tīmekļa pieejamību. Tāpēc direktīvas pieņemšanu un īstenošanu nevajadzētu aizkavēt ar Eiropas standartizācijas procesu.

4.2.4.

EESK atzinīgi vērtē arī Eiropas Komisijas lēmumu izmantot saskaņotus standartus, kas tīmekļa pieejamības specifikācijās ļaus ievērot turpmākās attīstības tendences, ja tehnoloģiju vai cita veida attīstības dēļ tas būs jādara, lai saglabātu direktīvā paredzēto pieejamības līmeni.

4.2.5.

Tajā pašā laikā ir svarīgi, lai visiem attiecīgajiem dalībniekiem būtu nodrošināta atklāta un bezmaksas piekļuve atbilstošajiem standartiem. Atbildība par to ievērošanu un turpmāko pilnveidošanu nebūtu jāuztic tikai standartizācijas iestādēm un tirgus dalībniekiem.

4.2.6.

Priekšnoteikums tīmekļa pieejamības veicināšanai strauji mainīgā IKT vidē ir tehnoloģiju neitralitāte. Tā ir iespējama nemitīga inovācija. Tīmekļa satura pieejamības vadlīniju 2. versijā paredzētā tehnoloģiju neitralitāte nodrošinās direktīvas nozīmīgumu arī nākotnē.

4.2.7.

Starptautiski atzītu specifikāciju izvēle palielina varbūtību, ka tīmekļa vietņu izstrādātājiem, kas darbojas ne tikai ES, bet arī visas pasaules reģionos, būs jāievēro aizvien saskaņotākas un tīkla risinājumos vienkāršāk īstenojamas prasības attiecībā uz tīmekļa pieejamību. Tas ir nozīmīgs aspekts, kas jāņem vērā pēc savas būtības starptautiskā un globālā tirgū. Arī lietotājiem būtiski ir vienoti kritēriji, kas viņiem nodrošina piekļuves un dalības iespēju vienlīdzību, kā arī citu strukturālo elementu, kuri būtiski atvieglo orientēšanos tīmekļa vietnēs, noformējums un izvietojums.

4.3.1.

Priekšlikuma 6. pantā dalībvalstis tiek rosinātas veikt pasākumus, kas var sekmēt izpratnes palielināšanu, sadarbības nolīgumu slēgšanu tīmekļa pieejamības jomā un tīmekļa pieejamības nodrošināšanas tirgus izaugsmi.

4.3.2.

EESK iesaka direktīvā noteikt, ka dalībvalstu pienākums ir palielināt publiskā sektora struktūru, tīmekļa vietņu izstrādātāju un citu iesaistīto dalībnieku izpratni par tīmekļa pieejamību. Zināšanas par šo jautājumu un tā nozīmīgumu ir priekšnoteikums direktīvas efektīvai īstenošanai.

4.3.3.

EESK iesaka arī tiesību aktā noteikt, ka dalībvalstīm pēc konsultācijām ar sociālajiem partneriem jāizveido apmācību programmas attiecīgajiem publiskā sektora struktūru darbiniekiem, lai vēl vairāk atvieglotu tīmekļa pieejamības prasību praktisko īstenošanu. Ievērojama pievienotā vērtība būtu šādu programmu koordinācijai un kvalitātes nodrošināšanai Eiropas līmenī, un tādējādi varētu izmantot pašlaik zināmos labas prakses piemērus.

4.3.4.

EESK uzsver, ka apmācību un izpratnes veidošanas programmu izstrādē un īstenošanā visaptveroši jāiesaista sociālie partneri. Tiem varētu būt nozīmīga loma, jo tie varētu informēt par to darbinieku un vadītāju apsvērumiem un interesēm, kuri saistīti ar tīmekļa pieejamības nodrošināšanu ikdienā. Sociālie partneri varētu arī veicināt tīmekļa pieejamības jautājuma iekļaušanu darba kārtībā.

4.3.5.

Gan izpratnes veidošanas kampaņas, gan speciālistu apmācība būtu nepieciešamas, taču ne pietiekamas, lai izraisītu Komisijas iecerēto ķēdes reakciju.

4.4.1.

Tīmekļa vietņu pieejamība ir pastāvīgi jāuzrauga, jo tīmekļa saturs tiek regulāri atjaunināts. Direktīvas 7. pantā dalībvalstis tiek rosinātas uzraudzīt attiecīgās publiskā sektora struktūru tīmekļa vietnes, izmantojot metodes, ko Komisija noteikusi saskaņā ar direktīvā izklāstīto procedūru. Dalībvalstīm katru gadu ir jāziņo par šādas uzraudzības rezultātiem, informējot arī par attiecīgo vietņu veidu saraksta iespējamo paplašināšanu un publisko tīmekļa vietņu pieejamības jomā veiktajiem papildu pasākumiem. EESK uzskata: Komisijai būtu jāņem vērā, ka visām dalībvalstīm varbūt neizdosies līdz 2015. gada beigām īstenot direktīvas prasības un nodrošināt tīmekļa vietņu pieejamību visiem iedzīvotājiem. Komiteja atbalsta ES standartu izstrādi. Tā pauž cerību, ka Eiropas Parlaments rūpīgi raudzīsies uz to, lai deleģētie akti tehnisku pasākumu aizsegā neradītu tādas politiskas sekas, kas kaitētu ES iedzīvotājiem.

4.4.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzinusi nepieciešamību pastāvīgi uzraudzīt publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību.

4.4.3.

EESK iesaka noteikt, ka šādas pastāvīgās uzraudzības rezultāti un iespējamie attiecīgo iestāžu vispārīgie secinājumi, kas izdarīti uzraudzības procesā, dalībvalstīm ir jāpublicē iedzīvotājiem pieejamos formātos.

4.4.4.

EESK arī stingri iesaka noteikt, ka dalībvalstīm jāizveido mehānismi, ar kuru palīdzību iedzīvotāji un pārstāvības organizācijas var ziņot par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību un nepieejamību. Ar šādu mehānismu palīdzību iegūto informāciju varētu izmantot vispārējās uzraudzības procesā.

4.4.5.

EESK rosina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju noteikt, ka lielām publiskā sektora struktūrām jāieceļ koordinators, kas atbildīgs par tīmekļa pieejamību un var pārraudzīt direktīvas un ar to saistīto prasību īstenošanu. Pieredze liecina, ka darbinieku aktivitāte ir svarīga, lai varētu panākt pieejamības prasību ievērošanu.

4.5.1.

Tā kā ierosināta regula par elektroniskās identifikācijas sistēmām un paredzēts pieņemt Eiropas tiesību aktu par pieejamību (“European Accessibility Act” — Eiropas Pieejamības akts), kurš personām ar invaliditāti nodrošinās pieejamību citās sabiedrības jomās, ir svarīgi, lai publiskā sektora struktūrām tāpat kā tīmekļa vietņu izstrādātājiem visās nozarēs būtu jāievēro saskaņotas prasības. Šā punkta nozīmību palielina fakts, ka publiskā iepirkuma tiesību aktu kopumā, ko patlaban pieņem ES līmenī, paredzēti noteikumi par pieejamības nodrošināšanu arī personām ar invaliditāti.

4.5.2.

Tāpēc EESK stingri iesaka, veicot sīku juridisko un tehnisko analīzi, nodrošināt saskaņotību starp šajā atzinumā aplūkotās direktīvas prasībām un priekšlikumiem citiem tiesību aktiem, kas attiecas uz tīmekļa pieejamību.

4.6.1.

IKT pieejamība, funkcionalitāte un lietojums laika gaitā strauji mainās. Viens no piemēriem ir augošais to pakalpojumu skaits, kurus — arī publiskā sektora iestādes — piedāvā cilvēkiem, kas izmanto viedtālruņu un planšetdatoru lietojumprogrammas.

4.6.2.

EESK uzsver, ka direktīvas darbības jomā nepārprotami jāiekļauj viedtālruņu un planšetdatoru lietojumprogrammas, ja to funkcija ir piedāvāt pakalpojumus, kuri tiek nodrošināti publisko struktūru tīmekļa vietnēs (jāpiebilst arī, ka šādas lietojumprogrammas jau tiek lietotas iedzīvotāju un publisko struktūru saziņā).

4.6.3.

Jāatzīmē, ka piekļuve tīmekļa vietnēm ir tieši saistīta ar personu tiesībām uz brīvu piekļuvi informācijai un līdzdalību politiskajā dzīvē. Eiropas Savienība varētu rādīt labas prakses piemēru, visu publisko iestāžu tīmekļa vietnēs izveidojot viegli pieejamu sadaļu, kas sabiedrībai pavērtu līdzdalības iespējas.