19.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/45

1.1

Komiteja nosacīti atzinīgi vērtē abus Komisijas paziņojumus par tematu “Ceļā uz padziļinātu un patiesu ekonomisko un monetāro savienību”, proti, “Konverģences un konkurētspējas instrumenta (KKI) ieviešana” (1) un “Svarīgāko ekonomikas politikas reformu plānu iepriekšēja koordinēšana” (2). Tie ir turpinājums debatēm par diviem jautājumiem, kas ir analizēti dokumentā “Plāns padziļinātas un patiesas EMS izveidei. Eiropas debašu sākums” (3), proti, pilnveidot pārvaldības sistēmu ekonomikas politikas koordinēšanai.

1.2

Komiteja pauž nožēlu, ka šajos paziņojumos ir maz detaļu, kas papildinātu jau minētajā plānā ieskicētās idejas, un tāpēc tos ir grūti vērtēt.

1.3

Komiteja pauž bažas, ka jau tā pārpildītā ekonomikas pārvaldības instrumentu programma, kurā ietilpst Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP), fiskālais pakts, sešu tiesību aktu kopums, divu tiesību aktu kopums, stratēģija “Eiropa 2020”, Eiropas pusgads, gada izaugsmes pētījums (GIP), brīdināšanas mehānisma ziņojumi (BMZ), valstu reformu programmas (VRP), stabilitātes un konverģences programmas (SCP), konkrētai valstij adresēti ieteikumi, pārmērīga deficīta novēršanas programmas (EDP), makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra utt., ir kļuvusi vēl sarežģītāka, turklāt pievienotā vērtība ir salīdzinoši maza.

1.4

Atzīstot, ka abi priekšlikumi varētu palīdzēt grūtībās nonākušām dalībvalstīm, Komiteja pauž bažas, ka to ietekme uz izaugsmes un kapacitātes atjaunošanu apgabalos, kur tas visvairāk nepieciešams, var tikt traucēta vai aizkavēta, jo galvenā uzmanība ir pievērsta tam, lai īstenotie pasākumi sniegtu labumu arī visai eurozonai kopumā.

1.5

Komiteja skeptiski raugās uz iespēju, ka dalībvalstis piekritīs ieviest jaunu finanšu instrumentu KKI finansēšanai, un nav skaidrs, kādu pievienoto vērtību tas sniegs papildus esošajiem struktūrfondiem.

1.6

Komitejai nav skaidrs, cik lielā mērā ierosinātā iepriekšējā koordinēšana uzlabos Eiropas pusgada norises un kādu papildu birokrātijas slogu tā radīs.

1.7

Komiteja pauž bažas, ka iepriekšējā koordinēšanā izmantojamie kritēriji varētu ietekmēt dalībvalsti, kas īsteno reformu pasākumus, jo tie izmaina relatīvo konkurētspēju citā dalībvalstī.

1.8

Komiteja uzskata, ka kritērijs “blakusietekme finanšu tirgū” iepriekšējā koordinēšanā nav piemērots; visi centieni būtu jāorientē uz banku savienības izveidi.

1.9

Komiteja uzskata, ka priekšlikumi, kuru mērķis ir padziļināt ekonomisko un monetāro savienību, ir būtiski Eiropas Savienības nākotnei; tāpēc Komiteja vēlas turpināt debates un nākotnē nākt klajā ar priekšlikumiem atbilstoši attīstības tendencēm.

2.1

Vispārīga informācija. Minētajā paziņojumā Komisija ierosina, ka tām eurozonas dalībvalstīm, kas ir nonākušas grūtībās un kurās ir vajadzīgas strukturālas reformas konkurētspējas un izaugsmes veicināšanai, bet šo reformu neīstenošana radītu negatīvu blakusietekmi uz citām eurozonas dalībvalstīm, būs pieejamas līgumiskas savstarpējas vienošanās un solidaritātes mehānisms. Tā būtu speciāla finansiālā atbalsta sistēma, ko sākotnēji finansētu no daudzgadu finanšu shēmas un pēc tam, iespējams, no jauna fonda/finanšu instrumenta, kura pamatā ir nacionālais kopienākums (NKI). Tas uzlabotu fiskālo spēju.

2.2

Komiteja uzskata, ka ir grūti spriest par ierosinātā KKI ietekmi, ja nav kvantificēts ierosinātais apmērs un nav novērtējuma par to, vai šāds fonds dalībvalstīm ir pieņemams. Priekšlikums, ka finansējums nāktu galvenokārt no daudzgadu finanšu shēmas, liecina, ka tā apjoms būtu neliels un tam būtu maza ietekme.

2.3

Ņemot vērā lielās grūtības sarunās par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, Komiteja skeptiski vērtē iespēju, ka dalībvalstis piekritīs mērķim ieviest jaunu finanšu instrumentu, ar kuru, pamatojoties uz NKI, paredzēts stiprināt finansiālo spēju, lai finansētu KKI.

2.4

Komiteja piekrīt, ka savstarpēji izdevīgs un paātrinošs konverģences mehānisms ir lietderīgs, bet pauž šaubas par nepieciešamību ieviest jaunu instrumentu, proti, KKI, ja pašreiz nav skaidrs, kādu pievienoto vērtību tas sniegs papildus jau esošajam atbalstam no struktūrfondiem, piemēram, Kohēzijas fonda vai Eiropas sociālā fonda (ESF).

2.5

Ierosinātā instrumenta līgumiskais raksturs maz atšķiras no jau pastāvošajiem līgumiskajiem noteikumiem, kas regulē struktūrfondu izmaksu. Vajadzīgi daži konkrēti piemēri, kāda veida projekti, kas rada plašāku blakusietekmi, ir atbalstāmi un kā tie varētu atšķirties no projektiem, ko jau finansē no citiem fondiem. EESK pauž bažas, ka atsevišķu no Konverģences un konkurētspējas instrumenta finansētu projektu neīstenošana varētu ietekmēt ar VRP saistītu projektu finansēšanu. Ir svarīgi, lai šis ierosinātais instruments radītu redzamu pievienoto vērtību, nevis vēl vienu birokrātijas līmeni.

2.6

KKI ir paredzēts kā instruments eurozonai, kurā lielāka ekonomikas konverģence ir būtiska eurozonas darbībai. Ņemot vērā fonda nelielo apjomu, Komiteja ierosina tos piešķirt konkrēti tām eurozonas valstīm, kas nonākušas grūtībās, neizslēdzot iespēju atbalstīt arī projektus ar īpaši pozitīvu pārrobežu ietekmi. Tas būtu sevišķi jāorientē uz valstīm, kuru ekonomikas nelīdzsvarotība īpaši apdraud eurozonas darbību. Nav skaidrs, kāpēc dalībvalstis, kurām tiek piemērota makroekonomikas korekciju programma, nevar saņemt šāda veida atbalstu, jo tām finansiāls atbalsts acīmredzami ir nepieciešams visvairāk.

2.7

Ja Eiropas pusgads darbosies, kā paredzēts, un konkrētām valstīm adresētus ieteikumus apspriedīs valstu parlamentos, būs jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka valsts valdība, kas parakstīs līgumisku vienošanos saskaņā ar ierosināto KKI, to vispirms apspriež parlamentā atbilstoši attiecīgās dalībvalstis praksei tieši tāpat, kā tiek apspriesta jebkura struktūrfondu programma. Komisiju varētu uzaicināt uz debatēm vai uzstāties valstu/vietējā līmeņa struktūru sanāksmēs. Apspriešanā jāiesaista arī pilsoniskā sabiedrība, tajā skaitā sociālie partneri, tāpat kā tad, kad tiek apspriesti citi kopīgi ES un valstu valdību projekti. Parlamenta, pilsoniskās sabiedrības, tajā skaitā sociālo partneru, dalībai procesā jāparedz pietiekami daudz laika.

3.1

Vispārīga informācija. Minētajā paziņojumā Komisija norāda, ka koncepciju par svarīgāko ekonomikas politikas reformu plānu iepriekšēju koordinēšanu ieviesa ar Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Pašreizējā ES ekonomikas uzraudzības sistēmā ietilpst ekonomikas politikas koordinēšanas process, bet nav paredzēts strukturēti iepriekš apspriest un koordinēt svarīgākos ekonomikas politikas reformu plānus. Šis paziņojums ir ieguldījums debatēs starp iesaistītajiem dalībniekiem — īpaši Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm un valstu parlamentiem — par iepriekšējas koordinēšanas īstenošanas veidiem.

3.2

Komiteja uzskata, ka ikviens lietderīgs uzlabojums ekonomikas politikas koordinēšanā ir vēlams un eurozonā tā ir nepieciešamība. Komiteja paziņojumu kopumā vērtē atzinīgi, vienlaikus atzīstot, ka atsevišķu dalībvalstu politiku koordinācija ir tālu no īstas ekonomikas pārvaldības. Priekšlikumus novērtēt ir grūti, jo Komisija nesniedz pietiekami detalizētu informāciju par to, ko nozīmē “būtiski reformēt ekonomikas politiku”. Nav skaidrs, kas uzskatāms par būtisku un kas — par mazāk svarīgu. Svarīgākās reformas, ko paredzēts apsvērt, aptver gandrīz visus vienotā tirgus aspektus, tostarp finansiālo un fiskālo ilgtspēju.

3.3

Komitejai nav skaidrs, kā šī jaunā iniciatīva, kas attiecas uz svarīgāko ekonomikas reformu koordinēšanu, būtībā atšķirsies no valstu reformu programmām (VRP) un konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem, kas ir Eiropas pusgada sastāvdaļas. Tai jāsniedz uzskatāma pievienotā vērtība jau tā pārpildītajā Eiropas pusgada programmā. Raugoties no pārredzamības un vienkāršības perspektīvas, ir svarīgi nepievienot vēl vienu uzraudzības līmeni utt. Komiteja uzskata, ka šis process jāiekļauj Eiropas pusgadā un valstu reformu programmās, kas savukārt jāpadara stingrākas; iepriekšēja koordinēšana varētu būt praktisks veids, kā to sasniegt.

3.4

Komiteja atzīst, ka saskaņā ar šo jauno priekšlikumu varētu būt lietderīgi, ja pēc tam, kad ar dalībvalstīm panākta vienošanās par tām adresētajiem ieteikumiem, Komisija un Padome varētu ieteikt izmaiņas dalībvalstu reformu plānos, ja ir sagaidāms, ka to īstenošana negatīvi ietekmētu Ekonomikas un monetāro savienību vai citas dalībvalstis. Tomēr demokrātiskās leģitimitātes ievērošanas nolūkā šajā procesā ņem vērā valsts pilnvaras pieņemt lēmumus, un lēmumu par reformu plānu pieņem pati attiecīgā dalībvalsts. Jāparedz iespēja un pietiekami ilgs laiks, lai konsultācijās varētu iesaistīties valstu parlamenti un pilsoniskā sabiedrība, tostarp sociālie partneri, kā arī jānodrošina, ka galīgo lēmumu par reformu īstenošanu pieņem valsts parlaments. Komiteja pauž bažas, ka šai norādei uz demokrātisko leģitimitāti trūkst īsta seguma, jo pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras ietvaros var piemērot sankcijas, ja Padome secina, ka dalībvalsts nav īstenojusi ieteikto korekcijas pasākumu.

3.5

Iepriekšējas koordinēšanas mērķis ir pēc iespējas palielināt vienā dalībvalstī īstenoto svarīgāko ekonomikas reformas plānu pozitīvo blakusietekmi uz citām dalībvalstīm un pēc iespējas samazināt negatīvo blakusietekmi. Koordinēšanā ir ierosināta triju kritēriju sistēma, kuras pamatā ir galvenie kanāli, caur kuriem var izplatīt blakusietekmi. Komiteja šajā saistībā pauž zināmas bažas.

3.6

Pirmais kritērijs ir tirdzniecība un konkurētspēja. Ja dalībvalsts sekmīgi īsteno reformu pasākumus, lai uzlabotu savu konkurētspējas pozīciju, nav izslēgts, ka vienlaikus pasliktināsies citu dalībvalstu pozīcija. Paziņojumā detalizēti jānorāda, kādos apstākļos Komisija var iejaukties, lai attiecīgo dalībvalsti atrunātu no šo pasākumus īstenošanas. Un vai tā ir tikai vienpusēja pieeja? Vai Komisija adresēs ieteikumus dalībvalstij, kas jau ir īstenojusi tādus pasākumus savas konkurētspējas uzlabošanai, kuri snieguši pozitīvus rezultātus, bet negatīvi ietekmē eurozonu?

3.7

Otrs kritērijs attiecas uz blakusietekmi finanšu tirgos; Komiteja pauž šaubas, vai tas šeit ir piemērots. Komiteja uzskata, ka būtu daudz efektīvāk, ja visus pieejamos resursus pārvirzītu pasākumiem, kuru mērķis ir izveidot funkcionējošu banku savienību.

3.8

Trešais kritērijs, proti, politekonomijas apsvērumi un “iekšējā pretestība reformām” prasa paskaidrojumus. Pastāv risks, ka paredzētā “savstarpējā mācīšanās” un “paraugprakses apmaiņa” — lai arī pēc būtības lietderīgas — būs tikpat neefektīvas kā Lisabonas stratēģija.

3.9

Komiteja uzskata, ka ir vajadzīgāki pārliecinošāki argumenti, lai reformās, uz kurām attiecas iepriekšēja koordinēšana, iekļautu jomas, kurās Eiropas Savienībai nav kompetences. Arguments, ko min šīs pieejas aizstāvēšanai, proti, ka lēmumu dalībvalstis arī turpmāk pilnībā pieņem pašas, lielā mērā zaudē ticamību, ņemot vērā makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras.

3.10

Iepriekšējas koordinēšanas ietvaros vajadzētu paredzēt arī sociālo dimensiju, kas it īpaši jāvērš uz svarīgāko ekonomikas reformu ietekmi uz bezdarba līmeni.