This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62010CN0401
Case C-401/10 P: Appeal brought on 5 August 2010 by the European Commission against the judgment delivered on 21 May 2010 by the General Court (Third Chamber, Extended Composition) in Joined Cases T-425/04, T-444/04, T-450/04 and T-456/04 France and Others v Commission
Lieta C-401/10 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2010. gada 21. maija spriedumu apvienotajās lietās T-425/04, T-444/04, T-450/04 un T-456/04 Francija u.c./Komisija 2010. gada 5. augustā iesniedza Eiropas Komisija
Lieta C-401/10 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2010. gada 21. maija spriedumu apvienotajās lietās T-425/04, T-444/04, T-450/04 un T-456/04 Francija u.c./Komisija 2010. gada 5. augustā iesniedza Eiropas Komisija
OV C 317, 20.11.2010, p. 15–16
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
20.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 317/15 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2010. gada 21. maija spriedumu apvienotajās lietās T-425/04, T-444/04, T-450/04 un T-456/04 Francija u.c./Komisija 2010. gada 5. augustā iesniedza Eiropas Komisija
(Lieta C-401/10 P)
()
2010/C 317/28
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Giolito, D. Grespan un S. Thomas)
Pārējie lietas dalībnieki: Francijas Republika, France Télécom SA, Bouygues SA, Bouygues Télécom SA, Association française des opérateurs de réseaux et services de télécommunications (AFORS Télécom)
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (trešās palātas paplašinātā sastāvā) 2010. gada 21. maija spriedumu apvienotajās lietās T-425/04, T-444/04, T-450/04 un T-456/04, kas Komisijai tika paziņots pa faksu 2010. gada 25. maijā, tiktāl, ciktāl ar to tika:
|
|
— |
nodot lietu Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai, |
|
— |
lēmuma par tiesāšanās izdevumiem šajā tiesvedībā pieņemšanu atlikt. |
Pamati un galvenie argumenti
Komisija savas apelācijas sūdzības pamatošanai izvirza trīs pamatus.
Ar savu pirmo pamatu Komisija apgalvo, ka Vispārējās tiesas spriedumā vairākos punktos ir pretrunīgs pamatojums. Tā tas ir cita starpā tajā pārsūdzētā sprieduma daļā, kur Vispārējā tiesa uzskata, ka paziņojumi, tostarp 2002. gada 4. decembra paziņojums par akcionāra avansu, var tikt vērtēti visi kopā, nosakot, vai France Télécom tika piešķirta priekšrocība, kaut arī attiecībā uz vērtējumu par valsts līdzekļu iesaistīšanu tā uzskata, ka pastāv ievērojama laika starpība starp paziņojumu par akcionāra avansu un dažādiem iepriekš izdarītiem valsts paziņojumiem.
Ar otro pamatu, kas ietver četras daļas, Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa vairākos gadījumos esot pārkāpusi EKL 87. panta 1. punktu, skatot to kopā ar EKL 230. pantu. Tā Vispārējā tiesa neesot ievērojusi atbalsta jēdzienu, prasot, ka ir jāpastāv ciešai saiknei starp priekšrocību un valsts līdzekļu iesaistīšanu (pirmā daļa), atsakoties atzīt valsts līdzekļu iesaistīšanu Francijas valsts paziņojumā un piedāvājumā France Télécom noslēgt akcionāra līgumu (otrā daļa) un neizvērtējot saprātīga privātā investora kritēriju, lai noteiktu, vai France Télécom tika vai netika piešķirta priekšrocība (trešā daļa). Turklāt Vispārējā tiesa, veicot apstrīdētā lēmuma lietderības pārbaudi, neesot ievērojusi rīcības brīvību, kāda ir Komisijai, izstrādājot sarežģītas ekonomiskas analīzes (ceturtā daļa).
Ar savu trešo pamatu Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi strīdīgo lēmumu, uzskatot, ka tajā vajadzēja vairāk pamatot, kāpēc no kredītlīnijas 9 miljardu euro apmērā piedāvājuma France Télécom izrietēja atsevišķa priekšrocība, kā arī uzskatot, ka pastāvēja ievērojama laika starpība starp paziņojumiem, kas tika izdarīti kopš 2002. gada jūlija, un 2002. gada 4. decembra paziņojumu par akcionāra avansa līgumu.
(1) OV L 257, 11. lpp.