17.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/117

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Kredītvērtējuma aģentūras”

COM(2008) 704 galīgā redakcija – 2008/0217 (COD)

(2009/C 277/25)

Ziņotājs: Peter MORGAN kgs

Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. pantu 2008. gada 1. decembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu:

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kredītvērtējuma aģentūrām”

COM(2008) 704 galīgā redakcija — 2008/0217 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2009. gada 1. aprīlī. Ziņotājs — Morgan kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 453. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 13. un 14. maijā (13. maija sēdē), ar 157 balsīm par, 4 pret un 5 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1.   Šis atzinums izstrādāts brīdī, kad valda pēdējos astoņdesmit gados miera laikā nepieredzēta ekonomiskā krīze. Krīze ievērojami kaitē ne tikai darba devēju un darba ņēmēju, bet arī visu pārējo EESK pārstāvēto grupu interesēm un pilsoniskajai sabiedrībai kopumā. Uzņēmumi cieš neveiksmes, bezdarbs pieaug, mājokļi tiek atsavināti, pensijas ir apdraudētas, notiek iedzīvotāju nemieri un valdības demisionē. Viens no krīzes galvenajiem cēloņiem ir kredītvērtējuma aģentūru neregulētā darbība. Kredītvērtējuma aģentūrām ir īpaša nozīme finanšu sistēmā, tāpēc to darbību nedrīkst atstāt bez uzraudzības. Izrādījās, ka to pašregulācijas mehānismi ir ļoti neefektīvi un kredītvērtēšanas nozares darbība bijusi apkaunojoša. EESK pilnībā atbalsta plānu, kas paredz regulēt un reģistrēt kredītvērtējuma aģentūras.

1.2.   Vēsturiski kredītvērtējuma nozare ir attīstījusies kā globāls oligopols, ko veido trīs galvenās kredītvērtējuma aģentūras — Fitch, Moody’s un S&P. To galvenā mītne atrodas ASV, taču tās ir būtiskākās kredītvērtējuma pakalpojumu sniedzējas arī Eiropas Savienībā. Kopš 2007. gada ASV ir noteikts, ka kredītvērtējuma aģentūrām ir jāreģistrējas ASV Vērtspapīru un biržas uzraudzības komisijā (SEC). Eiropas Savienībā reģistrācijas prasība nav noteikta. Reģistrācija, protams, ir pirmais solis ceļā uz regulēšanu.

1.3.   ASV 2007. gadā strauji pieauga to personu skaits, kuri nespēja atmaksāt paaugstinātas riska pakāpes hipotekāros aizdevumus un kuriem liegtas tiesības izpirkt ķīlu zīmi, radot satricinājumu ar mājokļu hipotēku nodrošināto vērtspapīru (residential mortgage-backed securities — RMBS) tirgū, kas balstīts uz minētajiem kredītiem, un nodrošināto parādu obligāciju (collateralised debt obligations — CDO) tirgū, kas savukārt saistīts ar šādiem vērtspapīriem. Minēto vērtspapīru tirgus darbībai arvien pasliktinoties, trīs kredītvērtējumu aģentūras, kuras visaktīvāk nodarbojās ar šo instrumentu novērtēšanu, ievērojami pazemināja to novērtējumu. Kredītvērtējuma aģentūru darbība šo strukturēto finanšu produktu novērtēšanā radīja jautājumus par to kredītvērtējumu vispārējo precizitāti, kā arī par vērtējuma procesa viengabalainību kopumā.

1.4.   Eiropas Komisija 2006. gadā noteica, kā tā iecerējusi regulēt kredītvērtējuma aģentūru darbību, un paziņoja, ka rūpīgi uzraudzīs attīstības tendences šajā jomā. ES finanšu ministri 2007. gada oktobrī, apspriežot iespējamo krīzi, vienojās par secinājumu kopumu, kurā ietverts priekšlikums novērtēt kredītvērtējuma aģentūru nozīmi un novērst attiecīgās nepilnības. Pēc plašām konsultācijām un, ņemot vērā citās valstīs īstenotos pasākumus, Komisija ir izstrādājusi regulas projektu.

1.5.   Četri vispārējie priekšlikuma mērķi ir šādi:

—	pirmkārt, nodrošināt, ka kredītvērtējuma aģentūras kredītvērtēšanas procesā izvairās no interešu konfliktiem vai vismaz tos pienācīgi pārvalda;

—	otrkārt, uzlabot kredītvērtējuma aģentūru izmantotās metodikas kvalitāti un to sniegto vērtējumu kvalitāti;

—	treškārt, palielināt pārredzamību, kredītvērtējuma aģentūrām nosakot informācijas atklātības pienākumu;

—	ceturtkārt, nodrošināt efektīvu reģistrācijas un uzraudzības regulējumu, nepieļaujot regulatīvu arbitrāžu starp ES jurisdikcijām.

1.6.   Komisija publicēja priekšlikumus reglamentējošiem noteikumiem, un pēc tam Larosiere grupa sagatavoja ziņojumu. Ziņojumā attiecībā uz kredītvērtējuma aģentūrām sniegti šādi ieteikumi:

—	jāpaplašina Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas (CESR) pilnvaras un jāuztic tai kredītvērtējuma aģentūru reģistrācija un uzraudzība Eiropas Savienībā;

—	pašos pamatos jāpārskata kredītvērtējuma aģentūru uzņēmējdarbības modelis, tā finansēšana un iespējas nodalīt vērtēšanas un konsultāciju darbības;

—	pakāpeniski jāpanāk ievērojami retāka vērtējumu izmantošana finanšu regulēšanā;

—	jāmaina strukturētu produktu vērtēšanas sistēma, ieviešot tiem paredzētus atsevišķus kodus.

Šie ieteikumi ir aplūkoti attiecīgajos atzinuma punktos.

Larosiere grupa arī secināja: “Līdztekus minētajām izmaiņām regulējumā ieguldītājiem rūpīgāk jāveic gan uzticamības pārbaudes, gan novērtējums, un uzraudzība ir jāuzlabo”. EESK pilnībā atbalsta šo ieteikumu.

1.7.   Arī Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER) ir izskatījusi Komisijas izstrādātos priekšlikumus regulējuma jomā. EESK atbalsta priekšlikumu par trešajās valstīs izstrādāto vērtējumu apstiprināšanu.

1.8.   Kopumā EESK atbalsta Komisijas priekšlikumus. Kredītvērtējuma aģentūrām bija izšķiroša nozīme strukturēto produktu attīstībā un uzticamības nodrošināšanā, taču tie izrādījās bīstami, sagraujot aktīvus simtiem miljardu dolāru vērtībā. Priekšlikumā regulai paredzētie noteikumi ir pats minimums, kas nepieciešams pašreizējā situācijā. EESK arī uzskata, ka minētie noteikumi nebūs pārmērīgs apgrūtinājums labi pārvaldītām kredītvērtējuma aģentūrām.

1.9.   Kredītvērtējuma aģentūras finanšu pakalpojumu nozarē atrodas priviliģētā stāvoklī, jo regulētajiem nozares uzņēmumiem ir vajadzīgi ieguldījumu kategorijas vērtspapīri. Atbildīgās iestādes abās Atlantijas okeāna pusēs ir izvēlējušās dažas kredītvērtējuma aģentūras, kas var sniegt kredītvērtējumus regulatīviem nolūkiem. EESK rosina Komisiju izmantot jauno reģistrācijas procesu, lai veicinātu jaunu kredītvērtējuma aģentūru ienākšanu kredītvērtēšanas tirgū, piemēram, sekmējot neatkarīgas Eiropas aģentūras izveidi, un pārstrādātu finanšu noteikumus, nosakot, ka jebkuras Eiropas Savienībā reģistrētas kredītvērtējuma aģentūras sniegtais vērtējums ir izmantojams regulatīviem nolūkiem. Jaunām kredītvērtējuma aģentūrām nebūs viegli uzsākt darbību un gūt uzticību. Franču kontrolakciju sabiedrības finansētās Fitch aģentūras veiksmīgā darbība pēdējā desmitgadē liecina, ka tas ir iespējams.

1.10.   Finanšu pakalpojumu noteikumi bija galvenais iemesls, kāpēc izveidojās kredītvērtējuma aģentūru oligopols, jo minētie noteikumi paredzēja, ka rezerves kapitāla vērtējumiem ir īpaša nozīme. EESK aicina ES reglamentējošās iestādes pārmērīgi nepaļauties uz vērtējumiem, it īpaši ņemot vērā neseno pieredzi, kad atklājās atsevišķu kredītvērtējumu nepamatotība. Šis ierosinājums saskan ar Laroserie grupas ieteikumu pakāpeniski panākt ievērojami retāku vērtējumu izmantošanu finanšu regulēšanā.

1.11.   Šai sakarā EESK aicina Komisiju risināt arī jautājumu, kas saistīts ar kredītvērtējuma aģentūru atrunām par saistībām. Tā kā atrunas par saistībām parasti ir tādas, ka vērtējumam nav nekādas nozīmes, šādi vērtējumi nevar būt pietiekams pamats, lai noteiktu, cik lielam jābūt statūtkapitālam. Jāpanāk, ka kredītvērtējuma aģentūras ir atbildīgas par sniegtajiem vērtējumiem. Var pieļaut kļūdas, taču uzticamības pārbaužu neveikšana nav attaisnojama.

1.12.   EESK atbalsta priekšlikumu, ka kredītvērtējuma aģentūrām jāiegūst Kopienā dibinātas juridiskas personas statuss un to darbību jāregulē dalībvalstij, kur attiecīgā aģentūra dibināta. Komisija ir izklāstījusi apsvērumus, kāpēc nav jāveido vienota regulatīvā un pārraudzības iestāde. Neraugoties uz to, ka iepriekšminētais ir pretrunā Larosiere grupas priekšlikumam, EESK varētu atbalstīt ideju par jaunas uzraudzības iestādes veidošanu ES līmenī, ja dalībvalstu sadarbības mehānismi nedarbosies apmierinoši.

1.13.   EESK pauž gandarījumu par to, ka priekšlikumā regulai noteiktas ļoti stingas prasības. Kompetento iestāžu uzraudzības pasākumos ietilpst reģistrācijas anulēšana un kriminālprocesa uzsākšana. Jāpiemēro sankcijas gadījumos, kad pieļauti būtiski profesionālās darbības pārkāpumi un netiek pienācīgi veiktas uzticamības pārbaudes. Minētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Tās jāpiemēro vienoti visās dalībvalstīs. EESK uzskata, ka sankciju piemērošana jākoordinē Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai (CESR).

1.14.   No organizatoriskā viedokļa neatkarīgajiem direktoriem bez izpildpilnvarām ir būtiska nozīme. EESK uzskata, ka kompetentajām iestādēm būtu obligāti iepriekš jāapstiprina visas personas, kas ieceļamas amatos bez izpildpilnvarām. Ierosinātajā darbības shēmā šāda apstiprināšana ir noteikti jāparedz.

1.15.   EESK aicina dalībvalstu kompetentās iestādes, kas veic arī organizatorisko uzraudzību, pievērst īpašu uzmanību arī saistībai starp kredītvērtējuma aģentūru darbību un akcionāru vēlmēm. Kredītvērtējuma aģentūru uzņēmējdarbības modelim nevar tik vienkārši piemērot atklātas sabiedrības principus. Īpaša uzmanība jāpievērš vadītāju atalgošanas sistēmai. Larosiere grupa arī ir paudusi šādu viedokli un aicinājusi turpināt kredītvērtējuma aģentūru uzņēmējdarbības modeļa izpēti. EESK atbalsta šo ierosmi.

1.16.   EESK atzinīgi vērtē 7. panta noteikumus. Izmantotās metodikas publicēšana ļaus noteikt, vai kredītvērtējumi ir izsniegti atbilstoši procedūrai, jeb arī to nepilnīgi ievērojot vai apejot. Kredītvērtējuma aģentūrām tagad būs arī jāpārbauda savi informācijas avoti un jāpārliecinās, vai to kvalitāte ir pietiekama, lai veiktu kredītvērtējumu. Vienlīdz svarīgi ir arī noteikumi, kas attiecas uz metodiku un pieņēmumu maiņu; ja tādi būtu bijuši spēkā iepriekš, tad jau ilgu laiku pirms 2007. gada būtu bijis iespējams noteikt kļūdas ar hipotēku nodrošināto vērtspapīru (RMBS) novērtējumā.

1.17.   EESK ir īpaši gandarīta, ka attiecībā uz informācijas nodošanu atklātībai ES noteiks stingrākas prasības nekā ASV, paredzot, ka potenciālie ieguldītāji tādā vai citādā veidā ir jāinformē par strukturēto produktu iespējamo bīstamību. Larosiere grupa ieteikusi izmantot īpašu apzīmējumu sistēmu. EESK atbalsta šādu risinājumu.

1.18.   Galvenie iebildumi pret šādiem īpašiem strukturēto produktu vērtējuma apzīmējumiem saistīti ar to, ka pēc notikušās kredītvērtējumu masveida pazemināšanas obligācijas ar šādu apzīmējumu varētu tikt uzskatītas par mazāk vērtīgiem ieguldījumiem. EESK uzskata, ka tas nebūtu slikts risinājums līdz brīdim, kad šādu obligāciju novērtējums uzlabosies.

1.19.   EESK ir tikai divi iebildumi pret vispārējiem noteikumiem, kas paredz informācijas nodošanu atklātībai regulatīviem un tirgus nolūkiem. EESK uzskata, ka ES regulas noteikumiem attiecībā uz katru pusgadu publicējamo statistiku par iepriekšējo saistību nepildīšanu ir jābūt konkrētākiem un CESR būtu jāpārskata noteikums par informācijas nodošanu atklātībā 5 % apjomā.

1.20.   Gan Eiropa, gan ASV ir paudušas bažas par iespējamajām pretrunām abu pušu regulatīvajos režīmos. Izskanējis pat ierosinājums veidot vienotu sistēmu visā pasaulē. EESK ir apmierināta ar Eiropas Savienībā ierosināto sistēmu, un tajā nav paredzamas pretrunas ar ASV noteikto kārtību. Ja uzņēmumiem jāievēro dažādi atšķirīgu sistēmu noteikumi, parasti tiek īstenoti pasākumi, kas atbilst “augstākajam kopsaucējam”. Nav iemeslu, kāpēc arī šajā gadījumā nevarētu rīkoties līdzīgi.

2.   Ievads.

2.1.   Ar mājokļu hipotēku nodrošinātos vērtspapīrus (RMBS) rada “organizators” (parasti tā ir investīciju banka), apvienojot trastā daudzus hipotekāros aizdevumus (parasti tūkstošiem atsevišķu aizdevumu). Trasts izdod vērstpapīrus, kurus nodrošina ar minēto hipotekāro aizdevumu kopfondu. Ieņēmumus no vērtspapīriem trasts izmanto, lai iegādātos hipotekāro aizdevumu kopfondu. Individuālo hipotekāro aizdevumu kopējos ikmēneša procentu un pamatsummas maksājumus kopfondā izmanto ikmēneša procentu un pamatsummas maksājumiem RMBS ieguldītājiem. Trīs galvenie instrumenti, ko izmanto, lai pārvērstu šīs apšaubāmo un paaugstinātas riska pakāpes aizdevumu paketes par “AAA” novērtējuma kategorijas produktiem, ir šādi: (i) ar mājokļu hipotēku nodrošinātos vērtspapīrus (RMBS) sadala kategorijās atkarībā no to drošības un ienesīguma līmeņa; (ii) pieprasot lielāku aizdevuma nodrošinājumu, lai hipotēku kopfonda vērtība pārsniegtu RMBS vērtību; (iii) palielinot starpību, lai no fonda iegūstamie hipotēku procenti pārsniegtu RMBS procentos maksājamo summu. Valdīja arī uzskats, ka nekustamā īpašuma cenas turpinās pieaugt.

2.2.   Nodrošinātās parādu obligācijas (CDO) pēc būtības ir līdzīgs produkts, taču netiek izmantoti ar hipotēku nodrošināti vērtspapīri, bet gan parādzīmes. Ar mājokļu hipotēku nodrošināto vērtspapīru (RMBS) izmantošana CDO kopējam nodrošinājumam pieauga no 43,3 % 2003. gadā līdz 71,3 % 2006. gadā, faktiski radot vēl vienu “kāršu namiņu”. ASV Vērtspapīru un biržas uzraudzības komisija (SEC) atrada kredītvērtējuma aģentūras iekšējās sarakstes elektronisko vēstuli, kurā CDO tirgus bija aprakstīts kā “monstrs”. “Cerēsim, ka mēs visi dzīvosim labklājībā un būsim aizgājuši pensijā pirms šī kāršu namiņa sabrukšanas.”

2.3.   Būtisks nosacījums, lai radītu un pēc tam pārdotu paaugstinātas riska pakāpes RMBS vai CDO, ir kredītvērtējuma noteikšana katrai trasta izdoto vērtspapīru kategorijai. ASV Vērtspapīru un biržas uzraudzības komisija 2007. gada augustā sāka izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai tirgus satricinājumos vainojamas arī kredītvērtējuma aģentūras. Izmeklēšanā galvenā uzmanība pievērsta tam, kā kredītvērtējumu aģentūras bija veikušas RMBS un CDO novērtējumu. Pārbaudes veiktas šādās svarīgās jomās:

a)	vērtēšanas politika, procedūras un paņēmieni, tajā skaitā modeļi, metodes, pieņēmumi, kritēriji un protokoli;

b)	augstākminētās informācijas atklātības pakāpe;

c)	pašu kredītvērtējuma aģentūru noteikto procedūru ievērošana;

d)	ar interešu konfliktiem saistīto procedūru efektivitāte;

e)	interešu konfliktu negatīvā ietekme uz vērtējumiem.

2.4.   Izmeklēšanas gaitā izdarīti šādi galvenie secinājumi:

a)	kopš 2002. gada būtiski palielinājies RMBS un CDO darījumu skaits un to sarežģītības pakāpe; dažas kredītvērtējuma aģentūras netika galā ar šo pieaugumu (jo īpaši attiecībā uz CDO), un tāpēc vērtēšanas procesā bija vērojamas nepilnības;

b)	ne vienmēr atklātībai nodota informācija par būtiskiem vērtēšanas procesa aspektiem, piemēram, par vērtēšanas kritērijiem; bez dokumentēta pamatojuma veikti “modelim neatbilstoši” pielāgojumi;

c)	neviena kredītvērtējuma aģentūra nebija dokumentējusi RMBS vai CDO vērtēšanas procedūras, un nevienai no tām nebija noteiktas politikas vai procedūras, lai apzinātu un novērstu kļūdas to modeļos un metodikā;

d)	kredītvērtējuma aģentūras sākušas ieviest jaunus paņēmienus emitentu sniegtās vērtēšanas informācijas pārbaudei, taču iepriekš kredītvērtējuma aģentūrām nebija jāpārbauda informācija RMBS ieguldījumu portfeļos un tās neprasīja emitentiem veikt šo portfeļu uzticamības pārbaudi;

e)	kredītvērtējuma aģentūras ne vienmēr dokumentēja svarīgus vērtēšanas procesa posmus, tostarp pamatojumu atkāpēm no to modeļiem un vērtēšanas komitejas darbībām un lēmumiem, un tās ne vienmēr dokumentēja svarīgu dalībnieku piedalīšanos vērtēšanas komiteju darbā;

f)	procedūras, ko kredītvērtējuma aģentūras izmantoja vērtēšanas procesa uzraudzībai, nebija tik stingras kā sākotnējās vērtēšanas procedūras; resursu trūkums ietekmēja uzraudzības pasākumu laicīgumu; veiktā uzraudzība netika pietiekoši dokumentēta un trūka rakstisku procedūru;

g)	konstatētas problēmas saistībā ar interešu konfliktu pārvaldību un to ietekmi uz vērtēšanas procesu; galvenajiem vērtēšanas procesa dalībniekiem bija atļauts piedalīties diskusijās par honorāru;

h)	iekšējās revīzijas procedūras būtiski atšķiras; tikai viena no trijām aģentūrām veica atbilstības kontroli tā, kā tas paredzēts.

2.5.   Nozares uzņēmējdarbības modelī pastāv iekšējas pretrunas, tāpēc ka aizdevuma izsniedzējs maksā par vērtējumu, savukārt strukturētu produktu gadījumā šīs pretrunas ir vēl lielākas, jo, pirmkārt, darījumu plāno pats organizators, tādējādi darījuma struktūra ir elastīga un tā novērtējumu var uzlabot (organizators var arī izvēlēties to kredītvērtējuma aģentūru, kura sniegs labvēlīgu emisijas novērtējumu), un, otrkārt, organizatoru koncentrācijas līmenis ir augsts.

2.6.   Novērtējot 642 RMBS darījumus, secināts, ka 12 organizatori vadīja vairāk kā 80 % visu darījumu; novērtējot 368 CDO darījumus, secināts, ka 11 organizatori vadīja vairāk kā 80 % visu darījumu; 12 no 13 lielākajiem RMBS darījumu riska parakstītājiem bija arī 12 lielākie CDO darījumu riska parakstītāji. Organizatoru ietekme uz kredītvērtējuma aģentūras izvēli un augstais ietekmīgu organizatoru koncentrācijas līmenis pastiprināja interešu konfliktus, kuri raksturīgi samaksas modelim “par novērtējumu maksā emitents”.

2.7.   ASV Vērtspapīru un biržas uzraudzības komisija publicēja izmeklēšanas rezultātus 2008. gada jūlijā, pirms tam iesniedzot apspriešanai priekšlikumus par regulējumā veicamajām izmaiņām. ASV 2008. gada 3. decembrī tika publicēti jauni noteikumi. Eiropas Komisija 2008. gada 12. novembrī publicēja priekšlikumu regulai (COM(2008) 704 galīgā redakcija), kas ir šī atzinuma temats.

2.8.   Izmeklēšanu veica ne tikai reglamentējošās institūcijas. Financial Times2008. gada 13. oktobrī publicēja rakstu, kurā atmaskota Moody's saistība ar paaugstinātas riska pakāpes hipotēku izraisīto krīzi un kuru Moody's nelūdza atsaukt. Dažas no rakstā iekļautajām atziņām minētas 2.9–2.12 punktā.

2.9.   Moody's akciju tirdzniecība fondu biržā sākās 2000. gadā. Pēc tam bija vērojamas straujas pārmaiņas. Vislielāko uzmanību aģentūra veltīja peļņas gūšanai. Vadība ieguva tiesības iegādāties akcijas. Notika smaguma centra pārbīde. Moody's bija vislielākā peļņa no visiem S&P 500 indeksā iekļautajiem uzņēmumiem. Moody's saglabāja šo pozīciju piecus gadus pēc kārtas. Moody's akciju vērtība pieauga par 500 % pirmajos četros akciju tirdzniecības gados — laikā, kad viss pārējais tirgus piedzīvoja lejupslīdi. Moody's peļņa pieauga par 900 % desmit gadu laikā.

2.10.   Nodrošinātajām parādu obligācijām (CDO) otrās tūkstošgades sākumā bija praktiski neiespējami iegūt Moody's“AAA” kategorijas vērtējumu, ja nodrošinājumu veidoja tikai hipotēkas. Aģentūra ilgus gadus bija veicinājusi “daudzveidību”, neļaujot vērtspapīriem ar viendabīgu nodrošinājumu iegūt augstāko vērtējumu. Tā kā abi pārējie konkurenti nerīkojās tik piesardzīgi, Moody's zaudēja tirgus daļu. Moody's 2004. gadā atcēla šādu kārtību, un tās tirgus daļa strauji pieauga.

2.11.   Moody's 2006. gadā sāka nemainīgas proporcijas parāda saistību (Constant Proportion Debt Obligations — CPDO) vērtēšanu. To vērtējums bija “AAA”. Kredītvērtējuma aģentūra Fitch, kurai nebija jāvērtē nemainīgas proporcijas parāda saistības, paziņoja, ka tās modeļi nevērtē šīs obligācijas daudz augstāk par spekulāciju kategoriju. CPDO tika uzskatītas par visienesīgāko instrumentu, kādu Moody's jebkad bija vērtējusi. 2007. gada sākumā tika atklāta kļūda datora kodā, ar kuru tika veikta CPDO darbības rādītāju simulācija. Izrādījās, ka produkts novērtēts veselas četras kategorijas par augstu. Par kļūdu neinformēja ne ieguldītājus, ne klientus. Kodu pārveidoja tā, lai atkal varētu sniegt “AAA” kategorijas vērtējumu. Pēc tam, kad Financial Times atklāja šo kļūdu, tika uzsākta iekšēja disciplinārlieta.

2.12.   Lejupslīde ASV mājokļu tirgū 2007. gada vidū jau bija sākusies. Moody's saprata, ka tā izmanto nepiemērotus modeļus. Satraukums tirgū sākās 2007. gada augustā, kad Moody's sāka pazemināt ar hipotēkām nodrošināto obligāciju novērtējumu. Gada pēdējos mēnešos Moody's pazemināja novērtējumu tik daudzām obligācijām, cik tā bija pazeminājusi pēdējos 19 gados kopā. Moody's apgalvo, ka tā nav varējusi paredzēt kredītu krīzes sākšanos, taču aģentūra nebija atjauninājusi savus pamata statistiskos pieņēmumus par ASV hipotēku tirgu kopš 2002. gada. Personāls bija apspriedis šo jautājumu 2006. gadā, taču nebija resursu, lai veiktu nepieciešamo pārskatīšanu un atkārtotu novērtējumu.

2.13.   ASV Vērtspapīru un biržas uzraudzības komisijas lietiskie pierādījumi un Financial Times minētie piemēri liecina, ka ir jāveic daudzas pārmaiņas, lai nodrošinātu, ka kredītvērtējuma aģentūras pilda savu uzdevumu un atbilst tām noteiktajiem standartiem.

3.   Priekšlikuma regulai kopsavilkums.

Reģistrācijas un uzraudzības procesa struktūra

3.1.   Priekšlikuma regulai 2. pantā noteikts, ka regula attiecas uz kredītvērtējumiem, kas izsniegti regulatīviem nolūkiem, savukārt 4. pantā noteikts, ka finanšu iestādes regulatīviem nolūkiem var izmantot tikai tos kredītvērtējumus, kurus ir izsniegušas Kopienā dibinātas un saskaņā ar minēto regulu reģistrētas kredītvērtējuma aģentūras.

3.2.   Priekšlikuma regulai 12. pantā noteikts, ka kredītvērtējuma aģentūra var iesniegt reģistrācijas pieteikumu, lai nodrošinātu, ka tās kredītvērtējumus var izmantot regulatīviem nolūkiem ar nosacījumu, ka tā ir Kopienā dibināta juridiska persona. Mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde reģistrē kredītvērtējuma aģentūru, ja tā atbilst kredītvērtējumu izsniegšanas nosacījumiem, kas noteikti regulā. Reģistrācija ir derīga visā Kopienā.

3.3.   Reģistrācijas pieteikums jāiesniedz Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai (Committee of European Securities Regulators — CESR), kura to nosūta attiecīgajai(-ām) mītnes dalībvalstij(-īm) (13. pants), kur to pārbauda (14. pants) un pieņem lēmumu par reģistrācijas piešķiršanu vai atteikumu, iepriekš par to konsultējoties ar Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju (15. pants). Priekšlikumā regulai paredzēti noteikumi par reģistrācijas anulēšanu, ja kredītvērtējuma aģentūra vairs nepilda attiecīgos nosacījumus (17. pants). Kredītvērtējuma aģentūrai jāiesniedz reģistrācijas pieteikums ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc regulas spēkā stāšanās brīža (35. pants).

3.4.   Priekšlikuma regulai 20. pantā noteiktas kompetento iestāžu pilnvaras. Tām nav tiesību iejaukties jautājumos, kas attiecas uz kredītvērtējumu saturu. Taču tās var:

—	piekļūt jebkādam dokumentam jebkādā formātā, kā arī saņemt vai kopēt šo dokumentu;

—	pieprasīt informāciju no jebkuras personas un, ja nepieciešams, uzaicināt uz tikšanos un iztaujāt personu, lai iegūtu informāciju;

—	veikt pārbaudes uz vietas, par to paziņojot vai nepaziņojot;

—	pieprasīt tālruņa vai datplūsmas dokumentācijas.

3.5.   Priekšlikuma regulai 21. pantā minēti uzraudzības pasākumi, kurus kompetentās iestādes var īstenot. Tās var anulēt reģistrāciju, piemērot pagaidu aizliegumu izsniegt kredītvērtējumus, pārtraukt kredītvērtējuma aģentūras vērtējumu izmantošanu, publiski paziņot par regulas noteikumu pārkāpumiem un uzsākt kriminālprocesu.

3.6.   No 22. līdz 28. pantam sīki aprakstīti noteikumi sadarbībai starp kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu efektīvu reģistrāciju un uzraudzību iekšējā tirgū. Priekšlikuma regulai 29. un 30. pants paredz sadarbību ar trešām valstīm.

3.7.   Priekšlikuma regulai 31. pantā minētas sankcijas, kuras var noteikt kompetentās iestādes. Saskaņā ar minēto pantu sankcijas obligāti jāpiemēro gadījumos, kad tiek pieļauti būtiski profesionālās darbības pārkāpumi un netiek pienācīgi veiktas uzticamības pārbaudes. Minētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

Neatkarība un izvairīšanās no interešu konfliktiem

3.8.   Priekšlikuma regulai 5.1. pantā noteikts — kredītvērtējuma aģentūrām jānodrošina, ka kredītvērtējuma izsniegšanu neietekmē nekādi esoši vai potenciāli interešu konflikti. Regulas 1. pielikuma A iedaļā (struktūras prasības) un B iedaļā (darbības prasības) izveidoti stingras kontroles un līdzsvara mehānismi.

3.9.   Atbilstoši organizācijas struktūrai galveno atbildību uzņemas uzraudzības padomes. Kredītvērtējuma aģentūras vadītājiem jābūt ar labu reputāciju. Aģentūrai jābūt vismaz trim neatkarīgiem direktoriem bez izpildpilnvarām, kuru atalgojums nav saistīts ar aģentūras darbību. Direktoru pilnvaru termiņam jābūt noteiktam, un tas nedrīkst būt ilgāks par pieciem gadiem. Pilnvaru termiņš nav pagarināms, un iespējas atbrīvot direktoru no amata pilnvaru laikā ir ierobežotas. Visiem valdes locekļiem jābūt atbilstošai pieredzei, un vismaz vienam neatkarīgajam direktoram jābūt padziļinātām zināšanām par strukturēto vērtspapīru tirgiem.

3.10.   Neatkarīgie direktori ir īpaši atbildīgi par kredītvērtēšanas politikas un procesa pārraudzību un izvairīšanos no interešu konfliktiem. Stratēģijai un procedūrām jāatbilst regulas noteikumiem. Neatkarīgajiem direktoriem regulāri jāziņo par šiem jautājumiem valdei un, ja nepieciešams, kompetentajai iestādei. Lai neatkarīgo direktoru darbība būtu efektīva, vērtēšanas sistēmām jābūt pienācīgi izveidotām, balstītām uz iekšējo kontroli un pakļautām neatkarīgām pārbaudēm.

3.11.   Kredītvērtējuma aģentūrām jānosaka un jānovērš vai attiecīgos gadījumos jāpārvalda un jānodod atklātībai faktiskie vai potenciālie interešu konflikti. Tas attiecas gan uz personīgiem, gan korporatīviem interešu konfliktiem. Piemēram, kredītvērtējuma aģentūra nedrīkst sniegt konsultācijas vai padomdevējas pakalpojumus vērtējamajai juridiskajai personai vai jebkurai iesaistītai trešai personai par vērtējamās juridiskās personas vai jebkuras saistītās trešās personas korporatīvo vai juridisko struktūru, aktīviem vai saistībām. Kredītvērtējuma aģentūrai arī jānodrošina, ka analītiķi neierosina ne oficiālus, ne arī neoficiālus priekšlikumus vai ieteikumus attiecībā uz strukturēto finanšu instrumentu izstrādi, par kuriem kredītvērtējuma aģentūra gatavo kredītvērtējumu.

3.12.   Kredītvērtējuma aģentūrai jāsaglabā dokumentācija un auditācijas pieraksti par visām veiktajām darbībām, ieskaitot komerciālos un tehniskos darījumus ar vērtējamajām juridiskajām personām. Minētā dokumentācija jāuzglabā un vajadzības gadījumā jāiesniedz kompetentajai iestādei.

Darbinieki

3.13.   Priekšlikuma regulai 6. pantā noteikts, ka kredītvērtēšanā iesaistītajiem darbiniekiem vajadzīgas atbilstošas zināšanas un pieredze, viņi nedrīkst būt iesaistīti komerciālās sarunās ar vērtējamajām juridiskajām personām, nedrīkst strādāt ar vienu vērtējamo juridisko personu mazāk par diviem un vairāk par četriem gadiem, kā arī viņu atalgojums nedrīkst būt saistīts ar ienākumiem, kas gūti no tām juridiskajām personām, par kuru vērtēšanu viņi ir atbildīgi.

3.14.   Priekšlikuma regulai 1. pielikuma C iedaļā iekļauti vēl citi noteikumi, kas attiecas uz darbiniekiem. Saskaņā ar tiem analītiķim vai citām iesaistītajām personām nedrīkst piederēt vērtējamās juridiskās personas finanšu instrumenti, kā arī nav tiesību tirgoties ar tiem vai pieprasīt dāvanas vai pakalpojumus no vērtējamajām personām. Citi noteikumi attiecas uz konfidencialitāti un informācijas drošību.

3.15.   Divi noteikumi attiecas uz analītiķa pāriešanu strādāt pie juridiskās personas, kuras vērtēšanā šis analītiķis bijis iesaistīts. Priekšlikumā regulai arī noteikts, ka, analītiķim pārejot strādāt pie vērtētās juridiskās personas, jāpārskata šā analītiķa pēdējo divu gadu laikā veiktais darbs.

Kredītvērtēšanas metodikas

3.16.   Priekšlikuma regulai 7. pantā noteikts, ka kredītvērtējuma aģentūrai jānodod atklātībai metodikas, modeļi un galvenie vērtēšanas pieņēmumi, ko tā izmanto. Aģentūrai jāīsteno visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka tās kredītvērtējuma piešķiršanā izmantotā informācija ir pietiekami kvalitatīva un iegūta no uzticamiem avotiem.

3.17.   Kredītvērtējuma aģentūrai jāuzrauga kredītvērtējumi un nepieciešamības gadījumā tie jāpārskata. Mainot vērtēšanas metodikas, modeļus vai galvenos vērtēšanas pieņēmumus, kredītvērtējuma aģentūrai nekavējoties jāpaziņo par to gaidāmo efektu, jāpārskata ietekmētie kredītvērtējumi un tie atbilstoši jāpārvērtē.

Kredītvērtējumu paziņošana atklātībai un prezentēšana

3.18.   Priekšlikuma regulai 8. pantā noteikts, ka kredītvērtējuma aģentūrai neselektīvi un savlaicīgi jāpaziņo atklātībai jebkurš kredītvērtējums, kā arī jebkādi lēmumi par kredītvērtējumu pārtraukšanu.

3.19.   Priekšlikuma regulai 1. pielikuma D iedaļā noteikts, ka kredītvērtējuma aģentūrai jānodod atklātībai šāda informācija:

—	informācija par to, vai kredītvērtējums tika atklāts vērtējamajai juridiskajai personai pirms tā publiskošanas un apstiprinošā gadījumā, vai tas pēc atklāšanas tika mainīts;

—	kredītvērtējuma noteikšanā izmantotā(-s) galvenā(-s) metodika(-s);

—	katras kredītvērtējuma kategorijas nozīme;

—	datums, kad kredītvērtējumu pirmo reizi izsniedza un kad to pēdējo reizi atjaunoja.

Kredītvērtējuma aģentūrai arī skaidri jānorāda jebkādas svarīgas kredītvērtējuma īpašības vai ierobežojumi, jo īpaši attiecībā uz pieejamās informācijas kvalitāti un pārbaudi.

3.20.   Ja trūkst ticamu datu, ja jauna veida strukturēti finanšu instrumenti ir sarežģīti un ja pieejamās informācijas kvalitāte nav pietiekama vai rada nopietnas šaubas, ka kredītvērtējuma aģentūra var nodrošināt ticamu kredītvērtējumu, aģentūrai jāatturas no kredītvērtējuma sniegšanas vai jāanulē jau sniegts kredītvērtējums.

3.21.   Paziņojot kredītvērtējumu, kredītvērtējuma aģentūrai jāizskaidro tā galvenie elementi. Jo īpaši strukturētu finanšu instrumentu vērtēšanas gadījumā aģentūrai jānodrošina informācija par tās veikto zaudējumu un naudas plūsmas analīzi.

3.22.   Izsniedzot kredītvērējumu strukturētiem finanšu instrumentiem, kredītvērtējuma aģentūrai arī jāizskaidro tās vērtējums par uzticamības pārbaudi, kas veikta par pakārtotajiem aktīviem (līdzīgi kā uzskaites žurnāls paaugstinātas riska pakāpes hipotēkām). Ja aģentūra ir izmantojusi kādas trešās personas veiktu vērtējumu, tai jāatklāj, kā minētais novērtējums ir ietekmējis kredītvērtējumu.

3.23.   Priekšlikuma regulai 8. pantā runa ir arī par to, ka strukturēto finanšu instrumentu kredītvērtējumi nav pielīdzināmi tradicionālo parāda instrumentu kredītvērtējumiem. Tāpēc kredītvērtējuma aģentūrām vai nu jāpieņem atšķirīgi kredītvērtējuma simboli, atsakoties no ierastās alfabēta izmantošanas, vai arī kredītvērtējumiem jāpievieno detalizēts skaidrojums par šiem finanšu instrumentiem izmantoto atšķirīgo kredītvērtēšanas metodiku un to, kā šo instrumentu riska profils atšķiras no tradicionālo instrumentu riska profila.

Vispārēja un periodiska paziņošana atklātībai

3.24.   Priekšlikuma regulai 9. un 10. panta noteikumi par paziņošanu atklātībai ir precizēti 1. pielikuma E iedaļā. Vispārējiem paziņojumiem atklātībai jābūt pastāvīgi publiski pieejamiem, un tie jāatjauno. Īpaši noteikumi attiecas uz būtiskākajiem reglamentējošajiem elementiem — interešu konfliktiem, politiku saistībā ar paziņošanu atklātībai, atalgojuma noteikumiem, vērtēšanas metodikām, modeļiem un galvenajiem pieņēmumiem, izmaiņām stratēģijā un procedūrās u.c.

3.25.   Informācija, kas periodiski jāatklāj, ietver iepriekšējo saistību nepildīšanas statistiku (katrus sešus mēnešus) un datus par klientiem (katru gadu).

3.26.   Katru gadu jāiesniedz arī pārredzamības ziņojums. Tajā jāiekļauj informācija par kredītvērtējuma aģentūras juridisko struktūru un īpašumtiesībām, iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas apraksts, statistika par personāla nodrošināšanu, kredītvērtējumu uzskaites politikas apraksts, ikgadējā iekšējā pārskata rezultāti par neatkarības prasību ievērošanu, personāla rotācijas politikas attiecībā uz klientiem apraksts, informācija par ieņēmumu avotiem un pārvaldības ziņojums.

4.   EESK perspektīva

4.1.   Kredītvērtējumu aģentūras finanšu pakalpojumu nozarē atrodas priviliģētā stāvoklī, jo regulētajiem nozares uzņēmumiem ir vajadzīgi ieguldījumu kategorijas vērtspapīri. Atbildīgās iestādes abās Atlantijas okeāna pusēs ir izvēlējušās dažas kredītvērtējuma aģentūras, kas var sniegt kredītvērtējumus regulatīviem nolūkiem. EESK rosina Komisiju izmantot jauno reģistrācijas procesu, lai veicinātu jaunu kredītvērtējuma aģentūru ienākšanu kredītvērtēšanas tirgū, piemēram, sekmējot neatkarīgas Eiropas aģentūras izveidi, kā arī pārstrādātu finanšu noteikumus, nosakot, ka jebkuras Eiropas Savienībā reģistrētas kredītvērtējuma aģentūras sniegtais vērtējums ir izmantojams regulatīviem nolūkiem.

4.2.   Finanšu pakalpojumu noteikumi bija galvenais iemesls, kāpēc izveidojās kredītvērtējuma aģentūru oligopols, jo minētie noteikumi paredzēja, ka rezerves kapitāla vērtējumiem ir īpaša nozīme. EESK aicina ES reglamentējošās iestādes pārmērīgi nepaļauties uz vērtējumiem, it īpaši ņemot vērā neseno pieredzi, kad atklājās atsevišķu kredītvērtējumu nepamatotība.

4.3.   EESK aicina Komisiju risināt arī jautājumu par kredītvērtējuma aģentūru atrunām par saistībām. Tajās parasti norādīts, ka “kredītvērtējuma izmantotājam nevajadzētu paļauties uz kredītvērtējumā ietverto informāciju vai jebkuru citu tajā pausto viedokli, pieņemot lēmumu par ieguldījumiem”. Paziņot, ka kredītvērtējumi ir tikai viedoklis, uz kuru nevajadzētu paļauties, ir ņirgāšanās par statūtkapitāla jēdzienu, un par šādas rīcības aplamību liecina pašreizējā krīze. Jaunajā regulā jānosaka, ka kredītvērtējuma aģentūrām jāuzņemas atbildība par to sniegtajiem kredītvērtējumiem.

4.4.   EESK arī atbalsta priekšlikumu noteikt, ka kredītvērtējuma aģentūrām jāiegūst Kopienā dibinātas juridiskas personas statuss un to darbību jāregulē dalībvalstij, kur attiecīgā aģentūra dibināta. EESK varētu arī atbalstīt ideju par jaunas uzraudzības iestādes veidošanu ES līmenī, ja dalībvalstu sadarbības mehānismi nedarbosies apmierinoši.

4.5.   EESK atzinīgi vērtē faktu, ka priekšlikuma regulai 21. un 31. pantā paredzēti stingri uzraudzības pasākumi (kā jau minēts 3.5 un 3.7 punktā). Šādu sankciju trūkums atbilstošajos noteikumos, kas ir spēkā ASV, ir viens no visvairāk kritizētajiem aspektiem. Svarīgi nodrošināt, lai sankcijas vienādā mērā tiktu piemērotas visās dalībvalstīs. EESK uzskata, ka sankciju piemērošana jākoordinē Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai.

4.6.   Ierosinātās struktūras un darbības prasības ir pārdomātas. Prasība iecelt trīs neatkarīgus direktorus bez izpildpilnvarām atbilst Apvienotajā Karalistē un citās valstīs pieņemtajam korporatīvās pārvaldības kodeksam. Neatkarīgajiem direktoriem bez izpildpilnvarām ir būtiska nozīme. Viņu rīcība un darbība noteiks, cik veiksmīgi tiks ievēroti struktūras noteikumi. EESK uzskata, ka kompetentajām iestādēm būtu obligāti iepriekš jāapstiprina visas personas, kas ieceļamas amatos bez izpildpilnvarām. Ierosinātajā darbības shēmā šāda apstiprināšana ir noteikti jāparedz.

4.7.   Fimalac SA pieder 80 % no kredītvērtējuma aģentūras Fitch, savukārt Marc de Lacharriere pieder 73 % no Fimalac SA. Kredītvērtējuma aģentūra S&P ir viens no McGraw Hill grupas uzņēmumiem. Līdz 2000. gadam Moody's bija Dun and Bradstreet grupas uzņēmums. Financial Times izmeklēšanas rezultāti liecina, ka pēc 2000. gada Moody's līdzšinējo profesionālismu, iespējams, negatīvi ietekmēja vērstpapīru tirgus prasības. EESK aicina dalībvalstu kompetentās iestādes, kas veic arī organizatorisko uzraudzību, pievērst īpašu uzmanību arī saistībai starp kredītvērtējuma aģentūru darbību un akcionāru vēlmēm. Īpaša uzmanība jāpievērš arī vadītāju atalgošanas sistēmai.

4.8.   No organizatoriskā viedokļa aizliegumi, kas minēti priekšlikuma regulai 3.11. punktā, ir būtiski, lai kontrolētu un novērstu galvenos draudus jau atklātajos interešu konfliktos. Kredītvērtējuma aģentūra vairs nedrīkst vērtēt darījumu, kurā tā ir sniegusi padomdevēja pakalpojumus.

4.9.   Arī darbiniekiem piemērojamie noteikumi ir izstrādāti ar mērķi novērst interešu konfliktus. Kredītvērtējuma aģentūrām, tāpat kā ārējiem revidentiem, noteikti ierobežojumi laika posmam, cik ilgi analītiķis drīkst būt saistīts ar klientu, lai gan četru gadu ierobežojumu iespējams pagarināt līdz pieciem gadiem. Analītiķi, tāpat kā revidenti un visu pārējo finanšu pakalpojumu nozares jomu pārstāvji, nedrīkst piedalīties arī klientu akcijās un pajās. EESK pauž gandarījumu, ka kredītvērtējumu aģentūrām tagad būs jāievēro minētie uzraudzības noteikumi.

4.10.   EESK pilnībā atbalsta priekšlikuma regulai 7. panta noteikumus. Tie novērsīs acīmredzamos pārkāpumus, kurus atklāja ASV Vērtspapīru un biržas uzraudzības komisijas izmeklēšana. Izmantotās metodikas publicēšana ļaus noteikt, vai kredītvērtējumi ir veikti atbilstoši procedūrai, jeb arī to nepilnīgi ievērojot vai apejot. Kredītvērtējuma aģentūrām tagad būs arī jāpārbauda savi informācijas avoti un jāpārliecinās, vai to kvalitāte ir pietiekama, lai veiktu kredītvērtējumu. Vienlīdz svarīgi ir arī noteikumi, kas attiecas uz metodiku un pieņēmumu maiņu; ja tādi būtu bijuši spēkā iepriekš, tad jau ilgu laiku pirms 2007. gada būtu bijis iespējams noteikt kļūdas kredītvērtējumā. EESK ierosina stingri uzraudzīt atbilstību 7. pantam un nepieciešamības gadījumā pastiprināt minētos noteikumus.

4.11.   Priekšlikuma regulai 8. pants noslēdz uzraudzības ciklu, nosakot, ka kredītvērtējuma aģentūrai jāpaziņo atklātībai par to, kā tā katram darījumam ir piemērojusi 7. panta noteikumus. EESK ir īpaši gandarīta par to, ka ES noteiks stingrākas prasības attiecībā uz strukturētajiem produktiem nekā ASV, paredzot, ka tādā vai citādā veidā jāinformē šo produktu potenciālo bīstamību.

4.12.   Galvenie iebildumi pret īpašiem vērtējuma apzīmējumiem saistīti ar to, ka pēc notikušās kredītvērtējumu masveida pazemināšanas obligācijas ar šādu apzīmējumu varētu tikt uzskatītas par mazāk vērtīgiem ieguldījumiem. EESK uzskata, ka tas nebūtu slikts risinājums līdz brīdim, kad šādu obligāciju novērtējums uzlabotos.

4.13.   Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER) norādījusi, ka priekšlikumā regulai nav aplūkots jautājums par kredītvērtējumiem, kas izstrādāti trešajās valstīs. EESK atbalsta COREPER priekšlikumu atļaut minēto kredītvērtējumu izmantošanu regulatīviem nolūkiem Eiropas Savienībā, ja tos apstiprinājusi ES reģistrēta kredītvērtējuma aģentūra ar noteikumu, ka:

—	abas attiecīgās aģentūras pārstāv vienu grupu;

—	trešās valsts aģentūra darbojas pēc noteikumiem, kas līdzīgi ES noteikumiem;

—	pastāv objektīvs iemesls, kāpēc trešās valsts kredītvērtējuma aģentūrai jāizsniedz vērtējums;

—	attiecīgo valstu kompetentās iestādes sadarbojas.

4.14.   Noteikumi par dažāda veida datu nodošanu atklātībai gan regulatīviem nolūkiem, gan tirgus informēšanai ir atbalstāmi, taču Komitejai ir divi iebildumi:

—

saistību nepildīšanas statistika ir būtiska, jo tā liecina par katras kredītvērtējuma aģentūras kredītvērtēšanas darbības kvalitāti un citiem aspektiem. ASV noteiktas konkrētas prasības — kredītvērtējumu aģentūrām jāpublicē darbības statistika par vienu, trim un desmit gadiem katrā vērtējuma kategorijā, lai būtu redzams, cik precīzi to vērtējumi ir paredzējuši saistību nepildīšanu. EESK uzskata, ka ES regulas noteikumiem šajā jautājumā jābūt diezgan konkrētiem;

—	noteikta arī prasība apzināt klientus, kuri rada vairāk kā 5 % aģentūras apgrozījuma. Šī robeža varētu būt pārāk zema. Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai vajadzētu apsvērt šo jautājumu.

---