15.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 169/8

—

ņemot vērā LES 3. pantu un LESD 2. panta 5. punktu, 67., 74., 196. un 222. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

—

ņemot vērā Padomes un Komisijas 2002. gada 20. decembra programmu par sadarbības uzlabošanu Eiropas Savienībā teroristu ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko vai kodoluzbrukuma draudu novēršanai un ierobežošanai (CBRN programma) (1),

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumu 2002/475/TI par terorisma apkarošanu (2), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Pamatlēmumu 2008/919/TI (3),

—

ņemot vērā ES 2003. gada stratēģiju pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un to nogādes līdzekļiem,

—

ņemot vērā Eiropadomes Briseles sanāksmē 2003. gada 12. decembrī pieņemto Eiropas 2003. gada drošības stratēģiju — “Droša Eiropa labākā pasaulē”, kā arī ES iekšējās drošības stratēģiju 2010. gadam (4) un Komisijas paziņojumu par šo stratēģiju (COM(2010)0673),

—

ņemot vērā ES 2004. gada solidaritātes programmu par teroristu draudu un uzbrukumu sekām (5),

—

ņemot vērā Eiropadomes Briseles sanāksmē 2005. gada 1. decembrī pieņemto ES 2005. gada pretterorisma stratēģiju (6) un tās īstenošanas rīcības plānu (7),

—

ņemot vērā Hjogo rīcības pamatplānu 2005.–2015. gadam (8), ko pieņēma 2005. gada 18.–22. janvārī Japānā notikušajā Pasaules konferencē par katastrofu mazināšanu,

—

ņemot vērā Septīto pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammu (9) un jo īpaši tajā paredzēto finansējumu CBRNE-map projektam (10),

—

ņemot vērā Padomes 2007. gada 5. marta Lēmumu 2007/162/EK, Euratom, ar ko izveido civilās aizsardzības finanšu instrumentu (11),

—

ņemot vērā Padomes 2007. gada 8. novembra Lēmumu 2007/779/EK, Euratom, ar ko izveido Kopienas civilās aizsardzības mehānismu (pārstrādāta redakcija) (12),

—

ņemot vērā Padomes 2009. gada 5. maija Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (13),

—

ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīvu 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (14), jo īpaši saistībā ar pasākumiem, kam ir pārrobežu ietekme, un kurā cita starpā ir izklāstītas integrētas pieejas pamatnostādnes par veiktspējas palielināšanu kritisko infrastruktūru aizsardzībai ES mērogā, ietverot vajadzību izveidot Kritiskās infrastruktūras brīdinājuma informācijas tīklu (KIBIT), kā arī Komisijai saistībā ar šo kritisko infrastruktūru aizsardzības uzlabošanu ir uzticēta ierosinājumu izstrādāšanas un koordinēšanas funkcija,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodoldrošības stiprināšanu Eiropas Savienībā — ES CBRN rīcības plāns (COM(2009)0273),

—

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra secinājumus par Eiropas Savienības ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās drošības un kodoldrošības (CBRN) stiprināšanu un ES CBRN rīcības plāna pieņemšanu (15),

—

ņemot vērā Stokholmas programmu — atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā (16),

—

ņemot vērā paziņojumu par ES Pretterorisma politiku — galvenie sasniegumi un nākotnes uzdevumi (COM(2010)0386),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nodrošināšanu Eiropas pilsoņiem — Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāns (COM(2010)0171),

—

ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par CBRN jautājumiem un katastrofu novēršanu un reaģēšanu uz tām un jo īpaši nesen pieņemto 2010. gada 10. februāra rezolūciju par zemestrīci Haiti (17), kurā aicināts izveidot Eiropas civilās aizsardzības spēkus,

—

ņemot vērā 2010. gada 21. septembra rezolūciju par Komisijas paziņojumu “Kopienas pieeja dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai” (18),

—

ņemot vērā Padomes prezidentūras 2010. gada 25. oktobra pārskatīto priekšlikumu Padomes secinājumu projektam par sagatavotību un reaģēšanu CBRN uzbrukuma gadījumā, kas izstrādāts, pamatojoties uz mērķiem, kuri izvirzīti darbībā Nr. H.29 par operatīvās plānošanas uzlabošanu ES CBRN rīcības plānā (19), ko Padome pieņēma 2010. gada 8. novembrī,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Eiropas reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos — civilās aizsardzības un humānās palīdzības nozīme” (COM(2010)0600),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Ārlietu komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A7-0349/2010),

A.

tā kā ES var norādīt uz ilgtermiņa iesaistīšanos CBRN programmās, sākot ar Eiropadomes Ģentes sanāksmes 2001. gada 19. oktobra un Eiropadomes Lākenes sanāksmes 2001. gada 13. un 14. decembra secinājumiem; tā kā 2002. gadā pieņēma CBRN programmu, ko 2004. gadā aizstāja ar ES solidaritātes programmu, un tā kā Padome 2009. gada 12. novembrī pieņēma jaunu ES CBRN rīcības plānu;

B.

tā kā CBRN katastrofas —gan negadījuma, gan terora akta izraisītas — ievērojami apdraud ES iedzīvotāju drošību un veselību, skarot viņu dzīvi, apkārtējo vidi un materiālos līdzekļus, tostarp kultūras mantojumu, un rada draudus sabiedrības funkcionēšanai vienā vai vairākās ES dalībvalstīs, iznīcinot sevišķi svarīgas infrastruktūras un pārvaldības spējas;

C.

tā kā gan Padome, gan Komisija piekrīt tam, ka līdz šim ir notikuši salīdzinoši nedaudzi ar CBRN materiāliem saistīti negadījumi, tostarp terora akti, un tā kā vairums ar CBRN vielām saistītas katastrofas ir notikušas rūpniecisku avāriju dēļ vai tādēļ, ka pieaug bīstamu patogēnu izmantošana un to izplatība pasaulē;

D.

tā kā gan nejaušu, gan tīši izraisītu CBRN katastrofu pašreizējais un pastāvīgais apdraudējums Eiropas Savienības teritorijā būtiski apgrūtina visu pamattiesību un pamatbrīvību pilnīgu ievērošanu un ir pretrunā apsolījumam izveidot un attīstīt Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu;

E.

tā kā vienu no lielākajiem CBRN apdraudējumiem rada CBRN materiālu izplatīšana, ko veic teroristu organizācijas, un līdz ar to svarīgs pasākums ir neizplatīšanas režīma nostiprināšana un atbruņošanās, pasaulē pilnībā īstenojot visus attiecīgos līgumus un starptautiskās vienošanās (proti, Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, Ķīmisko ieroču konvenciju un Bioloģisko ieroču konvenciju) un vienojoties par līgumu, ar ko aizliedz skaldmateriālu ražošanu ieroču vajadzībām (Skaldmateriālu aizliegšanas līgums);

F.

tā kā ieroču un sprāgstvielu vai kodolieroču, bioloģisko vai ķīmisko ieroču ražošana, glabāšana, iegūšana, pārvadāšana, piegāde vai izmantošana, kā arī bioloģisko un ķīmisko ieroču pētniecība un izstrāde un apmācība par to, kā nelegāliem mērķiem izgatavot vai lietot sprāgstvielas, šaujamieročus vai citus ieročus, ir iekļauta ES terorisma un teroristu apmācības definīcijā, kā minēts Padomes Pamatlēmumā 2002/475/TI un 2008/919/TI;

G.

tā kā pasākumi CBRN materiālu jomā ir viena no būtiskākajām ES pretterorisma stratēģijas daļām un tā kā Padome 2009. gada 30. novembrī attiecīgi apstiprināja ES CBRN rīcības plānu;

H.

tā kā atsevišķu sabiedrībai tirgū plaši pieejamu ķīmisko vielu, piemēram, mājas apstākļos izgatavotu sprāgstvielu prekursoru ļaunprātīga lietošana var izraisīt teroristu un citu kriminālu nodarījumu ķēdi Eiropas Savienībā; tā kā līdz ar to ir jānodrošina stingra uzraudzība un kontrole nolūkā ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumu regulai par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu (COM(2010)0473);

I.

tā kā līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ir panākts jauns kompetenču līdzsvars starp dažādām ES iestādēm, no vienas puses, un ES un tās dalībvalstīm, tostarp aizsardzības ekspertiem, no otras puses; tā kā šādas jaunas sistēmas veidošana ir pastāvīgs process, kam nepieciešama izpratne par vienotām vērtībām un kopīgu mērķi;

J.

tā kā dalībvalstis faktiski ir atbildīgas par CBRN politiku, taču tā kā tomēr ir nepieciešama cieša sadarbība un koordinācija ES līmenī;

K.

tā kā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveide sniedz iespēju uzlabot vispārējo ES reaģēšanu krīzes situācijās, veicot stabilitātes instrumentā (SI) iekļautos pasākumus;

L.

tā kā ar ES CBRN rīcības plānu jānodrošina efektīva valstu un ES iniciatīvu mijiedarbība, risinot ar CBRN riskiem saistītos jautājumus un sagatavojot vajadzīgos reaģēšanas pasākumus, uzlabojot gan horizontālo koordinēšanu starp Komisiju un dalībvalstīm, gan vertikālo koordinēšanu starp ES mēroga instrumentiem un dalībvalstu instrumentiem nolūkā uzlabot efektivitāti un apmaiņu ar informāciju, paraugprakses izplatīšanu, analītisko ziņošanu visos posmos, kopīgu plānošanu, operatīvo procedūru izstrādi, operatīvās mācības un pašreizējo resursu ekonomisku apvienošanu;

M.

tā kā CBRN pasākumos ir iesaistītas vairākas ES krimināltiesību izpildes aģentūras, piemēram, Eiropols, izveidojot Eiropas Bumbu datubāzi un agrīnās brīdināšanas sistēmu attiecībā uz sprāgstvielām un CBRN materiāliem; tā kā līdz ar to ir jāievieš pienācīgas procedūras, ar kurām Eiropas Parlaments un valstu parlamenti varētu īstenot kontroli, kā to paredz, piemēram, LESD 88. pants;

N.

tā kā veselības apdraudējumi un ar tiem saistītā bīstamo patogēnu izplatība aizvien pieaug visā ES un pasaulē, kā to apliecināja nesenais A/H1N1 uzliesmojums;

O.

tā kā vides piesārņojuma un saindēšanas problēmas, tostarp pārrobežu problēmas, var rasties CBRN negadījumu dēļ un tā kā līdz ar to ES CBRN politikā ir jāiekļauj atveseļošanas un atsārņošanas stratēģijas;

P.

tā kā jaunās ES CBRN politikas visaptverošais mērķis ir samazināt apdraudējumu un kaitējumu, ko Eiropas Savienības iedzīvotājiem rada CBRN negadījumi, un tā kā tas ir jāsasniedz, līdz minimumam samazinot CBRN negadījumu iespējamību un ierobežojot to sekas, ja tādi tomēr ir notikuši;

Q.

tā kā Komisija paziņojumā par ES lomu veselības jomā pasaules mērogā (20) atzīst, ka ir jākoordinē pasākumi ES un pasaules mērogā, lai strauji reaģētu uz veselības apdraudējumiem, un apņemas uzlabot sagatavotību un reaģēšanas mehānismus epidēmiju un slimību uzliesmojumu gadījumos, tostarp saistībā ar ļaunprātīgiem aktiem, piemēram, bioloģisko terorismu;

R.

tā kā salīdzinājumā ar kodoltehnoloģijām un to prekursoriem bioloģiskie materiāli, piemēram, Sibīrijas lopu mēris, ir lētāki, vienkāršāk iegūstami un izplatāmi, tādējādi radot nekonvencionālu terora aktu iespējamību, ilgstoši pakļaujot bīstamam apdraudējumam iedzīvotāju veselību, dzīvību un vidi, tostarp lauksaimniecību un pārtikas apgādi;

S.

tā kā personas, kuras, palīdzot CBRN negadījumos cietušajiem, šādās sutuācijās reaģē pirmās, tostarp policija, ugunsdzēsēji un neatliekamās palīdzības darbinieki, nav pasargātas no personiskās drošības apdraudējuma, ja tās nav saņēmušas pirmsiedarbības aizsarglīdzekļus, proti, medicīniskos pretlīdzekļus un pienācīgu apmācību;

T.

tā kā reģionu rīcībā ir medicīnisko pretlīdzekļu krājumi, ar ko paredz iedzīvotāju pienācīgu aizsardzību, līdzsvarojot iedzīvotāju veselības aizsardzības un ekonomikas aspektus, vienlaikus nodrošinot arī dalībvalsts atbildību un solidaritāti;

U.

tā kā Pasaules Veselības organizācija, īstenojot globālo katastrofu trauksmes un reaģēšanas (21) programmu, cenšas nostiprināt bioloģisko nekaitīgumu, bioloģisko drošību un sagatavotību bīstamu un neparedzētu patogēnu uzliesmojumu gadījumiem;

V.

tā kā ES, ko pārstāv tās dalībvalstis un Komisija, ir aktīva dalībniece, apspriežot globālo veselības drošības iniciatīvu, kuras mērķis ir panākt vienotu rīcību pasaules mērogā, lai nostiprinātu sabiedrības veselības aizsardzības sagatavotību un reaģētu uz starptautisko bioloģiskā, ķīmiskā un radioloģiskā un nukleārā terorisma apdraudējumu;

W.

tā kā ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodoldrošības apdraudējums rodas ne tikai terora aktu vai nolaidības dēļ, bet arī tādēļ, ka pašlaik daudzās teritorijās piesārņojumu rada jūrā nogremdētie Otrā pasaules kara ķīmiskie ieroči, kā arī kodolatkritumu poligoni Eiropas Savienībā;

X.

tā kā attiecīgais ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodoldrošības līmenis Eiropas Savienībā ir atkarīgs arī no trešo valstu drošības līmeņa;

Y.

tā kā jaunus drošības apdraudējumus varētu radīt moderno tehnoloģiju izmantošana jaunu terora aktu plānošanā, ja drošības standarti netiek pietiekami ātri pielāgoti tehnoloģiskajam progresam;

Z.

tā kā nolūkā izstrādāt nepieciešamās un pietiekami stingrās drošības prasības ir rūpīgi jāpārskata pašreiz piemērojamie dažādie standarti;

AA.

tā kā ES CBRN rīcības plāns ir iedalīts trijās galvenajās daļās — novēršana, konstatēšana, kā arī sagatavotība un reaģēšana un plānā ir ietverta ceturtā sadaļa “CBRN novēršanas, konstatēšanas un reaģēšanas jomā piemērojamie pasākumi”; un tā kā, atzīstot, ka ikvienam posmam ir izšķiroša nozīme, lai pienācīgi īstenotu riska novērtēšanas pētījumus, reaģēšanas pasākumus un pretpasākumus, vienlaikus pieņemot transversālu un pārrobežu pieeju darbībām ar CBRN materiāliem, t.i., katrā posmā pareizi nosakot izmērāmus mērķu un pasākumus;

AB.

tā kā Padomes izdarītās izmaiņas pašreizējā Komisijas ierosinātajā ES CBRN rīcības plānā to vājina, padarot dalībvalstu pienākumus nesaistošus un mazinot paredzēto pasākumu ietekmi, no kuriem daudziem ir valsts, nevis ES mērogs, kā tam vajadzētu būt, kā arī vājinot pārraudzību un kontroli attiecībā uz Komisijas īstenotajiem pasākumiem, reizēm pat iekļaujot tikai dalībvalstis, bet neiesaistot Komisiju,

1.

norāda, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ar ES CBRN rīcības plānu tiek ieviests jauns kompetenču sadalījums starp dalībvalstīm un ES, kā to paredz LESD 5. pants saistībā ar kompetenču piešķiršanas, subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem; atzīmē, ka ES CBRN rīcības plāns ietver kopīgas iekšlietu kompetences (LESD 4. pants) attiecībā uz brīvību, drošību un tiesiskumu, kopīgās drošības apdraudējumiem un transportu, civilās aizsardzības pasākumiem (LESD 196. pants), kā arī Savienības ārējām darbībām (LESD 21. un 22. pants);

2.

tomēr norāda, ka kopīgas CBRN drošības sistēmas ieviešanai nevajadzētu samazināt dalībvalstu pilnvaras šajā politikas jomā;

3.

uzskata, ka rīcības plāns būs nozīmīgs instruments, ar ko nodrošināt dalībvalstu un Eiropas iniciatīvu netraucētu mijiedarbību CBRN apdraudējumu novēršanā;

4.

atzīst, ka ārkārtīgi būtiski ir līmetņot speciālās zināšanas un novērst ES iestāžu un/vai dalībvalstu centienu dubultošanu, fragmentāciju un nekonsekvenci drošības un aizsardzības jomā, kurā apdraudējumam ir pakļautas pamattiesības uz dzīvību un kurā paviršībai un neuzmanībai var būt neparedzamas sekas;

5.

uzsver, ka ES ir jānostiprina kopīgā pieeja CBRN draudu novēršanas, konstatēšanas un reaģēšanas jomā, ieviešot īpašus mehānismus (regulatīvos, normatīvos vai nenormatīvos instrumentus), ar kuriem negadījuma vai teroristu uzbrukuma izraisītas CBRN katastrofas situācijā sadarbību un palīdzības līdzekļu sniegšanu nosaka par obligātu; atgādina, ka par galveno ES iestāžu mērķi jāizvirza efektīva valsts vai pārrobežu reaģēšana uz CBRN negadījumu vai teroristu uzbrukumu, pamatojoties uz ES solidaritāti un Komisijas pārraudzībā saskaņotu rīcību visas Eiropas mērogā;

6.

atgādina, ka ES CBRN rīcības plāns ir iespēja, kā ES un tās dalībvalstīm rast leģislatīvus līdzekļus, lai efektīvi īstenotu LESD 222. pantā iekļauto solidaritātes klauzulu, un ka dalībvalstīm ir jābūt informētām par citu dalībvalstu plāniem un labāko praksi, kas negadījuma izraisītas vai tīšas darbības dēļ notikušas CBRN katastrofas situācijā dalībvalstīm ļautu saskaņotā un efektīvā veidā sniegt savstarpēju palīdzību;

7.

uzsver, ka ir būtiski nostiprināt Komisijas normatīvās un regulatīvās iejaukšanās pilnvaras, jo pašreizējā ES CBRN rīcības plāna versijā Komisijai ir uzticēta visai neskaidra funkcija attiecībā uz daudziem plāna mērķiem un pasākumiem; līdz ar to mudina, lai Komisija iesniedz likumdošanas priekšlikumus pēc iespējas visās rīcības plāna jomās; un uzsver, ka novērst dalībvalstu īstenoto centienu neatbilstību iespējams tikai tad, ja Komisijai tiek uzticēta strikta regulatīvā funkcija;

8.

mudina panākt, ka dalībvalstu saistības CBRN kontroles jomā ir kas vairāk par vienkāršu apmaiņu ar labāko praksi un informāciju un ka arī tehnoloģijas un infrastruktūras tiek apvienotas/ kopīgi izmantotas, novēršot darba dubultošanu un resursu izšķērdēšanu, lai ES mērogā radītu vērtīgas un izmaksu ziņā lietderīgas sinerģijas; aicina dalībvalstis vienoties par CBRN katastrofu novēršanas un konstatēšanas metodēm, CBRN materiālu pārvadāšanu ES un reaģēšanas pasākumiem, ietverot apmaiņu ar CBRN jomas informāciju un pārrobežu palīdzību;

9.

tādēļ mudina iekšējās drošības jomā attīstītākās dalībvalstis, neraugoties uz to, ka šī ir jutīga joma, kas galvenokārt ir dalībvalstu pārziņā, apmainīties ar to rīcībā esošo informāciju, tehnoloģijām un infrastruktūru un atbilstīgi iepriekš minētajam sākt kopīgus stratēģiskos projektus; aicina Komisiju un Padomi izveidot un regulāri atjaunināt datubāzi, kurā iekļauti dalībvalstīs pieejamie medicīniskie pretpasākumi, lai reaģētu uz CBRN negadījumiem, kā arī aicina sekmēt apmaiņu ar pašreizējiem resursiem un koordinēt rentablu politiku šādu pretpasākumu finansēšanai;

10.

aicina izstrādāt ES kvalitātes un drošības standartus, kā arī ES laboratoriju sistēmu un tīklu CBRN drošības iekārtu un tehnoloģiju sertificēšanai; uzsver, ka stingri drošības standarti un darbā pieņemšanas procedūras ir jāpiemēro arī personālam, kas tiek nodarbināts objektos, kuros var piekļūt bīstamām vielām; aicina apmainīties ar civilās un militārās jomas speciālajām un ekspertu zināšanām un tās izmantot; uzsver, ka Komisijas vadībā ir jāsniedz vajadzīgais pētniecības un izstrādes finansējums, ar ko nodrošina lietišķo pētījumu un plašu ES mēroga demonstrācijas programmu īstenošanu, un ka, ņemot vērā šā tirgus sadrumstalotību, ir jāizstrādā ES rūpniecības politika civilās drošības jomā, stimulējot uzņēmumu sadarbību ES un sniedzot īpašu atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem/ mazām un vidējām nozarēm (MVU/ MVN), kuri būtiski sekmē inovāciju saskaņā ar 7. pamatprogrammas sadaļu “Drošība”, un atbalsts šiem uzņēmumiem ir jāpalielina, kā arī jācenšas stimulēt Eiropas uzņēmumu sadarbība (jo īpaši pārrobežu sadarbība); vēlas, lai tiktu radīts visaptverošs projektu regulējums, ar ko būtu iespējams pārvaldīt visus CBRN drošības projektu aspektus, aptverot CBRN apdraudējuma pilnu ciklu (novēršana, konstatēšana un reaģēšana); aicina Komisiju ierosināt stratēģiju bioaizsardzības nozares attīstībai Eiropā;

11.

atzinīgi vērtē to, ka CBRN aizsardzības jautājumu risināšana ir iekļauta Eiropas drošības un aizsardzības pētniecības ietvarsadarbībā, kas izveidota starp Komisiju, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA); uzsver, ka attiecībā uz papildināmību, koordinēšanu un sinerģiju starp ieguldījumiem, kurus veic pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā aizsardzības jomā, un ieguldījumiem, kurus veic pētniecībā civilās drošības jomā, patiešām ir jāuzlabo attiecīgie juridiskie nosacījumi, kas reglamentē informācijas apmaiņu Eiropas ietvarsadarbībā un starp valsts un ES mēroga darbībām, kā to paredz Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmums 2006/971/EK par īpašo programmu “Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.) (22); aicina izstrādāt Eiropas mēroga lietišķo pētījumu par iekārtu drošību vietējo kopienu un vides aizsargāšanai un sākt vērienīgas demonstrāciju programmas; mudina izveidot ekspertu centrus, kuru specializācija būtu CBRN apdraudējumi un pētnieku mobilitāte;

12.

prasa, lai, rīkojoties ar dalībvalstu kopīgajām datubāzēm un konfidenciāliem pētniecības datiem, tiktu īstenoti piemēroti aizsardzības un drošības pasākumi, jo šāda uzmanības pievēršana datu drošībai sekmēs ciešāku sadarbību un apmaiņu ar informāciju starp dalībvalstu iestādēm un struktūrām;

13.

uzsver, cik būtiska ir sagatavotības uzlabošana, un prasa regulāri plānot valsts rīcībspēju un līdzekļus, kā arī veikt dalībvalstu kopīgas mācības;

14.

aicina nekavējoties izveidot Komisijas dienestos bāzētu Eiropas krīžu pārvaldības mehānismu, ar ko koordinēt civilos un militāros līdzekļus nolūkā nodrošināt, lai ES būtu spējīga strauji reaģēt CBRN katastrofas gadījumā; un atkārtoti aicina izveidot Eiropas civilās aizsardzības spēkus, pamatojoties uz pašreizējo ES civilās aizsardzības mehānismu, kas Savienībai ļaus apvienot resursus, kuri vajadzīgi ārkārtas, tostarp humānās palīdzības sniegšanai 24 h laikā pēc CBRN katastrofas ES teritorijā vai ārpus tās, uzsver, ka jāveido arī piemērota sadarbība un partnerības ar tādām struktūrām kā Eiropols, Interpols un dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes, lai radītu piemērotu un efektīvu tīklu, kas nodrošinātu proaktīvu gatavību katastrofām/ katastrofu uzraudzību reālā laikā un operatīvu iesaistīšanos/ koordinēšanu, ļaujot risināt ar CBRN saistītu katastrofu problēmas, kā arī uzsver, ka ir jānodrošina ziņošana Komisijai; atgādina par M. Barnier 2006. gada ziņojumu “Eiropas civilās aizsardzības spēkiem — Europe aid” (23), kam Parlaments pauda stingru atbalstu, un šajā ziņā atzinīgi vērtē Komisijas jauno nodomu izveidot Eiropas instrumentu reaģēšanai katastrofu gadījumos, kā tas paredzēts Komisijas paziņojumā “Eiropas reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos — civilās aizsardzības un humānās palīdzības nozīme” (COM(2010)0600);

15.

aicina tehnoloģiju duālo, proti, civilo un militāro raksturu izmantot kā sinerģiju avotu; stingri formulētos stratēģiskās sadarbības virzienos mudina sadarboties ar EAA, tādām NATO dalībvalstīm kā ASV un Kanāda un CBRN drošības jomā jaunpienācējām trešām valstīm, apmainoties ar labo praksi, veidojot strukturētus dialogus starp speciālistiem un kopīgi attīstot veiktspēju; uzsver, cik būtiski ES dalībvalstīm ir veikt kopīgas mācības, kā novērst un izskaust ar CBRN saistītos negadījumus, un šajās mācībās jāpiedalās dalībvalstu militārajiem un civilās aizsardzības spēkiem, kā arī jāizmanto ES civilās aizsardzības mehānisms;

16.

norāda, ka pašreizējais ES civilās aizsardzības mehānisms, kā to paredz Padomes Lēmums 2007/779/EK, Euratom, pašlaik ir piemērots instruments, ar ko novērst CBRN katastrofas, un uzsver, ka šai struktūrai jākļūst par forumu, kurā tiek pieņemti lēmumi par gatavību CBRN katastrofām un reaģēšanu uz tām; tomēr norāda — lai sasniegtu šo mērķi un nodrošinātu atbilstīgu novēršanu un konstatēšanu, ir jāsadarbojas ar civilās aizsardzības struktūrām, izlūkdienestu, tiesībaizsardzības iestādēm un ar drošības dienestu un militārās informācijas un reaģēšanas centriem katrā dalībvalstī un ES mērogā, piemēram, ar Politikas un drošības komitejas (PDK) Civilās plānošanas un īstenošanas centru (CPĪC) un ar Apvienoto situāciju centru (SitCen); turklāt atgādina par Pastāvīgās operatīvās sadarbības komitejas iekšējās drošības jautājumos (COSI) funkciju, kuras uzdevums ir atvieglināt, veicināt un nostiprināt dalībvalstu attiecīgo iestāžu operatīvo sadarbību iekšējās drošības jomā;

17.

atgādina ka nesen izveidotajā Ārējās darbības dienestā ir iekļauts Apvienotais situāciju centrs (SitCen) un tā personālu veido galvenokārt dalībvalstu izlūkdienestu un policijas dienestu darbinieki; uzsver, ka tā līdzdalība ir būtiski svarīga, lai atbalstītu dalībvalstu krīžu vadības centrus;

18.

aicina dalībvalstis Komisijas pārraudzībā saskaņot centienus, lai uzlabotu iekārtu, rīcībspējas un tehnoloģiju savietojamību civilās aizsardzības jomā nolūkā CBRN katastrofas gadījumā praksē efektīvi realizēt jauno solidaritātes klauzulu;

19.

uzsver, ka ES civilās aizsardzības spējas nostiprināšanā jāietver duāla pielietojuma tehnoloģiju, infrastruktūru un iespēju izpēte, kā arī stratēģiska sadarbība ar EAA, kā iepriekš minēts, un ar EKA, Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizāciju (ĶIAO) un citiem CBRN centriem vai izcilības programmām;

20.

mudina ES dalībvalstis izraudzīties vai izveidot valsts iestādi, kurai ar CBRN saistīta uzbrukuma vai katastrofas gadījumā varētu uzticēt pilnvaras koordinēt visas iesaistītās valsts un vietējās struktūras, kā arī visus pretpasākumus reaģēšanai uz šādu negadījumu;

21.

atbalsta izdarīto secinājumu, ka ar CBRN saistīti uzbrukumi nopietni apdraud ES iedzīvotāju drošību; tāpēc atbalsta visus pasākumus, kuri sniedz lielāku aizsardzību pret uzbrukumiem, kas saistīti ar CBRN;

22.

uzsver, ka cīņa pret terorismu jāvada, pilnībā ievērojot starptautiskās cilvēktiesības un Eiropas pamattiesības, principus un vērtības, tostarp tiesiskuma principu; atgādina, ka ir jāievēro principi, kuri noteikti Orhūsas konvencijā par publisku pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem;

23.

atgādina, ka teroristu atturēšana no piekļuves CBRN materiāliem ir galvenā prioritāte gan pašreizējā ES 2005. gada pretterorisma stratēģijā, gan nākamajā stratēģijā, kā arī ES 2003. gada stratēģijā pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un to nogādes līdzekļiem; tādēļ prasa ES pretterorisma koordinatoram ar atbilstīgu un kompetentu ES aģentūru un ekspertu starpniecību regulāri ziņot Parlamentam par jebkādu iespējamo CBRN risku vai apdraudējumu apmēru Savienībā, kas vērsti pret ES iedzīvotājiem un interesēm citviet pasaulē; prasa skaidrāk izklāstīt cīņā pret terorismu iesaistīto dažādo ES un valstu struktūru attiecīgās funkcijas; šajā sakarībā atzīst koordinēšanas nozīmi, kāda ir COSI un SitCen; prasa, lai Parlaments kā vienīgā tiešās vēlēšanās demokrātiski ievēlētā ES iestāde un atbilstīgi tās prerogatīvām nodrošina demokrātisku pārraudzību pār šīm struktūrām, un līdz ar to aicina Parlamentam nekavējoties un pilnībā sniegt informāciju par abu šo struktūru darbībām tādā veidā, kas nodrošinātu šo struktūru drošu funkcionēšanu;

24.

mudina ES iestādes saglabāt demokrātisko kontroli un pārredzamību attiecībā uz visu ES CBRN rīcības plāna daļu izstrādi un īstenošanu, ievērojot sabiedrības tiesības piekļūt visai informācijai un attiecīgajai dokumentācijai, kas skar sabiedrības drošību un ikdienas riskus saistībā ar CBRN katastrofām;

25.

aicina CBRN rīcības plānā paredzētos pasākumus integrēt visos ES ārējo attiecību instrumentos, kas izstrādāti ekonomiskai sadarbībai un politiskam dialogam ar trešām valstīm (ietverot ES neizplatīšanas klauzulas); mudina Komisiju un Padomi to politiskajā un ekonomiskajā dialogā ar trešām valstīm izmantot visus pieejamos līdzekļus (tostarp kopējās ārpolitikas un drošības politikas un ārējo attiecību instrumentus), lai atbilstīgi rīcības plānam trešās valstīs popularizētu standartus CBRN negadījumu konstatēšanai, novēršanai, ietverot informācijas apmaiņu, un reaģēšanai uz tiem;

26.

prasa izveidot ciešu un atgriezenisku saikni starp Eiropas Savienības iekšējo un ārējo drošību; šajā ziņā atzinīgi vērtē CBRN reģionālo izcilības centru īstenotos pasākumus saspīlējuma zonās ārpus Eiropas Savienības, kuru mērķis ir sekmēt tīklā iekļauto speciālistu darbu, uzlabot spējas kontrolēt CBRN vielu eksportu un novērst šo vielu nelegālo tirdzniecību, kā arī stiprināt šo valstu regulatīvos instrumentus un reģionālo sadarbību šajā jomā; mudina Eiropā apmācīt starptautiskus ekspertus no riska zonu valstīm, iepazīstinot ar drošības un konfidencialitātes noteikumiem šajā jomā;

27.

mudina ES iestādes un dalībvalstis nepakļauties nozares un citu ieinteresēto personu spiedienam, kura nolūks ir izvairīties no stingrāka regulējuma sloga, kas ir sagaidāms (un kas nepārprotami jāsecina, ja salīdzina Komisijas un Padomes piedāvātās ES CBRN rīcības plāna versijas); uzskata, ka nozares bažas par ierosināto regulatīvo pasākumu kvalitāti un ietekmi jāņem vērā, neaizmirstot galveno, proti, visu Eiropas iedzīvotāju un viņu kopienu tiesības uz dzīvību, brīvību un drošību; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt CBRN materiālu uzraudzību un aizsardzību visā ES un cik būtiska ir efektīva ES reaģēšana gan uz negadījuma, gan tīši izraisītu katastrofu, kā arī liela nozīme ir darbam nolūkā nepieļaut šādus apdraudējumus;

28.

aicina dalībvalstis, lai nodrošinātu CBRN drošību ikvienā ES dalībvalstī, pilnībā piedalīties ES CBRN rīcības plāna īstenošanas posmos, šajā ziņā sadarbojoties ar ES iestādēm, kuras rīcības plāna mērķus un uzdevumus iemieso konkrētos pasākumos;

29.

aicina Komisiju rīkoties kā galvenajam veicinātājspēkam un uzraugam saistībā ar ES CBRN vielu sarakstu izveidi un to regulāru atjaunināšanu, turklāt Komisijai jālemj par saprātīga termiņa noteikšanu; prasa, lai sarakstos iekļautu arī iespējamos preventīvos un reaģēšanas pasākumus attiecībā uz katru CBRN vielu atbilstīgi šīs vielas bīstamībai un ļaunprātīgas izmantošanas un apdraudējuma potenciālam;

30.

uzskata, ka ES CBRN rīcības plānā jāparedz augstāki uz riska novērtējumu balstīti standarti attiecībā uz augsta riska CBRN iekārtu drošības novērtējuma kritērijiem, un uzsver valsts iestāžu nozīmi un atbildību šo iekārtu regulārā kontrolēšanā, jo nepietiek tikai ar to kritēriju izstrādi, kas noteikta pašreizējā Padomes grozītajā un pieņemtajā rīcības plānā, turklāt šajā plānā paredzēti pārsteidzoši zemi standarti, kā arī noteikts zems atbildības līmenis organizācijām, attiecīgajām dalībvalstu iestādēm un ES struktūrām, kuras pārvalda CBRN materiālus; atzīmē arī, ka visiem veiktajiem pasākumiem jābūt samērīgiem ar iespējamajiem riskiem;

31.

uzsver, ka augsta riska CBRN iekārtu drošības režīmi un prasības visā ES jāreglamentē ar ES noteikumiem, nevis tikai ar labas prakses dokumentiem, un pastāvīgi jāturpina apspriešanās process, iesaistot ES struktūras, dalībvalstu iestādes un organizācijas, kuras pārvalda augsta riska CBRN vielas; mudina līdz šādu noteikumu pieņemšanai un īstenošanai uzticēt Komisijai lielākas uzraudzības un kontroles pilnvaras;

32.

atzinīgi vērtē Kopīgā pētniecības centra (KPC) iniciatīvas, ar ko atbalsta Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) programmas un kodoldrošības pārbaudes; iesaka veikt pasākumus, ar kuriem datu bāzes un pētījumu rezultātus apvienotu ar tiem, kuri gūti dalībvalstīs;

33.

atbalsta tādu stratēģiju izstrādi, ar kurām veido uzņēmumu, zinātnisko un akadēmisko aprindu un finanšu iestāžu izpratni par riskiem, ko rada CBRN vielu izplatīšana un nelegāla tirdzniecība, šo izpratnes veidošanu saistot ar minēto struktūru darbu un pasākumiem; vispārējā ziņā uzskata, ka konfidencialitāte ir būtisks elements atsevišķu rīcības plānā ietverto drošības pasākumu efektivitātes panākšanai un ka ir jānodrošinās pret visiem informācijas izpaušanas riskiem, kuri varētu apdraudēt drošības pasākumu īstenošanu;

34.

uzskata, ka Komisijas un dalībvalstu iestādēm jāpārrauga to organizāciju darbības, kuras pārvalda augsta riska CBRN materiālus, un jānodrošina, ka šīs organizācijas ievēro uz risku balstītus drošības un sabiedrības aizsardzības standartus, kas ietver atbilstīgu pārbaužu regulāru veikšanu augsta riska vietās;

35.

uzskata, ka izšķiroši svarīgi ir ES CBRN rīcības plāna sadaļu “Novēršana” grozīt tā, lai nodrošinātu, ka ķīmisko produktu ražošanas nozare augsta riska ķīmisko produktu izmantošanu aizstāj ar piemērotiem zemāka riska alternatīviem produktiem, ja vien šāda aizstāšana ir iespējama no zinātnes, tehnoloģijas un vides viedokļa un nepārprotami tiek paaugstināta drošību; atzīst, ka šāda aizstāšana var radīt ekonomiskas izmaksas un ietekmēt attiecīgās nozares, taču mudina ES, dalībvalstis un privāto sektoru ES iedzīvotāju drošību izvirzīt pirmajā vietā; šajā sakarībā iesaka izveidot īpašu saikni ar pašreizējo REACH  (24) regulu, kā tas bija paredzēts Komisijas ierosinātajā rīcības plāna versijā; šajā ziņā aicina Komisiju iesniegt pētījumu par REACH regulas īstenošanu;

36.

uzsver, ka CBRN visvairāk apdraud tas, ka teroristi izplata CBRN materiālus; tāpēc uzsver, cik svarīgi ir starptautiskos kontroles režīmus padarīt efektīvākus un uzlabot robežkontroli un eksporta uzraudzību;

37.

aicina dalībvalstis un Komisiju mudināt visas dalībvalstis parakstīt Ķīmisko ieroču konvenciju (ĶIK) un Bioloģisko ieroču konvenciju (BIK) un ievērot no tām izrietošās saistības, kā arī darīt visu iespējamo, lai popularizētu BIK Papildu pārbaudes protokolu, kurā iekļauts bīstamo bioloģisko vielu un patogēnu saraksts un noteikumi par informācijas sniegšanu un uzraudzības pārbaudēm; mudina arī dalībvalstis, Padomi, Komisiju un starptautisko sabiedrību izstrādāt visu potenciāli bīstamo ķīmisko vielu sarakstu, iekļaujot tajā balto fosforu, un šāds saraksts būtu daļa no ĶIK pielikuma par pārbaudes pasākumiem;

38.

turklāt aicina Komisiju un Padomi turpināt līgumu sistēmas atbalsta pasākumu aktivizēšanu, jo īpaši saistībā ar ķīmisko un bioloģisko ieroču konvencijām, un līdz ar to aicina ES visas dalībvalstis nepārprotami aizliegt bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanu un izmantošanu, kā arī atbruņot savas valstis no šiem ieročiem;

39.

apzinoties, ka kodolvielu izplatīšana var piesaistīt teroristu grupas, mudina ES pastiprināt centienus, lai tiesisko regulējumu cīņai pret kodolterorismu padarītu starptautiski saistošu un nodrošinātu spēkā esošo likumu ievērošanu; atbalsta projektus sadarbībai ar trešām valstīm, piemēram, Vidusjūras baseina valstīm, lai cīnītos pret kodolmateriālu un radioloģisko materiālu nelegālu tirdzniecību; aicina Eiropas Savienību padarīt starptautiski saistošu ĶIK un BIK, ņemot vērā 2011. gadā paredzēto Konvencijas par bioloģisko un toksisko ieroču aizliegšanu (KBTIA) Pārskata konferenci;

40.

aicina Komisiju attiecībā uz augsta riska CBRN materiālu drošību un pastiprinātu kontroli iesniegt salīdzinošos datus un vispārēju Eiropas nozaru stāvokļa novērtējumu, ietverot pārskatu par visiem attiecīgajiem tiesību aktiem, kas saistīti ar tādu dokumentu īstenošanu kā ĶIK, BIK un citi starptautiskie instrumenti CBRN materiālu jomā; šajā pārskatā jānorāda arī tas, kādā mērā dalībvalstis un nozares izpilda savas starptautiskās saistības; tomēr atzīst, ka izpildes pasākumi, piemēram, ĶIK un BIK īstenošana, varētu būt nepietiekami, lai novērstu riskus, ko rada nevalstisko dalībnieku, jo īpaši teroristu tīklu iesaistīšanās CBRN materiālu izmantošanā;

41.

aicina Padomi un Komisiju atbalstīt pašreizējo projektu konvencijai, ar ko aizliedz urāna ieroču projektēšanu, ražošanu, glabāšanu, nodošanu un izmantošanu un reglamentē šo ieroču iznīcināšanu, un aicina šo konvenciju iesniegt ANO dalībvalstīm parakstīšanai un ratificēšanai; aicina ES visas dalībvalstis un ANO dalībvalstis noteikt moratoriju vājinātā urāna ieroču izmantošanai līdz brīdim, kad tiks panākta vienošanās par šo ieroču vispārēju aizliegumu;

42.

mudina ieviest pasākumus cīņai pret kodolvielu izplatīšanas finansēšanu, par paraugu ņemot mehānismus, kas izveidoti cīņai pret terorisma finansēšanu;

43.

atzinīgi vērtē Komisijas darbības saistībā ar stabilitātes instrumentu nolūkā īstenot pasākumus CBRN jomā; uzskata, ka šīs darbības papildina CBRN rīcības plānu, un aicina Komisiju paplašināt projektus, tos īstenojot ne tikai bijušajā Padomju Savienībā, bet arī citos reģionos (SEDE apakškomiteja); turklāt, pamatojoties uz stabilitātes instrumenta īstenošanā gūto pieredzi, aicina Komisiju izplatīt aicinājumu iesniegt priekšlikumus, kuru mērķis būtu nostiprināt civilo laboratoriju drošību un aizsardzību nolūkā novērst kodolvielu turpmāku izplatīšanu;

44.

uzskata, ka ES CBRN rīcības plānā jāiekļauj prasība izstrādāt ES pamatnostādnes attiecībā uz drošības apmācību un standarta prasībām, kas jāīsteno visās 27 dalībvalstīs, un jānodrošina īpašas apmācības programmas tiem drošības darbiniekiem, kuri darbojas ar augsta riska CBRN materiāliem, ietverot darbiniekus nozarēs un pētniecības centros, kuros darbojas ar augsta riska CBRN materiāliem, kā arī jānosaka prasības CBRN jomā iesaistītajām amatpersonām (funkcijas, kompetences un apmācība); uzsver, ka sākotnējā reaģēšanā iesaistītajiem ir jānodrošina arī drošības un izpratnes veidošanas mācības;

45.

uzsver, ka, veicot turpmāko ES CBRN īstermiņa pārskatīšanu, ne tikai jāveicina pašregulējums attiecīgajās nozarēs un ne tikai jāiesaka nozarēm pieņemt rīcības kodeksus, bet arī jāaicina Komisija izstrādāt visas Eiropas mēroga pamatnostādnes un noteikumus, kas piemērojami visos sektoros, kuros darbojas ar augsta riska CBRN materiāliem;

46.

uzskata, ka ārkārtīgi svarīgi ir cieši uzraudzīt visus darījumus Eiropas Savienībā, kas saistīti ar augsta riska CBRN materiāliem, un ka nozarē iesaistītie nevis jāmudina ziņot par darījumiem, bet Komisijai un dalībvalstīm ir jāizstrādā piemērota tiesiskā sistēma, ar ko regulēt un uzraudzīt darījumus, tādējādi uzlabojot drošības līmeni un nodrošinot atbilstīgu un drīzu ziņošanu par visiem aizdomīgajiem darījumiem, kā arī par CBRN materiālu pazušanu vai zādzību; uzsver, ka šādiem noteikumiem jārada atbilstīgs pamats pilnīgai pārredzamībai visos sektoros, kuros darbojas ar CBRN vielām, tādējādi nozarē iesaistītos padarot atbildīgus par šāda veida darījumiem; uzskata, ka nolūkā nodrošināt pienācīgu pārraudzību ir jāņem vērā privātā sektora dalībnieku spēja izpildīt attiecīgos tiesību aktus un noteikumus saistībā ar viņiem uzlikto ziņošanas pienākumu ievērošanas uzraudzību;

47.

uzsver, ka CBRN materiālu transportēšanas un uzglabāšanas drošības garantēšana nenoliedzami un neizbēgami ir daļa no procesa, kura mērķis ir pēc iespējas apgrūtināt piekļuvi šiem materiāliem, tādējādi risinot ar CBRN saistītās drošības problēmas;

48.

uzsver, ka padziļināti ir jāanalizē ar ķīmisko vielu tirdzniecību internetā saistītie riski un ka šajā jomā ir jāveic īpaši pasākumi;

49.

aicina viest skaidrību par importa/ eksporta režīma nostiprināšanu attiecībā uz dalībvalstu un Komisijas funkcijām; aicina dalībvalstis īstenot un nodrošināt pašreizējo starptautisko noteikumu piemērošanu un aicina Komisiju veikt uzrauga funkciju, izvērtējot un ziņojot par atbilstību; norāda, ka, ņemot vērā tehnoloģijas attīstību, ir būtiski pārskatīt un grozīt attiecīgos tiesību aktus un noteikumus par CBRN materiālu iegūšanu, importu, pārdošanu, drošu glabāšanu un transportēšanu;

50.

uzsver, ka ir jānostiprina visu to pasta dienestu pašreizējie kontroles un drošības mehānismi — un ja tādi nepastāv, tie ir jāievieš —, kas saistīti ar sūtījumu izplatīšanu, ņemot vērā Eiropas valstīs pastrādātos terora aktus, kas izdarīti, ievietojot sprāgstvielas pasta sūtījumos;

51.

aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstu iestādēm sākt pētījumu, kurā novērtēta situācija uz vietas saistībā ar CBRN konstatēšanu un kodolspēkstaciju drošība ES un kaimiņvalstīs situācijā, ja notiek negadījums vai tīšs terora akts; mudina Komisiju ņemt vērā šāda novērtējuma rezultātus un izstrādāt vienotas ES pamatnostādnes par to, kā rīkoties šādu negadījumu vai tīšu uzbrukumu gadījumā, tostarp paredzot līdzekļus, kas nodrošinātu, ka dalībvalstis piešķir pietiekamus cilvēkresursus un materiālos līdzekļus šādu centienu īstenošanai;

52.

aicina nostiprināt Uzraudzības un informācijas centra (UIC) funkciju, kas jau ir izveidots ES civilās aizsardzības mehānisma ietvaros, lai dalībvalstīm nodrošinātu iespēju piemērotā veidā apmainīties ar informāciju un labo praksi, izveidojot visas Eiropas standartus CBRN darbību konstatēšanas jomā;

53.

prasa, lai Komisija uzrauga un izvērtē dalībvalstu atbilstību un reizi gadā par to ziņo Parlamentam, un prasa valstu iestādēm nodrošināt, ka attiecīgās nozares un organizācijas, kuras darbojas ar augsta riska CBRN materiāliem, ievēro noteikumus un pamatnostādnes un atbilst to prasībām;

54.

uzskata, ka ir svarīgi veikt atbilstīgus pētījumus nolūkā obligāti iesaistīt visas attiecīgās valstu un ES struktūras un ieinteresētās personas, tostarp novērtējot veidus, kā paātrināt un atvieglot apmaiņu un sadarbību, tādējādi padarot efektīvāku reaģēšanu uz apdraudējumu sabiedrības drošībai;

55.

aicina Padomi saistībā ar operatīvās rīcības plānošanu uzticēt Komisijai koordinatora funkciju, lai Komisija varētu rīkoties kā uzraugs, tādējādi nodrošinot vietēja un valsts mēroga operatīvās rīcības plānu pastāvēšanu; uzsver, ka Komisijai jākļūst par šādu plānu depozitāri, kas Komisijai dotu iespēju labāk noteikt iespējamos trūkumus un attiecīgi rīkoties straujāk, nekā tas iespējams attiecīgajām iestādēm;

56.

atzinīgi vērtē nodomu nostiprināt ES civilās aizsardzības spējas; tomēr norāda, ka daudzās ES dalībvalstīs militārās aizsardzības dienesti kompetenci iegūst, praksē novēršot CBRN katastrofas; šajā sakarībā aicina dalībvalstis un Komisiju izplatīt paraugpraksi un sniegt lielāku ieguldījumu civilo un militāro zināšanu visaptverošā koordinēšanā;

57.

mudina Komisiju, ņemot vērā kopēju iepirkumu projektus, arī turpmāk noteikt to, kas vajadzīgs civilās aizsardzības spēju uzlabošanai; šajā sakarībā aicina īpašu uzmanību pievērst ES vajadzībām saistībā ar sagatavotību un reaģēšanas spējām CBRN jomā, tostarp saistībā ar medicīniskajiem pretpasākumiem, lai gan ES, gan dalībvalstu mērogā tiktu izvērtēta šo pretpasākumu pieejamība CBRN avārijas gadījumā;

58.

aicina rīkot kopīgas ES dalībvalstu, kā arī ES dalībvalstu un trešo valstu mācības, lai novērstu bīstamas situācijas saistībā ar ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un nukleāro drošību;

59.

atzinīgi vērtē ES mācību plānošanu saistībā ar CBRN negadījumu vai uzbrukumu simulāciju un uzsver, ka ES CBRN rīcības plānā jānodrošina iespēja izmantot šādu mācību rezultātus un izvērtējumu, lai noteiktu tematus, kādi jāietver pašreizējās apspriedēs par Eiropas mēroga standartu izstrādi;

60.

vērš uzmanību uz to, ka Komisijai jāuzņemas vadīt standartu pieņemšanu, pamatojoties uz pretpasākumu īstenošanas iespēju noteiktām vajadzībām; uzsver, ka šis ir vienīgais veids, kā panākt iespējami augstāka drošības standarta ieviešanu visā ES, jo tikai tādā veidā iespējams nodrošināt, ka, palielinot rīcībspēju un sagatavojot vajadzīgos cilvēkresursus un materiālos līdzekļus reaģēšanai uz negadījuma vai tīši izraisītu katastrofu, visas dalībvalstis ievēro vienas un tās pašas pamatnostādnes un piemēro vienus un tos pašus principus;

61.

uzsver, ka saskaņā ar ES civilās aizsardzības mehānismu ir jāizveido reģionāli/ ES mēroga reaģēšanas resursu uzkrājumi, kuru apjomam pēc iespējas precīzāk jāatspoguļo pašreizējā apdraudējuma līmenis, ietverot gan ārstniecisku, gan citu veidu attiecīgo aprīkojumu, ko finansē ES un kas atbilst kopīgi apstiprinātām ES pamatnostādnēm; uzsver, cik būtiski ir nodrošināt labi pārraudzītus produktu uzkrājumus, lai reaģēšanas resursi, medicīnas vai cits attiecīgais aprīkojums būtu pilnīgā darba kārtībā, mūsdienīgs un atjaunināts; mudina līdz brīdim, kamēr šāda ES/ reģionāla resursu apvienošana nav veikta, ES CBRN rīcības plānā norādīt iespējamo veidu, kā dalībvalstīm kopīgi izmantot pretpasākumus un resursus CBRN negadījuma vai teroristu uzbrukuma gadījumā, tādējādi praksē piemērojot jauno solidaritātes klauzulu; uzsver, ka ikvienam atsevišķai ES dalībvalstij sniegtās palīdzības pasākumam ir jāizriet no skartās valsts attiecīgās politiskās iestādes lūguma un nav jāietekmē dalībvalsts spēja aizsargāt savus iedzīvotājus;

62.

aicina pārskatīt noteikumus, ar kuriem reglamentē Eiropas Solidaritātes fondu, lai tā resursi kļūtu pieejamāki dabas katastrofu gadījumā un lai tiem varētu piekļūt rūpniecisku un cilvēka izraisītu katastrofu gadījumos, un aicina dalībvalstis izmantot pieejamos struktūrfonda līdzekļus, lai paplašinātu profilakses un sagatavotības darbības;

63.

lai sagatavotos CBRN negadījuma, katastrofas vai tīša pielietojuma radītai krīzes situācijai, aicina Komisiju izveidot ziņošanas mehānismus, kas nodrošina saikni starp ES civilās aizsardzības mehānismu un citām ES agrīnās brīdināšanas sistēmām attiecīgajās veselības, vides, pārtikas ražošanas un dzīvnieku labturības jomās; aicina Komisiju izveidot mehānismus informācijas un analīzes apmaiņai ar tādām starptautiskajām struktūrām kā Pasaules Veselības organizācija, Pasaules Meteoroloģijas organizācija un Pārtikas un lauksaimniecības organizācija;

64.

aicina izveidot īpašas ES/ reģionālās reaģēšanas vienības, ietverot medicīnisko personālu, tiesībaizsardzības jomā nodarbinātos un militāro personālu, un norāda — ja šādas vienības tiks izveidotas, regulāri jārīko īpašas apmācības un operatīvās mācības;

65.

aicina Komisiju nodrošināt pietiekamu finansējumu tādu uzlabota detektoru izstrādei, ar ko uzbrukuma vai negadījuma situācijā varētu konstatēt un noteikt bioloģiskās vielas; pauž nožēlu, ka pašreiz pieejamo detektoru veiktspēja un ātrums ir ierobežots un līdz ar to katastrofas gadījumā tiek zaudēts tik svarīgais laiks; uzsver, ka operatīvā darbībā iesaistītajam personālam laikus ir jānodrošina pienācīgs aprīkojums un medicīniskā aizsardzība, lai katastrofas rajonā, kurā iespējama bīstamu patogēnu klātbūtne, darbs noritētu personālam maksimāli drošos apstākļos; uzsver, ka uzlaboti detektori vielu konstatēšanai un diagnosticēšanai ir nepieciešami arī slimnīcās un citos objektos, kuros nogādā negadījumā cietušos;

66.

aicina ES un valsts dažādās iestādes, kas iesaistītās informācijas apkopošanā, reformēt savas organizatoriskās struktūras un izraudzīties atbilstīgus darbiniekus — ja tiek konstatēts šādu darbinieku iztrūkums —, kuru pieredze un zināšanas ļauj konstatēt un novērtēt ar CBRN saistītos apdraudējumus un riskus;

67.

aicina Komisiju regulāri ziņot Parlamentam par CBRN apdraudējuma un riska novērtējumiem;

68.

aicina Eiropas mērogā īstenot izglītības un izpratnes veidošanas programmas, ņemot vērā, ka internets sniedz lielas iespējas informēt iedzīvotājus par CBRN jautājumiem, būdams galvenais šādas informācijas avots; uzsver, cik būtiska ES iedzīvotājiem ir ātrās reaģēšanas un informēšanas mehānismu koordinēšana saistībā ar CBRN negadījumiem; atzinīgi vērtē priekšizpēti, kas paredzēta Eiropas Kodoldrošības izglītības centra izveidošanai KPC paspārnē;

69.

norāda uz slikti koordinētajiem pārmērīgajiem izdevumiem par vakcīnām A/H1N1 pandēmijas laikā; atzinīgi vērtē Padomes secinājumu projektu “A/H1N1 pandēmijā gūtā pieredze — veselības drošība Eiropas Savienībā” (12665/2010), kurā apsvērta mehānisma izstrāde attiecībā uz vakcīnu un antivīrusu medikamentu publisku iepirkumu brīvprātīgai piemērošanai dalībvalstīs, un mudina dalībvalstis kopīgi izstrādāt reģionālās sagatavotības risinājumus, ietverot to, kā kopīgi izmantot pašreizējās iespējas un koordinēt medicīnisko pretlīdzekļu rentablu iepirkumu, vienlaikus nodrošinot CBRN sagatavotības augstu līmeni visā ES teritorijā;

70.

norāda, ka ES tiesību aktos (Padomes Lēmums 90/424/EEK, kas grozīts ar Padomes Lēmumu 2006/965/EK) ir izklāstīta Kopienas pieeja dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanas, kontroles un uzraudzības jomā, tostarp veterināro medicīnas pretlīdzekļu iegāde un uzkrāšana dzīvnieku aizsardzībai pret infekcijām; pauž nožēlu, ka šāda Kopienas pieeja netiek piemērota medicīnisko pretlīdzekļu iegādes un uzkrāšanas koordinēšanai, lai aizsargātu ES iedzīvotājus no inficēšanās ar bīstamiem bioloģiskiem patogēniem;

71.

norāda, ka gadījumā, ja notiek bioloģisku patogēnu, piemēram, Sibīrijas lopu mēra u.c. ierosinātāju izraisīts negadījums vai uzbrukums, skartā teritorija būs saindēta desmitiem gadu, izraisot nopietnus kaitējumus augiem, dzīvniekiem un cilvēka dzīvībai un veselībai, un šo apstākļu dēļ ilgtermiņā radīsies ekonomiski izdevumi; aicina Komisiju CBRN politikā iekļaut atveseļošanas un atsārņošanas stratēģijas;

72.

uzsver, ka ar CBRN materiāliem saistīts negadījums, kurš ietekmē augsnes stāvokli un/vai dzeramā ūdens apgādi, var izraisīt postošu un tālejošu iedarbību uz skartās teritorijas iedzīvotāju veselību un labklājību; aicina Komisiju šo aspektu ņemt vērā, izstrādājot ES CBRN rīcības plānu;

73.

uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt tādu negadījumu efektīvu kontroli, kuros tiek saindēti ūdens resursi, kā arī rodas vides un augsnes piesārņojums, notiek atkritumu apglabāšana un/vai radioaktīvo vielu noplūde;

74.

pauž nožēlu, ka jautājumam par sagatavotību un reaģēšanu pietiekama uzmanība nav veltīta ne Komisijas paziņojumā, ne Padomes secinājumos par ES CBRN rīcības plānu, kuros galvenā vērība pievērsta konstatēšanai un novēršanai; aicina Komisiju un Padomi lielāku vērību veltīt sagatavotības un reaģēšanas mehānismu izstrādei, kuri nepieciešami sabiedrības veselības un vides aizsardzībai gadījumā, ja ES teritorijā notiktu CBRN negadījums;

75.

pauž nožēlu, ka CBRN rīcības plānā nav ietverti pasākumi par to, kā saglabāt radioloģisko un nukleāro iekārtu un materiālu drošību un kā uzlabot reaģēšanas plānus attiecībā uz dažādām radioloģiskām avārijām un to ietekmi uz iedzīvotājiem un vidi;

76.

pauž satraukumu par gadījumiem, kad atsevišķas personas un aktīvisti ir spējuši iegūt kodolatkritumu materiālus no dažādiem to pārstrādes objektiem Eiropā, un prasa steidzami un saskaņoti rīkoties, lai palielinātu radioaktīvo un nukleāro materiālu un iekārtu drošību;

77.

pauž nožēlu, ka Komisijas paziņojumā un Padomes secinājumos par ES CBRN rīcības plānu uzmanības centrā nav sabiedriskā transporta tīkla un tā lietotāju pienācīga veselības aizsardzība, paturot prātā, ka iepriekšējos gados ir notikuši daudzi teroristu uzbrukumi transportam un ka CBRN materiālu pārvadāšanas laikā kopumā paaugstinās CBRN negadījumu risks; aicina dalībvalstis garantēt pretiedarbības aizsardzību personām, kuras pirmās reaģē CBRN negadījumos, kā arī nodrošināt no iedarbības cietušo ārstēšanu, jo īpaši saistībā ar bioloģiskajiem patogēniem;

78.

norāda, ka CBRN negadījumam var būt ilgstoša ietekme uz pārtikas kultūraugu audzēšanu un ka tas savukārt var nelabvēlīgi ietekmēt ES pārtikas nekaitīgumu un nodrošinātību ar pārtiku; aicina Komisiju šo aspektu ņemt vērā, izstrādājot ES CBRN rīcības plānu;

79.

mudina sadarboties un apmainīties ar paraugpraksi ar valstīm, kuras guvušas pieredzi CBRN riska novērtēšanas, novēršanas, konstatēšanas, izziņošanas un reaģēšanas jomā, piemēram, ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju un Indiju;

80.

mudina pieņemt kopīgas politikas pamatnostādnes par augsnes atveseļošanu no ķīmiskā, bioloģiskā, radioloģiskā vai nukleārā piesārņojuma nolūkā augsni un zemi atjaunot un izmantot pēc iespējas drīzāk, tādējādi samazinot apdraudējumu veselībai un videi;

81.

aicina Komisiju un Padomi apsvērt tādu reaģēšanas modeļu izstrādi, kas nodrošina ideālu reakciju CBRN katastrofu gadījumos un kuros īpaša vērība veltīta apmācības iestādēm, medicīniskās aprūpes iestādēm un geriatriskās aprūpes centriem;

82.

aicina dalībvalstis, izstrādājot evakuācijas plānus CBRN katastrofas gadījumā, īpašu uzmanību veltīt vecāka gadagājuma cilvēku, bērnu, slimnieku, invalīdu un citu mazāk aizsargātu iedzīvotāju grupu vajadzībām;

83.

aicina dalībvalstis gan iestāžu (sabiedrisko un administratīvo), gan vietējā un reģionālā līmenī īpašu uzmanību pievērst civilās aizsardzības patvertnēm, kurās Eiropas iedzīvotāji varētu patverties iespējamās katastrofas gadījumā;

84.

mudina Komisiju panākt vienošanos par kopīgiem obligātajiem drošības standartiem ar trešām kaimiņvalstīm, kuru teritorijās ir tādi objekti, kas katastrofas gadījumā varētu izraisīt nopietnu apdraudējumu vides un cilvēku drošībai ES;

85.

aicina Komisiju savā rīcības plānā paredzēt drošības pasākumu elastīgāku pielāgošanu tehnoloģijas attīstībai;

86.

mudina Komisiju rūpīgi novērtēt pašreizējos drošības pasākumus saistībā ar to ietekmi uz vidi un veselību un nodrošināt, ka jaunus pasākumus ievieš, tikai pamatojoties uz šādu novērtējumu, kas ir jāveic regulāri;

87.

aicina Komisiju izstrādāt ES CBRN pamatplānu laikposmam no šā brīža līdz 2013. gadam, kad tiks pārskatīts ES CBRN rīcības plāns, un šajā pamatplānā aicina paredzēt uzdevumus un politikas pamatnostādnes, par kuru attīstības gaitu un konkrētā laikposmā sasniegtajiem rezultātiem Komisija regulāri sniegs ziņojumus Eiropas Parlamentam;

88.

aicina dalībvalstis un Komisiju saskaņā ar tās ieteikumiem īsā laikā pārskatīt un piemērot ES CBRN rīcības plānu un sagaida, ka tas tiks drīzumā izdarīts; turklāt mudina Komisiju un Padomi nākamo ES CBRN rīcības plānu Parlamentam iesniegt vismaz vienu gadu pirms tiek sākts tā īstenošanas posms, lai Parlaments laikus varētu sniegt atzinumu;

89.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.