29.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/12

1)

Vai var teikt, ka Savienības pilsoņa laulātais, kurš pats tobrīd nebija dalībvalsts pilsonis, ir “kopā ar Savienības pilsoni likumīgi un nepārtraukti uzturējies uzņēmējā dalībvalstī piecus gadus” Direktīvas 2004/38/EK (1) 16. panta 2. punkta izpratnē tādos apstākļos, kad pāris ir apprecējies 1999. gada maijā, uzturēšanās tiesības ir tikušas piešķirtas 1999. gada oktobrī un, vēlākais, 2002. gada sākumā puses bija vienojušās dzīvot šķirti un abi laulātie bija sākuši dzīvot ar pilnīgi citiem partneriem līdz 2002. gada beigām?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, un, paturot prātā, ka trešās valsts pilsonim, pieprasot pastāvīgas uzturēšanās tiesības saskaņā ar 16. panta 2. punktu, pamatojoties uz piecu gadu nepārtrauktu uzturēšanos pirms 2006. gada aprīļa, ir arī jāpierāda, ka viņa vai viņas uzturēšanās bija, cita starpā, atbilstoša Regulas (EEK) Nr. 1612/68 (2) 10. panta 3. punkta prasībām, vai tas fakts, ka šķietamajā piecu gadu periodā Savienības pilsonis ir pametis ģimenes mājokli un trešās valsts pilsonis tad ir sācis dzīvot ar citu personu jaunā ģimenes mājoklī, kuru nebija sagādājis vai nodrošinājis (kādreizējais) laulātais, kurš ir ES pilsonis, nozīmē, ka Regulas (EEK) Nr. 1612/68 10. panta 3. punkta prasības tādējādi nav izpildītas?

3)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša un atbilde uz otro jautājumu ir noraidoša, tad, lai izvērtētu, vai dalībvalsts ir nepareizi transponējusi vai citādi nav pienācīgi piemērojusi 2004. gada direktīvas 16. panta 2. punkta prasības, vai fakts, ka valsts tiesa, kura izskata prasību par zaudējumu atlīdzināšanu par Savienības tiesību pārkāpumu, ir uzskatījusi par nepieciešamu uzdot būtisko jautājumu par prasītāja pastāvīgas uzturēšanās tiesībām, pats par sevi ir apstāklis, kuru šī tiesa var ņemt vērā, nosakot, vai Savienības tiesību pārkāpums ir bijis acīmredzams?