28.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 188/7

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.

tā kā maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuru skaits ES sasniedz 23 miljonus, un kas veido aptuveni 99 % no visiem uzņēmumiem un nodrošina 100 miljonus darba vietu, ir būtiska loma ekonomikas izaugsmes, sociālās kohēzijas un darbavietu izveides veicināšanā, un tie ir nozīmīgs jauninājumu avots, kā arī sniedz svarīgu ieguldījumu nodarbinātības līmeņa noturēšanā un palielināšanā;

B.

tā kā MVU ierobežotās iespējas piekļūt finansējumam ir būtisks šķērslis to izveidei un izaugsmei un tā kā pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze ir šo problēmu tikai saasinājusi;

C.

tā kā Eiropas finanšu tirgi daudzās jomās pašlaik nav spējīgi nodrošināt MVU ar pietiekamiem finanšu līdzekļiem dažādu iemeslu dēļ, pat ja tradicionālie MVU kreditēšanas veidi pašreizējās krīzes laikā ir saglabājuši diezgan lielu stabilitāti; tā kā ir jācenšas izslēgt jebkuru iespēju, ka banku gatavība finansēt MVU samazinātos, ņemot vērā pašreizējās banku starptautisko tiesību aktu reformas un to īstenošanu Eiropā;

D.

tā kā Eiropas MVU sektors ir ļoti neviendabīgs un to veido daudzi mikrouzņēmumi, ģimenes uzņēmumi, kas veiksmīgi darbojas tradicionālajos sektoros, aizvien lielāks skaits nesen dibinātu uzņēmumu, kā arī ātri augoši augsto tehnoloģiju uzņēmumi un uzņēmumi, kuros ir ļoti augsts inovāciju līmenis; tā kā visiem dažādajiem uzņēmējdarbības modeļiem ir atšķirīgas problēmas, un tādēļ arī atšķirīgas vajadzības saistībā ar finansējuma pieejamību; tā kā MVU ar lielu aizņemto līdzekļu īpatsvaru (liela apjoma aizņēmuma finansēšanu) ir daudz neaizsargātāki krīzes gadījumā vai tad, ja viņu riskantākie projekti nonāk grūtībās;

E.

tā kā banku sektors, kas aizvien jutīgāk attiecas pret risku un kapitālu, piemēro stingrākus kreditēšanas nosacījumus, tostarp lielākas garantijas prasības un riska prēmijas, un tā kā bankas aizvien negribīgāk piešķir tradicionālos aizdevumus, lai finansētu riskantākus uzņēmējdarbības projektus, kas saistīti ar jaundibinātiem uzņēmumiem, inovatīviem produktiem un pat uzņēmumu pārņemšanu;

F.

tā kā uzņēmumiem, kuros ir ļoti augsts inovāciju līmenis, un ātri augošiem uzņēmumiem ir būtiska nozīme Eiropas ekonomikas turpmākajai konkurētspējai un darba vietu radīšanai, jo īpaši tirgos, kas veicina pāreju uz efektīvas resursu izmantošanas ekonomiku;

G.

tā kā statistika norāda, ka Eiropas MVU joprojām retāk nekā, piemēram, ASV MVU apsvērtu finansējumu no pašu kapitāla;

H.

tā kā daudzus finanšu starpniekus Eiropas un nacionālā līmenī kavē administratīvais slogs, kuru rada sarežģītie Eiropas finanšu noteikumi un finansēšanas programmu politikas un darbības vadlīnijas;

I.

tā kā Eiropas iestādēm ir jāizvērtē un jāpārskata spēkā esošie instrumenti MVU finansēšanas atbalstīšanai, domājot par nākamo plānošanas periodu nākamās daudzgadu finanšu shēmas kontekstā,

1.

atzīmē, ka ārējā finansējuma ziņā daudzi MVU joprojām galvenokārt paļaujas uz kredītiem un aizdevumiem; pauž bažas, ka banku sektors, kas aizvien jutīgāk attiecas pret risku un kapitālu, pieprasa lielākas garantijas un augstākas riska prēmijas, kas šajā ļoti lielajā ekonomikas sektorā izraisa finansējuma trūkumu un uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespēju neizmantošanu; tomēr uzskata, ka kredītu un aizdevumu garantiju shēmām ir izšķirīga nozīme izaugsmes un darba vietu potenciāla izmantošanā, ko sniedz MVU; uzskata, ka jāizmanto esošās programmas nacionālā un ES līmenī un atbalsta EIB lielo nozīmi MVU kreditēšanā;

2.

norāda, ka augstākajās pašu kapitāla prasībās bankām, kuras ierosināja Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, ir jāņem vērā MVU intereses;

3.

atzinīgi vērtē jauna ES nodarbinātības mikrofinansēšanas instrumenta (“progresa mikrofinansēšanas instrumenta”) izveidi, kas paplašina iespējas tiem, kuri vēlas Eiropā uzsākt uzņēmējdarbību; norāda, ka attiecībā uz mikrokredītiem Eiropas Savienībā pastāv tirgus pieprasījuma un piedāvājuma starpība; atzīst, ka mikrokredītu sniedzējiem ir vajadzīgs atbalsts, jo ar finansiāla atbalsta palīdzību šī darbība kļūtu ilgtspējīga un instruments spētu apmierināt mikrokredītu ņēmēju arvien augošo pieprasījumu; uzsver, ka Savienībai jāatbalsta mazās investīcijas, jāpaver mikrouzņēmumiem izaugsmes iespējas un jo īpaši jāatbalsta tādas grupas — piemēram, jaunie uzņēmēji —, kurām ir grūti savām uzņēmējdarbības idejām atrast aizdevumu iespējas;

4.

pauž stingru atbalstu garantijas instrumentu īstenošanas turpināšanai saskaņā ar Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (CIP), Septītās pamatprogrammas Riska dalīšanas finanšu mehānismu (RSFF).un struktūrfondiem (JEREMIE), lai stiprinātu MVU kreditēšanu, un saskaņā ar JASMINE iniciatīvu atbalstītu mikrofinansēšanas iestādes; norāda, ka to atbilstīgu īstenošanu pašlaik kavē pārlieku sarežģītās administratīvās procedūras; prasa, lai Komisija atvieglotu struktūrfondu izmantošanu saistībā ar MVU finansēšanas instrumentiem, īpaši, lai finansētu apgrozības fondus garantijas shēmām, vienlaikus izvairoties no tādu struktūru radīšanas, kuras dublētu pastāvošās shēmas, piemēram, dalībvalstu līmenī;

5.

uzskata, ka nav pietiekams finansējums tieši CIP un ka ir jāizvērtē šīs programmas darbības joma; aicina Komisiju un dalībvalstis nākamajā daudzgadu finanšu shēmā paredzēt daudz efektīvāku inovatīvu finanšu instrumentu finansējumu;

6.

aicina ievērojami palielināt inovatīvu finanšu instrumentu finansējumu no ES budžeta, lai gādātu par MVU finansēšanas vajadzībām, un, ņemot vērā stratēģiju “Eiropa 2020” un starpnozaru pamatiniciatīvas, mudina īstenot kopīgus instrumentus ar EIB grupu, jo īpaši ar riska sadales shēmu starpniecību; aicina turpmāk veidot elastīgākas programmas, lai izvairītos no nepiemērotiem vienveidīgiem risinājumiem;

7.

uzsver jaundibinātu uzņēmumu un inovatīvo uzņēmumu vajadzību ērtāk piekļūt kapitāla un kvazikapitāla finanšu instrumentiem, kurus tirgus vēl nepiedāvā pietiekamā apjomā; aicina Komisiju nākamajā programmu paaudzē vairāk uzsvērt parāda un pašu kapitāla (mezanīna) kombinētos finanšu instrumentus un atbalstīt tos ar riska dalīšanas līdzekļiem un mehānismiem;

8.

piebilst, ka uzņēmumiem, kuros ir ļoti augsts inovāciju līmenis, un ātri augošiem uzņēmumiem ir nepieciešama piekļuve plašākam Eiropas riska kapitālam un obligāciju tirgiem, mudina Komisiju uzņemties iniciatīvu šķēršļu likvidēšanai Eiropas riska kapitāla un obligāciju tirgu attīstībā, paplašināt riska sadales shēmas ieguldījumiem pašu kapitālā, atbalstīt uzņēmumu kopējo obligāciju emitēšanu un mudināt dalībvalstis atbalstīt uzņēmējdarbības mecenātu darbības, paredzot nodokļu stimulus ieguldītājiem;

9.

atzīmē, ka pašreizējo MVU finansēšanas struktūru daudzās Eiropas valstīs gan pieprasījuma, gan piedāvājuma ziņā spēcīgi ietekmē nodokļu un atbalsta sistēmas, kuras sniedz stiprus stimulus aizņēmuma finansēšanai, bet liek šķēršļus finansējumam no pašu kapitāla; aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu, lai palielinātu informētību par problēmām, kuras rada reglamentējošo noteikumu nepareizi stimuli, un mudina dalībvalstis veikt vajadzīgās reformas;

10.

pauž bažas par ES finanšu noteikumu un Eiropas finanšu instrumentu vadlīniju sarežģītību, jo īpaši gadījumos, kad Eiropas fondi un programmas tiek izmantoti atsevišķu uzņēmumu atbalstam, piešķirot relatīvi nelielu finansējuma apjomu; uzskata, ka laiks un nauda, kas patērēti, lai panāktu atbilstību šiem noteikumiem, ir pilnīgi nesamērīgi ar finansējuma gala saņēmēja ieguvumiem; aicina uzlabot pārvaldi, administratīvo un ziņošanas efektivitāti, kā arī rentabilitāti saistībā ar inovatīviem finanšu instrumentiem; pieprasa, lai administratīvais slogs neatturētu vai nekavētu bankas, starpniekus un saņēmējus izmantot programmas un līdzekļus; prasa, lai Komisija ierosinātu vienkāršākus un lētākus noteikumus un vadlīnijas, jo īpaši programmās, kuras paredzētas MVU maza apjoma finansēšanai kā garantiju un mezanīna vai kapitāla instrumenti;

11.

atzinīgi vērtē 2010. gada MVU finansēšanas foruma izveidi un mudina Komisiju turpināt sadarbības uzlabošanu ar dalībvalstu attīstības bankām un komercbankām, lai apkopotu pieredzi, apmainītos ar paraugpraksi, attīstītu sinerģiju un atrastu veidus kā vienkāršot un uzlabot ES MVU finansēšanas programmas;

12.

norāda, ka pašlaik MVU finansiālā atbalsta pasākumi tiek iekļauti daudzās un dažādās ES programmās, piemēram, CIP, struktūrfodos (JEREMIE), Septītajā pamatprogrammā un citos, un atzīmē to saskaņotības trūkumu; aicina Komisiju panākt lielāku saskaņotību starp dažādām programmām, kuras nodrošina garantijas, un labu līdzsvaru starp dalībvalstu un ES shēmām, kuras atbalsta inovāciju finansēšanu vai riska kapitāla nodrošināšanu MVU; mudina Komisiju izveidot vienas pieturas aģentūru dažādiem ES finansēšanas instrumentiem, kuru mērķis ir MVU;

13.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.