19.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/61

1.1

EESK atzinīgi vērtē izskatāmo paziņojumu un tā mērķus, kuri, pēc Komitejas domām, ir pelnījuši īpašu uzmanību un komentārus.

1.2

EESK atbalsta Komisijas nostāju par stingrāku regulējumu, ar ko faktiski aizliegtu un noteiktu brīdinājuma un preventīvas sankcijas atsevišķām uzziņu sabiedrību agresīvas pārdošanas prakses metodēm.

1.3

Ņemot vērā acīmredzamo steidzamību nekavējoties pieņemt nostāju šajā jautājumā, kā arī minētās prakses apmērus un nopietnās sekas Eiropas Savienības (ES) ekonomikā, EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija jau tagad iesniegusi tiesību akta priekšlikumu, kas vērsts vienīgi uz šo jautājumu un balstīts uz ietekmes novērtējumu.

1.4

EESK uzskata, ka šajā nolūkā būtu jāpieņem pamatregula, kuru varētu īstenot ar deleģētajiem aktiem, jo tādējādi varētu panākt vienādu un efektīvu pamatregulas piemērošanu dalībvalstīs.

1.5

Ņemot vērā pamatregulas būtību, EESK uzskata, ka atbilstošs juridiskais pamats nedrīkst aprobežoties tikai ar līguma noteikumiem par iekšējā tirgus izveides pabeigšanu (kaut arī zināmi ierobežojumi, iespējams, būs vajadzīgi), un tās darbības joma nav jāattiecina vienīgi uz pārrobežu darījumiem.

1.6

Turklāt EESK norāda, ka ir jāpievērš uzmanība dažu šīs prakses veidu pārrobežu raksturam, un tāpēc ir vajadzīga starptautiskā līmenī koordinēta rīcība.

1.7

Tomēr EESK uzskata, ka labākais veids, kā īstenot mērķi par saskaņotu un konsekventu regulējumu maldinošas tirgvedības prakses aizliegšanas jomā, būtu kopīgi pārskatīt Direktīvu 2006/114/EK un Direktīvu 2005/29/EK gan saistībā ar attiecībām starp uzņēmumiem (B2B), gan attiecībām starp uzņēmumiem un patērētājiem (B2C), kopējā sistēmā saglabājot katra attiecību veida īpatnības; tāpēc EESK aicina Komisiju sākt šo procesu pēc iespējas ātrāk.

1.8

EESK rosina Komisiju izstrādāt papildu pasākumus un panākt to piemērošanu nolūkā uzlabot informēšanu un informācijas izplatīšanu, veidot ciešāku sadarbību starp administratīvajām iestādēm, valsts un privātā sektora platformām un iesaistīto pušu pārstāvju organizācijām, kā arī pilnveidot ātrās reaģēšanas mehānismus, lai izbeigtu šādu praksi un atlīdzinātu radušos zaudējumus, jau tagad izveidojot ES tiesību sistēmu kopīgai rīcībai, par ko tika paziņots jau pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem un kuras izveide kopš tā laika vairākkārt atlikta.

1.9

EESK un tās locekļi ir gatavi piedalīties turpmākajā darbā šajā jomā, kurā, pēc EESK domām, tā varētu dot lietderīgu ieguldījumu, izmantojot pieredzi, ko guvuši Komitejas locekļi, kas pārstāv organizētas pilsoniskās sabiedrības trīs interešu grupas.

2.1

Uzņēmumu komercpaziņojumu jomā ir pamata noteikumi, kuri obligāti jāievēro, lai nerastos konkurences traucējumi un tirgus darbotos. Ja šie noteikumi nav pieņemti brīvprātīgi, tie jānosaka par obligātiem un jāpanāk to piemērošana.

2.2

Ar izskatāmo paziņojumu Komisija ir ieskicējusi pasākumu kopumu, lai apkarotu atsevišķas maldinošas tirgvedības prakses metodes, ko īsteno reklāmas uzņēmumi, īpaši tie, pie kuriem vēršas uzziņu publicēšanas sabiedrības.

2.3

Mērķis ir nodrošināt labāku aizsardzību uzņēmumiem, īpaši MVU, piemēram, attiecībā uz darbību, kas paredz, ka uzziņu sabiedrības vēršas pie uzņēmumiem ar piedāvājumu šķietami bez maksas ievietot uzņēmumu uzziņās datus par uzņēmumu vai atjaunināt tos, lai arī uzņēmums nav izteicis ne šādu vēlmi, ne prasību, un pēc tam tiek prasīta gada maksa, kas nav bijusi apspriesta, ne arī iepriekš apstiprināta.

2.4

Pēc sabiedriskas apspriešanās Komisija paziņoja par savu ieceri stiprināt Direktīvu 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu, skaidri aizliedzot tādu praksi kā reklāmas komerciālā nolūka maskēšana, un vienlaikus pastiprināt noteikumu piemērošanu pārrobežu situācijās.

2.5

Paziņojumā minēti arī šādi aspekti:

2.6

Pēc Komisijas aplēsēm finansiālo zaudējumu apmērs, ko vienam uzņēmumam nodara šāda veida rīcība, ir no EUR 1 000 līdz 5 000 gadā.

3.1.1

Kā jau tas minēts vienā no iepriekšējiem atzinumiem, EESK atzīst, ka komerciāliem paziņojumiem kopumā un jo īpaši reklāmai visās tās izpausmēs ir būtiska sociāla un ekonomiska nozīme, ko labi raksturojusi Starptautiskā reklāmas aģentūra (IAA), tostarp attiecībā uz inovācijas izplatīšanu, radošuma un izklaides rosināšanu, konkurences veicināšanu un izvēles iespēju paplašināšanu (1).

3.1.1.1

Kā zināms, daži reklāmas uzņēmumi izmanto krāpniecisku praksi, lai reklamētu savus produktus, un cenšas piesaistīt klientus, tāpēc ir svarīgi, lai Komisija norādītu, ka ļoti daudzas sūdzības par maldinošu praksi attiecas uz šīs darbības jomas uzņēmumiem, kas tomēr nenozīmē, ka pat šajā konkrētajā gadījumā aplūkotā uzziņu sabiedrību darbība nav likumīga un būtiska to uzņēmumu ekonomiskajai dzīvei, kuri tās izmanto savas darbības reklamēšanai.

3.1.2

EESK atzīst izskatāmā paziņojuma atbilstību un pamatotību, neraugoties uz to, ka galvenā uzmanība tajā ir pievērsta problēmām, kas saistītas ar veidu, kādā uzziņu sabiedrības cenšas piesaistīt klientus.

3.1.3

Komiteja piekrīt Komisijas izvirzītajam atbilstīgajam mērķim uzsvērt šīs problēmas pārrobežu raksturu un iecerei nodrošināt ne tikai piemērotu regulējumu, bet arī tā efektīvu īstenošanu, kā arī iespēju attiecīgos prakses veidus pārraudzīt, kontrolēt un piemērot sankcijas.

3.1.4

Pauž nožēlu, ka pirms paziņojuma netika veikts vispusīgs ietekmes novērtējums, kas ļautu labāk pamatot piedāvātās iespējas, kuru izmaksas un ieguvumi nav skaidri noteikti, ne arī izvērtēti.

3.1.4.1

Ietekmes novērtējums, par kuru Komisija paziņoja 2013. gada 1. marta sanāksmē ar ieinteresētajām personām, EESK skatījumā šķiet novēlots un, kaut arī tā ietekme un saturs vēl nav zināms, nepietiekami izšķirīgs, lai veiktu pamatotu izvēli.

3.1.5

Turklāt ne tikai no juridiskās interpretācijas viedokļa, bet arī attiecībā uz uzņēmumu lietderīgāku un efektīvāku aizsardzību EESK apšauba, ka gadījumam, kam pievērsta Komisijas galvenā uzmanība, var tikt piemērota direktīva, kuru ierosināts pārskatīt.

3.1.5.1

Izvērtētā prakse, proti, komerciāls paziņojums plašākā nozīmē, neattiecas uz reklamēšanu, bet drīzāk gan līdzinās agresīvai un krāpnieciskai pārdošanai, ko vajadzētu saistīt ar plašāku negodīgu vai nelikumīgu tirdzniecības praksi un uz kuru būtu jāattiecina tādas pašas krimināltiesības kā uz minētajiem tirdzniecības prakses veidiem.

3.1.5.2

Reklāmas koncepcijā neietilpst paziņojumi, kuru mērķis nav reklamēt noteiktas preces vai pakalpojumus vai kuros šādu mērķi nevar izsecināt, ne arī paziņojumi darījumu attiecību ietvaros, kuru mērķis nav jaunu preču vai pakalpojumu sniegšana.

3.1.5.3

Saskaņā ar Direktīvu 2005/29/EK par maldinošu praksi tiek uzskatīta tāda negodīga tirdzniecības prakse, kurā tādā vai citādā veidā tiek sniegta nepareiza un nepatiesa informācija, kas arī tās vispārējā formā maldina vai var maldināt vidusmēra patērētāju attiecībā uz vienu vai vairākiem tās elementiem, pat ja informācija ir faktiski patiesa, un kas abos minētajos gadījumos var likt vidusmēra patērētājam pieņemt lēmumu veikt darījumu, kādu viņš citādi nebūtu pieņēmis. Citiem vārdiem, maldinošas prakses definīciju nevar attiecināt tikai uz produktu reklamēšanu, bet tā var attiekties arī uz situācijām, kad nevar noteikt produkta reklamēšanas vai darījumu attiecību ietvaros sniegtu paziņojumu galamērķi.

3.1.6

Zaļajā grāmatā par negodīgu tirdzniecības praksi uzņēmumu savstarpējās attiecībās pārtikas un nepārtikas preču apgādes ķēdē Eiropā (2) Komisija pamatoti brīdina par konfliktu un pārklāšanās risku, kas var radīt virkni pasākumu, kuri adresēti vieniem un tiem pašiem saņēmējiem un līdzīgām nesaskaņotām shēmām; tas radītu neskaidrības tiesību aktu transponēšanā dalībvalstīs (3).

3.1.7

EESK pauž nožēlu, ka Eiropas Komisija līdz šim brīdim vēl nav sākusi debates par dažādiem iespējamiem risinājumiem un ka par tām nav notikusi arī sabiedriska apspriešana; tā vietā Komisija izvēlējās vienu risinājumu, kas varētu izrādīties neizdevīgāka uzņēmumiem, jo īpaši MVU. Tā kā Komisija acīmredzot jau ir izlēmusi, kuru iespēju tā izvēlēsies, kā paziņots, oktobrī, šķiet nebūtu nelietderīgi sagatavot ietekmes novērtējumu par pieciem iespējamiem risinājumiem, ja izvēle jau ir izdarīta pašā sākumā.

3.1.8

Ņemot vērā acīmredzamo steidzamību nekavējoties pieņemt nostāju svarīgajā jautājumā par uzziņu sabiedrībām, uz kuru jau norādīts iepriekšējos EP pētījumos un rezolūcijās, kā arī minētās prakses apmērus un nopietnās sekas ES ekonomikā (4), EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija jau tagad ierosina tiesību aktu tikai par šo jautājumu, tostarp lai nepieļautu gadījumus, kad uzņēmumiem nākas saskarties ar pastāvīgu uzmākšanos, draudot tiem ar tiesvedību ārvalstu tiesā, un arvien pieaug uzņēmumu “administratīvie izdevumi” un nepārtrauktu tālruņa zvanu skaits no parādu piedzīšanas uzņēmumiem, ko var pielīdzināt draudiem.

3.1.8.1

Turklāt, iespējams, ne tikai MVU, bet arī brīvās profesijas, nevalstiskās organizācijas, bibliotēkas, privātās izglītības iestādes un pat daži valsts pārvaldes dienesti, kas arī ir cietuši no šādas prakses, būtu jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā, paplašinot jēdzienu “tirgotājs”, lai tas aptvertu visus, kurus var skart šāda prakse un kurus neaizsargā citi tiesību instrumenti.

3.1.9

Tomēr EESK uzskata, ka pieeja būtu saskaņotāka, ja tiktu paplašināts jēdziens par negodīgu tirdzniecības praksi, kas izpaužas kā maldinošas un agresīvas darbības, kā arī ar tām saistītais Direktīvā 2005/29/EK minētais “melnais saraksts”, iekļaujot tajā arī attiecības starp uzņēmumiem.

3.1.10

Ar šīs direktīvas darbības jomas paplašināšanu varētu veicināt lielāku saskaņotību un dalībvalstīm nebūtu jārada jauni likumi vai tiesību akti tās transponēšanai, bet tās šajā nolūkā varētu tikai paplašināt pašreizējo valsts tiesību aktu attiecībā uz negodīgu tirgvedības praksi darbības jomu, tādējādi nodrošinot ES tiesību aktu pareizu piemērošanu (5).

3.1.11

Turklāt Direktīvas 2006/114/EK vienkārša grozīšana ar neviennozīmīgiem nosacījumiem, kā to ierosinājusi Komisija, nenodrošinās MVU aizsardzību paziņojumā minētajos gadījumos. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Direktīvu 2005/29/EK šī prakse ir agresīva, bet ne maldinoša darbība, tā saistīta ar jau iepriekš izveidotām darījumu attiecībām, un tādēļ uz to neattiecas tiesību akti par reklāmu.

3.1.12

Ņemot vērā iepriekš minēto un neskarot 3.1.8. punktā izklāstīto, EESK uzsver, ka Komisijai tuvākajā laikā būs jāapsver iespēja pieņemt horizontālu pieeju, kas veicinātu noteikumu lielāku saskaņotību konkurences tiesību, intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma jomā un nodrošinātu vienādu aizsardzību pret visiem šiem tirgvedības prakses veidiem gan mazumtirdzniecības tirgū, gan visās tirgotāju līgumattiecībās, ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūciju par efektīvāku un godīgāku mazumtirdzniecības tirgu.

3.1.13

Tāpēc EESK uzsver, ka ir vajadzīga ciešāka koordinācija starp Tieslietu ģenerāldirektorāta (ĢD), Konkurences ĢD, Iekšējā tirgus un pakalpojumu ĢD un Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD gan attiecībā uz turpmākajiem pasākumiem šajā jomā, gan leģislatīvajiem politiskajiem priekšlikumiem atbilstīgi Mazās uzņēmējdarbības aktā noteiktajām politikas prioritātēm.

3.1.14

Papildus iepriekš minētajam un gadījumā, ja Komisija izvēlētos citu risinājumu, EESK uzsver nepieciešamību konkrēti definēt un precizēt “viskaitīgāko” tirgvedības prakses veidu jēdzienu, lai būtu skaidrs, kurus tirgvedības prakses veidus Komisija vēlas aizsargāt vairāk nekā citus.

3.1.15

EESK vēlētos, lai Komisija jau tagad precīzāk norādītu visus gadījumus, kas jāiekļauj “melnajā sarakstā”, kuru EESK pilnībā atbalsta, jo nelikumīgu prakses veidu uzskaitījumam jābūt cik vien iespējams precīzam un izsmeļošam. Lai izveidotu šo sarakstu, Komisija var atrast pietiekamu materiālu atbildēs, kas sniegtas tās veiktajā aptaujā un 2013. gada 1. marta sanāksmē dažādu ieinteresēto pušu izteiktajos viedokļos (6).

3.1.16

Šajā saistībā EESK arī vēlētos, lai Komisija izvērtētu iespēju izveidot “pelēko sarakstu”, kas ietvertu tādus prakses veidus, kuri uzskatāmi par nelikumīgiem noteiktos apstākļos saskaņā ar tiesas spriedumu, izskatot katru gadījumu atsevišķi.

3.1.17

EESK arī uzskata, ka papildus vienkāršiem sarakstiem būtu jānostiprina un jāprecizē maldinošas reklāmas jēdziens un nelikumīgas salīdzinošās reklāmas jēdziens, lai panāktu sistemātisku izskatīšanu plašākā tiesiskā regulējumā, nodrošinot, ka pārskatītajos tiesību aktos tiek ietverti jaunie negodīgas prakses veidi.

3.1.18

Papildus 3.1.8. punktā izklāstītajam EESK uzskata, ka Direktīvas 2005/29/EK tiesiskais satvars pienācīgi jāpaplašina, tostarp ņemot vērā, ka dažiem mikrouzņēmumiem un vidējiem uzņēmumiem jāparedz tāda pati aizsardzība kā patērētājiem vai patērētāju aizsardzība jāpaplašina, ietverot tajā minētos uzņēmumus (EESK atbalsta šo risinājumu), lai precīzi un stingri noteiktu, ka to situācija ir salīdzināma, kā tas jau ir noteikts vairāku dalībvalstu tiesiskajā regulējumā un kā to pamatoti prasa šo uzņēmumu apvienības un pārstāvības organizācijas (7).

3.1.19

EESK uzskata, ka ir runa par viena un tā paša jautājuma divām daļām un ka, pamatojoties uz Direktīvas 2006/114/EK neseno novērtējumu (8), būtu lietderīgi Direktīvas 2005/29/EK pārskatīšanu vienlaikus saistīt ar pašreizējās Direktīvas 2006/114/EK pārskatīšanu, jo tās ir savstarpēji saistītas un papildina viena otru (9).

3.1.20

Šo prakses veidu būtība un negodīgu uzņēmumu darbības metodes liecina, ka ir nepieciešams kopīgs tiesisks mehānisms kolektīvai rīcībai, kas spētu nodrošināt efektīvu reaģēšanu un tirgotāju labāku aizsardzību iespējamo konfliktu risināšanā, ne tikai lai izbeigtu minētos prakses veidus (10), bet arī lai nodrošinātu taisnīgu kompensāciju par nodarīto kaitējumu.

3.2.1

EESK uzskata, ka Komisijai jau tagad būtu jāprecizē tiesiskais pamats, uz kuru tā paredzējusi balstīt īstenojamos pasākumus, konkrēti, vai tas attieksies tikai uz iekšējā tirgus izveides pabeigšanas pamatpasākumiem vai citiem pasākumiem.

3.2.2.

Pēc EESK domām, šā mērķa sasniegšanai vispiemērotākais tiesību instruments ir regula, kas nodrošina lielāku juridisko noteiktību un efektīvāku saskaņošanu.

4.1

Attiecībā uz piedāvāto grafiku EESK atbalsta Komisijas plānotos posmus, tostarp iestāžu tīkla tūlītēju izveidi, lai uzlabotu Direktīvas par maldinošu un salīdzinošu reklāmu piemērošanu un nodrošinātu informācijas apmaiņu.

4.2

Komiteja atbalsta arī sadarbības procedūras ieviešanu tiesību aktu piemērošanas jomā, kas būtu identiska tai, kāda paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā; tas ļautu noteikt dalībvalstīm savstarpējas palīdzības pienākumu šajā jomā, kā arī identificēt par tiesību aktu piemērošanu atbildīgās iestādes, neietekmējot ar publiskā un privātā sektora platformām saistītos risinājumus (kā to dara Nīderlandē), ne arī sadarbības paplašināšanu, ietverot tajā iesaistīto pušu pārstāvības organizācijas.

4.3

Ņemot vērā patērētāju aizsardzības (11) un strīdu risināšanas jomā gūto pieredzi, Komiteja iesaka izveidot ES MVU atbalsta tīklu pārrobežu strīdu risināšanai, lai ieteiktu no krāpšanas cietušajiem uzņēmumiem visatbilstīgākos juridiskos mehānismus.

4.4

Komiteja uzskata, ka jāveicina apmācības un informēšanas pasākumi, kā arī labas prakses piemēru apmaiņa, kas būtu paredzēta visiem uzņēmumiem, lai tos brīdinātu par risku, kas saistīta ar to darbību.

4.5

Turklāt tā kā lielākā daļa maldinošās prakses notiek elektroniskajā vidē, EESK uzskata, ka ir jāveicina stingrāka un atbilstīgāka pieeja MVU aizsardzībai, ņemot vērā praksi, ko īsteno interneta starpniekpakalpojumu sniedzēji, un līgumattiecības tādās platformās kā E-Bay vai platformās, kas īpaši izveidotas tirdzniecības darījumiem starp profesionāļiem.

4.6

Turklāt Komisijai savas pārstāvības ietvaros ESAO vajadzētu ņemt vērā šīs prakses starptautisko dimensiju (12). ES un tās dalībvalstis aicinātas apspriest ar ESAO iespēju paplašināt tās pieņemto pamatnostādņu par patērētāju aizsardzību pret krāpniecisku pārrobežu komercpraksi darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā darījumus starp uzņēmumiem.

EESK rosina Eiropas Policijas biroju sākt izpētes projektu par krāpniecību masu tirgvedībā Eiropas Savienībā, lai noskaidrotu finansiālā kaitējuma apmēru un upuru skaitu, kāda ir nozīmīgāko pārrobežu dalībnieku loma un kādā mērā šādi iegūtas peļņas līdzekļi var tikt novirzīti uz citām nelikumīgām darbībām.

4.7

Visbeidzot EESK norāda, ka Komisijai būtu jāparedz ierosināto pasākumu īstenošanai nepieciešamais finansējums.

4.8.

Attiecībā uz turpmāko darbu EESK vēlas skaidri apliecināt savu gatavību ar dažiem saviem pārstāvjiem piedalīties iepriekš minētajos pasākumos, kuros EESK varētu sniegt savu ieguldījumu, izmantojot pieredzi, ko guvuši Komitejas locekļi, kuri pārstāv pilsoniskās sabiedrības trīs interešu grupas.

a)

prakse, kas tiek izmantota tiešsaistes darījumos, kuros informācija par darījumu netiek vienādi sniegta visām ieinteresētajām personām, tādējādi diskriminējot dažas ieinteresētās personas;

b)

prakse, ko izmanto izsolēs un tiešsaistes pārdošanā (e-Bay). Šajos gadījumos, izrādās, dažkārt ir izdevīgāk reģistrēties kā patērētājam, lai gūtu vairāk garantiju;

c)

šķietami apstiprinātu produktu prezentācija, lai gan produkti nekādi nav apstiprināti;

d)

uzņēmumi apgalvo, ka ir saistīti ar publisku iestādi, un liek tirgotājam piekrist attiecīgajam pakalpojumam vai iegādāties attiecīgo produktu, lai it kā ievērotu nodokļu vai drošības standartus;

e)

pēc preču iegādes pārrobežu tirgū pircējs tiek informēts par to, ka pēcpārdošanas pakalpojumus varēs saņemt tikai produkta izcelsmes valstī;

f)

tiek izveidotas salīdzinošas tīmekļa vietnes, kuru galvenais mērķis ir likt tirgotājam iegādāties attiecīgo produktu, to norādot kā vispiemērotāko viņa darījumu profilam. Daži no šiem salīdzināšanas rīkiem, jo īpaši finanšu nozarē, nesniedz nekādu informāciju par vietnes būtību un tās finansēšanas veidu;

g)

“slēptā” reklāma digitālajā vidē, jo īpaši izmantojot sociālos tīklos publicētas patērētāju/uzņēmumu (kas parasti sadarbojas ar uzņēmumu un kam šis uzņēmums maksā) atbildes, lai tirgotāji izmantotu šo uzņēmumu;

h)

prakse, kurā tiek izmantoti salīdzinoši testi, kuri ir vai nu novecojuši vai kuri pat nav veikti;

i)

tirgotājs netieši piekrīt iegādāties attiecīgo produktu vai saņemt attiecīgo pakalpojumu.