19.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/66

1.1

Komiteja kopumā piekrīt Komisijas paziņojumā paustajam viedoklim, jo EESK atbalsta stabilu muitas savienību, kas būtiski stiprina Eiropas Savienības iekšējā tirgus konkurētspēju un sekmē tā vienmērīgu darbību.

1.2

Komiteja aicina Komisiju, izstrādājot rīcības plānu, pilnībā ņemt vērā muitas savienības darbības analīzi un iekšējos un ārējos novērtējumus, kas veikti pēdējos trīs gados.

1.3

Komiteja augstu vērtē tādu muitas politiku, kas tiek īstenota, pamatojoties uz vienotām, pārredzamām, efektīvām, lietderīgām un vienkāršotām procedūrām, kuras ļauj Eiropas Savienībai sacensties ar tās globālajiem konkurentiem un nodrošina uzņēmumu un Eiropas patērētāju tiesību un drošības, kā arī intelektuālā īpašuma aizsardzību. Vienlaikus tomēr nebūtu pieļaujams, ka šī politika ierobežo dalībvalstu iespējas īstenot tiesību aktus muitas jomā un tās arī turpmāk varētu ņemt vērā savu tirdzniecības plūsmu apjomu.

1.4

Īpaši tāpēc, ka Komisijas paziņojumā liela vērība veltīta tirdzniecības atvieglošanai, svarīgi ir nodrošināt muitas dienestu veiktspējas pielāgošanu valsts tirdzniecības plūsmām, it sevišķi, lai paaugstinātu efektivitāti un līdz ar to arī pēc iespējas vienkāršotu uzņēmējdarbību; tāpēc turpmāk būtu lietderīgi veikt saskaņošanu, kas balstīta uz labas prakses piemēriem, un vajadzīga uz sistēmām balstīta pārbaužu koncepcija.

1.5

Komiteja cerēja, ka paziņojumā būs sniegta sīkāka informācija par praktiskiem īstermiņa un vidēja termiņa pasākumiem. Tajā minētas prioritātes tikai 2013. gadam, un saistībā ar turpmākajiem gadiem norādīts uz pašlaik gatavoto plānu, ko paredzēts publicēt 2014. gadā.

1.6

Komiteja rosina īpašu uzmanību pievērst tam, ka jāveic ieguldījumi, lai muitas dienestu cīņa ar krāpšanu un noziegumiem būtu izmaksu ziņā efektīvāka un lai varētu mazināt kavēšanos tirdzniecības plūsmās.

2.1

Līguma par Eiropas Savienības darbību (viens no Lisabonas līgumiem, saīsinājumā — LESD) trešajā daļā par Savienības iekšpolitiku un rīcību ir divi samērā īsi, vispārīgi panti (LESD 26. un 27. pants) par iekšējo tirgu, kas definēts kā “telpa bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Līgumiem ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite”.

2.2

Tikai 1986. gadā, pieņemot Vienoto Eiropas aktu, šī telpa tika minēta Eiropas Savienības līgumos (Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma (EEK līguma) 8.a pants), kuros bija noteikts, ka vienotais tirgus jāizveido līdz 1993. gada 1. janvārim, bet to diemžēl vēl nav izdevies paveikt.

2.3

Par laimi, jautājumi par muitas savienību, kas ir iekšējā tirgus priekšnosacījums un būtiska sastāvdaļa, tika risināti daudz ātrāk un pavisam citādāk: turpinot Beniluksa sadarbības veiksmīgo piemēru, muitas savienība tika minēta jau pirmajā EEK līgumā (Romas līgumi, 1958. gads).

2.4

Aptuveni 20 sīki izstrādātos minētā līguma pantos tika noteikta darbību secība un 15 gadu laikposms — maksimālais noteiktais pārejas perioda ilgums (8. panta 5. punkts), lai īstenotu nodomu aizliegt dalībvalstīm attiecībā uz “visu preču tirdzniecību” noteikt “savstarpējas ievedmuitas un izvedmuitas nodokļus un visus maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību” un nodomu “ieviest kopējus muitas tarifus attiecībās ar trešām valstīm”.

2.5

Minētie noteikumi ir ietverti ne tikai Romas līgumos (EEK līguma 9. pants), bet arī — vairāk nekā 50 gadus vēlāk — Lisabonas līgumā (LESD 28. pants). Visi šie noteikumi jau ir īstenoti — 1968. gadā tika atcelti muitas nodokļi uz ES iekšējām robežām, un turpmāk tika pieņemta virkne muitas noteikumu un izcelsmes noteikumu, kas veido 1992. gadā pieņemto Kopienas Muitas kodeksu un 1987. gadā pieņemto kopējo muitas tarifu. Tāpēc atšķirībā no Romas līgumiem, kuros muitas savienībai veltīti 20 sīki izstrādāti panti, Lisabonas līgumā ietvēra tikai 3 īsus pantus par muitas savienību (LESD 30.–32. pants).

2.6

Līdztekus iepriekš minētajam juridiskajam pamatam konkrētās jomās ir izveidoti juridiski instrumenti, tostarp noteikumi attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību nodrošināšanu, narkotiku prekursoriem, kultūras vērtībām, skaidras naudas pārbaudēm un tirgus uzraudzību, kā arī tiesību akti attiecībā uz personu un vides aizsardzību, un tie nodrošina Eiropas Savienības muitas noteikumu izpildi.

2.7

LESD 3. pantā noteikts, ka muitas savienība ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē, kas definēta LESD 2. panta 1. punktā. Par tiesību aktu muitas jomā īstenošanu ir atbildīgas dalībvalstis (jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 2. panta 2. punktu vienotais tirgus ir Eiropas Savienības un tās dalībvalstu kopīgā kompetencē).

2.8

Muitas savienības pievienoto vērtību īpaši apliecina šādi Eiropas Komisijas sniegtie rādītāji: Eiropas Savienības muitas dienesti katru gadu pārbauda 17 % no pasaulē tirgoto preču kopapjoma, kura vērtība sasniedz 3 300 miljardus euro.

3.1

Komisija 2012. gada 21. decembrī publicēja paziņojumu par muitas savienības stāvokli, jo tā pilnvaru perioda vidū vēlējās novērtēt pašreizējo stāvokli, proti, to, kuri tās mērķi ir sasniegti un kādas ir turpmāk risināmās problēmas.

Komisija norāda, ka minētā paziņojuma konkrētie mērķi ir šādi:

3.2

Ievērojot šos mērķus, Komisija uzskata, ka minētais paziņojums ievada debates par trim svarīgiem jautājumiem:

3.3

Komisija rosina Padomi un Parlamentu

3.4

Komisija paziņojumā secina, ka dalībvalstis vairs nespēj vienas pašas efektīvi risināt pieaugošās globalizācijas radītās problēmas. Tā uzskata, ka globalizācijas apstākļos Eiropai jābūt vienotākai, un tāpēc ir būtiski panākt ciešāku integrāciju.

4.1

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas pilnvaru termiņa vidū publicēto paziņojumu par pašreizējo muitas savienības stāvokli. Komiteja arī uzsver muitas savienības lielo nozīmi Eiropas Savienībā, jo īpaši tādās jomās kā iekšējā tirgus izaugsme, konkurētspēja un drošība.

4.2

EESK norāda, ka Eiropas Savienību ir skārušas gan ārējas, gan iekšējas problēmas, kas tai jārisina.

4.2.1

Ārējās problēmas ir tirdzniecības plūsmu pieaugums, jaunas un sarežģītas piegādes ķēdes, jauni konkurences spiediena veidi, noziedzības, tostarp krāpšanas un terorisma, pieaugums, un cerības, kuras ar muitas iestādēm saista, piemēram, citas izpildes struktūras, kuru labā muitas dienesti darbojas.

4.2.2

Saistībā ar iekšējām problēmām Komiteja norāda uz neefektivitāti un trūkumiem, ko rada atšķirības īstenošanā visās 27 dalībvalstīs, piemēram, katra dalībvalsts izveido savas IT sistēmas, izmanto dažādas darba metodes, un būtiski atšķiras sniegtās apmācības līmenis, tāpēc dalībvalstis nevar vienoti piemērot Eiropas tiesību aktus. Šo stāvokli pasliktina pašreizējā ekonomikas krīze.

4.3

Komiteja uzskata, ka ir svarīgi muitas politiku īstenot, pamatojoties uz vienotām, pārredzamām, efektīvām, lietderīgām un vienkāršotām procedūrām, kas ļautu Eiropas Savienībai sacensties ar tās globālajiem konkurentiem un nodrošinātu Eiropas uzņēmumu un patērētāju tiesību un drošības, kā arī intelektuālā īpašuma aizsardzību.

4.4

Šis ieteikums jau minēts EESK nesen pieņemtā atzinumā (1), un, ņemot vērā tā nozīmi, šajā atzinumā tas atkārtots vēlreiz.

4.5

Komiteja arī tikpat stingri uzsver, ka nedrīkst ierobežot dalībvalstu iespējas īstenot muitas politiku, lai tās arī turpmāk spētu ņemt vērā attiecīgo tirdzniecības plūsmu apjomu. Šajā sakarā Komiteja norāda, ka dalībvalstis ir palielinājušas tirdzniecības atvieglošanas instrumentu skaitu, proti, paredzējušas iespēju formalitātes veikt elektroniski, vienkāršojušas procedūras un ieviesušas atzīta eksportētāja statusu.

4.6

Tāpēc saskaņošanā jābalstās uz labas prakses piemēriem, nevis Eiropas līmeņa darbības vidējiem rādītājiem.

4.7

Komiteja arī uzskata: ja mērķis ir strādāt rentabli, orientēties uz rezultātiem (arī finanšu jomā attiecībā uz ienākumiem) un patiešām sasniegt progresu, pārbaudes būtu vēlams veikt nevis par atsevišķiem darījumiem, bet gan izmantojot uz sistēmām balstītu riska novērtēšanas metodi.

4.8

Arī Konkurētspējas padomes 2012. gada 10. un 11. decembra secinājumos tika uzsvērta vajadzība “turpināt sekmēt tiesību aktu muitas jomā vienveidīgu piemērošanu un modernizētu un harmonizētu pieeju muitas kontrolēm, tajā pašā laikā pieļaujot elastību valsts risinājumiem, paturot prātā ietekmi uz uzņēmējiem un dalībvalstīm” (2).

4.9

Padome uzsver arī vajadzību “veicināt sadarbību ar citām aģentūrām valstu un ES līmenī drošības, veselības, drošuma un vides jomā, kā arī ar starptautiskiem partneriem, respektējot ES un dalībvalstu kompetenču sadalījumu šajā jomā” (3).

4.10

Komiteja arī piekrīt Komisijai, ka muitas savienība var attīstīties tikai tad, ja ir ieviests mehānisms šīs savienības devuma mērīšanai un novērtēšanai.

4.11

Komiteja arī norāda, ka paralēli stingrajām muitas procedūrām iespējami arī citi šķēršļi, piemēram, nepietiekama infrastruktūra pie ES ārējām robežām, kas var kavēt netraucētu preču plūsmu. Gadījumos, kad iesaistītas trešās valstis, vispirms būtu jācenšas kopīgi rast risinājumu šīm problēmām.

5.1

Komiteja pauž bažas par arvien lielāko neatbilstību starp pastāvīgo darba slodzes pieaugumu un pastāvīgo muitas darbinieku skaita samazināšanu. Lai gan daudzu uzdevumu veikšana ir automatizēta, muitas ierēdņu darba slodze ir lielāka nekā jebkad agrāk. Būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība šai problēmai, kas saistīta arī ar apmācību, kvalifikācijas paaugstināšanu un tālākizglītību.

5.2

Liela iecere, ko Komiteja labprāt atbalstītu, ir Eiropas muitas augstskolas izveide, lai nodrošinātu dalībvalstu muitas ierēdņu apmācību nepieciešamajā un vēlamajā līmenī.

5.3

EESK uzskata, ka ļoti liela nozīme muitas savienībā ir piegādes ķēdes drošībai un riska pārvaldībai. Komiteja drīzumā izstrādās atzinumu par attiecīgo paziņojumu, ko Komisija nesen publicējusi (COM(2012) 793 final, ziņotājs: Antonello PEZZINI).

5.4

Komiteja atzinīgi vērtētu arī Komisijas priekšlikumus to problēmu risināšanai, ko rada atšķirīgas pieejas attiecībā uz pārkāpumiem saistībā ar ES tiesību aktiem muitas jomā un dažāda sankciju piemērošana, pat ja tas notiek tikai pamatojoties uz vienlīdzīgas attieksmes principu. Taču jāņem vērā, ka dalībvalstu muitas likumos un krimināllikumos paredzēto sankciju noteikumu grozīšana ir jutīgs jautājums.

5.5

Kā pirmo soli Komiteja iesaka veikt pārkāpumu veidu harmonizēšanu, kā tas jau izdarīts ceļu satiksmes jomā (4).

5.6

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu turpmākos tiesību aktos iekļaut standarta procedūru kopumu, lai muita varētu vieglāk izpildīt tiesību aktus, ar kuriem nosaka aizliegumus un ierobežojumus attiecībā uz importētām un eksportētām precēm.

5.7

Komiteja cerēja, ka Komisijas paziņojumā būs sīkāk analizēta tās priekšlikumu ietekme uz regulatīvo un administratīvo slogu.

5.8

Īpaši svarīga ir muitas uzdevumu veikšanas uzlabošana. Tāpēc būtu jāattīsta muitas pārvalžu savstarpējā sadarbība, jāpalielina darbinieku pilnvaras un jāparedz reāla Eiropas stratēģija krāpšanas apkarošanai. Tomēr ir iespējami gadījumi, kad konkrētus katras atsevišķās dalībvalsts uzdevumus un pasākumus būtu vēlams nodot kopīgām iestādēm, kuras ir saistītas ar Komisiju vai kuras kopīgi vada dalībvalstis, ja, piemēram, tādējādi var gūt būtiskus finanšu ietaupījumus un/vai atvieglot muitas uzdevumu veikšanu.

5.9

Komiteja arī cerēja, ka paziņojumā būs sniegts vairāk vispārīgas informācijas. Diemžēl šāda informācija nav sniegta, tāpēc paziņojumu pienācīgi novērtēt ir grūti. Par laimi, kā skaidri norādījuši Komisijas pārstāvji, turpmākajiem tiesību aktu priekšlikumiem tiks pievienots ietekmes novērtējums.

5.10

Komiteja piekrīt Komisijai, kas pauž bažas par to, ka pašreizējā muitas savienības pārvaldības sistēma, jo īpaši vienotās procedūras, ir sasniegušas lietderīguma un efektivitātes robežu. Komiteja uzskata, ka muitas dienestos jābūt modernai un efektīvai pārvaldības sistēmai, lai to darbs joprojām būtu efektīvs un rentabls.

5.11

Komiteja arī norāda: pat ņemot vērā pašreizējo ekonomikas krīzi, ir jānodrošina pietiekami finanšu līdzekļi muitas dienestiem, lai, piemēram, uzlabotu IT sistēmas, kas ļautu tiem efektīvi cīnīties pret krāpšanu un noziedzību.