6.3.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 68/15

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana Eiropas Enerģētikas kopienas izveidē” (pašiniciatīvas atzinums)

2012/C 68/03

Ziņotājs: COULON kgs

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 14. jūnijā saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“Pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana Eiropas Enerģētikas kopienas izveidē”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 20. decembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 477. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 18. un 19. janvārī (2012. gada 18. janvāra sēdē), ar 183 balsīm par, 2 balsīm pret un 8 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   EESK atbalsta Eiropas Komisijas nesenās iniciatīvas, kuru mērķis ir turpināt veidot savstarpējos savienojumus un pabeigt iekšējā enerģētikas tirgus izveidi. Komiteja atbalsta arī centienus — īpaši no Padomes puses — stiprināt ES un tās dalībvalstu pozīciju starptautiskā mērogā. EESK jo īpaši ņem vērā “Enerģētikas ceļvedi 2050”, ko Komisija publicēja 2011. gada 15. decembrī, lai varētu “īstenot Eiropas pieeju, kurā visām dalībvalstīm ir vienota izpratne (..)”.

1.2   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta Eiropas Enerģētikas kopienas (EEK) izveidi un piekrīt, ka ir vajadzīgi tādi pārejas posmi kā Eiropas reģionālie enerģētikas tīkli, atjaunojamu energoresursu attīstības fonds un dabasgāzes iegādes grupa.

1.3   EESK iesaka veikt vēl papildu pasākumus un integrēt Eiropas tirgus, lai enerģijas cenu izlīdzinātu un samazinātu. Attiecībā uz energoavotu sadalījumu Komiteja uzskata, ka būtu jāveic konsekventāka un efektīvāka izvēle ES mērogā. Valstu grupas varētu iedibināt ciešu sadarbību, kuras pamatā būtu prioritāri infrastruktūras, savstarpējo savienojumu un papildināmības projekti enerģijas ražošanas un energoapgādes jomā.

1.4   EESK ierosina ieguldījumus, tostarp valstu ieguldījumus, koncentrēt pētniecībā, lai izstrādātu energotehnoloģijas ar zemu oglekļa emisijas līmeni. Lielāka uzmanība jāvelta atjaunojamiem energoresursiem un vērienīgiem projektiem, kas var sekmēt atjaunotu rūpniecības attīstību un nodarbinātību Eiropā.

1.5   EESK stingri aicina ES kopējās enerģētikas politikas mērķos iekļaut vispārēju piekļuvi enerģijai. Komiteja ierosina, lai kompetentās iestādes vai enerģijas sadales uzņēmumi regulāri informētu tiešos patērētājus par viņu tiesībām un, ja nepieciešams, stiprināt patērētāju tiesību aizsardzību. EESK iesaka nekavējoties risināt enerģētiskās nenoteiktības problēmu, piemēram, pieņemot “Eiropas solidaritātes paktu enerģētikas jomā”.

1.6   EESK prasa izveidot kopīgu struktūru, kas nodarbotos ar fosilo energoresursu apgādes jautājumiem. Tā aicina nostiprināt ES pilnvaras sarunās par starptautiskajiem enerģijas piegādes nolīgumiem un to izpildes uzraudzībā.

1.7   EESK iesaka enerģijas jomā pastiprināt uz attīstību un partnerattiecībām virzītu sadarbību ar attīstības valstīm un ES kaimiņvalstīm.

1.8   Ņemot vērā svarīgos uzdevumus vides jomā, vajadzīgo ieguldījumu apjomu, politisko lēmumu sociālās sekas, ietekmi uz dzīvesveidu un vajadzīgo sabiedriskās domas atbalstu, ir būtiski, lai iedzīvotājus informētu un iesaistītu debatēs par enerģētikas jautājumiem. EESK aicina izveidot Eiropas pilsoniskās sabiedrības forumu, kura uzdevums būtu sekot līdzi enerģētikas jautājumu risināšanai. Tas organizācijām, kuras piedalās forumā, ļautu savu viedokli darīt zināmu lēmumu pieņēmējiem.

1.9   EESK jābūt vietai, kur periodiski notiek strukturētas debates ar Eiropas pilsonisko sabiedrību par stāvokli Eiropas enerģētikas kopienas attīstībā.

1.10   EESK iesaka līdz 2014. gadam izvērtēt progresu, kas panākts piemērojot LESD 194. pantu, un apsvērt, vai ir vajadzīgas izmaiņas, ņemot vērā šajā atzinumā izklāstītos priekšlikumus.

2.   ES enerģētikas politika: uzdevumi, progress un ierobežojumi

2.1   ES enerģētiku raksturo arvien lielāka nelīdzsvarotība starp vietējo enerģijas ražošanu un patēriņu un liela, pastāvīga atkarība no energoavotiem, kuru izmantošana rada oglekļa dioksīdu. Līdz ar to Eiropas Savienībai vienlaikus jārisina trīs būtiski problēmjautājumi, kas pēc būtības ir grūti savienojami:

—	klimata pārmaiņu seku apkarošana un pāreja uz sabiedrību ar zemu oglekļa emisijas līmeni,

—	integrācija un efektīvs iekšējais enerģijas tirgus un enerģija par pieejamām cenām, un

—	energoapgādes drošība.

2.2   Mērķi izveidot iekšējo elektrības un gāzes tirgu (pirmā liberalizācijas pakete) noteica 1996. gadā, bet 15 gadus vēlāk iekšējais enerģijas tirgus būtībā joprojām ir tukša čaula: tikai 10 % elektrības pārvirza no vienas valsts uz citu, patērētāji joprojām nevar izvēlēties piegādātāju no citas dalībvalsts, atjaunojamo energoresursu — kuriem jākļūst par galveno elektrības ražošanas avotu — attīstības pamatā joprojām ir valsts nodrošinātie atbalsta mehānismi, tīklu plānošana lielākoties ir valstu kompetencē (Energoregulatoru sadarbības aģentūra, ACER, atbild tikai par pārrobežu kapacitātēm, bet patiesā integrētā tirgū kopīgi jāreaģē arī attiecībā uz valstu tīkliem), ES joprojām nav vienotas nostājas attiecībās ar piegādātājām valstīm utt. Par galvenajiem politikas pasākumiem attiecībā uz gāzes un elektrības nozari joprojām pārsvarā lemj dalībvalstu līmenī.

2.3   Ņemot vēra šo jautājumu nozīmīgumu un ES dalībvalstu lielo savstarpējo politisko, saimniecisko un tehnisko atkarību, ir vajadzīga kopīga rīcība, kas liecina par ES kolektīvo interešu pārsvaru pār interesēm, kuras izprot kā valsts līmeņa intereses.

2.4   Šobrīd mērķis ir 2014. gadā pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi. Eiropas enerģētikas sistēmas izveide atbilst Eiropas iedzīvotāju vēlmēm. Nesenās Eiropas Parlamenta veiktās Eirobarometra aptaujas (2011. gada 31. janvāraEB Standard Nr. 74.3. par enerģētiku un 2011. gada 19. aprīļaEB Special Nr. 75.1.) liecina, ka 1) Eiropas iedzīvotāji tic Eiropas pievienotajai vērtībai un nepārprotami priekšroku dod Kopienas pieejai; 2) ka viņu bažas saistītas ar iepriekšminētajiem problēmjautājumiem šādā secībā: cenu stabilitāte, atjaunojamie energoresursi un energoapgādes nodrošinājums. 60 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka apgādes drošības jomā lielāku aizsardzību viņiem nodrošinātu pasākumi, kas saskaņoti ar citām ES dalībvalstīm. Visbeidzot, 78 % Eiropas iedzīvotāju atbalsta priekšlikumu izveidot Eiropas Enerģētikas kopienu.

2.5   EESK uzskata, ka, reaģējot uz šīm izteiktajām iedzīvotāju bažām, ES varēs atjaunoti apliecināt savas rīcības leģitimitāti. Eiropas Enerģētikas kopienas pakāpeniska izveidošana ir labākais līdzeklis, kā mazināt enerģētikas problēmu saimnieciskās un sociālās sekas. Dalībvalstu faktiskā savstarpējā atkarība enerģētikas jomā, ja tajā nav paredzēti demokrātiski pārvaldības mehānismi, kas nodrošina kopīgu lēmumu pieņemšanu vispārējās interesēs, nopietni apdraud ES kohēziju.

3.   Virzība uz Eiropas Enerģētikas kopienas (EEK) izveidi

3.1   Ņemot vērā iepriekš minēto, Žaks Delors (Jacques Delors) ierosināja izveidot patiesu “Eiropas Enerģētikas kopienu”, un šis projekts ir guvis Ježija Buzeka (Jerzy Buzek) atbalstu. EESK uzskata, ka šis politiskais projekts, par kuru pārdomu laboratorija “Mūsu Eiropa” izstrādājusi detalizētu ziņojumu (skatīt http://www.notre-europe.eu/uploads/tx_publication/Etud_Energie_fr.pdf), var palīdzēt atrisināt problēmas, vienlaikus Eiropas integrācijas procesam piešķirot jaunu leģitimitāti un jaunu impulsu.

3.2   Tiek ieteiktas vairākas iespējas, sākot ar status quo (LESD 194. pats), līdz jaunam Eiropas enerģētikas līgumam.

3.3   Tiek ierosināti arī pārejas posmi, proti:

—	ciešāka sadarbība saistībā ar Eiropas reģionālajiem enerģētikas tīkliem;

—	kopējs enerģētikas fonds jaunu tehnoloģiju izstrādei;

—	Eiropas dabasgāzes iegādes grupas izveide.

3.4   EESK, kas jau ir pieņēmusi atzinumus, kuros ir izvirzīta kopēja Eiropas enerģētikas dienesta ideja (1), uzskata, ka ir jāizmanto apvienības “Mūsu Eiropa” ziņojuma radītā dinamika un šāda virzība jāturpina, debatēs iesaistot pilsonisko sabiedrību, kā arī īstenojot pasākumus integrācijas un sadarbības mērķu sasniegšanai.

4.   Eiropas Savienības virzība uz integrētāku enerģētikas politiku

4.1   EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvas, kuras paredzētas problēmu risināšanai enerģētikas jomā, tostarp nesenos priekšlikumus par krīžu novēršanu, enerģētikas tīkliem un infrastruktūru un ar trešām valstīm saistītās piegādes drošību. Minētie priekšlikumi veicina ciešāku sadarbību, lielāku solidaritāti un efektivitāti un ir virzīti uz kopīgu redzējumu.

4.2   EESK atzinīgi vērtē nesen izvirzīto priekšlikumu regulai par Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijām (COM(2011) 658 galīgā redakcija), kas balstīts uz 2010. gadā ierosināto projektu integrētam Eiropas enerģētikas tīklam (COM(2010) 677 galīgā redakcija). Komiteja savu nostāju izklāstīs atsevišķā atzinumā (TEN/470).

4.3   EESK atbalsta Komisijas iniciatīvas, kuru mērķis ir ES enerģētikas politikā paredzēt integrētu un saskaņotu ārējo dimensiju, lai tādējādi sekmētu energoresursu drošu piegādi no trešām valstīm (COM(2011) 539 galīgā redakcija). EESK atbalsta ES pozīcijas nostiprināšanu attiecībās ar tās ārējiem partneriem. Minēto jautājumu Komiteja izskata atzinumā TEN/464.

4.4   EESK atbalsta informācijas apmaiņas mehānismu attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem, ko enerģētikas jomā noslēgušas dalībvalstis un trešās valstis (COM(2011) 540 galīgā redakcija). Šis Eiropas Komisijas priekšlikums ir svarīgs, lai apstiprinātu, ka Eiropas kolektīvās intereses salīdzinājumā ar valstu interesēm ir prioritāras (TEN/464).

5.   Turpmāko problēmu risināšanai ir nepieciešama vērienīgāka un iesaistošāka dinamika

5.1   Lai arī panākts būtisks progress, EESK uzskata, ka enerģētikas jautājumu kopīgajā pārvaldībā jādara vēl vairāk, jo īpaši ņemot vērā mērķi līdz 2050. gadam izveidot enerģētikas sistēmu, kuru raksturo zems oglekļa emisijas līmenis.

Virzība uz integrētu ES enerģijas tirgu

5.2   Enerģētikas jomā pieņemtajiem ES tiesību aktiem ir jāsekmē kopēja pieeja enerģijas ražošanai. Tas īpaši attiecas uz atjaunojamiem energoresursiem, attiecībā uz kuriem noteikti valsts līmeņa mērķi. Priekšroka jādod visefektīvākajiem ieguldījumiem, pamatojoties uz izmaksām un peļņu, ražošanai notiekot ES teritorijā. Tāpat nepieciešama pastiprināta solidaritāte laikposmos, kad Eiropas Savienības mērogā ražošanas līmenis ir zems. Lai to panāktu, iespējams, vajadzēs pielāgot ES tiesību aktus.

5.3   Tāpēc EESK atgādina, ka ir svarīgi kopīgi plānot tīklus un tos savienot, lai novērstu sastrēgumus, īpaši uz robežām. Eiropas Komisijai šajā ziņā jāuzņemas dzinējspēka loma. Tāpat privātajiem operatoriem jāsniedz ilgtermiņa perspektīva attiecībā uz peļņu, kuru viņi gūs no saviem ieguldījumiem. Minētā sakarā varētu paredzēt publiskā un privātā sektora partnerattiecības.

5.4   Lai gan energoavotu sadalījums ir valstu kompetencē, dalībvalstīm jāapliecina, ka tās savus lēmumus par enerģijas ražošanu pieņem atbildīgi. Lēmumi, kurus dažas dalībvalstis pieņēmušas vienpusēji, piemēram, tie, kurus pieņēma pēc Fukušimas avārijas un kuri apgrūtināja enerģijas pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara uzturēšanu reģionālā līmenī, turpmāk kopīgi jāpieņem ES līmenī, jo jāņem vērā lielā savstarpējās atkarības pakāpe. Atjaunojamo energoresursu nozīme arvien pieaug, tāpēc būs kopīgi jānodrošina enerģijas ražošanas rezerve, kas būtu pietiekama gadījumā, ja no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtās enerģijas daudzums būtu pārāk mazs.

5.5   Koordinācijas trūkums apdraud dalībvalstu energoapgādes stabilitāti, nolemjot neveiksmei paralēli uzsāktos centienus stiprināt savstarpējos savienojumus un solidaritāti ES. Vienlaikus atteikšanās no kodolenerģijas, kas ir enerģijas avots ar zemu oglekļa emisijas līmeni, īstermiņā nedrīkst nozīmēt piesārņojošu energoavotu plašu izmantošanu, jo tas būtu pretrunā ES mērķiem. Tai jānotiek pēc iespējas pārredzamāk, un tā jāsaskaņo ar organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

5.6   Ņemot vērā dalībvalstu savstarpējo enerģētisko atkarību, EESK uzskata, ka enerģētisko neatkarību var panākt vienīgi Eiropas Savienības, nevis valstu mērogā.

5.7   EESK ierosina pārdomāt iespēju dalībvalstu vai operatoru apakšgrupās piemērot kopīgu pieeju, kuras pamatā ir energoavotu sadalījums attiecīgajās valstīs un to prakse enerģijas pārrobežu tirdzniecībā. Reģionālā koordinācija varētu nodrošināt lielāku saskaņotību attiecīgo dalībvalstu energoresursu izvēlē un augstāku energoapgādes drošības līmeni. Šādas grupas tādējādi varētu gūt lielāku labumu no katras grupas energoresursiem gan attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem, gan attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu no citiem enerģijas avotiem.

5.8   EESK ierosina, ka minētās grupas būtu atbildīgas par energoavotu sadalījumu un infrastruktūru tīklu attiecīgajās valstīs. Līdz ar to varētu izveidot saskaņotas un savstarpēji savienotas reģionālās enerģētikas kopienas. Izveidojot šādas kopienas, attiecīgajās dalībvalstīs būtu līdzīgi tirgus nosacījumi (enerģijas cenas, subsīdijas atjaunojamiem energoresursiem, attiecības ar klientiem u.c.).

5.9   Viens no veiksmīgi saskaņotiem politikas pasākumiem dažos Eiropas reģionos liecina, ka politikas saskaņošana neapšaubāmi ietekmē tirgus integrāciju: runa ir par tirgu sasaisti pārvades jaudu piešķiršanai. Cenu sasaiste starp dažādām valstīm ļauj izveidot vienotu tirdzniecības zonu — un tādējādi vienotas cenas zonas —, kad savstarpēja savienojuma kapacitāte neierobežo pārrobežu tirgus darījumus. Cenu sasaiste palīdz izveidot Eiropas kopējo elektrības tirgu. Nord Pool Spot 1993. gadā ieviesa “price splitting” [cenu sadali], un 2006. gadā cenu sasaisti pirmo reizi savstarpēji izmantoja Francija, Beļģija un Nīderlande. Šādiem tirgus nosacījumiem būtu pakāpeniski patērētājiem jārada Eiropas mēroga iespēju klāsts.

5.10   EESK norāda, ka šādas makroreģionālās grupas dalībvalstīm var radīt ekonomiskas iespējas, jo rodas apjomradīti ietaupījumi un attīstās rūpniecība, kas saistīta ar atjaunojamiem energoresursiem.

5.11   EESK norāda, ka tā atbalsta daudzveidīgu un ilgtspējīgu energoavotu sadalījumu. Valstu veiktajai izvēlei jāatbilst ES tiesību aktiem un mērķiem. EESK uzsver, ka izdarot izvēli, jāraugās, lai tai nebūtu negatīvas sekas attiecībā uz ekonomiku, vidi vai sabiedrību. Tāpēc pēc plašām un pārredzamām konsultācijām ar organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai novērstu valstu atšķirīgo pieeju risku, ES vajadzētu izmantot jaunus enerģijas avotus, piemēram, slānekļa gāzi.

Veicināt ES konkurētspēju — apvienot un palielināt finanšu resursus

5.12   Jāveicina dalībvalstu un nozares dalībnieku kopīgi pētniecības pasākumi un jāveido atbilstīgi pētniecības tīkli un kopienas, jo īpaši atjaunojamu energoresursu un “zemu emisiju” tehnoloģiju jomā, piemēram, izmantojot tehnoloģiskās pētniecības platformas.

5.13   Ņemot vērā vajadzīgo ieguldījumu lielo apjomu un pašreizējos budžeta ierobežojumus, pieejamie resursi jāorientē uz galvenajiem mērķiem. Ir svarīgi izveidot ciešāku saikni starp valstu un ES finansējumu. Tas, iespējams, dalībvalstīm liks pētniecībai sniegto atbalstu virzīt uz projektiem, kas saistīti ar ES mērķiem.

5.14   Jānovērtē, vai infrastruktūrai un pētniecībai pieejamo finanšu resursu konsolidācija varētu palielināt finansējuma efektivitāti. Tas varētu nozīmēt, ka enerģētikas projektiem piešķir fiksētas summas no dažādām ES un valstu atbalsta programmām.

5.15   Ja šāda novērtējuma rezultāti būs pozitīvi, eiroobligācijas projektu finansēšanai varētu būt efektīvs līdzeklis, kā palielināt resursus pētniecības un atjaunojamo energoresursu, un infrastruktūru attīstīšanas atbalstam.

5.16   Ir svarīgi labāk noteikt prioritātes EIB piešķirto aizdevumu izmantošanā, ņemot vērā prioritāros ES infrastruktūru projektus. Dalībvalstu makroreģionālajām grupām būtu jādara pieejami EIB aizdevumi ieguldījumiem.

5.17   Kopīga un saskaņota rīcība, kas virzīta uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, varētu palīdzēt Eiropas Savienībai pārvarēt pašreizējo ekonomikas krīzi. Cenas ziņā pieejami energoresursi ir būtisks ekonomikas konkurētspējas faktors. Tas varētu pozitīvi ietekmēt vairākas jomas: darba vietu radīšanu, zinātību, ES rūpniecības atjaunināšanu u.c. Tādu projektu ietvaros kā, piemēram, Eiropas enerģētikas supertīkls vai viedo tīklu izstrāde un veidošana, varētu veidot ciešāku sadarbību rūpniecības un inovācijas jomā ES mērogā.

Enerģētikas politika vispārējās interesēs

5.18   Vispārējai piekļuvei enerģijai jābūt vienam no ES kopējās enerģētikas politikas mērķiem papildus vienkāršai tirgus integrācijai.

5.19   Taisnīga un pārredzama enerģijas cena ļauj uzņēmumiem paplašināt darbību un veikt ieguldījumus. Enerģija par pieņemamu cenu ir atkarīga no efektīvas izvēles, integrēta un pārredzama iekšējā tirgus un valstu un Eiropas regulatoru pastiprinātām kontroles pilnvarām.

5.20   Patērētāji nepietiekami pārzina un izmanto savas tiesības, lai gan tās noteiktas ES tiesību aktos. EESK iesaka, lai kompetentās iestādes vai enerģijas sadales uzņēmumi galapatērētājus regulāri informētu par viņu tiesībām. Komiteja aicina valstu līmenī publiskot regulārus ziņojumus par patērētāju tiesību īstenošanu. Ja vajadzīgs, varētu veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu patērētāju tiesību īstenošanu.

5.21   Enerģētiskā nabadzība 2010./2011. gada ziemā skāra 50 – 125 miljonus Eiropas iedzīvotāju (atkarībā no izmantotās definīcijas). Šī nenoteiktība skar vistrūcīgākos iedzīvotājus un tos, kuriem ir slikti sadzīves apstākļi, proti, viņi bieži vien dzīvo slikti izolētos mājokļos un nespēj samaksāt pat dalībvalstīs ieviestos sociālos tarifus. Papildus vajadzīgajiem ES pasākumiem energoefektivitātes un pieprasījuma samazināšanas jomā EESK ierosina uzsākt jaunas pārdomas par solidaritātes mehānismu stiprināšanu 27 dalībvalstu mērogā, lai izskaustu enerģētisko nabadzību. Vispirms būtu jānosaka kopēja definīcija (2).

5.22   Tādējādi ar “Eiropas Solidaritātes paktu enerģētikas jomā” varētu uzsvērt enerģijas stratēģisko un vitālo dimensiju (pieejamība, pieņemami tarifi un cenas, regularitāte, stabilitāte, izcelsme). Šāds Eiropas sociālais enerģētiskais “vairogs” apliecinātu, ka Eiropa reaģē uz iedzīvotāju bažām. Tas būtu neatņemama daļa centienos panākt lielāku sociālo saskaņotību, kas vēlama, lai stiprinātu Eiropas integrāciju un tai dotu jaunu impulsu. Tas īstenojams, izmantojot konkrētus pasākumus atbilstošā līmenī.

Eiropas Savienības enerģētikas politikas ārējās dimensijas stiprināšana

5.23   EESK atbalsta apvienības “Mūsu Eiropa” priekšlikumu par Eiropas dabasgāzes iegādes grupas izveidi, ja iesaistītās dalībvalstis un uzņēmumi var izmantot plašas sarunu pilnvaras, labāk nodrošināt savu apgādi un samazināt cenu nestabilitāti, ievērojot konkurences noteikumus. Nākamais posms varētu būt kopīgas gāzes un, iespējams, cita fosilā kurināmā apgādes struktūras izveide.

5.24   Gadījumos, kad piegāde skar vairākas dalībvalstis, Padomei būtu jāpiešķir Eiropas Komisijai pilnvaras ES vārdā vest sarunas par enerģijas piegādes līgumiem ar trešām valstīm. EESK ar gandarījumu atzīmē, ka Padome pieņēmusi lēmumu uzticēt Eiropas Komisijai dalībvalstu vārdā vest sarunas par līgumiem ar Azerbaidžānu un Turkmenistānu par gāzes piegādi pa Kaspijas jūras cauruļvadu. EESK aicina Padomi un Komisiju līdzīgos apstākļos plašāk piemērot šādu praksi.

5.25   EESK iesaka Eiropas Komisijai stingrāk uzraudzīt valstu energoapgādes līgumus, kas noslēgti ar trešām valstīm. Komisijai būtu jāspēj šādus līgumus apstiprināt, pamatojoties uz to pozitīvo vai negatīvo ietekmi visā ES (TEN/464).

5.26   EESK iesaka īstenot tādus attīstības un partnerības pasākumus ar Euromed valstīm un ES austrumu kaimiņvalstīm, kas ļautu dažādot un nodrošināt ES energoapgādi (tostarp atjaunojamu energoresursu jomā, izmantojot Desertec, Mediterranean Ring, Mediterranean Solar Plan un Medgrid iniciatīvas) un palīdzētu ES partnervalstīm izmantot to potenciālu. ES varētu sniegt tehnisku atbalstu, dalīties pieredzē un zinātībā apmācības un projektu vadības jautājumos (atzinums REX/329).

5.27   EESK uzskata, ka EEK un pārejas pasākumiem jāparedz spēcīga ārējā dimensija, lai veicinātu attīstības valstu piekļuvi enerģijai. Jāpalīdz šīm valstīm ražot enerģiju, kura tām ir vajadzīga, bet tām arī jāspēj eksportēt uz Eiropu, lai varētu finansēt savas investīcijas.

5.28   EESK pieņem zināšanai 2011. gada 24. novembra Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomes secinājumus, kuros pausts aicinājums stiprināt enerģētikas politikas ārējo dimensiju. Tāpat Komiteja pieņem zināšanai Padomes prioritātes un vēlreiz uzsver prasību labāk integrēt enerģētikas politikas pasākumus, vismaz sistemātiski konsultējoties pirms lēmumu pieņemšanas. Attiecībā uz metodi Komiteja iesaka vienmēr, kad tai ir pievienotā vērtība, ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izmantot Kopienas metodi.

Pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana

5.29   Ņemot vērā svarīgos uzdevumus vides jomā, vajadzīgo ieguldījumu apjomu, politisko lēmumu sociālās sekas, ietekmi uz dzīvesveidu un vajadzīgo sabiedriskās domas atbalstu, ir būtiski debatēs par enerģētikas jautājumiem iesaistīt iedzīvotājus. Eiropas iedzīvotāji ir tiesīgi saņemt skaidru un pārredzamu informāciju par ES, valstu un reģionālā līmenī veikto enerģijas avotu izvēli (3). Valstu Ekonomikas un sociālo lietu komitejām šajā ziņā ir svarīga loma. Eiropā ir jārīko informācijas un apspriešanās kampaņas par svarīgiem enerģētikas jautājumiem. Jāuzsver arī energoefektivitāte.

5.30   Iedzīvotājiem jādod iespēja regulāri paust savu viedokli par svarīgiem politiskiem lēmumiem. Varētu rīkot apspriešanās atbilstīgā līmenī. EESK jau vairākus gadus rīko apspriešanās ES līmenī (piemēram, par kodolenerģiju, CO2 uztveršanu un uzglabāšanu). Valstu, reģionālās un vietējās iestādes ir aicinātas rīkot plašas apspriedes ar pilsonisko sabiedrību.

5.31   EESK ierosina izveidot Eiropas pilsoniskās sabiedrības forumu, kura uzdevums būtu sekot līdzi enerģijas jautājumu risināšanai. Šis forums cieši sadarbotos ar ES iestādēm un regulāri pulcētos, lai sniegtu ieguldījumu enerģijas tirgus integrācijas daudzgadu programmā. Tas varētu pulcēt Eiropas un valstu organizācijas, kas aktīvi darbojas enerģētikas jomā. Ar to varētu apspriesties par ES enerģētikas tīkla izveidi, pāreju uz enerģētikas sistēmu ar zemu oglekļa emisijas līmeni 2050. gadā un ar to saistītajiem ekonomiskajiem un sociālajiem jautājumiem. Tā locekļiem būtu jāsaņem arī atbilstoša informācija, kuru tie varētu nodot tālāk līdzīgām organizācijām dalībvalstīs.

5.32   Papildu uzdevums ir gūt sabiedrības atbalstu enerģijas avotu izvēlei (kodolenerģija, CO2 uztveršana un uzglabāšana, vēja ģeneratoru parki, augstsprieguma līnijas u.c.). Līdzdalība un atbildība ir cieši saistītas. EESK, būdama arī Eiropas Kodolenerģijas foruma darba grupas “Pārredzamība” vadītāja, varētu veicināt iedzīvotāju pārredzamu informēšanu, kā arī viedokļu apmaiņu ar iedzīvotājiem Komitejas tīmekļa vietnē (labas prakses piemēru popularizēšana, sadarbības iniciatīvu un projektu uzraudzība, enerģētikas nozares attīstība, pilsoniskās sabiedrības pārstāvju viedokļu apkopošana saistībā ar gaidāmajām pilsoniskās sabiedrības foruma debatēm par enerģētiku un šo viedokļu izplatīšana lēmumu pieņēmējiem). EESK aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis sniegt iedzīvotājiem noderīgu informāciju, izmantojot neitrālus un objektīvus kanālus. Šajā aspektā ļoti svarīga nozīme ir pilsoniskās sabiedrības organizācijām un apspriešanās forumiem.

Paredzēt iespējamās institucionālās norises ilgākam laikam

5.33   Galamērķis ir izveidot Eiropas Enerģētikas kopienu. Tomēr, tā kā 27 dalībvalstīm būtu grūti vienlaicīgi orientēties vienā virzienā, dalībvalstu ciešāka sadarbība, īpaši reģionālajā līmenī, virzību varētu paātrināt. Taču šie pasākumi nedrīkst būt pretrunā ES tiesību aktiem vai citiem pasākumiem, tāpēc jānodrošina pastāvīga apspriešanās ar ES iestādēm un to iesaistīšana. Vajadzības gadījumā varētu ieviest oficiālākus mehānismus.

5.34   EESK iesaka līdz 2014. gadam izvērtēt progresu, kas panākts, piemērojot LESD 194. pantu, un apsvērt, vai ir vajadzīgas izmaiņas, ņemot vērā šajā dokumentā izklāstītos vistālejošākos priekšlikumus. Ierosmi iespējamam jaunajam institucionālajam satvaram varētu gūt no EOTK līguma. Ja dalībvalstis tā nolemtu, jauno institucionālo sistēmu un tās acquis, varētu integrēt ES struktūrā.

---

(1)  OV C 175, 28.7.2009., 43.–49. lpp.

OV C 306, 16.12.2009., 51.–55. lpp.

(2)  EESK atzinums par tematu “Liberalizācijas un ekonomikas krīzes ietekme uz enerģētisko nabadzību”, OV C 44, 11.02.2011., 53.-56. lpp.

(3)  Par kodolenerģiju Francijā skatīt: ANCCLI — ar Valsts padomes dekrētu izveidotā Vietējo informācijas komiteju un komisiju nacionālā asociācija.

---