Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Eiropas Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām”

COM(2011) 789 final – 2011/0372 (COD)

2012/C 181/30

Ziņotājs: ADAMS kgs

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punktu 2011. gada 23. novembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Eiropas Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām”

COM(2011) 789 final – 2011/0372 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 14. martā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 479. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 28. un 29. martā (28. marta sēdē), ar 151 balsi par, 3 balsīm pret un 16 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   EESK atzīst nepieciešamību ievākt precīzus un visaptverošus datus, lai palīdzētu Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ievērot klimata pārmaiņu mazināšanas saistības un īstenot Klimata un enerģētikas tiesību aktu paketi, un Komiteja atbalsta iniciatīvas šajā jomā. Regulas mērķis ir stiprināt šo procesu.

1.2   Papildus 4. punktā minētajiem detalizētajiem ieteikumiem EESK vēlas uzsvērt, ka datu vākšanā jānodrošina proporcionalitāte un pastāvīgi jāpievēršas tam, lai rezultātus izmantotu klimata politikas mērķu sasniegšanai un turpinātu sabiedrības izglītošanu enerģētikas jautājumos.

2.   Ievads

2.1   Jaunā regula ir instruments, kas nodrošina juridisko pamatu, lai īstenotu 2009. gada Klimata un enerģētikas tiesību aktu paketē noteiktās pārskatītās ES saistības monitoringa jomā, kā arī savlaicīgi un precīzi uzraudzītu progresu minēto un starptautisko saistību īstenošanā. Lai arī ES rada tikai apmēram 11 % no CO2 emisiju apjoma pasaulē, tās stratēģiskās saistības un pasākumus, kuru mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un efektīvāka resursu izmantošana, var uzskatīt par pozitīvu un būtisku ieguldījumu starptautiskajos pasākumu īstenošanas mehānismos. To mērķis ir panākt, lai zemeslodes virsmas ikgadējais vidējais temperatūras pieaugums nepārsniegtu 2 °C, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni (uz 2020. gadu ir izvirzīti šādi mērķi: salīdzinājumā ar 1990. gadu par 20 % samazināt CO2 emisijas, par 20 % palielināt atjaunīgo enerģiju īpatsvaru un par 20 % uzlabot energoefektivitāti).

2.2   Tā kā mainās zemes enerģijas līdzsvars, klimata pārmaiņas pasaulē kļūst aizvien jūtamākas. Siltumnīcefekta gāzu atrašanās zemes atmosfērā, ņemot vērā to spēju absorbēt un radīt infrasarkano starojumu, ievērojami ietekmē temperatūru. Pēc ūdens iztvaikošanas galvenā siltumnīcefekta gāze ir oglekļa dioksīds (CO2); liela nozīme ir arī metānam un ozonam.

2.3   Pēdējos 250 gados, sadegot izrakteņu kurināmajam, atmosfērā CO2 apjoms ir palielinājies no 280ppm uz 390ppm. Lai arī dabīgo CO2 avotu ir daudz vairāk nekā cilvēka radīto, iepriekš šo avotu ietekmi līdzsvaroja oglekļa piesaistītāji, piemēram, CO2 fotosintēze augos un planktonā. Šo līdzsvaru izjauca cilvēka radītas siltumnīcefekta gāzes un mežu izciršana.

2.4   Ir ļoti daudz zinātnisku datu par klimata pārmaiņām, kas jau ievērojamā mērā ir negatīvi ietekmējušas ekonomiku, sociālo jomu un vidi. Prognozes, pamatojoties uz dažiem modeļiem, norāda uz nopietnu ietekmi nākotnē — jūras līmeņa celšanos, pārtukšnešošanos, bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata traucējumiem. Principā pastāv vienošanās, ka novēršana ir labāks (un lētāks) pasākums nekā seku mazināšana un pielāgošanās. Tomēr prasības sekmēt ekonomikas izaugsmi, vēl joprojām esošā atkarība no izrakteņu kurināmā kā pasaulē nozīmīgākā enerģijas avota un zemeslodes iedzīvotāju skaita straujais pieaugums ir to faktoru vidū, kas līdz šim ir traucējuši sasniegt politisku vienošanos par to, kā īstenot efektīvu mehānismu cilvēka radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai.

2.5   Jānorāda, ka 1992. gadā Riodežaneiro Zemes samitā tika noslēgts starptautisks līgums, proti, ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kuras mērķis ir stabilizēt siltumnīcefekta gāzu emisiju koncentrāciju atmosfērā. Ņemot vērā šo līgumu, Eiropas Savienība 1993. gadā izveidoja mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam (1). Ar UNFCCC saistītā 1997. gada Kioto protokola mērķis bija siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošana, un dokumentā tika atspoguļotas atšķirības starp valstīm, labklājības līmeni un spēju īstenot samazināšanas pasākumus. Ņemot vērā šo iniciatīvu, ES 2004. gadā uzlaboja savus mehānismus siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam (2) un izstrādāja vairākas zemu oglekļa emisiju stratēģijas (3), no kurām nesenākā ir “Enerģētikas ceļvedis 2050” (4). Progress to saistību izpildē, kuras noteiktas būtiskos starptautiskos nolīgumos, vēl joprojām ir lēns, bet šī regula Eiropas Savienībai nodrošinās nepieciešamo monitoringa sistēmu, lai atbalstītu virzību uz valstu, ES un starptautiskajā līmenī noteikto saistību izpildi.

3.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

3.1   Regulas mērķis ir palīdzēt Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ievērot klimata pārmaiņu mazināšanas saistības un īstenot Klimata un enerģētikas tiesību aktu paketi. Tā uzlabos daudzus datu vākšanas aspektus un nodrošinās starptautisko monitoringa un ziņošanas pienākumu izpildi, tostarp ziņošanu par attīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnisko atbalstu. Turklāt, pateicoties regulai, varēs izstrādāt jaunus instrumentus klimata pārmaiņu seku mazināšanai un jaunus pielāgošanās instrumentus, un tā nodrošinās juridisku pamatu turpmāko ziņošanas prasību un vadlīniju izpildei.

3.2   Regula attiecas uz UNFCCC un Kioto protokolā paredzēto ziņošanu par septiņu veidu siltumnīcefekta gāzēm, ko rada visas jomas (enerģētika, rūpniecība, zemes izmantojums, izmaiņas zemes izmantojumā un mežsaimniecība (LULUCF), atkritumi, lauksaimniecība utt.). UNFCCC 2009. un 2010. gada konferencēs tika panākta vienošanās uzlabot ziņošanu, lai ES un citi dalībnieki varētu pildīt savas saistības sniegt finansiālu, tehnoloģisku un veiktspējas uzlabošanas atbalstu jaunattīstības valstīm.

3.3   Jaunās regulas mērķis ir īstenot Lēmumā par kopīgiem centieniem un pārskatītajā ES ETS direktīvā noteiktās monitoringa un ziņošanas prasības, izveidojot pārskatīšanas un atbilstības ciklu saskaņā ar Lēmumu par kopīgiem centieniem un šajā ciklā iekļaujot prasību ziņot par emisijas kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izmantošanu, kā noteikts ETS direktīvā. Turklāt, īstenojot direktīvu, tiks paplašināta pašreizējā ziņošanas un monitoringa sistēma, lai varētu pildīt turpmākajos ES tiesību aktos un starptautiskajos līgumos noteiktās saistības, jo ar direktīvu tiks izveidots pamats monitoringam un ziņošanai par emisijām no jūras transporta, par tādu aviācijas ietekmi uz pasaules klimatu, kas nav saistīta ar CO2, par LULUCF un pielāgošanās pasākumiem.

3.4   Kopumā tiek paplašināta ES ziņošana par jaunattīstības valstīm piešķirto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu, uzlabota ziņošanas atbilstība citiem ES tiesību aktiem, kas attiecas uz gaisa piesārņotājvielām, un, pamatojoties uz iepriekšējo īstenošanas pieredzi, tiek paplašināta ziņošana par aktuālajām emisijām, prognozēm, politikām un pasākumiem.

3.5   Turklāt ar jauno regulu tiek nodrošināts pamats ziņošanai par ES ETS izsolēs iegūto ienākumu izmantošanu, tādējādi nodrošinot pārredzamību un uzraugot, kā tiek īstenots nodoms vismaz pusi no izsolēs iegūtajiem gada ienākumiem izmantot pasākumiem, kuru mērķis ir cīņa pret klimata pārmaiņām Eiropas Savienībā un trešās valstīs.

3.6   Regula palīdzēs sasniegt mērķi — par 20 % samazināt emisijas —, jo tiks paātrināts ikgadējais pārskatīšanas process un uzlabota tā efektivitāte, kā arī dota iespēja ik gadus noteikt, kādā mērā dalībvalstis ir sasniegušas savus mērķus. Direktīvā ir paredzēta īpaša ziņošana par politikām un pasākumiem, ko dalībvalstis īstenojušas ar ETS saistītās un nesaistītās jomās, un ir izveidots pamats ziņošanai par emisijām no jūras transporta un par tādu aviācijas ietekmi uz pasaules klimatu, kas nav saistīta ar CO2, tādējādi dodot iespēju īstenot efektīvus pasākumus abās šajās jomās.

3.7   Pārskatīšana, kuras mērķis ir aizstāt iepriekšējos tiesību aktus, nav saistīta ar papildu datu vākšanu no MVU vai rūpniecības nozares un attiecas uz ziņošanu valsts līmenī. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem netiek uzlikti nekādi papildu pienākumi.

4.   Vispārīgas un īpašas piezīmes

4.1   Komiteja atbalsta Komisijas viedokli, ka precīzs un visaptverošs monitorings un ziņošana par emisijām un citiem klimata pārmaiņu datiem ir būtiski pasākumi, lai efektīvi īstenotu UNFCCC konvencijā noteiktās starptautiskās saistības un iedibinātu uzticēšanos un sapratni starp pasaules valstīm, kas sniedz ieguldījumu ar klimata pārmaiņām saistīto jautājumu risināšanā.

4.2   Eiropas Savienībā Komisija, saņemot Eiropas Vides aģentūras atbalstu, jau ilgi bijusi atbildīga par monitoringa informācijas ievākšanu no dalībvalstīm un tās iesniegšanu UNFCCC, šo informāciju iekļaujot ES pārskatā par Eiropā radītajām emisijām, un tā ir bijusi atbildīga par tādas informācijas vākšanu, kas nepieciešama, lai uzraudzītu atbilstību ES iekšējiem nolīgumiem par sloga sadali ar klimata pārmaiņām saistīto prasību izpildē. Tāpēc ir būtiski, lai Komisijai būtu pilnvaras pieprasīt nepieciešamo informāciju no dalībvalstīm, pārbaudīt tās precizitāti, savlaicīgumu un atbilstību un īstenot pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību, ja ziņojumi nav apmierinoši.

4.3   Dažādās ziņošanas prasības laika gaitā ir pakāpeniski palielinājušās, un līdz ar to dažkārt ir radusies pārklāšanās, ir vērojami trūkumi un nesaskaņotība. Nesen Enerģētikas un klimata tiesību aktu paketē ir iekļautas jaunas prasības, un var paredzēt, ka drīzumā tiks iekļautas arī citas, piemēram, ziņošana par jūras transporta emisijām. Īpaši svarīgi ir tas, ka būs precīza un savlaicīga uzraudzība un ziņošana par progresu virzībā uz 20 % samazinājuma mērķi, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam.

4.4   Tāpēc Komiteja atbalsta Komisijas viedokli, ka tagad ir pienācis laiks visas prasības konsolidēt vienā jaunā regulā. Tādējādi varēs gan plašāk aptvert emisijas dažās nozīmīgās jomās, gan vienkāršot vispārējo atbilstības kontroles sistēmu, visas prasības konsolidējot vienā monitoringa un ziņošanas sistēmā, kas aptver visas pašreizējās un paredzamās prasības, kuras attiecas uz monitoringu un ziņošanu.

4.5   Komiteja atbalsta ziņošanas sistēmu izveidi (ja tās ir proporcionālas un sniedz priekšrocības) valsts un ES uzskaites sistēmās (5. un 6. pants), jo tas dos iespēju ik gadus novērtēt progresu virzībā uz 2020. gada mērķi un izvērtēt 4. pantā minētās dalībvalstu stratēģijas zema oglekļa emisiju līmeņa attīstībai. Tas ir vislabākais veids, kā proaktīvi ievākt informāciju, lai uzraudzītu progresu un vajadzības gadījumā radītu jaunus stimulus, tādējādi nodrošinot būtiska vidēja termiņa mērķa sasniegšanu.

4.6   Ar regulu ir izveidota visaptveroša sistēma monitoringam un ziņošanai par siltumnīcefekta gāzu emisijām un to samazinājumu visās nozarēs Eiropas Savienībā, un nav šaubu, ka tas ir būtisks elements, kas dos iespēju precīzi novērtēt Eiropas vispārējo ietekmi uz pasaules emisiju līmeni. Komiteja atbalsta ierosināto sistēmas paplašināšanu tā, lai tajā būtu iekļautas arī jūras transporta emisijas (10. pants) un cita veida emisijas, uz kurām monitoringa un ziņošanas prasības līdz šim neattiecās. Komiteja jau iepriekš norādīja (5), ka pauž bažas par 10. apsvērumā izteikto ierosinājumu, proti, ka uz noteiktiem lidojumiem pienākums ziņot par aviācijas radītajām emisijām nebūtu jāattiecina; šādu atbrīvojumu dažreiz var izmantot savtīgos nolūkos, tāpēc Komiteja uzskata, ka šis aspekts ir pastāvīgi jāuzrauga.

4.7   Papildus siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam ir svarīgi uzraudzīt un ziņot arī par to, cik plaši ir pasākumi emisiju vai to ietekmes mazināšanai vai ierobežošanai, kādi ir ieguldījumi šajā jomā un cik lieli ir centieni un ieguldījumi, lai pielāgotos jau esošo klimata pārmaiņu ietekmei. Ir nepieciešama informācija gan par publiskā, gan privātā sektora pasākumiem un ieguldījumiem, un Komiteja pilnībā atbalsta regulas 13.-16. pantā iekļautos priekšlikumus par šiem aspektiem. Tomēr 16. pants ir nedaudz neprecīzs attiecībā uz sniedzamo informāciju par pielāgošanās pasākumiem, un Komiteja uzskata, ka tas ir jāizstrādā detalizētāk. Jānodrošina pienācīgas proporcionālas priekšrocības un jāizvairās no pasākumu dublēšanās.

4.8   Komiteja uzskata, ka centieni jāpieliek, lai veiktu monitoringu un ziņotu arī par ES “oglekļa dioksīda pēdu” citās pasaules daļās jeb ES tirdzniecības un ieguldījumu ietekmi uz citām pasaules daļām. Regulas 17. pants attiecas uz ziņošanu par attīstības palīdzību un tehnoloģiju nodošanu, bet neattiecas uz tirdzniecības vai privātu finansiālu ieguldījumu ietekmi. Komiteja apzinās: UNFCCC paredz, ka citu valstu emisijas (gan attīstīto, gan attīstības valstu emisijas) šīm valstīm jāuzskaita pašām, un saskaņā ar 2010. un 2011. gada nolīgumiem attīstītās valstis, tostarp ES, palīdzēs uzlabot attīstības valstu uzskaites un monitoringa sistēmas. Tā ir lietderīga ievirze, bet principā neattieksies uz jautājumu par ES “oglekļa dioksīda pēdu” citās pasaules daļās. Komiteja aicina Komisiju šiem aspektiem pievērst vairāk uzmanības.

4.9   Turklāt EESK aicina Komisiju un dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai ziņojumos par finansiālo un tehnoloģisko atbalstu iekļautu informāciju par to finansiālo un tehnoloģisko atbalstu, ko sniedz papildus oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP). Šādā veidā varēs gūt vispusīgāku priekšstatu par tās palīdzības apmēriem un lielumu, ko ES sniedz attīstības valstīm, un tādējādi uzlabot politikas veidošanu un palīdzēt noteikt prioritāros atbalsta pasākumus.

4.10   Šajā jomā ir īpaši svarīgi nodrošināt ziņojumos iekļautās informācijas precizitāti un saskaņotību, jo ir būtiski, lai pasaules valstis efektīvi risinātu klimata pārmaiņu jautājumus un būtu nodrošināta katras valsts taisnīga līdzdalība. Būtisks ir arī savlaicīgums, lai var ātri pamanīt novirzes no plāniem un saistībām un īstenot korektīvus pasākumus. Komiteja atbalsta jaunajā regulā noteikto stingrāko disciplīnu un šo aspektu pārskatīšanas procedūras.

4.11   Vairums regulas pantu dalībvalstīm paredz pienākumus sniegt Komisijai noteikta veida informāciju. Komiteja apzinās, ka Komisija, dalībvalstis un Eiropas Vides aģentūra cieši sadarbojas un ka vairums prasību ir izstrādātas sadarbībā un panākot vienošanos starp Komisiju un dalībvalstīm un sadarbojoties ar Eiropas Vides aģentūru, kas ir atbildīga par daudzu detalizētu datu vākšanu un kvalitātes kontroli. Komiteja īpaši atbalsta šo sadarbības pieeju, jo tā ir vislabākā iespēja nodrošināt savlaicīgu precīzas informācijas plūsmu un novērst trūkumus.

4.12   Komiteja norāda, ka tomēr var būt gadījumi, kad dažas dalībvalstis dažus datus vai ziņojumus savlaicīgi neiesniedz. Komiteja atbalsta noteikumus, kas dod iespēju šādos gadījumos aprēķināt trūkstošos datus (9. pants), un Komisijai dotās pilnvaras uzsākt pienākumu neizpildes procedūru gadījumā, ja noteikumus pastāvīgi vai apzināti neievēro.

4.13   Komiteja atbalsta gan to, ka 25. pantā ir īpaši atzīta Eiropas Vides aģentūras loma, gan Komisijas vēlmi turpināt veidot regulāra monitoringa sistēmu, izmantojot izcilos profesionālos un sadarbības tīklus, ko Eiropas Vides aģentūra ir izveidojusi Eiropā. Eiropas Vides aģentūrai ir vajadzīgās profesionālās prasmes un tīkli, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus, un tās neatkarīgos ziņojumus par vides informāciju un tendencēm augstu vērtē pasaulē un uzskata par uzticamiem. Komiteja uzskata, ka Eiropas Vides aģentūrai būtu jāpiešķir vadošā loma šīs regulas īstenošanā, un, jo vairāk Eiropas Vides aģentūru izmantos kā struktūru, kas publicē vai apstiprina savākto informāciju, jo vairāk regulu uzskatīs par neatkarīgu, autoritatīvu un uzticamu dokumentu.

4.14   Turklāt Eiropas Vides aģentūrai ir vislabākās iespējas neformāli veicināt to, ka šīs vai līdzīgas monitoringa un ziņošanas metodes pārņem ES kaimiņvalstis, kas jau sadarbojas ar Eiropas Vides aģentūru, iegūstot neapšaubāmas priekšrocības. Būtu jātiecas uz to, lai Eiropā izveidotu tādu monitoringa sistēmu, ko varētu vispārēji atzīt par modeli vai standartu visā pasaulē.

4.15   Veiktspējas uzlabošana. Lai Eiropā monitoringa un ziņošanas sistēma būtu sekmīga, katrā dalībvalstī jābūt profesionālam personālam, kam ir vajadzīgās prasmes, un profesionāliem tīkliem, lai svarīgāko datu vākšanā ievērotu precizitāti, objektivitāti un tos ievāktu savlaicīgi. Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas un Eiropas Vides aģentūras nodomu atbalstīt un palīdzēt uzturēt dalībvalstu veiktspēju šajā jomā, izmantojot sadarbības tīklus, profesionālus grupu pasākumus un atbalstu attiecīgai apmācībai. Būtu lietderīgi šā uzdevuma izpildei piešķirt īpašu budžetu.

4.16   Komiteja pauž gandarījumu, ka, izstrādājot šo regulu, Komisijas mērķis ir tikai ar nelielām papildu izmaksām ievērojami uzlabot šīs jomas informācijas apjomu un kvalitāti, jo, saskaņojot prasības, radīsies kompensējoši ietaupījumi. Tā kā klimata pārmaiņu jautājumam Eiropā un pasaulē ir būtiska nozīme, ir svarīgi, lai monitorings un ziņošana būtu rūpīgi un uzticami, kā paredzēts regulā. Tomēr pašreiz ir tikpat svarīgi panākt, ka papildu slogs ir pēc iespējas mazāks. Tāpēc Komiteja ar gandarījumu atzīmē, ka, īstenojot regulu, nevajadzētu rasties papildu slogam uzņēmumiem.

4.17   Komiteja aicina datus par valstīm (2. pants) izplatīt attiecīgajos Komisijas ģenerāldirektorātos un Eiropas Ārējās darbības dienesta attiecīgajās nodaļās. Tas rosinās tos, kuri attiecīgajos plānošanas ģenerāldirektorātos un nodaļās nosaka nozaru vai citas prioritātes, plašāk izmantot šo vērtīgo informāciju.

4.18   Ir svarīgi ne tikai apkopot datus, lai valstu un starptautiskajā līmenī uzraudzītu progresu klimata jomā noteikto saistību izpildē, bet ir svarīgi arī turpināt vākt atsevišķus datus, lai varētu novērtēt visu veidu personu un organizāciju ieguldījumu un pasākumus klimata pārmaiņu jautājumu risināšanā, novērtējumu un monitoringu veicot gan pašiem dalībniekiem, gan citiem. Ir ļoti vēlams visas ieviestās vietējās vai individuālās mērīšanas un monitoringa sistēmas saskaņot ar valsts un starptautiskajām mērīšanas un monitoringa sistēmām, lai datus būtu viegli apkopot un sadalīt un lai varētu salīdzināt un novērtēt dažādu politiku ietekmi un dažādu dalībnieku veikto pasākumu ieguldījumu. Lai arī tas nav tiešs regulas mērķis, ir ļoti svarīgi šo prasību pilnībā ņemt vērā valstu un Eiropas monitoringa sistēmu izstrādē, lai visos līmeņos izveidotu pilnībā saskaņotu monitoringa sistēmu.

4.19   Turklāt Komiteja ierosina šajā vērienīgajā datu vākšanas un monitoringa iniciatīvā iesaistīt iedzīvotājus, izmantojot informatīvus un izglītojošus materiālus un ar šiem jautājumiem saistītas praktiskas rīcības programmas. Jāizmanto ikviena iespēja uzlabot izpratni, izskaidrot un uzraudzīt klimata pārmaiņu politikas ietekmi uz Eiropas iedzīvotājiem, un Komiteja turpinās aktīvi darboties šajā jomā.

(1)  Padomes 1993. gada 24. jūnija Lēmums 93/389/EEK.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Lēmums 280/2004/EK.

(3)  COM(2011) 112.

(4)  COM(2011) 885/2.

(5)  OV C 175, 27.7.2007., 47. lpp.