21.6.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 181/150

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Paziņojums par ES politiku un brīvprātīgo darbu: pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšana un veicināšana Eiropas Savienībā””

COM(2011) 568 final

2012/C 181/26

Ziņotājs: TRANTINA kgs

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2011. gada 20. septembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Paziņojums par ES politiku un brīvprātīgo darbu: pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšana un veicināšana Eiropas Savienībā””

COM(2011) 568 final.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 29. februārī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 479. plenārajā sesijā, kas notika. 2012. gada 28. un 29. martā (28. marta sēdē), ar 134 balsīm par, 3 balsīm pret un 11 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

Priekšvārds

Brīvprātīgais darbs ir aktīva pilsoniskuma būtiska sastāvdaļa: tas veido sociālo kapitālu, veicina sociālo kohēziju un solidaritāti, sniedz vērtīgus saimnieciskos labumus sabiedrībai un dod iespēju iedzīvotājiem īstenot savu potenciālu. Brīvprātīgo darbu definē kā visu veidu brīvprātīgo darbību, kuru veic pēc brīvas gribas un izvēlas to darīt, vadoties no personīgās motivācijas un necerot gūt finansiālu labumu  (1) . Ņemot vērā pašreizējo krīzi Eiropā, demogrāfiskās pārmaiņas un ar tām saistītās problēmas, ir jāatzīst, cik brīvprātīgais darbs ir svarīgs iedzīvotājiem, sekmējot sociālo integrāciju, iespēju došanu, prasmju veidošanu un saziņu. Tomēr brīvprātīgais darbs ir stingri jānošķir no algota darba, un brīvprātīgajam darbam nekādā gadījumā nevajadzētu to aizstāt.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) bija pirmā ES iestāde, kura 2006 gadā ierosināja izsludināt Eiropas brīvprātīgā darba gadu, atbalstot EYV 2011 Alliance grupas locekļu centienus. Minēto ierosinājumu atbalstīja arī citas organizācijas. Šī mērķa sasniegšana 2011. gadā ir devusi iespēju sabiedrībā veidot izpratni par brīvprātīgā darba sektora pievienoto vērtību un ir palīdzējusi veicināt brīvprātīgā darba organizāciju efektīvāku darbību vietējā, valsts un Eiropas līmenī. Eiropas gads brīvprātīgam darbam aktīvas pilsonības veicināšanai (2011. gads) devis arī tiešu ieguldījumu, lai brīvprātīgo darbu atzītu par sabiedrības problēmu risināšanas un uzticības veicināšanas iespēju.

1.   Ieteikumi

1.1   Lai radītu efektīvu, ilgtspējīgu vidi brīvprātīgajam darbam, EESK ierosina ES iestādēm un dalībvalstīm īstenot pasākumus ar mērķi valstu un ES tiesību aktos nodrošināt brīvprātīgā darba atzīšanu un sekmēšanu, brīvprātīgo aizsardzību un novērst juridiskos šķēršļus viņu darbībai.

1.2   Tomēr būtu jāizvairās no pārāk aprakstoša vai tāda regulējuma, ar ko ierobežo vai kavē brīvprātīgo darbu un kurā trūkst izpratnes par vietējām tradīcijām brīvprātīgās darbības jomā, un brīvprātīgo organizācijas būtu tieši jāiesaista šādu tiesību aktu izstrādē. Lai gan dažās valstīs tiesiskā regulējuma trūkums nav šķērslis, citās valstīs tas rada apgrūtinājumus brīvprātīgajiem un ar brīvprātīgo darbu saistīto pakalpojumu nodrošinātājiem, un ir arī valstis, kurās ierobežojoša tiesiskā regulējuma dēļ brīvprātīgie nevar pietiekami izmantot brīvprātīgā darba iespējas.

1.3   Eiropas Komisijai būtu jāatbalsta efektīvas, labi organizētas brīvprātīgo kustības infrastruktūras izveide ES līmenī un dalībvalstīs (piemēram, atvieglojumi brīvprātīgās darbības organizācijām, pieņemšana darbā, apmācība, atbalsts, piesakoties finansējuma saņemšanai), kā arī jāuzlabo brīvprātīgajā darbībā iesaistīto organizāciju un centru materiāli tehniskā bāze informācijas sniegšanai, apmācībai, kā arī brīvprātīgo un organizāciju darbības koordinēšanai.

1.4   ES un dalībvalstīm būtu jānodrošina pieejami, droši un stabili nosacījumi brīvprātīgā darba sektora finansēšanai un jāsniedz atbalsts brīvprātīgo organizācijām, lai pielāgotos jaunajiem finansēšanas apstākļiem. EESK arī aicina Eiropas Komisiju palielināt finansiālo atbalstu brīvprātīgajam darbam ES finansētās programmās un struktūrfondos.

1.5   ES iestādēm un dalībvalstīm būtu jāatļauj un jāatbalsta brīvprātīgais darbs kā materiāls ieguldījums līdzfinansēšanā. EESK arī aicina ES iestādes un dalībvalstis nodrošināt to, ka tiesību akti PVN jomā nerada nekādu papildu administratīvo slogu brīvprātīgajā darbībā iesaistītajām organizācijām.

1.6   Lai nākotnē saglabātu attīstību, EESK ierosina veikt dažus praktiskus pasākumus ar mērķi saglabāt Eiropas brīvprātīgā darba gada ieguvumus pēc 2011. gada, un jautājumu par brīvprātīgo darbu arī turpmāk iekļaut valstu un Eiropas iestāžu darba programmās. EESK aicina Eiropas Komisiju sākt ar apspriešanos (piemēram, izmantojot balto grāmatu vai kādu citu efektīvu līdzekli). Šo procesu varētu uzskatīt par Eiropas Brīvprātīgā darba gada mantojumu, jo tādējādi brīvprātīgo darbībai arī turpmāk pievērstu būtisku uzmanību ES līmenī. Šajā sakarā būtu lietderīgi jāizmanto arī turpmākie Eiropas tematiskie gadi (2012. un 2013. gads).

1.7   ES iestādēm būtu jāizstrādā saskaņotāka pieeja brīvprātīgā darba politikai. Tā būtu jāuzskata par transversālu politikas tēmu, kuru koordinē īpaša Eiropas Komisijas nodaļa un atbalsta attiecīgās politikas struktūras citās ES iestādēs (2). Tādējādi varētu nodrošināt valstu koordinējošo struktūru, Komisijas attiecīgās atbildīgās nodaļas, Eiropas Parlamenta sadarbības grupas vai komitejas, Padomes atbildīgas struktūras un brīvprātīgā darba organizāciju turpmāko sadarbību visos līmeņos.

1.8   Turklāt visām ieinteresētajām pusēm būtu jācenšas arī turpmāk aktīvi informēt visus iedzīvotājus par brīvprātīgo darbu, un, atkarībā no konkrētās valsts situācijas, īpaši pievērsties jauniešiem un vecāka gadagājuma ļaudīm. Nākotnē būtu vairāk jāveic brīvprātīgais darbs, kuru atbalsta darba devēji, un dalībvalstīs tādēļ jāīsteno attiecīgi pasākumi (piemēram, jānoskaidro iespējamie nodokļu atvieglojumi), kā arī jāsekmē partnerības brīvprātīgā darba sektorā.

2.   Vispārīgas piezīmes par brīvprātīgo darbu

2.1   Attiecībā uz brīvprātīgo darbu ir jāīsteno brīvprātības principa pieeja, lai nodrošinātu kvalitāti, atzīšanu, aizsardzību un pieejamību bez jebkāda veida diskriminācijas. Brīvprātīgo tiesības, cilvēka cieņa un pienākumi būtu jāatzīst un jāņem vērā, un brīvprātīgajiem un brīvprātīgo organizācijām jābūt par tiem attiecīgi informētiem (3).

2.2   Īpaša uzmanība būtu jāpievērš brīvprātīgajam darbam, atzīstot to kā līdzekli stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzīto mērķu sasniegšanai. Lai nodrošinātu atbalstu brīvprātīgajam darbam, ir svarīgi šo jautājumu iekļaut valstu reformu programmās.

2.3   Pēc 2011. gada būtu jāsaglabā brīvprātīgā darba sektora koordinēšana, lai virzītu tā programmu, paraugprakses apmaiņu un brīvprātīgajā darbā iesaistīto forumu izveidi/nostiprināšanu, piedaloties visām ieinteresētajām pusēm (darba devējiem, arodbiedrībām, citām nozaru organizācijām, valsts iestādēm un ES). EESK atzinīgi vērtē EYV 2011 Alliance  (4), un nozīmīgākais pasākums šīs organizācijas darbībā ir politikas programmas brīvprātīgajam darbam Eiropā (P.A.V.E.) (5) pieņemšana. Minētajā dokumentā iekļauti vairāki iedvesmojoši priekšlikumi brīvprātīgo darba attīstībai ES un dalībvalstu līmenī, kā arī ierosinājumi sociālajiem partneriem un NVO.

2.4   Lai veicinātu izpratni par brīvprātīgā darba sektora sociāli ekonomisko nozīmīgumu un ieguldījumu, EESK uzskata, ka būtiski ir savākt un izplatīt informāciju par brīvprātīgā darba sociālo un ekonomisko ietekmi. Pirmām kārtām ir jāpanāk vienošanās un jāizmanto SDO rokasgrāmata par brīvprātīgā darba novērtēšanu, lai saskaņotu datu (par brīvprātīgo darbu) vākšanas metodiku dalībvalstīs. Tomēr EESK uzsver arī to, ka jāsavāc valstu dati ne tikai par IKP, bet, piemēram, arī par “sociālajiem rādītājiem” kā sociālās labklājības mērauklu.

2.5   Ir svarīgi pievērsties visu to brīvprātīgo vajadzībām, kuri aktīvi darbojas formālās struktūrās vai brīvprātīgo darbu veic patstāvīgi. ES iestādes un dalībvalstis nevar un nedrīkst ignorēt tos, kuri sniedz personīgu ieguldījumu, lai veiktu brīvprātīgu darbu sabiedrības atbalstam. Būtu jāuzsver tiešais un netiešais darbs ar brīvprātīgo organizācijām. Arī daudziem brīvprātīgā darba aspektiem (papildus jaunatnes, sporta vai sociālajai jomai) būtu jāpievēršas plašāk.

3.   Komitejas vispārīgas piezīmes par Komisijas paziņojumu

3.1   EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ES politiku un brīvprātīgo darbu. EESK atbalsta ierosinātās definīcijas un problēmjautājumus.

3.2   Tomēr EESK pauž bažas par zināmā mērā sasteigto publikāciju, kā arī par sabiedriskās apspriešanas un ietekmes novērtējuma trūkumu. Nav iekļauti vairāki pilsoniskās sabiedrības ierosinājumi, jo īpaši tie, kurus vēlākā laikposmā ierosināja P.A.V.E..

3.3   Komisija pamatoti norāda vairākus šķēršļus brīvprātīgajam darbam un atzīst, ka “dalībvalstis šajos jautājumos zināmu progresu panāca 2006. gadā, kad tās apņēmās sadarboties, lai pārvarētu šķēršļus (…). Tomēr darāmā vēl ir daudz.” Paziņojums varētu būt daudz tālejošāks, iekļaujot īpašus priekšlikumus attīstībai šajā jomā.

3.4   Ir svarīgi atzīt, ka Eiropas Komisijas pienākums ir darboties kā katalizatoram brīvprātīgā darba politikas attīstībā, lai gan īpaši būs jāpievēršas jautājumiem par pārrobežu brīvprātīgo darbu un šajā darbā iesaistīto personu mobilitāti ES. Dalībvalstis ir atbildīgas par normatīvās sistēmas, labas prakses pamatnostādņu un stratēģiju izstrādi, savukārt Komisijai būtu jāatbalsta datu vākšana, paplašinot atklāto koordinācijas metodi, lai nodrošinātu ar brīvprātīgo darbu saistītu jautājumu iekļaušanu valstu reformu programmās, kā arī ES finansēšanas sistēmās.

3.5   EESK atzinīgi vērtē to, ka “Komisija var izstrādāt priekšlikumus, kuros īpaši atbalstītu brīvprātīgā darba nozīmi ES nodarbinātības stratēģijā, apkarojot nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī Komisijas iniciatīvas “Jaunas prasmes jaunām darba vietām” kontekstā.” Tomēr jāatzīst, ka brīvprātīgais darbs varētu pārvērsties par politisko mērķu instrumentu, un brīvprātīgā darba pamatvērtības ir jāievēro un jāaizsargā.

4.   Īpašas piezīmes par Komisijas priekšlikumiem

4.1   EESK atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos uzlabot ES iedzīvotāju un ieinteresēto personu izpratni par dažādām finansēšanas programmām, kuras var izmantot gan brīvprātīgie, gan brīvprātīgā darba pasākumiem. Papildus uz projektiem balstītam finansējumam būtu jāpaplašina iespējas brīvprātīgā darba finansēšanai, piemēram, ieviešot pamatfinansējumu, mazāka apjoma dotācijas un kompleksos līgumus. Brīvprātīgais darbs kā materiāls ieguldījums līdzfinansējumā būtu jāatļauj, un tas pat būtu ļoti ieteicams.

4.2   Ņemot vērā pašreizējo priekšlikumu apvienot mūžizglītības programmu un programmu “Jaunatne darbībā” vienā programmā “Erasmus visiem”, EESK pauž bažas, ka gan saturiski, gan līdzekļu samazināšanas dēļ varētu būt apdraudēta neformālā izglītība, piedaloties brīvprātīgajā darbā. Tādēļ EESK aicina Komisiju nodrošināt pašreizējās programmas “Jaunatne darbībā” patstāvību un atbilstošu finansējumu, kā arī turpināt visus ar šo programmu saistītos lietderīgos pasākumus, ieskaitot Eiropas brīvprātīgo dienestu, kā arī jauniešu iniciatīvas un atbalstu Eiropas struktūrām jaunatnei.

4.3   EESK ir vienisprātis ar Komisiju, ka ir vajadzīga atbilstoša pārraudzība iniciatīvām par pārrobežu brīvprātīgā darba veicināšanu Eiropas Pilsoņu gada (2013. g.) kontekstā. Tomēr nepietiek norādīt tikai pārrobežu brīvprātīgo darbu: būtu jāiekļauj visdažādākie brīvprātīgā darba veidi. Eiropas tematiskā gada (2013. g.) saturs būtu jāpaplašina, proti, pārveidojot to par aktīva pilsoniskuma gadu, lai tas atbilstu izvirzītajam mērķim un pievērstu Eiropas pilsoņu uzmanību.

4.4   EESK rūpīgi seko līdzi Komisijas darbam, izstrādājot priekšlikumu Padomes ieteikumam par neformālās un ikdienējās izglītošanās atzīšanu, kas ietver brīvprātīgā darba dimensiju un Eiropas kvalifikāciju apliecību. Lai atbilstošā veidā atzītu brīvprātīgajā darbā iegūtās prasmes, šajā apliecībā nevajadzētu iekļaut vairākus sertifikātus, bet tai ir jābūt visaptverošam dokumentam, kurā norādīta visa mūžizglītības laikā iegūtā praktiskā pieredze, apmācības, sociālās prasmes un praktiskās iemaņas, ieskaitot brīvprātīgajā darbā iegūtās, ja to vēlas norādīt brīvprātīgais.

4.5   Komisija 2012. gadā izstrādās priekšlikumus par ES jaunatnes stratēģijas turpmāko pilnveidošanu un ieteikumu par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā. EESK uzskata, ka atklāto koordinācijas metodi būtu lietderīgi attiecināt uz visu brīvprātīgā darba jomu Eiropā. Tas dotu iespēju strukturēti saglabāt jautājumu par brīvprātīgo darbu ES darbības programmā.

4.6   Saistībā ar sportu EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu par jaunu, šim mērķim paredzētu Eiropas Savienības finansējumu, un uzsver nepieciešamību atbalstīt brīvprātīgo darbu, jo īpaši vietējā līmenī.

4.7   EESK uzskata, ka būtu jāpaplašina izpratne par dažādām iespējām, kā darba devēji varētu atbalstīt darbinieku iesaistīšanos ar brīvprātīgo darbu saistītajos pasākumos, tādējādi apliecinot savu korporatīvo sociālo atbildību. Sociālajiem partneriem vajadzētu paust viedokli par dažādām darba ņēmēju brīvprātīgā darba shēmām, kas visos gadījumos jābalsta uz darba ņēmēju brīvprātīgas iesaistīšanās principu.

4.8   EESK ir informēta par vairākām iniciatīvām, kas izstrādātas ar mērķi veicināt brīvprātīgo darbu ES iestāžu darbinieku un dalībvalstu civildienesta ierēdņu vidū. Balstoties uz EESK darbinieku pozitīvo pieredzi, EESK ierosina pievērst īpašu uzmanību priekšlikumam Solidarité  (6).

4.9   EESK cer saņemt daudz stingrāku Komisijas atbildi saistībā ar pilsoniskās sabiedrības aicinājumu vienkāršot vīzu saņemšanas procedūras brīvprātīgajiem, kuri ierodas no trešām valstīm. Padomes Direktīvā 2004/114/EK būtu vajadzīgi grozījumi, ierosinot īpašu vīzas veidu brīvprātīgajiem, līdzīgi, kā tas ir studentu vīzām.

4.10   EESK atzinīgi vērtē ierosinājumu par Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa (EVHAC) izveidi (7), tomēr šaubās, vai tā darbības pamatā ir patiesi brīvprātības principi. Pirms galīgā priekšlikuma par EVHAC izveidi būtu rūpīgi jāizvērtē pašreizējie izmēģinājuma projekti. Tā kā Komisija atzinīgi vērtē nevalstisko organizāciju darbu attīstības sadarbības jomā, EESK ierosina arī turpmāk stiprināt ES atbalstu šīm lielākoties brīvprātīgo iniciatīvām, lai uzlabotu to ietekmi.

4.11   Saistībā ar brīvprātīgo darbu un veselības aprūpes / sociālās labklājības jomu EESK vēlas uzsvērt, ka brīvprātīgajiem nav jāaizstāj algotie sociālās aprūpes jomas darbinieki, kuri veic savus pamatdarba pienākumus. Tomēr brīvprātīgie var sniegt pievienoto vērtību profesionāļu pakalpojumiem.

5.   Kopsavilkums par EESK pasākumiem Eiropas Brīvprātīga darba gadā (2011)

5.1   Lai sagatavotos Eiropas Brīvprātīgā darba gadam un īstenotu tajā plānotos pasākumus, EESK izveidoja EYV 2011 koordinācijas grupu, kuru vadīja Pavel Trantina kgs (III grupa). Notika vairākas atklātas uzklausīšanas sanāksmes, EESK arī mēģināja uzsākt darba devēju, arodbiedrību un nevalstisko organizāciju diskusiju par to, kā atvieglot brīvprātīgo darbu ES līmenī. Koordinācijas grupa cieši sadarbojās ar Komisijas darba grupu EYV 2011, EYV 2011 Alliance, Eiropas Parlamenta interešu grupu saistībā ar brīvprātīgo darbu un vairākām citām ieinteresētajām pusēm, kas piedalījās EESK pasākumos.

5.2   EESK koordinācijas grupa EYV 2011 2011. gadā organizēja piecas sanāksmes, četras no tām tika apvienotas ar atklātām uzklausīšanas sanāksmēm, un katra sanāksme bija veltīta īpašam jautājumam saistībā ar brīvprātīgo darbu, lai sekmētu šajā jomās iesaistīto dažādu ieinteresēto pušu dialogu. Galvenā partnere uzklausīšanas sanāksmēs bija EYV 2011 Alliance, izvirzot referentus no darba grupām īpašu jautājumu izskatīšanai, un Komisijas darba grupa EYV 2011.

1.	Brīvprātīgā darba vērtība un atzīšana (23. marts)

2.	Brīvprātīgā darba kvalitāte un infrastruktūra (23. maijs)

3.	Brīvprātīgā darba tiesiskais regulējums (27. septembris)

4.	Darba ņēmēju brīvprātīgais darbs (9. novembris)

5.3   Pasākumi, kuru organizēšanā piedalījās EESK, proti,

—	ES līmeņa 2. tematiskā konference (23.-24. maijs), ko organizēja Eiropas Komisija – EESK notika diskusijas galvenokārt par darba ņēmēju brīvprātīgo darbu;

—	2. Konvencija par brīvprātīgo darbu un ieinteresēto pušu konference (7.-8. septembris), ko EESK un Eiropas Parlamenta telpās organizēja Eiropas Jaunatnes forums;

—	EYV 2011 Alliance koordinācijas sanāksmes 2011. gada 17. martā, 19. maijā un 29. septembrī notika EESK telpās;

—	“European Employee Volunteering Awards 2011” (Eiropas balvas par darba ņēmēju brīvprātīgo darbību 2011. gadā) žūrija 2011. gada februārī.

5.4   EESK III grupa 2011. gada 30. septembrī organizēja plašu konferenci par brīvprātīgo darbu, lai atzīmētu Polijas pirmo prezidentūru Eiropas Padomē un Eiropas Brīvprātīgā darba gadu (2011). Pasākums notika prezidenta pilī, un kopā ar citiem referentiem to apmeklēja Polijas prezidents, ES nodarbinātības un sociālo lietu komisārs un Polijas sociālās politikas un darba lietu ministrs. Konferences vispārējā tēma bija “Aktīvu pilsoņu Eiropa: brīvprātīgais darbs”.

5.5   EESK priekšsēdētājs, EYV 2011 koordinācijas grupas priekšsēdētājs un locekļi uzstājās daudzās specializētās sanāksmēs, t.sk.

—	EYV 2011 atklāšanas konferencē, kas notika Budapeštā,

—	ES līmeņa 2. tematiskajā konferencē par brīvprātīgo darbu, kas notika Briselē,

—	EYV 2011 noslēguma konferencē, kas notika Varšavā.

5.6   EESK gatavo grāmatu par aktīvu pilsoniskumu, kurā būs atspoguļoti daudzi EESK locekļu īstenotie pasākumi profesionālajā, politiskajā un brīvprātīgajā jomā.

---

(1)  Padomes secinājumi “Brīvprātīgā darba nozīme sociālajā politikā”, 2011. gada 3. oktobris.

(2)  Kā 2011. gada 1. decembrī Varšavas deklarācijā par ilgtspējīgu rīcību brīvprātīgā darba jomā un aktīvu pilsonību (DESAVAC) norāda Eiropas Brīvprātīgā darba gada (2011. gads) valstu koordinējošās struktūras, “Eiropas Komisiju aicina izveidot atbilstošas struktūras pieredzes apmaiņai un visu ieinteresēto pušu sadarbībai brīvprātīgā darba jomā pēc Eiropas gada brīvprātīgam darbam aktīvas pilsonības veicināšanai (2011. gads), ņemot vērā valstu, reģionālā un vietējā līmeņa vajadzības. Eiropas Komisijā ir vajadzīgs īpašs centrs, kurā tiek risināti jautājumi saistībā ar brīvprātīgo darbu.”

(3)  Kopš 2006. gada EESK ir atbalstījusi diskusijas par Eiropas Brīvprātīgo kustības hartas izstrādi, kurā būtu noteikti kopējie pamatprincipi attiecībā uz brīvprātīgo un to apvienību tiesībām un pienākumiem. Šāda harta palīdzētu arī virzīt uzlabojumus tiesību aktos par brīvprātīgo darbu.

(4)  www.eyv2011.eu

(5)  http://www.eyv2011.eu/images/stories/pdf/EYV2011Alliance_PAVE_copyfriendly.pdf

(6)  http://www.solidariteproposal.eu/

(7)  Saskaņā ar LESD 214. pantu.

---