28.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 188/40

—

ņemot vērā 2010. gada 18. maija rezolūciju par ES attīstības politikas saskaņotību un jēdzienu “oficiāla attīstības palīdzība plus” (1),

—

ņemot vērā 2008. gada 13. marta rezolūciju par Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondu (2),

—

ņemot vērā klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu, ko Parlaments pieņēma 2008. gada 17. decembrī,

—

ņemot vērā 2004. gada 1. aprīļa rezolūciju par Pasaules Bankas pasūtīto ieguves rūpniecības nozaru darbības pārskatu (3),

—

ņemot vērā 2010. gada Pasaules attīstības ziņojumu “Attīstība un klimata pārmaiņas”,

—

ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.

tā kā modernu enerģētikas jomas pakalpojumu pieejamība ir priekšnoteikums nabadzības novēršanai un ekonomikas attīstībai un tā kā tiesības izmantot enerģiju nozīmē to, ka energoapgādes pakalpojumiem jābūt uzticamiem, par pieņemamu cenu, jo īpaši nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, un visur vienādi pieejamiem, lai novērstu atšķirības starp pilsētu un lauku teritorijām;

B.

tā kā patlaban elektrība nav pieejama aptuveni 1,5 miljardiem cilvēku, no kuriem 80 % dzīvo Subsahāras Āfrikā un Dienvidāzijā, galvenokārt lauku apvidos, un tā kā gandrīz 2,4 miljardi cilvēku ēdiena gatavošanai un apkurei joprojām izmanto tradicionālos biomasas kurināmā veidus, kuri izraisa nopietnas veselības problēmas un katru gadu 1,9 miljonu iedzīvotāju nāvi iekštelpu piesārņojuma dēļ, kā arī kaitējumu videi neilgtspējīgas dabas resursu izmantošanas dēļ (4);

C.

tā kā parastās lauku apvidu elektrifikācijas programmas, ko finansē Pasaules Banka, kopumā nav sasniegušas lauku apvidu nabadzīgos iedzīvotājus un tā kā ilgtspējīgas ārpustīkla tehnoloģijas var būt īpaši piemērotas elektrības nodrošināšanai lauku reģionos to decentralizētā izvietojuma dēļ;

D.

tā kā saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras 2008. gada Pasaules enerģētikas pārskata prognozi pasaules primārās enerģijas pieprasījums līdz 2030. gadam palielināsies par 45 % un valstis, kas nav ESAO dalībvalstis, veidos 87 % no šī palielinājuma to straujās ekonomikas attīstības dēļ; tā kā saskaņā ar minēto prognozi ir paredzams, ka šis straujais enerģijas pieprasījuma palielinājums valstīs, kas nav ESAO dalībvalstis, izraisīs aptuveni 97 % papildu CO2 emisiju;

E.

tā kā Pasaules Banka pašreiz gatavo jaunu enerģētikas stratēģiju, kuru plānots pabeigt -2011. gada vidū un kurā paredzēta daudzu ieinteresēto personu līdzdalība, turklāt galvenā uzmanība pievērsta efektīvai un pieejamai tīras enerģijas apgādei, lai novērstu nabadzību un sekmētu ekonomisko izaugsmi;

F.

tā kā Pasaules Banka 2008. gadā apņēmās līdz 2011. gadam pusi no saviem ieguldījumiem enerģētikā veikt “zemu oglekļa emisiju” projektos (5);

G.

tā kā kopš 1990. gada daudzpusējo attīstības banku nodrošinātais finansējums privātajam sektoram ir palielinājies desmitkārtīgi; tā kā šis pieaugums ir bijis īpaši liels Pasaules Finanšu korporācijā (IFC), kura ir Pasaules Bankas privātā sektora finansējuma institūcija un kuras kopējais aizdevumu un ieguldījumu apmērs laikā no 2003. līdz 2008. gadam gandrīz divkāršojās;

1.

atzinīgi vērtē minēto stratēģiju un atgādina, ka tajā jo īpaši jāpievērš uzmanība tam, kā enerģētikas pakalpojumu pieejamība var palīdzēt cilvēkiem izkļūt no nabadzības, vienlaikus sekmējot pārorientāciju uz videi draudzīgu enerģētikas attīstības virzienu; prasa, lai Pasaules Banka īstenotu tādu pieeju privātā sektora attīstībai, ar kuru nodrošina maksimālo iespējamo ieguvumu nabadzīgajiem iedzīvotājiem, vienlaikus risinot ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumus; uzsver, ka vides un sociālie faktori gan valstu, gan vietējo pašvaldību līmenī ir jāņem vērā, veicot visaptverošu energoapgādes iespēju izmaksu un ieguvumu analīzi;

2.

atzīmē, ka aizdevumi fosilā kurināmā projektiem joprojām veido nozīmīgāko daļu no Pasaules Bankas kopējā enerģētikas jomas aizdevumu apmēra, neraugoties uz to, ka nesen palielinājās aizdevumi atjaunojamo enerģijas avotu un energoefektivitātes palielināšanas projektiem; norāda, ka ieguldījumi fosilā kurināmā projektos tiek īstenoti arī ar finanšu starpnieku palīdzību un ka to Pasaules Banka nav ņēmusi vērā savos ikgadējos enerģētikas nozares pārskatos; pauž bažas par to, ka Pasaules Banka turpina veikt būtiskus ieguldījumus termoelektrocentrālēs, tādējādi liekot jaunattīstības valstīm izmantot akmeņogļu ražotu enerģiju vēl vairākas desmitgades;

3.

ņemot vērā G-20 vadītāja 2009. gada septembrī Pitsburgā pausto apņemšanos, ko no jauna apliecināja 2010. gada jūnijā Toronto, atzinīgi vērtē Pasaules Bankas stratēģisko mērķi līdz 2015. gadam izbeigt aizdevumu izsniegšanu fosilā kurināmā projektiem;

4.

aicina Pasaules Banku par prioritāru uzskatīt maza apmēra un vietēja līmeņa enerģijas pieejamības sekmēšanu, jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs Āfrikā un Āzijā;

5.

pauž bažas par to, ka Pasaules Banka uzskata lielās hidroelektrostacijās ražotu un no biodegvielas ražotu enerģiju par tīru enerģiju; jo īpaši norāda uz ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas brīdinājumiem par to, ka biodegvielas ražošana apdraud pārtikas apgādi;

6.

aicina Pasaules Banku ieņemt vadošo lomu inovatīvu normu un standartu izstrādē un īstenošanā, lai aizsargātu kopienu tiesības un nodrošinātu, ka tās gūst pieeju un priekšrocības, kas saistītas ar enerģētikas nozares attīstību energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas jomā;

7.

ar bažām norāda, ka liela tā daudzpusējā finansējuma daļa, ko sniedz finanšu starpniekiem, netiek pietiekami pārraudzīta; uzsver, ka ir jānosaka skaidras prasības, kurām finanšu starpniekiem ir jāatbilst, lai tie būtu tiesīgi saņemt daudzpusējo finansējumu; uzskata, ka šīs prasības ietver skaidrus attīstības mērķus (neskarot finansiālo stāvokli), kā arī vērā ņemamus sociālos un vides drošības pasākumus, kādus paredz starptautiski protokoli un nolīgumi;

8.

uzsver, ka ir svarīgi internalizēt ar klimata pārmaiņām saistītās izmaksas; aicina uzskaites procesā izmantot vides dzīves cikla izmaksu aprēķināšanas pieeju, lai efektīvi novērtētu pieejamās enerģijas apgādes alternatīvas;

9.

uzsver nepieciešamību dažādot enerģijas apgādes risinājumus, ņemot vērā problēmas, kuras izraisa pārmērīga paļaušanās uz vienu enerģijas avotu, piemēram, enerģijas ražošanai paredzētu importētu fosilo kurināmo vai hidroelektrostacijām (kuru gadījumā pēc ilgstošiem sausuma periodiem ūdens krātuves ir tukšas un tas būtiski samazina elektroenerģijas ražošanas iespējas); prasa, lai Pasaules Banka palielinātu ieguldījumus atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas un energoefektivitātes projektos, bet atturētos no ieguldījumiem liela apjoma hidroelektrostaciju projektos, kuru negatīvā ietekme uz sociālo un vides jomu, tostarp dēļ siltumnīcefekta gāzu emisijas no krātuvēm, ir pienācīgi jānovērtē pirms finansējuma piešķiršanas; uzsver, ka mazu hidroelektrostaciju aizsprosti ir ilgtspējīgāks un ekonomiski dzīvotspējīgāks risinājums nekā lielas hidroelektrostacijas;

10.

pauž nožēlu, ka Pasaules Banka galvenokārt atbalsta liela apmēra un uz eksportu orientētu energoapgādes modeli, nevis maza apmēra decentralizētus energoapgādes projektus, kuri bieži vien ir vairāk piemēroti un efektīvāki lauku apvidu iedzīvotāju pamatvajadzību apmierināšanai; prasa, lai Pasaules Banka atbalstītu alternatīvus, maza apmēra decentralizētus energoapgādes projektus, kuros ņem vērā vietējo kopienu vajadzības un dažādu valstu ekonomikas situāciju, un noteiktu īpašus mērķus un uzraudzības pamatnostādnes nolūkā nodrošināt, lai no aizdevumiem energoapgādes projektiem gūtu labumu nabadzīgie iedzīvotāji;

11.

uzskata, ka labākais, kā panākt kompromisu minētajā jomā, ir izvērtēt apgādes drošību, ietekmi uz veselību un vidi, ekonomisko ietekmi uz vietējām kopienām, kā arī valsts un vietējā līmenī nepieciešamu tehnoloģiju izstrādi un nodošanu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu tehnoloģiju un atjaunojamo enerģijas avotu pieejamību;

12.

uzsver nepieciešamību izstrādāt pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas noteikumus, ar ko varētu nodrošināt maksimālo iespējamo pārredzamību; uzstāj, lai Pasaules Banka pirms finansējuma piešķiršanas skaidri noteiktu un publiski izziņotu īpašos ieguvumus no attīstības projektiem; pauž bažas par to, ka Pasaules Finanšu korporācijas darbības standartu sistēmā nav atzīts brīvas, iepriekšējas un uz informāciju balstītas piekrišanas princips, kas paredzēts ANO deklarācijā par pamatiedzīvotāju tiesībām;

13.

aicina Pasaules Banku tās enerģētikas stratēģiju virzīt tā, lai padarītu ilgtspējīgu tehnoloģiju projektus komerciāli izdevīgus un konkurētspējīgus, izmantojot inovatīvu finansēšanas sistēmu un institucionālas attīstības programmas nolūkā sekmēt energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju kā dzīvotspējīgu un pievilcīgu iespēju;

14.

atzīmē, ka tīru tehnoloģiju attīstība nabadzīgajās valstīs ir saistīta ar tehnoloģiju nodošanu un tādēļ ir jānosaka būtiskākie šķēršļi “zaļo” tehnoloģiju izplatībai jaunattīstības valstīs, lai spētu risināt ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas, un jāapsver jaunas iespējas intelektuālā īpašuma tiesību jomā;

15.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Pasaules Bankai, Padomei un Komisijai.