19.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/36

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) saskaņā ar Eiropas Parlamenta (1) un Reģionu komitejas (2) pausto nostāju un saviem iepriekš sniegtajiem atzinumiem (3) atzinīgi vērtē Komisijas atjaunināto priekšlikumu ieviest pasaulē pirmo reģionālo finanšu darījumu nodokli (FDN).

1.2.

EESK būtu devusi priekšroku FDN piemērošanai pasaules mērogā, taču uzskata, ka tā piemērošana reģionālā līmenī (ES 11+ zonā), iesaistot Eiropas Savienības (ES) 11 dalībvalstis (4), varētu būt ļoti nozīmīga, lai nākotnē veicinātu tā piemērošanu pasaules mērogā.

1.3.

EESK uzsver, ka ir būtiski piemērot ciešākas sadarbības metodi kā instrumentu, kas var ļaut dalībvalstīm panākt pēc iespējas plašāku vienošanos par dažām Līgumos ietvertajām jomām (5) un pārvarēt blokādi, kas rodas nepieciešamās vienprātības dēļ un bieži ir novedusi Eiropas Savienību politiska un ekonomiska strupceļa situācijā.

1.4.

EESK uzskata, ka viena no ieteiktā FDN pozitīvajām iezīmēm ir tā, ka šim nodoklim ir plaša bāze un divas zemas likmes, kas mazina tā negatīvo izkropļojošo ietekmi. EESK uzskata, ka nodokļa ieviešana ES 11+ dalībvalstu zonā veicinās vienota finanšu tirgus izveidošanu, tāpēc nodoklim vajadzētu stāties spēkā no 2014. gada 1. janvāra, un nodokļa pakāpeniskās ieviešanas formas ir nepiemērotas.

1.5.

EESK uzskata: lai nodoklis maksimāli ietekmētu ekonomikas izaugsmi, nodokļa ieņēmumi būtu jānovirza tādas valstu un Eiropas investīciju programmas finansēšanai, kas īsā laikā var nodrošināt ekonomikas un nodarbinātības atveseļošanu.

1.6.

EESK īpaši atzinīgi vērtē to, ka ar mērķi neitralizēt vai vismaz līdz minimumam samazināt finanšu darbības pārvirzes risku Komisija jaunajā priekšlikumā par FDN rezidences jeb teritoriālajam principam (ietverts sākotnējā versijā) ir pievienojusi emisijas principu, kuru izvirzīja Eiropas Parlaments un savā iepriekšējā atzinumā (6) atbalstīja EESK. Komiteja norāda, ka šo principu kumulatīva piemērošana nozīmē, ka dažos gadījumos arī neiesaistīto dalībvalstu finanšu iestādes varētu būt apliekamas ar nodokli. EESK uzskata, ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšlikumu, šis jautājums jāskata padziļināti un jāsāk attiecīgas sarunas ar trešām valstīm, lai atvieglotu FDN iekasēšanu.

1.7.

EESK tāpat kā Eiropas Parlaments uzskata, ka būtu lietderīgi rezidences principu un emisijas principu papildināt ar īpašumtiesību nodošanas principu. Minētais princips izvairīšanos no FDN spēj efektīvi pārvērst par riskantu un dārgu pasākumu, tādējādi nodrošinot labāku nodokļa piemērošanu.

1.8.

EESK pozitīvi vērtē Komisijas ieviestos grozījumus, lai uzlabotu nodokļa administrēšanu, cīnoties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu. EESK atbalsta ieteikumu atbrīvot no nodokļa primārā tirgus darījumus ar pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) un alternatīvu ieguldījumu fondu (AIF) daļām, lai veicinātu uzņēmumu finansēšanu.

1.9.

EESK pauž nožēlu, ka FDN piemērošanas mikroekonomisko un makroekonomisko seku novērtēšana ir paredzēta tikai pēc trim gadiem no izskatāmā tiesību akta spēkā stāšanās brīža, un aicina Komisiju nodrošināt pastāvīgu kontroles un uzraudzības darbību (ikgadējo uzraudzību). Tādējādi būtu pieejams FDN ietekmes tūlītējs novērtējums un varētu laikus veikt iespējami nepieciešamās korekcijas FDN piemērošanā.

1.10.

EESK bija paudusi kritiku par FDN sākotnējam priekšlikumam pievienotajiem nepietiekamajiem novērtējuma pavaddokumentiem un atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir daļēji novērsusi šo trūkumu. EESK uzsver, ka priekšlikuma ietekmes kvantitatīvajā novērtējumā Komisijai būtu jāuzlabo pašlaik pieejamie modeļi un tie jāpielāgo alternatīvu politikas pieņēmumu novērtējumam. EESK jo īpaši aicina Komisijas dienestus, kur tas ir iespējams, izstrādāt ar konkrētu priekšlikumu faktiskajām iezīmēm saistītas aplēses.

1.11.

EESK izsaka nožēlu, ka FDN nepiemērošana visās ES 27 dalībvalstīs atņem ES budžetam vienu no pašu resursu sistēmas pamata pīlāriem. Tā ir sistēma, kurai būtu jāpalīdz no jauna nodrošināt nepieciešamo ES finanšu autonomiju, kā sākotnēji bija noteikts Romas līguma 201. pantā.

1.12.

Komiteja norāda, ka attiecīgajām administratīvajām struktūrām FDN piemērošanā, izmantojot nepieciešamo koordināciju starp dalībvalstīm, vajadzētu līdz minimumam samazināt nodokļu nemaksāšanas un apiešanas risku un pazemināt attiecīgās administratīvās izmaksas.

1.13.

EESK gan uzsver nepieciešamību rūpīgi uzraudzīt nodokļa ietekmi uz pensiju fondiem un personām, kas turpmāk pensionēsies un saņems pensiju no šiem fondiem, tomēr neprasa atbrīvot tos no FDN piemērošanas.

1.14.

Pildot Komisijas, Eiropas Parlamenta un Padomes padomdevējas struktūras funkcijas, EESK vēlreiz apstiprina savu apņemšanos pastāvīgi uzraudzīt procesu, kurā Komisijas priekšlikums kļūs par tiesību aktu.

2.1.

Eiropas Komisijas direktīvas priekšlikuma (7) pamatā ir iepriekšējais 2011. gada septembrī izstrādātais priekšlikums (8). Lai arī šis priekšlikums neguva Padomes vienbalsīgu atbalstu, tas tomēr ir mobilizējis ES 11 dalībvalstis 2012. gada 28. septembrī iesniegt Komisijai oficiālu pieprasījumu uzsākt ciešāku sadarbību FDN piemērošanas jomā.

2.2.

Kad Komisija bija novērtējusi šā pieprasījuma iespējamību un konstatējusi, ka ciešākai sadarbībai saistībā ar FDN nebūtu negatīva ietekme ne uz iekšējo tirgu, ne pārējo dalībvalstu pienākumiem, tiesībām un kompetencēm, tā 2012. gada oktobrī pieņēma akceptējošu lēmumu, ko tā 2012. gada decembrī paziņoja Eiropas Parlamentam un ko 2013. gada janvārī apstiprināja ECOFIN padomē.

2.3.

Komisijas priekšlikums būtībā atspoguļo sākotnējo priekšlikumu, kurā veikti daži grozījumi ar mērķi: i) ieviest lielāku normatīvo skaidrību; ii) stiprināt regulējumu ļaunprātīgas izmantošanas un nodokļu apiešanas novēršanas jomā, kā to pieprasa 11 dalībvalstis.

2.3.1.

Ir apstiprināti un pastiprināti trīs sākotnējie mērķi: i) stiprināt vienoto tirgu, neitralizējot atšķirīgās valstu pieejas; ii) nodrošināt finanšu nozares taisnīgu ieguldījumu valsts sektora ieņēmumos vienlīdzīgi ar citām nozarēm; iii) veicināt finanšu sistēmas investīcijas reālajā ekonomikā.

2.3.2.

Tāpat kā sākotnējā priekšlikumā nodokļa bāze ir plaša un minimālās likmes ir zemas: 0,1 % — finanšu darījumiem ar akcijām, obligācijām, kolektīvo ieguldījumu vērtspapīru daļām, naudas tirgus instrumentiem, pārdošanas ar atpirkšanu līgumiem, vērtspapīru aizdevuma nolīgumiem; un 0,01 % — finanšu darījumiem ar atvasināto instrumentu līgumiem.

2.3.3.

Lai neradītu šķēršļus reālās ekonomikas normālai darbībai, nodokli nepiemēros: i) iedzīvotāju un uzņēmumu ikdienas finanšu darbībām (aizdevumiem, maksājumiem, apdrošināšanai, depozītiem utt.); ii) tradicionāliem banku investīciju pakalpojumiem kapitāla piesaistīšanas jomā vai finanšu darījumiem pārstrukturēšanas jomā; iii) pārfinansēšanas, monetārās politikas un valsts parāda pārvaldības darbībām; iv) primārā tirgus darījumiem ar PVKIU un AIF daļām. Tāpēc no nodokļa tiks atbrīvoti darījumi ar Eiropas Centrālo banku, valstu centrālajām bankām, Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu, Eiropas Stabilizācijas mehānismu un finanšu operācijas ar ES.

2.3.4.

Priekšlikumā ir apstiprināts rezidences jeb teritoriālais princips, uz kuru balstoties, darījumam piemēro nodokli, ja darījumā iesaistītās finanšu iestādes rezidence ir FDN piemērošanas zonā vai tā darbojas tādas iestādes vārdā, kuras rezidence ir šajā zonā, neatkarīgi no ģeogrāfiskās vietas, kur darījums tiek veikts.

2.3.5.

Lai neveicinātu pārvietošanas mēģinājumu ārpus FDN piemērošanas zonas, ir ieviests emisijas princips, ko pieprasīja Eiropas Parlaments un atbalstīja EESK, — princips, uz kuru balstoties, darījumam piemēro FDN, ja darījuma finanšu produktu ir emitējusi kāda no 11 dalībvalstīm, kas piedalās ciešākā sadarbībā, neatkarīgi no tā, vai darījuma subjekti ir rezidenti FDN piemērošanas zonā, un neatkarīgi no darījuma veikšanas vietas.

2.3.6.

Abu principu (rezidences principa un emisijas principa) vienlaicīga darbība neitralizē vai vismaz ievērojami samazina noslieci pārvietoties ārpus FDN zonas, lai izvairītos no nodokļa. Lai finanšu iestāde izvairītos no nodokļa, tai būtu jāatsakās gan no saviem klientiem, kas ir FDN zonas rezidenti, gan no darbībām ar visiem finanšu produktiem, kas ir emitēti šajā zonā. Jāatgādina, ka šī zona saražo gandrīz 2/3 no Eiropas Savienības IKP un 90 % no eurozonas IKP. Tas ir faktors, kas neveicina stratēģiju nesadarboties ar šo tirgu, kurā saskaņota nodokļu piemērošana finanšu tirgos būs nozīmīgs ieguldījums vienotā tirgus īstenošanā.

2.3.7.

Saskaņā ar Komisijas aplēsēm nodokļa ieņēmumiem vajadzētu būt aptuveni 30–35 miljardiem euro gadā. Tas ir aptuveni 60 % no ieņēmumiem, kas tika rēķināti iepriekš, pieņemot, ka nodoklis tiktu piemērots visās ES dalībvalstīs (atgādinām, ka tie bija 57 miljardi euro). Ieņēmumi tiktu sadalīti šādi: 13 miljardi euro no akcijām un vērtspapīriem; un 21 miljards euro no atvasinātajiem instrumentiem.

3.1.

Pēdējos gados vairākas ES dalībvalstis ir apstiprinājušas dažādus FDN piemērošanas veidus, tādējādi palielinot nodokļu diversifikācijas risku, kas kaitē iekšējam tirgum (šauras nodokļa bāzes, dažāda veida atbrīvojumi no nodokļa), tāpēc reģionālā FDN ieviešana veicinās faktiski vienota finanšu tirgus izveidošanu bez neefektīvu nodokļu sistēmu izraisītiem konkurences kropļojumiem.

3.1.1.

Šā iemesla dēļ EESK uzskata, ka FDN jāstājas spēkā Komisijas paredzētajā termiņā, proti, 2014. gada 1. janvārī, neparedzot pakāpeniskas ieviešanas formas, kas ES 11+ dalībvalstīs spēkā esošo valstu tiesību aktu dēļ varētu veicināt kavēšanos un tehniska rakstura problēmas.

3.2.

FDN ieviešana ES 27 dalībvalstīs būtu bijusi vēlama, taču tā ir izrādījusies nerealizējama, tāpēc tā piemērošana ciešākas sadarbības ietvaros, neradot negatīvu ietekmi pārējām dalībvalstīm — ir pareizais ceļš, lai nākotnē nodrošinātu tā piemērošanu Eiropas un pasaules līmenī.

3.3.

Nodokļa nepiemērošana ES dalībvalstīs dažos gadījumos var radīt nodokļu dubultu uzlikšanu neiesaistītajās valstīs. Tas attiecas uz nelielu darījumu daļu un jebkurā gadījumā to var atrisināt ar divpusējiem savstarpējo prasījumu nolīgumiem.

4.1.

EESK uzsver, ka Komisijas dienesti ir būtiski mainījuši sākotnējās aplēses par FDN makroekonomisko ietekmi ilgtermiņā (40 gadi) uz Eiropas ekonomiku, pārejot no negatīvas aplēses – 1,76 % no IKP uz pozitīvu aplēsi aptuveni + 1 %.

4.1.1.

Sākotnējā priekšlikumā ietvertā aplēse ir mainīta, iekļaujot novērtējumā ierosināto faktisko likmju ietekmi, kā arī “mīkstinošo” ietekmi. Tas ir ļāvis pāriet no – 1,76 % uz – 0,53 % no IKP (9).

4.1.2.

Komisija pēc tam ir grozījusi arī šo novērtējumu, uzskatot, ka tajā nav ņemtas vērā priekšlikuma specifiskās iezīmes, turklāt aprēķini bijuši balstīti uz nereāliem darbības pieņēmumiem (piemēram, ka visas uzņēmumu jaunās investīcijas tiktu finansētas ar instrumentiem, kuriem piemēro FDN). Ar šo labojumu ilgtermiņa faktiskā ietekme uz IKP samazinājās vēl vairāk un sasniedza – 0,28 %. Šīs analīzes ietvaros Komisija veica ietekmes papildu novērtējumu, ņemot vērā arī FDN ieņēmumu izmantošanas ietekmi gan kā alternatīvu citiem nodokļu veidiem, gan kā iespējamu valsts investīciju instrumentu. Ar šo novērtējumu, pieņemot, ka ieņēmumi ir 0,16 % no IKP, FDN ietekme uz IKP kļuva pozitīva aptuveni starp 0,2 % un 0,4 % (10).

4.1.3.

Tomēr šis pēdējais pieņēmums joprojām uzskatāms par nelabvēlīgu, jo kopējo ieņēmumu jomā nav ņemti vērā ieņēmumi no atvasināto instrumentu nodokļa, kas savukārt ir ietverti Komisijas priekšlikumā un kopējos ieņēmumus paaugstinātu no 0,16 % līdz 0,4 % no IKP ar izrietošu FDN pozitīvu ietekmi uz IKP, paaugstinot to līdz 1 % (11).

4.2.

No Komisijas veiktās analīzes izriet, ka FDN ieviešana ES ekonomiku visefektīvāk ietekmē tad, ja nodokļa ieņēmumus gan Eiropas, gan valstu līmenī izmanto, lai finansētu tādu valsts investīciju programmu, kas spēj nodrošināt spēcīgāku ekonomikas un nodarbinātības izaugsmi.

4.3.

Pēdējos piecos gados, kas bija arī krīzes gadi, EESK ir izstrādājusi vairākus atzinumus, kuros paudusi nepieciešamību atjaunot Eiropas makroekonomisko rīcībpolitiku līdzsvaru, veicinot ieguldījumu politiku izaugsmes un nodarbinātības atbalstam (12). Ja tiktu ievēroti EESK norādījumi, ieņēmumiem no FDN piemērošanas varētu būt maksimāla ietekme, ja tos izmantotu lielas valstu un Eiropas līmeņa ieguldījumu programmas finansēšanai.

4.4.

EESK uzskata, ka viena no FDN pozitīvajām iezīmēm ir tā, ka šim nodoklim ir plaša bāze un divas zemas likmes. Šī iezīme var līdz minimumam samazināt nodokļu negatīvo ietekmi, kas, sašaurinot bāzes jomu un paaugstinot likmes, spēcīgi kropļotu tirgus. Šā iemesla dēļ EESK uzskata, ka, pirmkārt, pēc iespējas jāsamazina izslēgšana no nodokļa bāzes un izslēgšana no aplikšanas ar nodokli, un, otrkārt, mudina 11 iesaistītās dalībvalstis, piemērojot ierosinātās nodokļu likmes, uzsākt posmu, kura noslēgumā konkrēti īstenosies funkcionējošs vienotais tirgus.

4.5.

EESK uzskata, ka ir lietderīgi iekļaut īpašumtiesību nodošanas principu, uz kuru pamatojoties, finanšu darījums, kurā notiek izvairīšanās no FDN, kļūst juridiski neizpildāms un tā rezultātā nenotiek attiecīgā finanšu instrumenta īpašumtiesību nodošana.

4.6.

EESK atbalsta domu izslēgt no nodokļa bāzes darījumus ar PVKIU un AIF daļām, jo tie ir instrumenti, kas tieši saistīti ar uzņēmumu finansēšanu, kā arī, lai ievērotu Direktīvas 2008/7/EK noteikumus. Tā uzsver, ka šīs izslēgšanas rezultātā ieņēmumi no nodokļa samazinātos par aptuveni 4 miljardiem euro.

4.7.

EESK, ņemot vērā, ka jākontrolē iespējamais spiediens uz valsts parāda procentu likmēm, atbalsta priekšlikumu saglabāt atbrīvojumu attiecībā uz primārajā tirgū emitētiem publiskajiem vērtspapīriem, apliekot ar nodokli darbības ar publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem sekundārajā tirgū; uzskata, ka sekundārajā tirgū būtu atbalstāms tikai atbrīvojums publisko struktūru deleģētām iestādēm, kas veic ar valsts parāda pārvaldību saistītus darījumus.

4.8.

Attiecībā uz pensiju fondiem EESK jau izteikusi nepieciešamību pakļaut FDN ietekmi uz pensiju fondiem atbilstošai uzraudzībai. PVKIU un AIF daļu atbrīvošana no nodokļa bāzes tāpat kā valsts parāda vērtspapīru primārajā tirgū atbrīvošana no nodokļa, ņemot vērā pensiju fondu portfeļa struktūru, noteikti ir tiem labvēlīgs faktors.

4.9.

EESK saprot, ka ir rūpīgi jāuzrauga nodokļa ietekme uz pensiju fondiem un personām, kas nākotnē pensionēsies un saņems pensiju no šiem fondiem, tomēr neprasa atbrīvot tos no FDN piemērošanas.

4.10.

FDN piemērošana, neskarot sistēmas likviditāti, veicina pensiju fondu investīcijas ilgtermiņa stratēģijās, samazinot tādus destabilizējošus elementus kā bieži finanšu darījumi (13).

4.11.

Jaunā nodokļa piemērošanā īpaša uzmanība jāpievērš attiecīgajām administratīvajām procedūrām, lai līdz minimumam samazinātu gan nodokļu nemaksāšanas un apiešanas risku, gan administratīvās izmaksas dalībvalstīm un nodokļu maksātājiem. Šajā nolūkā gan dalībvalstīm, gan Komisijai, izstrādājot īstenošanas aktus attiecībā uz nodokļa maksāšanas un pārbaudes procedūrām, vajadzētu nodrošināt, ka administratīvās izmaksas tiek samazinātas līdz minimumam, kā arī cieši sekot līdzi to attīstībai. Ņemot vērā priekšlikuma ietekmi, EESK aicina Komisiju ierosināt neiesaistīto dalībvalstu finanšu iestāžu un nodokļa saņēmēju dalībvalstu sadarbības nosacījumus.

4.12.

EESK bija paudusi kritiku par FDN sākotnējam priekšlikumam pievienotajiem nepietiekamiem novērtējuma pavaddokumentiem un atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir daļēji novērsusi šo trūkumu septiņos ietekmes analīzes paskaidrojumos, kas bija pievienoti iepriekšējam priekšlikumam (14) un kas būtu jāpapildina ar pašreizējam priekšlikumam pievienoto ietekmes novērtējumu (15). Tomēr EESK uzsver, ka joprojām trūkst analītisku un pašreizējo situāciju finanšu tirgos attiecībā uz nodokļiem un ieņēmumiem dažādās valstīs un jo īpaši ES 11+ raksturojošu dokumentu. Jo īpaši būtu vajadzīgs plašāks vērtējums par iespējamo ietekmi uz noguldītājiem un nākamajiem pensionāriem, ņemot vērā dažādos veidus, kādos nodoklis varētu tikt virzīts.

4.13.

EESK uzsver, ka priekšlikuma ietekmes kvantitatīvajā novērtējumā Komisijai būtu jāuzlabo pašlaik pieejamie modeļi un tie jāpielāgo alternatīvu politikas pieņēmumu novērtējumam. Tādēļ Komiteja aicina Komisijas dienestus, kur tas ir iespējams, izstrādāt ar konkrēto priekšlikumu faktisko ietekmi saistītas aplēses.