18.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 391/110

—

atzinīgi vērtē vienlaicīgi publiskoto dokumentu kopumu “Globālā Eiropa”, jo tas palīdzēs nodrošināt daudzpusīgāku skatījumu un saskaņotāku attīstības politiku nekā līdz šim. Komiteja piekrīt, ka jāpalielina ārējo attiecību jomai atvēlētais budžets, jo ES, darbojoties kā vienots veselums, tajā var radīt uzskatāmu pievienoto vērtību;

—

norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības, it sevišķi tās, kuras, neraugoties uz ierobežotajiem administratīvajiem resursiem, vēlas sniegt ieguldījumu attīstības politikas pasākumos, atzinīgi vērtē, ka tiek atjaunināts noteikumu kopums par ES sniegto palīdzību un vienkāršoti instrumentu plānošanas un izmantošanas noteikumi;

—

vēlas uzsvērt vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi gan ES darbā attīstības politikas jomā, gan dalībvalstu centienos veicināt decentralizāciju un padziļināt demokrātiju, gan arī vietējā un reģionālā līmeņa dalībnieku iesaisti tiešā starptautiskā pārrobežu sadarbībā;

—

uzskata, ka Komisijas priekšlikumā par “Globālās Eiropas” finansējumu būtu jāparedz atbilstoši priekšnosacījumi vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalības un sadarbības stiprināšanai, piemēram, līdzfinansējuma prasības ierobežošana vai pat atcelšana. Decentralizācija ir vēlama norise, kas visā pasaulē stiprina vietējo un reģionālo pašvaldību lomu;

—

norāda: vietējā līmeņa dalībnieki uzņemsies atbildību un vietējā līmeņa demokrātija tiks veicināta tikai tad, ja politiskā sistēma un tās pārstāvji būs uzticami. Decentralizēta struktūra rada efektīvākas un leģitīmākas iestādes, un tā ir svarīgākais līdzeklis ciešākas saiknes izveidošanai starp pārvaldes struktūrām un iedzīvotājiem. Atklāti lēmumu pieņemšanas procesi, kuros tiek ievērots subsidiaritātes princips, veicina to, ka iedzīvotāji pieņem demokrātijas principus, kas ir plurālistiskas un iecietīgas sabiedrības priekšnosacījums.

Ziņotāja

Lotta HÅKANSSON HARJU kdze (SE/PSE)

Atsauces dokumenti

Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Globālā Eiropa — jauna pieeja ES ārējās darbības finansējumam”, COM(2011) 865 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras Savienības ārējās darbības instrumentu īstenošanai, COM(2011) 842 final

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam sagatavošana par finansējuma piešķiršanu ES sadarbībai ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm un aizjūras zemēm un teritorijām (11. Eiropas Attīstības fonds)”, COM(2011) 837 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II), COM(2011) 838 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, COM(2011) 839 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, COM(2011) 840 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm, COM(2011) 843 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē, COM(2011) 844 final

1.

atzinīgi vērtē attīstības politikas jomā ieviestos jaunās paaudzes finanšu instrumentus, kuru uzdevums ir veicināt politisko dialogu un pasākumu īstenošanu saskaņā ar “Pārmaiņu programmas” (1) vispārējo stratēģiju un ierosināto daudzgadu finanšu shēmu. Komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu palielināt piešķirto līdzekļu apmēru, kas tādējādi sasniegtu 70 miljardus euro, proti, gandrīz 7 % no ES kopējā budžeta;

2.

atzinīgi vērtē vienlaicīgi publiskoto dokumentu kopumu “Globālā Eiropa” (2), jo tas palīdzēs nodrošināt daudzpusīgāku skatījumu un saskaņotāku attīstības politiku nekā līdz šim. Komiteja piekrīt, ka jāpalielina ārējo attiecību jomai atvēlētais budžets, jo ES, darbojoties kā vienots veselums, tajā var radīt uzskatāmu pievienoto vērtību; tāpēc Komiteja pauž nožēlu par to, ka ES daudzgadu finanšu shēmā nav ietverts Eiropas Attīstības fonds (EAF). Eiropas Attīstības fonds piešķir aptuveni 34 miljardus euro, taču šie līdzekļi neietilpst ES budžetā. Attiecībā uz EAF līdzekļiem jānosaka tās pašas atklātuma, efektivitātes un rezultātu paziņošanas prasības, kas attiecas uz citiem dokumentu kopuma “Globālā Eiropa” finanšu instrumentiem;

3.

norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības, it sevišķi tās, kuras, neraugoties uz ierobežotajiem administratīvajiem resursiem, vēlas sniegt ieguldījumu attīstības politikas pasākumos, atzinīgi vērtē, ka tiek atjaunināts noteikumu kopums par ES sniegto palīdzību un vienkāršoti instrumentu plānošanas un izmantošanas noteikumi. Pašreizējā plānošanas periodā stingri uzsvērta nepieciešamība instrumentus vienkāršot un precizēt, tāpēc RK ir gandarīta, ka Komisijas rīkoto konsultāciju rezultāti ir ņemti vērā;

4.

norāda, ka būtu ļoti vēlams ieviest uzlabojumus: vienkāršot reglamentējošos noteikumus, samazināt dalības izmaksas, kā arī saīsināt līgumtiesību un subsīdiju piešķiršanas procedūras. Lielāka elastība un īsāka pielāgošanas un pārskatīšanas procedūra, kad attiecīgajos apstākļos tas ir vajadzīgs, arī varētu radīt priekšnosacījumus efektīvāku rezultātu sasniegšanai;

5.

vēlas uzsvērt vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi gan ES darbā attīstības politikas jomā, gan dalībvalstu centienos veicināt decentralizāciju un padziļināt demokrātiju, gan arī vietējā un reģionālā līmeņa dalībnieku iesaisti tiešā starptautiskā pārrobežu sadarbībā; tāpēc norāda, ka jāņem vērā tālāko reģionu īpašā nozīme, jo sava ģeostratēģiskā stāvokļa dēļ tie veido aktīvas ES robežas un tās platformas pasaulē un var sekmēt efektīvākas ES politikas īstenošanu attīstības jomā, kā norādīts atzinumos CdR 408/2010 un CdR 364/2011;

6.

norāda, ka urbanizācijas dēļ vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jārisina nopietni problēmjautājumi, proti, uzlabot savas spējas un efektivitāti un izveidot stabilas, pārredzamas pārvaldības sistēmas iedzīvotāju vēlmju īstenošanai. Lai to paveiktu, pašvaldībām nepieciešamas zināšanas un citu pašvaldību pieredze. Dažādu veidu vietējā vai, attiecīgi, reģionālajā partnerībā bieži ir iesaistīts plašs dalībnieku klāsts. Pieredze liecina, ka sadarbības — sevišķi sadarbības intensīvāko veidu, piemēram, publiskā sektora dalībnieku savstarpējās sadarbības vai publiskā un privātā sektora partnerības — izmaksas ir zemas un vienlaikus tā sniedz konkrētus un ilgstošus rezultātus, citstarp arī tādēļ, ka sadarbības mērķis ir stiprināt esošās struktūras, kuru uzdevumi un atbildība jau ir likumā noteikti, un uzlabot vietējās un reģionālajās pašvaldībās strādājošā personāla prasmes. Tāpēc Komisijas priekšlikumā par “Globālās Eiropas” finansējumu būtu jāparedz atbilstoši priekšnosacījumi vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalības un sadarbības stiprināšanai, piemēram, līdzfinansējuma prasības ierobežošana vai pat atcelšana. Decentralizācija ir vēlama norise, kas visā pasaulē stiprina vietējo un reģionālo pašvaldību lomu;

7.

atzīmē: ar to, ka attīstības sadarbības ietvaros tiek sniegts atbalsts “pilsoniskajai sabiedrībai un vietējām pašvaldībām”, skaidri apliecina, ka — pilnīgi pamatoti — tiek atzīta šo dalībnieku nozīme. Reģionu komiteja tomēr uzsver: jāparedz, ka atbalstu vietējās un reģionālās pārvaldes līmeņiem un to publiskajiem pakalpojumiem var saņemt arī no citiem tematiskajiem un ģeogrāfiskajiem instrumentiem. Atbalsts vietējām un reģionālajām pašvaldībām un to iesaistīšana sabiedrības attīstībā ir transversāls uzdevums, un tam būtu jāatlicina vairāk nekā tikai neliela līdzekļu daļa vienā no instrumentiem;

8.

uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības būtu aktīvāk jārosina iesaistīties tematiskajā programmā “Migrācija un patvēruma jautājumi” un tādējādi izmantot tajā paredzēto finansējumu. Būtu ievērojami jāuzlabo un jāizvērš starptautiskā pārrobežu sadarbība starp pašvaldībām, kuras uzņem migrantus vai patvēruma meklētājus, un viņu izcelsmes pašvaldībām. Vietējam līmenim ir nozīmīga loma uzņemšanas un atgriešanās programmu izstrādē un īstenošanā;

9.

ir gandarīta par to, ka decentralizētas starptautiskās attīstības sadarbības nozīme ir atzinīgi novērtēta un gūst arvien lielāku atpazīstamību ne tikai Komisijas paziņojumos, bet pēdējos gados arī citos starptautiskos forumos (3). Vietējo un reģionālo pašvaldību loma sabiedrības stabilas attīstības veicināšanā un to nozīme saiknes radīšanā starp iedzīvotājiem un dažādiem valsts pārvaldes līmeņiem ir nenovērtējama;

10.

uzskata, ka saistībā ar partnervalstu budžetam vai nozarēm piešķirto atbalstu jānosaka prasības, kas nodrošinātu, ka attīstībai paredzētie līdzekļi pietiekamā apjomā patiešām sasniedz atbildīgos pārvaldes līmeņus un ka vietējās pašvaldības spēj nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamos un viņu visvairāk izmantotos pakalpojumus. Līdzekļus un kvalificētu personālu nedrīkst koncentrēt centrālajā pārvaldes līmenī, bet tie jāsadala attiecīgajām vietējām pašvaldībām;

11.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības pauž iedzīvotāju viedokli un pārvalda viņus. Vietējās un reģionālās pašvaldības tādējādi paver iespējas iedzīvotāju aktīvai līdzdalībai, kas ir cieši saistīta ar viņu ikdienas dzīvi. Vietējās un reģionālās pašvaldības arī nodrošina ļoti daudzus sabiedriskos pakalpojumus. Bieži vien tieši vietējās un reģionālās pašvaldības koordinē un veicina sadarbību starp nozīmīgiem sabiedrības pārstāvjiem, piemēram, nevalstiskām organizācijām, privātiem uzņēmējiem, reliģiskām kopienām un akadēmiskām aprindām;

12.

norāda, ka ANO globālie attīstības mērķi jeb tā dēvētie tūkstošgades attīstības mērķi ir nozīmīgi ne tikai dalībvalstīm un ANO, bet, protams, arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Tās aktīvi sekmē sabiedrības ilgtspējīgu attīstību, un pasākumi vietējā un reģionālajā līmenī ir izšķirošs priekšnosacījums, lai varētu sasniegt tūkstošgades attīstības mērķus. Nepieciešams skaidrāk apzināties vietējā un reģionālā līmeņa dalībnieku lomu vietējā — un starptautiskajā — attīstībā. Piemēram, Nīderlandē un Zviedrijā pašlaik īsteno informēšanas projektus par pašvaldību ieguldījumu veselīgā un ilgtspējīgā sabiedrības attīstībā (un to pienākumiem šajā sakarā) un par saistību ar ANO tūkstošgades mērķiem;

13.

atbalsta aicinājumu, kas pausts Eiropas Parlamenta ziņojumā par ES attīstības politikas nākotni: noteikt 2015. gadu par Eiropas Attīstības gadu, lai pienācīgi sagatavotu turpmākos pasākumus Tūkstošgades attīstības mērķu jomā;

14.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izstrādāt kopīgu, septiņgadīgu programmu un uzskata, ka tas uzlabos priekšnosacījumus visaptverošas sociālās reformas veikšanai. RK mudina skaidrāk uzsvērt orientāciju uz rezultātiem un noteikt stingrākus nosacījumus, kā tas instrumentos jau ierosināts. Komisijas un dalībvalstu pārstāvju uzmanība tiek vērsta uz to, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var dot ieguldījumu proaktīvā dialogā, lai sniegtu ierosmes attiecīgo instrumentu plānošanā;

15.

vēlas uzsvērt, ka decentralizācijas reformas un demokrātijas veidošana ir sarežģīti, visaptveroši un pārmaiņas izraisoši procesi, kas nevarēs notikt, ja finansētājiem un sadarbības partneriem trūks neatlaidības, spējas prognozēt un ilgtermiņā orientēta skatījuma;

16.

norāda: vietējā līmeņa dalībnieki uzņemsies atbildību un vietējā līmeņa demokrātija tiks veicināta tikai tad, ja politiskā sistēma un tās pārstāvji būs uzticami. Decentralizēta struktūra rada efektīvākas un leģitīmākas iestādes, un tā ir svarīgākais līdzeklis ciešākas saiknes izveidošanai starp pārvaldes struktūrām un iedzīvotājiem. Atklāti lēmumu pieņemšanas procesi, kuros tiek ievērots subsidiaritātes princips, veicina to, ka iedzīvotāji pieņem demokrātijas principus, kas ir plurālistiskas un iecietīgas sabiedrības priekšnosacījums;

17.

uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības Eiropas Savienībā un partnervalstīs var sniegt lielu ieguldījumu — un tas arī būtu jādara — politikas un stratēģiju izstrādē attiecīgajā līmenī; līdzīgi, pašvaldības spēj sniegt ieguldījumu darbā, kas notiek valstu un starptautiskajā līmenī, un tām ir jādod iespēja tajā piedalīties. Turklāt vietējās un reģionālās pašvaldības, būdamas pakalpojumu sniedzējas, ir atbildīgas par, piemēram, veselības aprūpes, izglītības un kultūras jomā noteikto prioritāšu pārvaldību, koordinēšanu un īstenošanu;

18.

secina, ka valsts mēroga apvienībās, kas pārstāv vietējās un reģionālās pašvaldības, ir ievērojams intelektuālais potenciāls un tāpēc tās var sniegt būtisku ieguldījumu un atbalstu visaptverošu sociālo reformu īstenošanā, jo sevišķi saistībā ar decentralizāciju un demokrātijas veidošanu. Vietējo un reģionālo pašvaldību apvienības vai līdzīgas organizācijas var sniegt atbalstu saviem locekļiem, izstrādājot metodes un instrumentus, uzstājoties savu locekļu vārdā un pārstāvot viņu kopīgās intereses, kā arī koordinējot pasākumus, ko attiecīgajā jomā īsteno dažādi finansētāji. Šo apvienību pieredzi vajadzētu izmantot, lai attīstības sadarbības ietvaros nostiprinātu vietējo un reģionālo demokrātiju. Tāpēc RK aicina Eiropas Savienību, dalībvalstis un to teritoriālos pārvaldes līmeņus atbalstīt vietējo un reģionālo pašvaldību valsts mēroga apvienību darbību partnervalstīs;

19.

norāda, ka lielākajā daļā jomu vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir plašas zināšanas, kas var būtiski sekmēt ekonomisko, sociālo un ekoloģiski ilgtspējīgu attīstību. Jāatzīmē, ka pašvaldībām ir pieredze gan praktiskajā darbā, gan politiskajā vadībā tādās jomās kā sabiedrības veselības aizsardzība, izglītība, atkritumu un ūdens resursu apsaimniekošana, vietējā līmeņa uzņēmējdarbība un priekšnosacījumi MVU izveidei, transports un infrastruktūra, vide un dabas resursi, lauksaimniecība, kā arī pieredze saistībā ar plašākas atbildības uzņemšanos, īstas demokrātijas nodrošināšanu un cilvēktiesību ievērošanu. Šādas zināšanas ir viegli pieejamas un tās iespējams pārņemt no vietējām un reģionālajām pašvaldībām tieši vai no šo pašvaldību valsts, Eiropas vai pasaules līmeņa apvienībām un no RK;

20.

atzīmē, ka 2008. gadā Eiropas Komisija aicināja izstrādāt vienotu pieeju vietējās pašpārvaldes iestādēm saistībā ar to lomu attīstības procesos globālā, Eiropas un valsts līmenī un ierosināja trīs instrumentus, ko pārvaldītu RK, jo tā ir vietējo pašvaldību viedokļa paudēja ES līmenī. Atgādina, ka jau ir īstenoti vairāki projekti — gan Decentralizētas sadarbības atlants, kas sniedz pārskatu par pasākumiem un labāko praksi, gan informācijas apmaiņas forums internetā, kura uzdevums ir palīdzēt prasmes un spējas pielāgot vajadzībām, kā arī konference par decentralizētu sadarbību (Assises for Decentralised cooperation) nolūkā vest politisku dialogu; to īstenošanā tika iesaistīti Eiropas Komisija un svarīgākie ES un partnervalstu vietējo un reģionālo pašvaldību tīkli, piemēram, Eiropas Pašvaldību un reģionu padomes (CEMR) darba grupa PLATFORMA. Aicina vietējās un reģionālās pašvaldības un apvienības, kas tās pārstāv Eiropas Savienībā un partnervalstīs, biežāk izmantot šos instrumentus, lai palielinātu atbalsta saskaņotību un efektivitāti;

21.

konstatē, ka pēc strukturētā dialoga par attīstības sadarbību, kas starp ES iestādēm, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjiem norisinājās no 2010. gada marta līdz 2011. gada maijam, Komisija ierosina izveidot pastāvīgu augsta līmeņa forumu attīstības jautājumos. Komiteja šo iniciatīvu vērtē ļoti atzinīgi un cer arī turpmāk pildīt savu institucionālo lomu, jo uzskata, ka oficiāls forums sekmētu dialoga institucionalizāciju un uzlabotu tā satura kvalitāti, kā arī nodrošinātu iespēju rīkot sistemātiskas debates par attīstības jautājumiem, tostarp regulāru atjaunināšanu, salīdzinošu izvērtēšanu un pieredzes apmaiņu. Komiteja atbalsta gaidāmos paziņojumus par NVO un vietējo pašvaldību lomu sadarbībā attīstības jomā. Tie veidos oficiālu pamatu turpmākai un plašākai minēto struktūru sadarbībai ar Komisiju. Strukturētā dialoga un divreiz gadā notiekošās, decentralizētai sadarbībai veltītās konferences laikā tika uzsvēta šīs sadarbības lielā nozīme;

22.

norāda, ka Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību tematiskā instrumenta budžets salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu tiks palielināts gandrīz par 35 %, taču arī turpmāk tas veidos tikai ļoti nelielu daļu no ES attīstības palīdzības (aptuveni 2 %). Komiteja pauž nožēlu par to, ka šim horizontālajam instrumentam nav piešķirts vairāk līdzekļu, jo to var izmantot visos ģeogrāfiskajos apgabalos neatkarīgi no to attīstības pakāpes un tā galvenās darbības jomas ir tādi būtiski jautājumi kā cilvēktiesību ievērošana un demokrātisko reformu atbalstīšana un stiprināšana;

23.

uzsver, ka demokrātija un cilvēktiesības ir universālas vērtības, ko atzīst gan Eiropas Savienībā, gan starptautiskajās aprindās. Šīs vērtības ir ieguvumi un spēks, par kuru aizsardzību daudzās valstīs rūpējas vietējās un reģionālās pašvaldības, funkcionējoša tiesu sistēma, pilsoniskā sabiedrība, plašsaziņas līdzekļi un citas ieinteresētās personas;

24.

uzskata, ka jāveicina cilvēktiesību ievērošana un to nozīmība jāapzinās visos sabiedrības līmeņos. Tāpēc Komiteja norāda, ka būtu piemēroti, ja minētais instruments vairāk atbalstītu iestāžu veidošanu vietējā un reģionālajā pārvaldes līmenī;

25.

uzskata, ka tieši iedzīvotājiem tuvākais pārvaldes līmenis spēj valsts lēmumus īstenot tā, lai tas notiktu vietējiem apstākļiem piemērotā veidā un tiktu ņemtas vērā vietējās īpatnības, un tādējādi izvairītos no iespējamas negatīvas ietekmes uz vietējo iedzīvotāju tiesībām, piemēram, prasībām valodas vai etniskās identitātes jomā. Vietējās un reģionālās pašvaldības ir arī vispiemērotākās struktūras, lai organizētu un koordinētu vietējā līmeņa grupām (piemēram, jauniešiem vai sievietēm) paredzētus informētības palielināšanas pasākumus par viņu cilvēktiesībām un to izmantošanas iespējām;

26.

neapšaubāmi vēlas — tāpat kā vietējās un reģionālās pašvaldības, ko tā pārstāv — aktīvi atbalstīt Komisijas priekšlikuma īstenošanu, proti, paplašināt tās dialogu un sadarbību ar pilsonisko sabiedrību un vietējām un reģionālajām pašvaldībām, izmantojot gan instrumentus, ko Komiteja izstrādājusi kopā ar Eiropas Komisiju un partnervalstu vietējo un reģionālo pašvaldību galvenajiem tīkliem, gan arī pastāvīgo attīstībai veltīto augsta līmeņa forumu;

27.

ir gandarīta par to, ka vietējās un reģionālās pašvaldības arī turpmāk varēs saņemt finansējumu attīstības sadarbībai, taču vēlas uzsvērt, ka attiecībā uz politikas pasākumiem, instrumentiem un faktisko finansējumu būtu lietderīgi, ja pilsoniskā sabiedrība un vietējās un reģionālās pašvaldības tiktu skaidri nošķirtas;

28.

rosina no Attīstības sadarbības finanšu instrumenta pilsoniskajai sabiedrībai un vietējām pašvaldībām (“NSA-LA, non-state actors and local authorities” — nevalstiskie dalībnieki un vietējās pašvaldības) piešķirt vairāk līdzekļu vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Pašreizējā plānošanas periodā līdzekļi starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir sadalīti nevienlīdzīgi. Ja vismaz 25 % līdzekļu (pretstatā 15 %, ko tās saņem pašlaik) tiktu iezīmēti vietējām un reģionālajām pašvaldībām, tās varētu labāk veikt savus leģitīmos uzdevumus un varētu labāk izmantot savas plašās zināšanas;

29.

uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var nodrošināt ilgtermiņa demokrātisku attīstību, un tām būtu jāpiešķir atbilstošs finansējums, lai tās varētu īstenot līdzīga apmēra iniciatīvas kā valsts vai starptautiskas bezpeļņas organizācijas ar apjomīgu budžetu. Partnervalstu vietējās un reģionālās pašvaldības pilda būtisku lomu, koordinējot dažādu ieinteresēto personu iniciatīvas un pasākumus un nodrošinot, ka tie atbilst vietējā un reģionālajā līmenī gan formulētajai, gan politiski apstiprinātajai attīstības politikai, vismaz tajos gadījumos, kad iniciatīvas un pasākumi attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

30.

norāda, ka attīstības politikas jomā vietējās un reģionālās pašvaldības ir uzkrājušas nenovērtējamas plašas zināšanas un pieredzi tādos jautājumos kā vietējā un reģionālā līmeņa pārvaldes iestādes un administrācija, politiskajam dialogam nepieciešamo sistēmu un platformu izveide, politiskā/partiju darba padziļināšana un izvēršana, kā arī priekšnosacījumu radīšana pilsoniskajai līdzdalībai un dialogam jeb, citiem vārdiem sakot, stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas veidošana;

31.

atzīmē, ka daudzām Eiropas Savienības vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir ilggadīgas demokrātijas tradīcijas, savukārt daudzās citās dalībvalstīs demokrātija vēl ir jauna un trausla. Tāpēc Eiropas Savienības kopējā attīstības sadarbībā ar partnervalstīm jāiekļauj Eiropas Savienības vietējo un reģionālo pašvaldību dažādā pieredze un perspektīva, un tās jāliek lietā, lai šīm valstīm palīdzētu reformu īstenošanā un/vai publisko iestāžu izveidē. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāpievērš vietējām pašvaldībām, kas ir iedzīvotājiem vistuvākais pārvaldības līmenis, kā arī būtu jāatbalsta un jānostiprina pilsoniskā sabiedrība, jo tā ir demokrātijas pamats;

32.

uzsver, ka tieši ievēlētu vietējā un reģionālā līmeņa politiķu, kā arī ierēdņu stāvokļa stiprināšana partnervalstīs ir būtisks faktors, lai decentralizācijas reformas tiktu īstenotas sekmīgi un varētu panākt atbildīgu sabiedrības pārvaldību, jo ES centienos attīstības jomā efektīvai pārvaldībai būtu vienlaikus jābūt gan mērķim, gan līdzeklim;

33.

uzskata: lai panāktu stabilāku demokrātiju un labākus vietējā līmeņa pakalpojumus, vajadzīga gan griba, gan spēja sistēmiskas pārmaiņas īstenot visos līmeņos vienlaikus. Lai notiktu politisko saistību uzņemšanās, tiktu atbrīvoti resursi, īstenotu kompetenču sadalījumu un decentralizāciju, nepieciešams konsenss valsts, reģionālajā un vietējā līmenī. Ja valstī ir tāda tiesiskā un finanšu sistēma, kas ļauj pieprasīt pārskatatbildību vietējā un reģionālā līmenī, rodas priekšnosacījumi uzlabojumiem un tam, lai vietējā līmeņa dalībnieki uzņemtos atbildību par vietējā līmeņa dzīves veidošanu;

34.

atzinīgi vērtē ierosināto Eiropas kaimiņattiecību instrumentu un uzskata, ka priekšlikumā lielā mērā ņemtas vērā izmaiņas, kuras būtu bijušas nepieciešamas pašreizējā instrumentā. Komiteja tomēr vēlas ierosināt dažus grozījumus, lai vēl vairāk palielinātu kaimiņattiecību jomā sniegtā atbalsta efektivitāti un ietekmi;

35.

lai būtu iespējams īstenot ES mērķi par dziļas un ilgtspējīgas demokrātijas izveidošanu, ierosina pievienot konkrētas norādes par decentralizācijas, vietējā līmeņa demokrātijas un veiktspējas uzlabošanas nozīmi vietējā un reģionālā līmeņa sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā;

36.

aicina Komisiju šī instrumenta ietvaros iezīmēt līdzekļus programmām, kas atbalsta decentralizāciju un demokrātijas veicināšanu vietējā un reģionālajā līmenī. Ir skaidri jānosaka, ka potenciālajiem līdzekļu saņēmējiem un sadarbības partneriem obligāti jābūt vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

37.

aicina Komisiju skaidri noteikt, ka pārrobežu sadarbība, tostarp sadarbība starp vairākām valstīm, neattiecas tikai uz tām valstīm, kurām ir tieša savstarpēja robeža, bet gan uz visām ES dalībvalstīm, reģioniem un pilsētām neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Ir būtiski, lai pieredze, zināšanas un paraugprakse tiktu sniegta pāri robežām neatkarīgi no fiziskā attāluma, turklāt attiecībā uz tālākajiem reģioniem jāatceļ ES kaimiņattiecību instrumentā noteiktais atbilstības kritērijs, proti, 150 km;

38.

norāda, ka prasība nodrošināt līdzfinansējumu projektu īstenošanā kaimiņattiecību politikas jomā reizēm ir šķērslis, kas kavē vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanos. Dažās valstīs līdzfinansējuma līmenis ir pretrunā valsts tiesību aktiem, ja tajos nav paredzēta vietējo pašvaldību līdzdalība attīstības sadarbībā;

39.

aicina Komisiju regulā vēl lielāku uzmanību pievērst institucionālajai partnerībai un TAIEX  (4) un padziļināti analizēt, kā tos varētu veicināt arī turpmāk. Fakts ir tas, ka tikai dažas no ministrijām, kuru kompetencē ietilpst vietējās un reģionālās pašvaldības, ir ieinteresētas vai spējīgas ierosināt šāda veida partnerību vai izmantot TAIEX;

40.

uzskata, ka valstu pārejas procesā no vienpartiju sistēmām un diktatūrām uz demokrātijām svarīga loma ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām, pilsoniskajai sabiedrībai un abu minēto sadarbībai, un tās sniedz pievienoto vērtību — šie fakti ir atzīti un to loma tiek arvien vairāk novērtēta; tāpēc ES kaimiņattiecību politikā un finanšu resursu pārvaldē tai būtu jāierāda ievērojami nozīmīgāka vieta;

41.

norāda, ka Komitejas darbs ietver arī intensīvu un konkrētu saziņu un sadarbību, piemēram, Austrumu partnerības ietvaros (ES valstu reģionālo un vietējo pašvaldību konference (CORLEAP)) un Vidusjūras reģionā (Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību asambleja (ARLEM)). Minētā saziņa, citstarp, ir palīdzējusi pievērst uzmanību ES stratēģijām “Globālā Eiropa” un “Pārmaiņu programma”, tostarp ārpus ES robežām;

42.

norāda, ka Komiteja — citstarp ar atzinumu, darbsemināru, darba grupu un vietējās administrācijas atbalsta instrumenta (LAF) starpniecību — ir strādājusi pie tā, lai palielinātu pirmspievienošanās finansējuma izmantošanu, un Komiteja pilnībā atbalsta pieeju, ka IPA sniegtajam atbalstam jābūt vēl vairāk orientētam uz rezultātu, vēl elastīgākam un konkrētajām vajadzībām vēl labāk piemērotam;

43.

atzīmē: lai palielinātu attīstības palīdzības īstenošanas efektivitāti un ietekmi, ES vēlas izmantot partnerībā balstītu daudzlīmeņu pieeju. Komiteja to ir veicinājusi praktiski, piemēram, rīkojot Parlamentu konferences (“Assises”) un izveidojot Decentralizētas sadarbības atlantu. Komiteja kopīgi ar Komisiju ir atbildīga par vietējās administrācijas atbalsta instrumentu, kura ietvaros kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu politiķi un uzņēmēji dodas izpētes vizītēs;

44.

vēlētos, lai Komisija lielākā mērā sekmētu un veicinātu pieredzes apmaiņu starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām un nepieļautu, ka šajā apmaiņā dominē dalībvalstu un paplašināšanās procesa valstu centrālais valsts pārvaldes līmenis;

45.

secina, ka gadu gaitā sadarbība ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām paplašināšanās procesa valstīs un kaimiņattiecību politikas valstīs ir kļuvusi arvien profesionālāka, un uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai finanšu instrumenti arī turpmāk veicinātu šo tendenci un to pastiprinātu;

46.

uzskata, ka, it sevišķi paplašināšanās procesa valstīs un kaimiņattiecību politikas valstīs, vajadzētu izmantot atbilstīgus instrumentus un rādītājus, kas nodrošinātu skaidrāku saikni starp palīdzības piešķiršanu un reālajiem no tās izmantošanas gūtajiem rezultātiem tādās jomās kā decentralizācija un daudzlīmeņu pārvaldība, un tādējādi arī vietējo un reģionālo pašvaldību ietekme attiecīgajos lēmumpieņemšanas līmeņos;

47.

aicina Komisiju nodrošināt, lai daļa līdzekļu tiktu iezīmēti konkrēti vietējo un reģionālo pašvaldību veiktspējas stiprināšanai un attīstīšanai paplašināšanās procesa valstīs, kā arī zināšanu un prasmju attīstībai. Vietējās un reģionālās pašvaldības nevajadzētu uzskatīt par pasīvām saņēmējām un izturēties pret tām šādā veidā, bet gan tās jāuztver kā proaktīvas dalībnieces, kurām ir laba izpratne par vajadzībām, priekšnosacījumiem un reālistiskiem mērķiem;

48.

uzskata: ja vietējās un reģionālās pašvaldības ieguldīs lielākus pūliņus veiktspējas attīstīšanā (kas nepieciešama ciešākai sadarbībai, lai varētu izmantot IPA līdzekļus), tad tās varēs gūt praktisku pieredzi pirms pievienošanās Eiropas Savienībai. Līdzekļus varētu izmantot, piemēram, lai rosinātu šos dalībniekus izstrādāt projektu idejas un sniegtu viņiem atbalstu šai procesā. Daudzās valstīs IPA līdzekļu decentralizēta pārvaldība ir izrādījusies pozitīva pieredze;

49.

norāda, ka viena no problēmām, ar kuru saskaras IPA līdzekļu izmantošanā, ir korupcija, un šai sakarā atbalsts būtu jāsniedz visiem līmeņiem — vietējam, reģionālajam un valsts līmenim. Būtiska nozīme nepieciešamo zināšanu iegūšanā un atbildības nodrošināšanā ir pastāvīgai un stingrai uzraudzības sistēmai un atbalstam tādiem sabiedrības interešu ievērošanas uzraugiem (“sargsuņiem”) kā pilsoniskās sabiedrības organizācijām, plašsaziņas līdzekļiem un arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

50.

uzskata: ja IPA finansējumu ciešāk sasaistītu ar vietējā un reģionālajā līmenī attīstības jomā notiekošo darbu, tiktu stiprināts ilgtspējīgas daudzlīmeņu pārvaldības un funkcionējošas decentralizācijas pamats. Iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības programmu un projektu izstrādē, lēmumu pieņemšanas procesā un uzraudzībā un kontrolē, tiks likti pamati attīstības darba turpināšanai arī bez ārēja finansējuma;

51.

norāda, ka daudzās Rietumbalkānu valstīs notiek plašas sabiedrības reformas, kuras varētu stiprināt un paātrināt, ja vietējā un reģionālā līmeņa politiķi vairāk sadarbotos. Daudzos gadījumos vietējā un reģionālajā līmenī nepietiek administratīvo, finanšu un personāla resursu, lai pārvaldītu IPA. Nepieciešamie resursi un veiktspēja ir centrālajam valsts pārvaldes līmenim, un tādējādi vēl vairāk tiek stiprināta jau tā centralizētā sistēma un kavēta mazākumtautību un vietējā un reģionālā līmeņa politisko dalībnieku ciešāka iesaiste;

52.

secina, ka gadījumos, kad tiek uzspiesta kompetenču decentralizācija, kuru nepapildina arī finanšu resursu decentralizācija, decentralizācijas reformas pārāk bieži apstājas vietējā un reģionālā līmeņa nepietiekamās veiktspējas dēļ. Ar IPA palīdzību ES var paātrināt nepieciešamos paralēlos procesus un saglabāt līdzsvaru starp atbildību un resursiem;

53.

atzīmē, ka Partnerības instruments aptver Ķīnu, Brazīliju, Dienvidāfrikas Republiku, Krieviju un citas valstis, un tā galvenais mērķis ir attīstīt un veicināt tirdzniecību un kontaktus starp šīm valstīm un Eiropas Savienību. Instrumenta darbības jomā ietilpst tādi jautājumi kā klimata pārmaiņas, vide un tirdzniecība;

54.

vēlas vērst uzmanību uz faktu, ka statistika par valsts vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju neatspoguļo nabadzīgu reģionu pastāvēšanu. Valstīs ar spēcīgu ekonomiku mazāk labvēlīgos apstākļos esošajiem reģioniem nav pieejams citāda veida atbalsts kā vien partnerības instrumenta ietvaros piedāvātais. Tādēļ Komiteja ierosina pievērst uzmanību reģionālām atšķirībām, piemēram, ienākumu sadalījumam un nabadzības līmenim teritoriālajā griezumā. Komisijai ar attiecīgajām valstīm vajadzētu īstenot dialogu par visaptverošas un vispārējas attīstības nozīmi un pieprasīt tādu centienu īstenošanu, kuri veicinātu reģionālo kohēziju, lai attiecīgā valsts spētu izmantot ES finansiālo atbalstu;

55.

norāda, ka instruments būtu jāizmanto arī sociālās drošības sistēmu izveidei, labklājības sistēmas vispārējai reformēšanai un līdzekļu piešķiršanai nolūkā stiprināt vietējā un reģionālā līmeņa iestādes, kā arī būtu jārūpējas par to, lai šis instruments minētajās valstīs veicinātu partnerību izveidi un demokrātisku attīstību.