15.2.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 43/39

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Cietušo tiesību stiprināšana Eiropas Savienībā”

COM(2011) 274 galīgā redakcija

un priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko nosaka noziedzīgos nodarījumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimuma standartus”

COM(2011) 275 galīgā redakcija – 2011/0129 (COD)

2012/C 43/09

Ziņotāja: Kathleen WALKER SHAW kdze

Eiropas Komisija 2011. gada 18. maijā un Padome 2011. gada 29. jūnijā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Cietušo tiesību stiprināšana Eiropas Savienībā”

COM(2011) 274 galīgā redakcija

un

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko nosaka noziedzīgos nodarījumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimuma standartus”

COM(2011) 275 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 8. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 476. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 7. un 8. decembrī (7. decembra sēdē), ar 142 balsīm par un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   EESK aicina Komisiju veikt pētījumu, lai precīzāk novērtētu, kā krīze ir ietekmējusi noziedzīgos nodarījumos cietušo tiesības, un, balstoties uz tā secinājumiem, apsvērt papildu pasākumu īstenošanu.

1.2   EESK pauž bažas par to, ka cietušie maz uzticas krimināltiesību sistēmai; Komiteja uzskata, ka ir jāstiprina cietušo — it īpaši atkārtoti noziedzīgos nodarījumos cietušo — tiesības un ka iedzīvotājos jāveido uzticēšanās, lai pārtrauktu viktimizācijas apburto loku. Komiteja aicina Komisiju apsvērt atbalsta pasākumus un finansējumu minētā veicināšanai.

1.3   EESK ierosina Komisijai mainīt jēdziena “cietušais” definīciju, lai stiprinātu cietušā ģimenes vai pārstāvja tiesības un oficiālu atzīšanu.

1.4   EESK aicina Komisiju rūpīgi analizēt aizsardzības pasākumus pret tām personām, kas darbavietā kļūst par noziedzīgas darbības upuriem, un ierosināt papildu pasākumus, lai visā ES teritorijā gan privātajā, gan valsts sektorā nodrošinātu tiesību un atzīšanas minimumu.

1.5   EESK iesaka Komisijai veikt padziļinātu izpēti par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumos cietušajiem un paredzēt pasākumus taisnīguma, atbalsta un kompensāciju nodrošināšanai.

1.6   EESK ierosina Komisijai priekšlikumos iekļaut efektīvākus aizsardzības pasākumus saistībā ar cietušo tiešu un netiešu diskrimināciju.

1.7   EESK aicina veicināt fundamentālu attieksmes maiņu, panākot cietušā lomas pieņemšanu; tas īstenojams, apmācot visos tiesu sistēmas līmeņos nodarbinātos, kā arī profesionāļus citās attiecīgās iestādēs un vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principus. Attieksme jāmaina arī attiecībā uz veidu, kādā plašsaziņas līdzekļi vispārīgi izturas pret cietušajiem, kā arī tāpēc, lai nepieļautu cietušo izmantošanu politiskos nolūkos.

1.8   EESK piekrīt, ka atsevišķi cietušie ir īpaši neaizsargāti un pret viņiem nepieciešams izturēties īpašā veidā, taču uzskata, ka Komisijai nevis jāapzina “cietušie, kuriem nepieciešama īpaša aizsardzība”, tādējādi, iespējams, radot cietušo hierarhiju, bet gan jāierosina, lai visiem noziedzīgos nodarījumos cietušajiem būtu piekļuve īpašiem pasākumiem; šī piekļuve tiktu nodrošināta pēc individuāla novērtējuma veikšanas saskaņā ar valstī paredzēto kārtību un ar mērķi noteikt attiecīgajai cietušajai personai nepieciešamo aizsardzības līmeni, ņemot vērā tās personiskās īpašības, nozieguma veidu un attiecības ar aizdomās turamo.

1.9   EESK aicina veikt papildu pasākumus cietušo atbalsta pakalpojumu tīkla stiprināšanai un formalizēšanai ES teritorijā, un ierosina ES budžetā paredzēt pastāvīgu finansējumu šim tīklam. EESK turklāt iesaka paplašināt atbalsta pakalpojumu loku, tajos iekļaujot arī atbalsta sniegšanu noziedzīgos nodarījumos cietušajiem un viņu ģimenēm, lai viņi varētu atgriezties mājās gadījumos, kad noziegums noticis ārzemēs. EESK arī uzskata, ka atbalsta pakalpojumu sniegšanai cietušajiem jābūt elastīgai un ka jābūt iespējām mērķtiecīgi novadīt līdzekļus uz potenciāliem degpunktiem reģionos.

1.10   EESK uzskata, ka pilsoniskajai sabiedrībai plašāk jāiesaistās konkrētu pasākumu izstrādē, kas vērsti uz atbalsta sniegšanu noziedzīgos nodarījumos cietušajiem, un mudina Komisiju apsvērt papildu pasākumu īstenošanu un attiecīgu finansējumu.

1.11   EESK aicina Komisiju nākamajā pārskatā veikt nepieciešamos plaša apjoma uzlabojumus noteikumos par kompensācijām cietušajiem, tostarp apsvērt ES līmeņa kompensācijas shēmu kriminālnoziegumos cietušajiem. EESK uzskata, ka Komisijai būtu skaidri jānorāda dalībvalstīm, ka direktīva nodrošina minimuma standartus un rada noteikumu kopumu, kas ļauj valstu pieņemtajiem īstenošanas tiesību aktiem garantēt augstāku aizsardzības līmeni.

1.12   EESK atzinīgi vērtē priekšlikumus saistībā ar atjaunojošo justīciju un aicina Komisiju atbalstīt finansējumu izmēģinājuma projektam, lai izstrādātu atjaunojošās justīcijas standartus un apmācību šajā jomā visā ES teritorijā.

1.13   EESK aicina Eiropas Komisiju izstrādāt kopīgas procedūras pārrobežu noziegumos cietušo cilvēku mirstīgo atlieku transportam un repatriācijai skaidri noteiktā un ierobežotā termiņā (1); minētajām procedūrām būtu augstāks juridiskais spēks nekā valsts vai reģiona tiesību normām.

2.   Ievads

2.1   Priekšlikumu pakete, ko Komisija ierosināja 2011. gada 18. maijā, izvērš ES līmenī pašreiz pieņemtos pasākumus cietušo tiesību jomā. Priekšlikumos paredzēts noziedzīgos nodarījumos cietušajiem nodrošināt skaidras un konkrētas tiesības un garantēt viņiem atzīšanu, cieņu, aizsardzību, atbalstu un piekļuvi tiesu sistēmai neatkarīgi no tā, kurā ES dalībvalstī viņi ir dzimuši vai dzīvo.

2.2   EESK atzīst, ka Lisabonas līgums Eiropas Savienībai šobrīd nodrošina skaidru tiesisko pamatu, lai noziedzīgos nodarījumos cietušajiem noteiktu tiesību un aizsardzības obligāto minimumu. Priekšlikumu pamatā ir Stokholmas programma (2) un tās rīcības plāns (3), un tie ir saskaņā ar Budapeštas ceļvedi (4).

2.3   EESK atzinīgi vērtē to, ka ES prezidentvalsts Polija par vienu no prioritātēm ir izvirzījusi drošības stiprināšanu Eiropas Savienībā, kā arī pauž atzinību par tās īstenotajiem centieniem panākt progresu Padomes darbā ar tiesību aktu kopumu attiecībā uz cietušajām personām.

2.4   EESK šajā jomā jau ir ieguldījusi ievērojamu darbu, tostarp izstrādājusi atzinumus par kompensācijām noziedzīgos nodarījumos cietušajiem (5), cilvēku tirdzniecību (6), seksuālu izmantošanu, vardarbību un bērnu pornogrāfiju (7), bērna tiesībām (8), ES pretterorisma politiku (9), e-iekļaušanu (10), kā arī kibernoziegumiem (11).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1   EESK uzsver, ka dalībvalstis nedrīkst ignorēt pašreizējās ekonomiskās un finanšu krīzes ietekmi uz šo jautājumu un ka noziedzības dinamika tām ir jāizprot šajā kontekstā. Īstenojot stingrus taupības pasākumus, daudzas dalībvalstis samazina policijas, veselības aprūpes un labklājības pakalpojumu apjomu, sabiedrisko organizāciju skaitu un finansējumu cietušo atbalsta dienestiem, kā arī citām saistītām nevalstiskajām organizācijām. Turklāt pastāvošā nevienlīdzība palielinās, un sagaidāms, ka nabadzības un bezdarba līmeņa pastāvīgais pieaugums turpinās veicināt sociālās problēmas un, iespējams, arī noziedzību.

3.2   ES līmeņa dati par noziedzīgos nodarījumos cietušajiem ir satraucoši. Katru gadu cilvēki tiešā veidā kļūst par cietušajiem 75 miljonos noziegumu. Nav pieņemami, ka lielākā daļa noziegumu tiek veikti pret nelielu sabiedrības daļu; šie cilvēki atkal un atkal kļūst par noziegumu upuriem. Cietušie parasti dzīvo rajonos ar augstu noziedzības līmeni, kuros valda spēcīgas bailes no noziegumiem, taču reāli to noziegumu skaits, par kuriem tiek ziņots, ir zems. Par aptuveni 90 % no šajos rajonos pastrādātajiem noziegumiem ziņots netiek.

3.3   Viens no pamatelementiem, lai ES iedzīvotājiem veidotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, ir atbalsta uzlabošana noziedzīgos nodarījumos cietušajiem visā Eiropas Savienībā. Tas ir ļoti būtiski, ņemot vērā to cilvēku skaita pastāvīgo pieaugumu, kuri ceļo ES iekšienē vai dzīvo un strādā citā ES dalībvalstī; sagaidāms, ka šī tendence turpināsies arī nākotnē.

3.4   EESK atzinīgi vērtē faktu, ka priekšlikumos paredzēta iespēja iedzīvotājiem, kas kļuvuši par nozieguma upuri, uzturoties ārvalstīs, par šo nodarījumu ziņot savā mītnes zemē. Tas ir jo īpaši nozīmīgi nopietnu ievainojumu gūšanas vai nelaimes gadījumos, kā arī ģimenēm gadījumos, kad ir iestājusies cietušā nāve.

3.5   EESK atbalsta direktīvas horizontālo pieeju, kas paredz tiesības visiem cietušajiem.

3.6   Komiteja uzskata, ka būtiski ir tas, ka priekšlikumos atzītas ciešanas un problēmas, ar kurām saskaras cietušo ģimenes, kā arī paši cietušie, taču priekšlikumu tekstā tas būtu jāatspoguļo saskaņotākā veidā.

3.7   Šādiem notikumiem ir milzīgas fiziskās, emocionālās un finansiālās sekas, tāpēc gan cietušajiem, gan viņu ģimenēm ir nepieciešams atbalsts, jo tieši ģimenes ir visvairāk iesaistītas cietušo atbalstīšanā, sadarbojoties ar iestādēm, gādājot par medicīnisko aprūpi, risinot administratīvos jautājumus, piedaloties aizdomās turamā meklēšanā un cenšoties panākt taisnīgumu tiesā, kā arī kompensāciju.

3.8   EESK uzskata, ka ir jāatzīst papildu grūtības un stress, ar ko pārrobežu gadījumos sastopas cietušie un viņu ģimenes un ko rada atšķirīgā valoda, procedūras un kultūra, kas cietušajam un viņa ģimenei ir sveša; šīs problēmas var šķist nepārvaramas.

3.9   Kopumā 50 % cietušo neziņo par nodarījumu “atbildīgajai iestādei”. Tam var būt dažādi iemesli, tostarp cietušo neziņa par to, kā iesniegt ziņojumu vai sūdzību, vai neticība tam, ka iestādes sniegs palīdzību, aizsardzību un atbalstu, kas palīdzētu panākt taisnīgumu vai kompensāciju. EESK vēlas, lai priekšlikumi tiktu pārvērsti konkrētos pasākumos, kas ļautu vairot cietušo uzticēšanos tiesu sistēmai.

3.10   Pētījumi apstiprina (12), ka pašreizējie pasākumi nav pietiekami, lai atrisinātu daudzās praktiskās un tehniskās problēmas, ar ko cietušie un viņu ģimenes saskaras situācijās, kad viņiem visvairāk nepieciešama aizsardzība un palīdzība.

3.11   Šie priekšlikumi ir svarīgs solis, lai nodrošinātu, ka cietušie un viņu ģimenes tiek izvirzīti pirmajā vietā, viņu loma tiek atzīta, pret viņiem izturas ar cieņu, viņi saņem aizsardzību un atbalstu un viņiem ir piekļuve tiesu iestādēm; turklāt viss minētais viņiem pienākas kā tiesības. Grūtā brīdī viņi nedrīkst justies vieni.

4.   Īpašas piezīmes

4.1   Šobrīd starp ES dalībvalstīm ir lielas atšķirības noteikumu stingrības un efektivitātes ziņā, tāpēc nepieciešamas radikālas pārmaiņas, lai nodrošinātu pieņemamus atbalsta, aizsardzības un tiesību standartus, uz kuriem ES iedzīvotāji varētu paļauties, atrodoties gan savā mītnes zemē, gan citā ES dalībvalstī. Nav pieņemami, ka atbalsta apjoms, ko cietušais saņem, ir kā loterija, proti, atkarīgs no tā, kurā ES dalībvalstī nodarījums noticis.

4.2   EESK atzīst, ka tās locekļiem ir vislabākās iespējas sniegt ieguldījumu, lai nodrošinātu šo priekšlikumu un paziņojumā minēto papildu pasākumu efektīvu īstenošanu; aicina Komisiju turpināt sadarboties ar EESK, lai pēc nepieciešamības mudinātu attiecīgās atbildīgās iestādes izveidot praktiskas struktūras, politiku un procedūras, kas ļautu nodrošināt cietušajiem un viņu ģimenēm sistemātiskāku un efektīvāku atbalstu.

4.3.   Atzīšana un aizsardzība

4.3.1   “Cietušo” definīcijas darbības joma direktīvā attiecas vienīgi uz “tādas personas ģimenes locekļiem, kuras nāvi ir izraisījis noziedzīgs nodarījums”. EESK uzskata, ka šī definīcija ir pārāk šaura un tajā nav ņemts vērā fakts, ka daudzi cietušie, kas izdzīvojuši pēc noziedzīga nodarījuma, ir tik smagi ievainoti, ka viņiem nepieciešams ļoti nozīmīgs atbalsts, lai viņi varētu īstenot savu tiesībspēju un rīcībspēju un uzņemties sūdzības iesniegšanu vai tiesas procesa uzsākšanu taisnīguma un kompensācijas panākšanai, kas tāpēc ir jādara kādam no ģimenes locekļiem vai kādai citai uzticības personai. Arī viņiem nepieciešama atzīšana. EESK ierosina grozīt dokumenta COM(2011) 275 2. pantu (“Definīcijas”), papildinot to ar šādu a) apakšpunkta iii) daļu: “oficiāli atzīta uzticības persona — ģimenes loceklis vai algots darbinieks —, kas palīdz cietušajam, kuram pirms vai pēc noziedzīgā nodarījuma nepieciešams ievērojams atbalsts savas tiesībspējas un rīcībspējas īstenošanai”.

4.3.2   Neraugoties uz centieniem priekšlikumos panākt saskaņotību ar noteikumiem par veselības aizsardzību un drošību darbavietā, EESK pauž bažas par to, ka priekšlikumos nav aplūkots jautājums par to upuru aizsardzību, kas cietuši no noziedzīgām darbībām darbavietā, tostarp attiecībā uz personām, kas strādā ceļu satiksmē vai citos ar transportu saistītos darbos. Dalībvalstis izmanto dažādas pieejas, lai konstatētu noziedzīgu nodarījumu attiecībā uz darbavietā pastāvošo tiesību un aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, un tas varētu kavēt minimuma standartu noteikšanu ES līmenī. Tas attiecas arī uz darbā norīkotiem darba ņēmējiem. Tāpēc EESK aicina Komisiju rūpīgi pētīt šos jautājumus un ierosināt papildu pasākumus, lai gan privātajā, gan valsts sektorā nodrošinātu tiesību minimumu upuriem, kas cietuši no noziedzīgām darbībām darbavietā.

4.3.3   EESK pauž bažas par to, ka cietušā kā “fiziskas personas” definēšana varētu izslēgt no direktīvas darbības jomas organizācijas vai uzņēmumus, kas kļūst par cietušajiem, īstenojot savas tiesības. EESK iesaka Komisijai veikt pētījumu un novērtēt, vai šajā jomā nepieciešami konkrēti pasākumi, it īpaši attiecībā uz MVU, lai uzlabotu aizsardzību pret regulāru viktimizāciju.

4.3.4   EESK uzskata, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā cietušo tiešas un netiešas diskriminācijas būtisko problēmu, tostarp ar kultūru saistītu diskrimināciju, un ierosina Komisijai priekšlikumos iekļaut efektīvākus aizsardzības pasākumus, lai šo situāciju mainītu. Dubulta viktimizācija un diskriminācija var notikt, ja cietušie par pāridarījuma objektu kļūst savas rases, reliģiskās piederības, uzskatu, seksuālās orientācijas, invaliditātes, dzimuma vai sociālās izcelsmes dēļ, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc par noziedzīgu nodarījumu netiek ziņots, turklāt šādu gadījumu ir ļoti daudz. Cietušie ar diskrimināciju var saskarties arī tad, ja pārvaldes iestādes vai tiesu sistēma pret viņiem izturas nepieņemami, piemēram, netic, izturas necienīgi, nerespektē vai neatzīst.

4.3.5   EESK aicina veicināt fundamentālu attieksmes maiņu, panākot cietušā lomas atzīšanu tiesu sistēmā. Pienācīgas apmācības nodrošināšana profesionāļiem un tiesu sistēmas darbiniekiem, ievērojot subsidiaritātes principu, ir būtisks pirmais solis. EESK iesaka Komisijai izmantot finansējuma programmas, lai galvenajās atbildīgajās iestādēs panāktu šādu attieksmes maiņu.

4.3.6   Priekšlikumos galvenā uzmanība pievērsta noziedzīgos nodarījumos cietušo aizsardzībai. Tas ir jo īpaši svarīgi situācijās, kad cietušais un viņa ģimene atrodas apsūdzētā tuvumā vai tajā pašā ēkā, piemēram, slimnīcā, tiesā vai policijas iecirknī. Jāpieņem standarta procedūras, lai nepieļautu kontaktu (nevis, kā minēts priekšlikumos, pakāpeniski izveidotu nepieciešamos apstākļus, kas ļauj izvairīties no kontakta) starp cietušo un viņa ģimeni, no vienas puses, un aizdomās turamajām personām, no otras puses, izmitinot viņus atsevišķās telpās un nodrošinot viņiem pakalpojumu atsevišķu izmantošanu.

4.3.7   Ir svarīgi arī neļaut cilvēkiem kļūt par potenciāliem cietušajiem. EESK aicina Komisiju atbalstīt jaunu viktimizācijas formu, piemēram, kibernoziegumu, uzraudzīšanu un novērtēt, kādi pasākumi nepieciešami, lai aizsargātu un atbalstītu cietušos. Viens no galvenajiem priekšnosacījumiem cietušo skaita samazināšanai ir programmu izstrādāšana, izmantojot, piemēram, Daphne programmas veiksmīgo piemēru, lai veicinātu izpratni par potenciālajiem draudiem un veiktu profilakses pasākumus gadījumā, ja draudi jau pastāv.

4.3.8   Statistika liecina, ka personām, kas vienreiz jau kļuvušas par upuriem, ir daudz lielāks risks par tādiem kļūt atkārtoti. Daudzi cietušie visu dzīvi ir bijuši viktimizācijas upuri, sākot ar pāridarījumiem bērnībā vai nu mājās, vai valsts uzturētās aprūpes vai citās iestādēs. Daudziem cietušajiem ir grūti runāt par savu situāciju un ziņot par nodarījumiem. EESK vēlas, lai tiktu īstenoti papildu pasākumi un mērķtiecīgi piešķirts ES finansējums nolūkā gan palīdzēt cietušajiem pārvarēt regulārās viktimizācijas apburto loku, gan veidot iedzīvotāju uzticēšanos, it sevišķi rajonos, kuros ir augsts noziedzības līmenis.

4.3.9   EESK atzīst, ka konkrēti cietušie ir jo īpaši neaizsargāti, piemēram, bērni un personas ar invaliditāti, un pret viņiem nepieciešams izturēties īpašā veidā, taču vienlaikus pauž bažas par to, ka, definējot atsevišķus cietušos kā “īpaši neaizsargātus”, Komisija varētu neviļus radīt cietušo hierarhiju, kas, iespējams, rosinātu diskrimināciju pret citiem cietušajiem. Neaizsargāti ir visi cietušie, un EESK uzskata, ka labāka pieeja būtu ierosināt, lai visiem noziedzīgos nodarījumos cietušajiem būtu piekļuve īpašiem pasākumiem; šī piekļuve tiktu nodrošināta pēc individuāla novērtējuma veikšanas saskaņā ar valstī paredzēto kārtību, lai noteiktu attiecīgajai cietušajai personai nepieciešamo aizsardzības līmeni, ņemot vērā tās personiskās īpašības, nozieguma veidu un attiecības ar aizdomās turamo. Svarīgi ir izstrādāt tādas metodes, kurās tiek atzīta un izprasta cietušā sociālā vide un dzīves apstākļi un kurās uz tiem tiek reaģēts atbalstošā veidā. EESK iesaka grozīt dokumenta COM(2011) 275 18. pantu, svītrojot 1., 2. un 5. punktu un atbilstoši grozot atsauces un tekstu atlikušajā dokumenta daļā, tostarp svītrojot vārdus “visi pārējie” 3. punkta pirmajā rindā.

4.3.10   EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai par aizsardzības pasākumu civillietās savstarpēju atzīšanu un norāda, ka minētais tiesību akts ir nepieciešams papildinājums Direktīvas CSL 00002/2010 par Eiropas aizsardzības rīkojumu (krimināltiesībās) priekšlikumam. EESK pieņem zināšanai, ka Ministru Padome un Eiropas Parlaments ir panākuši vienošanos par šo priekšlikumu. EESK uzskata, ka abiem pasākumiem pēc iespējas jānosaka standarta piemērošana un forma, lai vienkāršotu to darbību. Jāparedz noteikumi, ar ko nodrošināt aizsardzības rīkojumu efektīvu īstenošanu.

4.3.11   EESK atzīst plašsaziņas līdzekļu pozitīvo nozīmi attiecībā uz cietušo tiesību atbalstīšanu un atzīšanu, un vēlas, lai priekšlikumos tiktu iekļauti noteikumi, kas nodrošina līdzsvaru starp šīs pozitīvās lomas atzīšanu, no vienas puses, un cietušo un viņu ģimeņu privātuma aizsardzību tiesu procesa laikā un no uzbāzīgas un nevēlamas plašsaziņas līdzekļu uzmanības, tostarp plašsaziņas līdzekļu īstenotas politiski motivētas viktimizācijas, no otras puses. Pārāk bieži attēli un privātas detaļas tiek publicētas bez piekrišanas, un tā ir nepieļaujama privātuma un ģimenes dzīves aizskaršana. Ir svarīgi garantēt cieņu, integritāti un cilvēktiesības cietušajiem un viņu ģimenēm, kad tie atrodas visneaizsargātākajā situācijā. Minēto tiesību pārkāpuma gadījumos atbildīgajam plašsaziņas līdzeklim jāuzliek par pienākumu labot kļūdu, publiski to atzīstot un veltot tai tikpat lielu uzmanību, cik bija veltīta likumpārkāpumam, no kura cietusi attiecīgā persona.

4.3.12   EESK arī vēlas, lai priekšlikumos tiktu minēta prasība valsts aģentūrām un it sevišķi policijai aizsargāt cietušo un viņu ģimeņu privāto dzīvi. Tas ir ļoti svarīgi, ņemot vērā faktu, ka policija ir galvenais informācijas sniedzējs plašsaziņas līdzekļiem. Apvienotajā Karalistē nesen skandālu izraisīja šokējoši atklājumi par cietušo un viņu ģimenes locekļu telefonu sarunu noklausīšanos. Eiropas Savienībai jānodrošina cietušajiem un viņu ģimenēm — gan savā valstī, gan ārzemēs — labāka aizsardzība šajā jomā.

4.4.   Tiesības uz informāciju, tiesības tikt saprastam un tiesības uz mutiska un rakstiska tulkojuma nodrošināšanu

4.4.1   EESK atzinīgi vērtē priekšlikumus nodrošināt cietušajiem noteiktas un plašas tiesības laicīgi iegūt attiecīgo ar viņu lietu saistīto informāciju un tikt informētiem par lietas virzību. Jo īpaši lietās, kurās no paša sākuma nav skaidrs, vai ir noticis noziedzīgs nodarījums, piemēram, personas pazušana, noslīkšana, krišana vai neskaidrs nāves iemesls, pārāk bieži tiek zaudēts vērtīgs laiks, informācija un pierādījumi. Aizkavēšanās var būt lielāka pārrobežu gadījumos, it sevišķi, ja noziedzīgajam nodarījumam nav liecinieku. Taču minētais nedrīkstētu kavēt atbalsta un aizsardzības pasākumu nodrošināšanu cietušajiem. Iespējas gūt izziņas, izmantojot Eurojust vai divpusējos nolīgumus par savstarpēju juridisko palīdzību, ir ierobežotas, jo minētie nolīgumi attiecas tikai uz krimināllietām. EESK vēlas, lai tiktu paredzēti papildu pasākumi, kas ļautu novērst šķēršļus prasībām veikt izmeklēšanu vai gūt izziņas.

4.4.2   Ir svarīgi zināt, no kurienes iegūt informāciju un kā ziņot par draudiem vai incidentu, turklāt pārrobežu situācijās šādai informācijai būtu jābūt vieglāk pieejamai, vēršoties tādās iestādēs kā policija, konsulāti/vēstniecības, slimnīcas un vietējo pašvaldību biroji un to tīmekļa vietnes. Ceļojumu aģentūrām/lidsabiedrībām šāda informācija būtu jāiekļauj arī ceļojuma dokumentos divos eksemplāros ar noplēšamu kopiju, ko ceļotāji var atstāt ģimenes locekļiem vai draugiem.

4.4.3   Attiecīgo pārvaldes iestāžu starpā šobrīd nav pietiekamas savstarpējās koordinācijas un sadarbības pārrobežu lietās, kurās dažādi likumi un atšķirīgas kultūras bieži rada šķēršļus vai arī iestādēm rada nevēlēšanos dalīties informācijā un sadarboties. EESK vēlas, lai ES dalībvalstu ārlietu un tieslietu ministrijas sadarbotos vairāk un izstrādātu saprašanās memorandu par policijai noderīgas informācijas apmaiņu ar konsulārā dienesta starpniecību, kas ļautu sniegt atbildes uz likumīgiem jautājumiem, kurus cietušais vai viņa ģimene uzdod saistībā ar izmeklēšanu. Šajā memorandā atbildīgajām iestādēm būtu arī jāuzliek par pienākumu sniegt izmeklēšanas iestādes/ierēdņa kontaktinformāciju pilnvarotam kolēģim citā jurisdikcijā, kurš varētu sazināties ar cietušo un viņa ģimeni, lai sniegtu informāciju, nepieciešamības gadījumā garantējot konfidencialitāti.

4.4.4   Daudzu valstu policijā vai izmeklēšanas tiesnešu institūcijā nepastāv sistēmas saziņas pakalpojumiem ar ģimeni, un ģimenēm pirms informācijas izpaušanas ir jāpiesaista juriskonsults, kurš tās pārstāv; minētais var maksāt dārgi un pārsniegt daudzu ģimeņu budžeta iespējas. EESK iesaka Komisijai apsvērt papildu pasākumus, lai izstrādātu paraugprakses modeļus šajā jomā, kurus saskaņotākā veidā varētu pieņemt visā Eiropas Savienības teritorijā.

4.4.5   Dalībvalstīm būtu jāuzliek par pienākumu regulāri un plašai publikai pieejamā veidā publicēt informāciju par cietušo tiesībām un to, kur viņi var saņemt palīdzību. Tām būtu arī jāuzliek par pienākumu sadarboties ES līmenī minētās informācijas nodrošināšanā dažādās valodās, lai samazinātu izmaksas.

4.4.6   Tiesības saprast un tikt saprastam ir būtiskas, lai panāktu taisnīgumu. EESK ierosina dalībvalstīm veikt novērtējumu par to, kādas ir kriminālprocesā iesaistīto cietušo un viņu ģimeņu saziņas vajadzības, lai nodrošinātu, ka viņiem tiek garantēts atbalsts, kas nepieciešams, lai viņi spētu saprast un tikt saprasti.

4.4.7   Plašas tiesības kriminālprocesa ietvaros saņemt bezmaksas mutisku un rakstisku tulkojumu ir vienas no pamata cilvēktiesībām, un tās ir jo īpaši svarīgas pārrobežu lietās. EESK atzinīgi vērtē to, ka šīs tiesības šobrīd tiek attiecinātas arī uz cietušajiem. Bažas par šādu pakalpojumu izmaksām ir liekas, jo daudzas dalībvalstis jau šobrīd īsteno cietušo prasības šajā jomā.

4.4.8   EESK atzinīgi vērtē to, ka cietušajiem un viņu ģimenēm piešķirtas tiesības apstrīdēt jebkuru lēmumu, kas neparedz šādu pakalpojumu nepieciešamību, kā arī tiesības iesniegt sūdzību, ja tulkojuma kvalitāte nav pietiekama, lai viņi spētu īstenot tiesības, kas viņiem pienākas tiesas procesa ietvaros. Atbilstīgi Direktīvā 2010/64/ES par tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu kriminālprocesā paredzētajam EESK atbalsta kvalificētu tulku un tulkotāju valsts reģistra izveidošanu, kas apvienotu atzītus profesionāļus, kuru pakalpojumus izmantotu juridiskie padomdevēji un atbildīgās iestādes. EESK pauž bažas, ka dažās dalībvalstīs šādi reģistri pastāv, taču līgumus piešķir minēto pakalpojumu aģentūrām, tādējādi apejot reģistru un neievērojot Direktīvas garu; Komiteja aicina pārtraukt šādu praksi.

4.5.   Piekļuve cietušo atbalsta dienestiem

4.5.1   Priekšlikumos noteikti minimālie pakalpojumi, kas jāsniedz visā ES teritorijā, lai nodrošinātu, ka noziedzīgos nodarījumos cietušie un viņu ģimenes zina, cik ātru un efektīvu atbalstu viņi var sagaidīt neatkarīgi no savas atrašanās vietas Eiropas Savienībā un brīdī, kad viņiem tas visvairāk nepieciešams. Ir būtiski, lai šie pakalpojumi būtu bezmaksas, konfidenciāli un tos sniegtu augsti kvalificēti profesionāļi neatkarīgi no tā, vai tos nodrošina valsts vai privātas iestādes.

4.5.2   EESK pauž bažas par to, ka cietušo atbalsta pakalpojumu pašreizējais līmenis un kvalitāte ES dalībvalstīs ļoti atšķiras un kopumā to finansējums ir mazāks nekā pakalpojumiem, ko sniedz personām, kuras apsūdzētas vai tiek turētas aizdomās par noziegumu. EESK aicina veikt papildu pasākumus cietušo atbalsta aģentūru standartu, kvalitātes un ģeogrāfiskā tīkla stiprināšanai un formalizēšanai ES teritorijā, un šim nolūkam paredzēt drošu un pastāvīgu finansējumu ES budžetā. Tas palīdzēs gūt apjomradītus ietaupījumus, veidojot kopīgas tiešsaistes apmācības programmas un informācijas un komunikācijas struktūras, kā arī daloties paraugpraksē. Tas ļaus arī veikt strukturētāku cietušo uzraudzību, atvieglos tiesību aktu paketes īstenošanu un piemērošanu, kā arī vairos tās efektivitāti.

4.5.3   Cietušo tiesībām saņemt atbalsta pakalpojumus ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu viņu atlabšanu un efektīvu piekļuvi tiesu sistēmai. Lai gan finanšu un ekonomikas krīze daudzās dalībvalstīs ir radījusi nopietnas problēmas, tās nedrīkst atkāpties no sava pienākuma šajā jomā. Valstīm ir jāizsver šo pakalpojumu īstenošanas izmaksas pret to neīstenošanas izmaksām, proti, saimnieciskās un sociālās izmaksas, ko cietušajiem un viņu ģimenes locekļiem radīs ilgstoša atlabšana vai nespēja atlabt no piedzīvotā. Vairākās valstīs cietušo atbalsta pasākumus finansē no līdzekļiem, kas gūti no iekasētajiem sodiem par noziedzīgiem nodarījumiem. EESK iesaka Komisijai finansēt pētījumu par šādu sistēmu efektivitāti, lai tās, iespējams, piemērotu plašākā mērogā.

4.5.4   EESK atzīst, ka noziedzīgos nodarījumos cietušo skaits ir atšķirīgs dažādās dalībvalstīs un reģionos. Turklāt papildu spiedienu var radīt arī iedzīvotāju pieplūdums atvaļinājumu laikā apvienojumā ar alkohola izraisītu agresiju. EESK uzskata, ka atbalstam jābūt pietiekami elastīgam un pieejamam reģionos, un aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju koncentrēt līdzekļus un atbalsta pasākumus saziņas un pakalpojumu uzlabošanai vietās, kur tie nepieciešami visvairāk. Tas ir jo īpaši svarīgi gadījumos, kad par noziedzīga nodarījuma riska vai draudu pieaugumu neproporcionāli lielā mērā aizdomās tiek turētas personas vai šajos noziegumos cieš personas, kas nāk no cita reģiona/valsts.

4.5.5   Svarīgs ir juridiskais pienākums nodrošināt, ka cietušie tiek nosūtīti uz atbalsta dienestiem un ka šajos dienestos tiek sniegti attiecīgie pakalpojumi. Eiropas Savienībā pārsvarā policija ir atbildīga par cietušo nosūtīšanu uz vietu, kur pieejami šādi pakalpojumi. Taču šobrīd lielākā daļa (13) cietušo netiek nosūtīti uz attiecīgajiem dienestiem. Tas ir lielākais šķērslis atbalsta nodrošināšanai cietušajiem visā Eiropā.

4.5.6   Citām atbildīgajām iestādēm, kas saskaras ar cietušajiem, arī būtu jānosaka par pienākumu nosūtīt cietušos uz atbalsta pakalpojumu dienestiem, tostarp slimnīcām, vēstniecībām un konsulārajām aģentūrām, skolām un mājvietu pakalpojumu dienestiem. Jānorāda, ka minētais neradītu nekādas grūtības saistībā ar datu aizsardzības tiesībām.

4.5.7   Cietušajiem vai viņu ģimenēm, ja tie noziedzīgā nodarījumā cietuši ārvalstīs, pēc atgriešanās dzimtenē šobrīd pieejamie cietušo atbalsta pakalpojumu dienesti parasti palīdzību nesniedz. Šai ziņā nepieciešami uzlabojumi. Cietušajiem pēc atgriešanās dzimtenē var būt nepieciešams ilgs laiks, lai atlabtu, un viņi var saskarties ar pastāvīgām veselības problēmām, kā arī juridiskām un administratīvām grūtībām. EESK aicina paplašināt cietušo atbalsta pakalpojumu loku, lai tiktu sniegta arī minētā palīdzība.

4.5.8   EESK vēlas, lai ES piešķirtu finansējumu sadarbības atbalstīšanai un veiktspējas uzlabošanai starp cietušo atbalsta dienestiem, policijas un tiesu iestādēm, slimnīcām, arodbiedrībām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmumiem nolūkā veicināt pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos atbalsta sniegšanā noziedzīgos nodarījumos cietušajiem un sekmēt paraugpraksi un konkrētus pasākumus cietušo atbalsta uzlabošanai. Par noziedzīgos nodarījumos cietušajiem jāatzīst arī brīvprātīgie, kas, sniedzot atbalsta pakalpojumus, kļūst par noziedzīgu darbību upuriem.

4.5.9   Lai gan EESK atzīst, ka par cietušo aizsardzību un atbilstošas palīdzības nodrošināšanu galvenokārt atbildīgas ir tiesu sistēmas un citas attiecīgās valsts iestādes, Komiteja tomēr uzskata, ka uzņēmumiem un organizācijām attiecīgajās nozarēs (ceļojumu aģentūras, apdrošināšanas uzņēmumi, lidsabiedrības, viesnīcas, bankas, mobilo un citu telefona pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi, automašīnu īres un taksometru uzņēmumi, arodbiedrības un sociālās nevalstiskās organizācijas), konstruktīvi sadarbojoties, ir iespējas izstrādāt sekmīgas un konkrētas stratēģijas un struktūras cietušo un viņu ģimeņu atbalstam krīzes situācijā. Šīs iniciatīvas nebūtu jāuzskata par apgrūtinājumu, bet gan par iespēju veidot konstruktīvu uzņēmumu sociālās atbildības politiku.

4.5.10   EESK iesaka Komisijai veikt ES apdrošināšanas nozares izpēti, lai novērtētu, cik lielā mērā noziedzīgos nodarījumos un nelaimes gadījumos cietušie ir finansiāli apdrošināti, aizsargāti un saņem kompensācijas. Šādas izpētes mērķis būtu veicināt paraugprakses izmantošanu, sniedzot taisnīgu un atbilstošu juridisko un administratīvo atbalstu, izmaksājot kompensācijas un sedzot izmaksas, lai cietušie vai viņu ģimenes varētu piedalīties kriminālprocesā. Polisēs paredzēto noteikumu un izņēmumu skaidrība jānovērtē, ņemot vērā klientu dažādo rakstītprasmes un izglītības līmeni, kā arī iespējamo invaliditāti. Skaidri jāinformē par noteikumiem ceļojumu apdrošināšanas polisēs, kas nosaka, ka apdrošinājums nedarbojas vai darbojas tikai daļēji gadījumos, kad apdrošinātā persona ir lietojusi alkoholu un šādos apstākļos veicinājusi nelaimes gadījumu, taču apdrošināšanas uzņēmumus vienlaikus jāmudina šajā jomā ievērot līdzsvaru, ņemot vērā to, ka daudzi cilvēki atvaļinājuma laikā mērenās devās lieto alkoholu, un apsvērt jau zināmu metožu izmantošanu alkohola līmeņa noteikšanai organismā, kā, piemēram, tiek darīts ceļu satiksmē. Dalībvalstīm joprojām ir pienākums nodrošināt kompensāciju atbilstoši ES Direktīvas par kompensācijām noteikumiem. Taču tas neatbrīvo apdrošināšanas sabiedrības no savas primārās atbildības īstenošanas.

4.5.11   EESK uzskata, ka jāizveido ES līmeņa uzraudzības grupa, kura aptvertu cietušos un viņu ģimenes, cietušo atbalsta grupas un attiecīgās nevalstiskās organizācijas, arodbiedrības un uzņēmumu pārstāvjus un kura sekmētu pastāvīgu uzraudzību, apmācību izstrādi un darbotos kā virzītājspēks attieksmes maiņas panākšanai pret cietušajiem.

4.5.12   Cietušo tiesību atzīšana būtu jāiekļauj arī ES politikas programmās un priekšlikumos tiesību aktiem citās atbilstošās jomās. Tas ļautu nodrošināt progresu šajā jomā.

4.6.   Taisnīgums un kompensācijas

4.6.1   Nepieciešams labāks līdzsvars starp apsūdzēto un cietušo tiesībām. Šobrīd cietušajiem tiek sniegts mazāks atbalsts un viņiem ir mazāk tiesību. EESK aicina Komisiju un dalībvalstis paredzēt pasākumus, kas ļautu cietušajiem efektīvi pārsūdzēt attiecīgo lēmumu, ja viņi nav saņēmuši informāciju, atbalstu un citas minimālās tiesības un nosacījumus, kas paredzēti direktīvā.

4.6.2   Cietušā tiesības tikt uzklausītam kriminālprocesā un sniegt pierādījumus ir vienas no cilvēktiesībām un objektīva tiesas procesa būtisks priekšnosacījums. Šīs tiesības jau ir spēkā dažās dalībvalstīs, un būtu jānosaka visā ES teritorijā. Šajā saistībā ES tiesību aktos būtu jāņem vērā un apņēmīgi jāveicina efektīvu programmu izveide liecinieku aizsardzībai.

4.6.3   Ir jāgarantē apsūdzētā tiesības, taču ir jāatzīst un jāatbalsta cietušā un viņa ģimenes leģitīmās intereses. Cietušajiem jābūt tiesībām saņemt tāda paša līmeņa juridisko un administratīvo atbalstu. EESK atzinīgi vērtē to, ka atzītas cietušo tiesības saņemt juridisku palīdzību, ja tiesas procesā viņiem ir lietas dalībnieka statuss, kas tādējādi ļauj īstenot viņiem direktīvā noteiktās tiesības. EESK uzskata, ka minētajam atbalstam jābūt pieejamam arī cietušā ģimenei un oficiāli atzītai uzticības personai, ja cietušais ir miris vai ja viņam nepieciešams ļoti nozīmīgs atbalsts, lai viņš varētu īstenot savu tiesībspēju un rīcībspēju, piedaloties tiesas procesā, un aicina Komisiju veikt izpēti par juridiskās palīdzības un atbalsta nosacījumiem cietušajiem un viņu ģimenēm visā ES teritorijā, lai iespējamos turpmākos pasākumos atbalsts tiktu attiecināts arī uz šo jomu.

4.6.4   EESK pauž bažas par dažās dalībvalstīs pastāvošiem būtiskiem šķēršļiem saistībā ar cietušo cilvēku mirstīgo atlieku repatriāciju. Mirušo cilvēku ģimenēm bieži tiek liegtas tiesības aizvest ģimenes locekli apglabāt viņa valstī, vai arī tām ir gadiem ilgi jāgaida un pirms mirstīgo atlieku atdošanas jāizpilda sarežģītas tiesas procedūras. Papildus ģimenes bēdām tas rada neizmērojamas sāpes un frustrāciju. EESK iesaka Eiropas Komisijai izstrādāt kopīgas procedūras pārrobežu noziegumos cietušo cilvēku mirstīgo atlieku transportam un repatriācijai skaidri noteiktā un ierobežotā termiņā (14); minētajām procedūrām būtu augstāks juridiskais spēks nekā valsts vai reģiona tiesību normām.

4.6.5   EESK atzinīgi vērtē cietušo tiesības saņemt atlīdzinājumu par ceļa, izmitināšanas un uzturēšanās izmaksām, kas cietušajam radušās, apmeklējot tiesas prāvu liecinieka vai cietušā statusā. EESK pieņem, ka minētais nosacījums attiecas arī uz cietušā ģimenes locekļiem, ja cietušais ir ticis nogalināts, taču uzskata, ka šis nosacījums būtu jāattiecina plašākā mērā arī uz to cietušo ģimenēm un uzticības personām, kuriem nepieciešams ievērojams atbalsts savas tiesībspējas un rīcībspējas īstenošanā, un ka šāda garantija būtu jāsniedz valstij.

4.6.6   Rakstiska apstiprinājuma izsniegšana par to, ka saņemts ziņojums par noziedzīgu nodarījumu, jānosaka par pamata minimālo standartu. Atbilstīgi Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumam valstij ir pienācīgi jāizmeklē sūdzība, ko iesniedzis cietušais.

4.6.7   EESK uzskata, ka gadījumos, kad aizdomās turamais izdarījis noziedzīgu nodarījumu citā dalībvalstī, jābūt noteikumiem, lai nodrošinātu, ka izdošanas procedūru nebloķē attiecīgās valsts iekšējas tiesvedības process pret to pašu aizdomās turamo, ja pēdējais minētais tiesvedības process ir par mazāk smagu lietu nekā ārvalstīs notiekošā tiesvedība. Minētais valsts iekšējās tiesvedības process jāizskata paātrinātā kārtībā vai arī jāatliek uz laiku, kamēr notiek ārvalstu tiesas process.

4.6.8   EESK uzskata: gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums neierosināt lietu, jābūt tiesībām uz neatkarīgu lēmuma pārskatīšanu. Šīs tiesības būtu efektīvākas, ja cietušais piedalītos konsultācijās pirms šāda lēmuma pieņemšanas.

4.6.9   EESK atzīst, ka finansiāla kompensācija nevar atsvērt noziedzīga nodarījuma nodarīto ļaunumu, tāpēc bieži vien ļoti svarīga ir cietušā atzīšana un respektēšana. Cietušajiem ir tiesības saņemt kompensāciju, taču viņi bieži vien to nezina vai arī viņus attur sarežģītais kompensācijas pieprasīšanas process. Bieži vien pārrobežu lietās ir neiespējami saņemt kompensāciju par miesas bojājumu nodarīšanu, ja vien cietušais vai viņa ģimene neierosina civiltiesisku procesu attiecīgās valsts jurisdikcijā, kas ir sarežģīti un dārgi. Jāveic vairāk pasākumu, lai nodrošinātu vienkāršāku un bezmaksas prasību iesniegšanas kārtību. EESK aicina Komisiju turpināt direktīvas par kompensāciju noziedzīgos nodarījumos cietušajiem pārskatīšanu, lai šajā jomā veiktu plašus nepieciešamos uzlabojumus, tostarp apsvērtu ES līmeņa sistēmu kompensācijām par nodarītajiem miesas bojājumiem.

4.6.10   Minētās pārskatīšanas ietvaros EESK aicina Komisiju īpaši aplūkot jautājumu par kompensācijām cietušajiem, kas guvuši ievainojumus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu rezultātā. EESK norāda uz veiksmīgajiem piemēriem, kas dažās dalībvalstīs pastāv kompensāciju un atbalsta sniegšanas jomā cietušajiem. Piemēram, atbalstam un kompensācijām cietušajiem tiek izmantota ievērojama daļa no soda naudas, kas iekasēta par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Ņemot vērā to, ka ceļu satiksmes negadījumi ir galvenais iegūtas invaliditātes cēlonis, šo kompensācijas shēmu izstrādē, īstenošanā un pārvaldībā būtu jāiesaista organizācijas, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti.

4.6.11   Jāapsver arī avansa maksājumu garantēšana, lai sniegtu atbalstu cietušajiem un viņu ģimenēm uzreiz pēc negadījuma notikšanas, proti, brīdī, kad rodas vislielākie izdevumi.

4.6.12   EESK atzinīgi vērtē direktīvā iekļautos priekšlikumus par atjaunojošo justīciju, taču uzskata, ka sniegtā definīcija ir pārāk šaura un ka nepieciešams uzsvērt to, ka pastāv vairākas iespējas, kā atjaunot taisnīgumu bez iesaistīto apsūdzēto un cietušo personu tieša kontakta. EESK apstiprina, ka visos gadījumos primārā uzmanība jāpievērš cietušā un viņa ģimenes interesēm un aizsardzībai. Stingri aizsardzības pasākumi ir ļoti svarīgi, taču atzinīgi vērtējami būtu arī pasākumi, lai nodrošinātu, ka valsts veicina cietušo nosūtīšanu uz attiecīgi apmācītiem atbalsta dienestiem. EESK norāda, ka šobrīd tikai ļoti neliels skaits dalībvalstu nodrošina finansējumu atjaunojošajai justīcijai, un iesaka Komisijai atbalstīt izmēģinājuma projektus, lai izstrādātu standartus un apmācības taisnīguma atjaunošanas jomā, kas ļautu gūt apjomradītus ietaupījumus un atbalstīt paraugprakses apmaiņu.

4.6.13   EESK norāda, ka tiesību aizsardzības iestādes visā ES teritorijā katru gadu pārdod lielu apjomu “zagta īpašuma”, ko policija nav atgriezusi īpašniekiem. Vēl viena problēma ir nepieļaujama kavēšanās īpašuma atdošanā atpakaļ tā īpašniekam (15). EESK vēlas, lai tiktu stiprināti noteikumi par īpašuma atgūšanu, nosakot pārvaldes iestādēm par pienākumu sniegt konkrētus datus un kontaktinformāciju par personu, kas atbildīga par īpašumu, un nodrošināt, ka īpašums tiek atdots atpakaļ īsā un iepriekš noteiktā termiņā.

4.7.   Īstenošana un izpilde

4.7.1   Direktīvas noteikumu neievērošana rada ievērojamas saimnieciskas un sociālas sekas ne tikai cietušajiem un viņu ģimenēm, bet arī dalībvalstu ekonomikai, proti, zaudētu darba dienu veidā un radot spiedienu uz veselības aprūpes un citiem sociālajiem un juridiskajiem pakalpojumiem. Tāpēc ir būtiski, lai šie jaunie pasākumi cietušo un viņu ģimenes atbalstam tiktu pienācīgi īstenoti ar mērķi nodrošināt labāku un ātrāku atlabšanu.

4.7.2   EESK uzskata, ka priekšlikumos jāiekļauj efektīvi pasākumi, kas nodrošinātu, ka visā ES teritorijā tiek ievēroti minimālie standarti. Nepieciešami tādi pasākumi, kas nodrošina pastāvīgu uzraudzību un efektīvu īstenošanu apvienojumā ar preventīviem sodiem, lai novērstu direktīvas neievērošanu.

---

(1)  Ierosinātais termiņš ir 28 dienas, kuru laikā notiktu izmeklēšana un DNS testēšana, ko veic 2 patologi, kā arī iesniegts mirušās personas valsts konsulāta pieprasījums par neatkarīgu ziņojumu.

(2)  http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/111877.pdf.

(3)  COM(2010) 171 galīgā redakcija.

(4)  Ministru Padome to pieņēma 2011. gada 10. jūnijā.

(5)  OV C 95, 23.4.2003., 40.-44. lpp.

(6)  OV C 51, 17.2.2011., 50.-54. lpp.

(7)  OV C 325, 30.12.2006., 60.–64. lpp., OV C 317, 23.12.2009., 43–48. lpp. un OV C 48, 15.2.2011., 138.–144. lpp.

(8)  OV C 325, 30.12.2006., 65.-70. lpp.

(9)  OV C 218, 23.07.2011., 91. lpp.

(10)  OV C 318, 29.10.2011., 9.–18. lpp.

(11)  OV C 97, 28.04.2007., 21.-26. lpp.

(12)  COM(2011) 274 un SEC(2011) 580.

(13)  Saskaņā ar Victim Support Europe sniegto informāciju.

(14)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(15)  Cietušo atbalsta dienesti visā ES teritorijā regulāri saņem sūdzības no cietušajiem par to, ka tiesību aizsardzības iestādes kavējas ar īpašuma atgriešanu cietušajiem.

---