11.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/69

1.1.

EESK ir ierosinājusi Eiropas Padomei atteikties no vienprātības principa imigrācijas politikas jautājumā un pieņemt lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu un koplēmuma procedūrā ar Eiropas Parlamentu un uzskata, ka tiesību akti imigrācijas jomā būtu jāiekļauj Lisabonas līgumā saskaņā ar parasto procedūru. Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, kuri varētu aizkavēt Lisabonas līguma pieņemšanu, Komiteja vēlētos atkārtoti izteikt priekšlikumu Padomei pieņemt pārejas procedūru, lai paātrinātu kvalificētā balsu vairākuma un koplēmuma sistēmas stāšanos spēkā.

1.2.

Savos atzinumos Komiteja pauž viedokli, ka imigrācijas politikā un tiesību aktos pilnībā ir jāievēro visu cilvēku cilvēktiesības, vienlīdzīga attieksme un nediskriminācija. Lai pastiprinātu minēto mērķi, EESK ierosina iekļaut divus jaunus kopējos principus: pamattiesības un tiesiskums un pamatbrīvības.

1.3.

EESK uzsver, ka Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir jāizstrādā un jāpilnveido mehānisms konsultācijām ar visām iesaistītajām pusēm, galvenokārt ar sociālajiem partneriem (arodbiedrībām un darba devēju organizācijām), kā arī ar pilsonisko sabiedrību, imigrantu apvienībām, akadēmiskajiem ekspertiem un starptautiskajām organizācijām. Lai strukturētu minēto līdzdalību un pastiprinātu EESK nozīmi, Komiteja ir pieņēmusi atzinumu (1) par Eiropas Integrācijas foruma izveidi.

1.4.

Pagājuši vairāki gadi kopš Komisijas ierosinājuma izstrādāt atklāto koordinācijas metodi, kuru atbalstīja EESK (2) un Parlaments, bet Padome noraidīja. EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu par kopēju metodoloģiju un uzskata to par sākotnēju soli atklātās koordinācijas metodes izveides jomā. Atbilstoši Komitejas viedoklim kopēji principi jāpārvērš par kopējiem objektīviem rādītājiem, kas veidotu daļu no valstu imigrācijas profiliem. Katra dalībvalsts sagatavos gada ziņojumu, un Komisija izstrādās gada kopsavilkuma ziņojumu, ko iesniegs Eiropas Parlamentam. EESK uzskata, ka šajā procesā jākonsultējas arī ar Eiropas Parlamentu. Pamatojoties uz Komisijas kopsavilkuma ziņojumu, Eiropadomes pavasara sanāksmē tiks veikts politisks novērtējums un izstrādāti ieteikumi.

1.5.

Saskaņā ar attiecīgās valsts procedūrām katras dalībvalsts gada ziņojuma izstrādē tiks iesaistīti sociālie partneri, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un valstu parlamenti. EESK vēlas uzsvērt vajadzību publiskot un popularizēt minēto gada ziņojumu, kā arī informēt par to sabiedrību.

1.6.

Komiteja uzskata, ka atklātā koordinācijas metode ir atbilstošs instruments valstu politiku saskaņotības nodrošināšanai, un tas ir jāizmanto, lai nodrošinātu visu dalībvalstu virzību Tamperes sanāksmē noteikto mērķu īstenošanas jomā, tādējādi izveidojot Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Atklātā koordinācijas metode ir jāizmanto, nekavējot Līgumā paredzētā tiesiskā regulējuma, kuru apstiprināja Tamperes un Hāgas Eiropadomes sanāksmēs, piemērošanu.

1.7.

EESK vēlētos, lai ES piemērotu atbilstošus, pietiekami saskaņotus tiesību aktus, dodot iespēju risināt imigrācijas jautājumus ar legālu, elastīgu, pārredzamu procedūru starpniecību, un taisnīgi izturoties pret trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecināmas tādas pašas tiesības un pienākumi kā uz ES pilsoņiem.

1.8.

EESK uzskata, ka valsts iestāžu un sociālo partneru sadarbība dotu iespēju daudziem cilvēkiem, kuri šobrīd strādā nelegāli, legalizēt savu administratīvo stāvokli, atzīstot viņus par legāli nodarbinātiem.

1.9.

Jāuzlabo dalībvalstu sadarbība un solidaritāte, ietverot spēcīgu finanšu komponentu. Tādējādi efektīvi ir jāizmanto Vispārējās solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības programmas (2007–2013) finansējums kā līdzeklis, lai mazinātu slogu valstu budžetu līdzekļiem un papildinātu tos.

2.1.

Paziņojuma mērķis ir aicināt Padomi pieņemt kopēju politisku principu kopumu migrācijas politikas turpmākās attīstības virzībai, kas iekļautos plašākā politiskā procesā ar mērķi izstrādāt politikas pamatnostādnes jaunas daudzgadu programmas pieņemšanai brīvības, drošības un tiesiskuma politikas jomā, kas aizstās Hāgas programmu un kuru pieņems Zviedrijas prezidentūras laikā 2009. gada otrajā pusgadā.

2.2.

Francija savas ES prezidentūras laikā ir mēģinājusi panākt Padomes apstiprinājumu Eiropas imigrācijas un patvēruma paktam (3), lai dotu jaunu politisko stimulu imigrācijas un patvēruma politiku izstrādei un uzlabotu starpvaldību sadarbību.

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, kurā atspoguļoti centieni uzlabot sadarbību un koordināciju ES imigrācijas politikas izstrādes jomā, un uzskata, ka ir svarīgi paaugstināt Eiropas kopējās imigrācijas politikas pievienoto vērtību, kā arī pastiprināt Komisijas proaktīvo pieeju.

3.2.

Francijas prezidentūrai būtu vajadzējis apspriesties ar Komiteju par Eiropas imigrācijas un patvēruma paktu. EESK uzskata, ka Komisijas pieejā ir uzsvērta vajadzība stiprināt Kopienas metodi un ka Padomes secinājumos ir uzsvērta starpvaldību sadarbība. Komiteja atzinīgi vērtē ideju par valdību ciešāku sadarbību un izsaka ierosinājumu Padomei imigrācijas politikas izstrādes procesā atbalstīt Komisijas iniciatīvas tiesības, kā arī norāda uz Parlamenta un EESK aktīvākas līdzdalības nepieciešamību.

3.3.

Paziņojumā norādīts, ka kopēja imigrācijas politika ES ir prioritāte. Minētā politika ir jāvada, izmantojot saskaņotu, integrētu pieeju Eiropas, valstu un reģionālajā līmenī, un jāizstrādā, dalībvalstīm un Komisijai demonstrējot partnerību un solidaritāti. Paziņojumā izteikts ierosinājums pieņemt kopēju, politiski saistošu principu kopumu, ko atbalsta Padome un kuru pilnveido, izmantojot īpašus pasākumus. Minēto principu kopumu varētu papildināt ar kopēju metodoloģiju un uzraudzības mehānismu.

3.4.

EESK piekrīt minētajiem mērķiem.

3.5.

EESK ir ierosinājusi (4) Eiropas Savienības Padomei atteikties no vienprātības principa saistībā ar imigrācijas politiku un pieņemt lēmumus, izmantojot kvalificēta vairākuma balsojumu un koplēmuma procedūru.

3.6.

Savos atzinumos Komiteja ir paudusi viedokli, ka imigrācijas politikā un tiesību aktos pilnībā jāievēro visu cilvēku cilvēktiesības, vienlīdzīga attieksme un nediskriminācija, un tādēļ atbalsta Komisijas viedokli, ka imigrācijas politikai “jābalstās uz ES atbalstītajām vispārējām vērtībām — cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti, tostarp pilnībā ievērojot Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju”.

3.7.

Kad Lisabonas līgums stāsies spēkā, pirmo reizi Eiropas integrācijas vēsturē tiks atzīts, ka Pamattiesību harta un Eiropas Cilvēktiesību konvencija dalībvalstīm un ES iestādēm ir tiesiski saistošas, pieņemot un īstenojot Kopienu tiesību aktus. Gan ES iestādēm, gan dalībvalstīm būs jānodrošina pamattiesību ievērošana visu politiku, ieskaitot ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu saistīto politiku, īstenošanā.

3.8.

Turklāt ESL 47. pantā, kā norādīts Lisabonas līgumā, ir atzīts, ka “Savienība ir juridiskas personas statuss”, un tā paša Līguma 6.2. pantā noteikts, ka, pamatojoties uz jauno statusu, “Savienība pievienojas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai”.

3.9.

EESK ierosina (5) Komisijai, Parlamentam un ES Padomei saistībā ar ārējo politiku izstrādāt starptautisku tiesisko regulējumu migrācijas jomā, pamatojoties uz Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām. Minētajā starptautiskajā tiesiskajā regulējumā ir jāiekļauj ILO nozīmīgākās konvencijas un ANO Starptautiskā konvencija par visu strādnieku migrantu un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību, kas vēl nav ratificēta visās ES dalībvalstis, neraugoties uz to, ka EESK pieņēma pašiniciatīvas atzinumu (6), aicinot to darīt.

3.10.

Lai pastiprinātu minēto mērķi, EESK ierosina iekļaut divus jaunus kopējus principus: pamattiesības un tiesiskumu un pamatbrīvības.

4.1.

Komisija ierosina kopējus principus kopējas imigrācijas politikas izstrādei, kas sagrupēti zem trijiem virsrakstiem: labklājība, solidaritāte un drošība.

4.2.

EESK tomēr norāda, ka trūkst principu, kuri izriet no pamattiesībām, jo ES un dalībvalstu imigrācijas politikā un tiesību aktos (tādi aspekti kā uzņemšana, ieceļošana, robežas, vīzas, atpakaļnosūtīšana, uzturēšanās nosacījumi, utt.) ir jāievēro cilvēka cieņa un pamattiesības, un EESK ierosina pievienot jaunu virsrakstu “Cilvēktiesības”, iekļaujot divus jaunus principus:

4.3.

ES un dalībvalstu imigrācijas politikās ir jāievēro Eiropas Savienības Pamattiesību harta, lai apkarotu rasismu un diskrimināciju un stiprinātu vienlīdzīgas attieksmes principu. Minēto principu ievērošanai ir jābūt ES tiesību aktu par imigrāciju izstrādes pamatā.

4.4.

Nesen izstrādātajā atzinumā (7) EESK norāda, ka trešo valstu valstspiederīgo tiesības un pienākumi, kas noteikti priekšlikumā Padomes direktīvai par apvienotas pieteikšanās procedūru (COM(2007) 638 galīgā redakcija) un par vienlīdzīgu attieksmi saistībā ar atalgojumu, darba apstākļiem, biedrošanās brīvību, izglītību un arodapmācību ir labs sākuma punkts turpmāko kopējo tiesību aktu izstrādei imigrācijas jomā.

4.5.

Ņemot vērā dalībvalstu vienošanos, ka ES ir jāpievienojas Eiropas Konvencijai par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību, EESK uzskata, ka minētajā konvencijā iekļautās tiesiskās garantijas jāiekļauj kopējos imigrācijas politikas principos, lai nodrošinātu, ka visiem imigrantiem ir reāli pieejamas tiesiskuma nodrošinātās tiesības un garantijas tajā laikā, kad viņi uzturas ES.

5.1.

Labklājība: legālās imigrācijas devums ES sociāli ekonomiskajā attīstībā.

5.2.

Paziņojumā uzsvērts legālās imigrācijas devums ES sociāli ekonomiskajā attīstībā. EESK atkārtoti ir norādījusi par imigrācijas pozitīvo ietekmi uz vietējo sabiedrību Eiropā, ņemot vērā Lisabonas stratēģijas problēmjautājumus. Tādēļ Komiteja izsaka cerību, ka tuvākajā laikā tiks atcelti ierobežojumi, kuri attiecas uz jauno dalībvalstu valstspiederīgo uzturēšanās ilgumu.

5.3.

Sadaļā par labklājību ir iekļauti trīs principi:

5.4.

EESK vēlētos, lai ES būtu izstrādāti atbilstoši, pietiekami saskaņoti tiesību akti, tā ka imigrācijas jautājumus var risināt, izmantojot legālas, elastīgas un pārredzamas procedūras, taisnīgi izturoties pret trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecināmas tādas pašas tiesības un pienākumi kā uz ES pilsoņiem.

5.5.

ES ir svarīgi sadarboties ar izcelsmes valstīm, lai pārvaldītu migrācijas plūsmas. EESK nesen ir pieņēmusi divus atzinumus (8),ierosinot uzlabot izcelsmes valstu un Eiropas uzņēmējvalstu sadarbību.

5.6.

Kopējā vīzu politika ir jāpiemēro elastīgāk, jo bieži vien tā kavē likumīgās migrācijas plūsmu pārvaldību.

5.7.

Kā paredzēts Lisabonas stratēģijā, imigrācijai ekonomisku apsvērumu dēļ jābūt saistītai ar kopējo vajadzībās balstīto ES darba tirgus novērtējumu, pievēršoties visiem prasmju līmeņiem un nozarēm, lai pastiprinātu Kopienas priekšrocību principu.

5.8.

Saistībā ar kvalificētu darba ņēmēju vajadzību novērtējumu ES un dalībvalstīs līdz 2020. gadam EESK nesen pieņemtajā atzinumā (9) ir izteikusi vairākus priekšlikumus par Zilās kartes direktīvu.

5.9.

Attiecībā uz tādu “imigrācijas profilu” izstrādi, kas sniegtu informāciju par imigrantu līdzdalību valstu darba tirgos, Komiteja uzskata, ka ir jāuzlabo valstu un ES dati par migrācijas plūsmām un darba tirgiem; EESK pauž viedokli, ka “imigrācijas profilu” koncepcijai ir jābūt elastīgai un ir jāņem vērā darba ņēmēju pielāgošanās spējas.

5.10.

EESK vēlas uzsvērt, cik svarīgas imigrantiem darba ņēmējiem ir valsts valodas zināšanas un profesionālā apmācība, kā arī nepieciešamība atzīt ārpus ES iegūto kvalifikāciju, kas ir izšķiroši nozīmīgi, lai viņi varētu atrast darbu un labāk pielāgoties izmaiņām darba tirgos.

5.11.

EESK atbalsta Komisijas mērķi veicināt imigrantu uzņēmējdarbību. Ierobežojumi, kas vēl joprojām ir valstu tiesību aktos imigrācijas jomā, jāizskauž, lai minēto mērķi varētu īstenot.

5.12.

Tā kā imigrantiem darba ņēmējiem darba zaudējuma risks ir vislielākais, ir svarīgi īstenot pasākumus, lai darba tirgū iesaistītu vairāk cilvēku, pievēršot īpašu uzmanību sievietēm un nelabvēlīgā stāvoklī esošām personām.

5.13.

EESK uzskata, ka, lai apkarotu nelikumīgu nodarbinātību, direktīvā par sankcijām pret darba devējiem paredzētie pasākumi ir jāapvieno ar stimuliem un aktīvām rīcībpolitikām, lai legalizētu imigrantu nodarbinātību. Lai to panāktu, dalībvalstu un ES tiesību aktiem imigrācijas jomā ir jābūt elastīgākiem un ciešāk saistītiem ar darba tirgus tendencēm, jo ir jāveido un jāstiprina konsultācijas ar sociālajiem partneriem un atbilstošs sociālais dialogs.

5.14.

Jānodrošina atbilstība ILO noteikumiem, jo īpaši ILO konvencijām par migrējošiem darba ņēmējiem (C97 un C143).

5.15.

EESK ir izstrādājusi vairākus atzinumus (10), veicinot integrācijas politiku, un tādēļ ir gandarīta, ka integrācija ir viens no imigrācijas politikas pamatprincipiem. “Kopējiem pamatprincipiem”, kurus Padome apstiprināja 2004. gadā, ir jābūt integrācijas politikas pamatā, un pirmais no tiem attiecas uz integrāciju kā abpusēju procesu (starp imigrantiem un uzņemošajām dalībvalstīm). Komiteja atbalsta Komisijas izvirzīto mērķi, ka “Eiropas sabiedrībām jāstiprina savas spējas pārvaldīt ar imigrāciju saistīto dažādību un jāveicina sociālā kohēzija”.

5.16.

Komiteja atbalsta Komisijas priekšlikumus un uzskata, ka ES integrācijas pamatprogrammas nostiprināšanai ir vajadzīgs jauns politisks stimuls no Padomes. EESK ir ierosinājusi “sabiedriskās integrācijas” koncepciju, kas balstās uz “imigrantu tiesību un pienākumu, preču, pakalpojumu un sabiedriskās līdzdalības pieejamības pielāgošanu atbilstoši pārējo iedzīvotāju tiesībām, nodrošinot vienādas iespējas un vienādu attieksmi.” (11) Tādēļ ir svarīgi nodrošināt imigrantu plašāku sociālu un politisku iesaistīšanos vietējā, valstu un Eiropas līmenī. Komiteja ir izstrādājusi atzinumu Eiropas Konventam (12), ierosinot piešķirt ES pilsonību tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir Eiropas Savienībā pastāvīgi dzīvojošas personas.

5.17.

Komisija pašlaik koordinē valstu kontaktpunktu tīklu, kas liecina par ļoti pozitīvu pieredzi. EESK uzsver dalībvalstu iestāžu pieredzes un paraugprakses apmaiņas nozīmi, kā arī to, ka Padome izstrādās atklāto koordinācijas metodi, kuras izmantošanai būs vajadzīgs izveidot atbilstošas statistikas sistēmas un kopējus rādītājus, kurus dalībvalstis varētu izmantot, novērtējot integrācijas politikas rezultātus.

5.18.

Jāizstrādā jaunpienākušajiem imigrantiem paredzētas integrācijas programmas, iekļaujot valodu dimensiju (valodas apguvi), kultūras un sabiedrības dimensiju (apņemšanos atzīt Eiropas pamatvērtības) “īpašu valsts procedūru ietvaros”, piemēram, “integrācijas mācību programmas, skaidri noteiktas saistības integrācijas jomā, uzņemšanas programmas, valstu plāni pilsonības un integrācijas jomā, ievads pilsoniskajā sabiedrībā vai ievirzes kursi”.

5.19.

Komiteja sadarbībā ar Dublinas fondu un sociālajiem partneriem analizēja imigrantu darba ņēmēju (13) darba apstākļus un secināja, ka dažādība darbavietā paplašina iespējas gan uzņēmumiem, gan darba ņēmējiem; sadarbība ar sociālajiem partneriem ir uzskatāma par tiesību aktu un spēkā esošās sabiedriskā kārtības papildinājumu.

5.20.

Vairākos atzinumos Komiteja ir izteikusi ierosinājumu Eiropas tiesību aktos iekļaut imigrantu tiesības un to, ka imigranti ir jāinformē par viņu tiesībām un atbildību (atbilstoši uzņēmējvalsts likumiem).

5.21.

Ņemot vērā, ka dalībvalstīs atsevišķu tiesību piešķiršana imigrantiem ir atkarīga no attiecīgajā valstī nodzīvotā laika posma, EEKS atbalsta Komisijas viedokli, ka imigrantiem jābūt nodrošinātai nediskriminējošai un pilnīgai veselības aprūpes pakalpojumu, sociālās aizsardzības, sociālās nodrošināšanas un tiesību uz pensiju pieejamībai. Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktā ir noteikts, ka ir jāgarantē atsevišķas tiesības, piemēram “izglītības, nodarbinātības, drošības un publisko un sociālo pakalpojumu pieejamība”.

5.22.

Atzinumā par zaļo grāmatu Komiteja ierosināja atzīt dažādas tiesības (14).

5.23.

EESK vairākos atzinumos (15) ir ierosinājusi grozīt Direktīvu 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanu, jo direktīvā ir ļoti daudz ierobežojumu, nav ievērotas pamattiesības, un tā ir šķērslis integrācijai.

5.24.

Turklāt saskaņā ar sagatavošanās konferencē 2008. gada aprīlī apstiprināto EESK ierosinājumu (16) līdz 2009. gada martam ir jāizveido Eiropas Integrācijas forums. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta foruma locekļi, uzsākot viņu pienākumu pildīšanu.

5.25.

Solidaritāte: dalībvalstu savstarpēja koordinācija un sadarbība ar trešām valstīm.

5.26.

Komisija ierosina uzlabot politisko solidaritāti. Sadaļā par solidaritāti un imigrāciju ir iekļauti trīs principi:

5.27.

Kopējā imigrācijas politika būtu jābalsta uz augsta līmeņa politisko un darbības solidaritāti, savstarpēju uzticēšanos, pārskatāmību, dalītu atbildību un Eiropas Savienības un dalībvalstu kopīgiem centieniem. EESK atbalsta minētos principus un vēlas uzsvērt nepieciešamību pārsniegt starpvaldību sadarbības jomu, lai nodrošinātu ES iestāžu iesaistīšanos kopējas imigrācijas politikas izstrādē.

5.28.

Jāveicina informācijas apmaiņa, jāpaaugstina savstarpējās uzticēšanās līmenis, kā arī jāpieņem saskaņotākas pieejas, jāuzrauga valstu imigrācijas pasākumu ietekme ārpus attiecīgās valsts robežām un jāizstrādā sadarbspējīgas sistēmas, ņemot vērā EUROSUR darbību.

5.29.

Nesen izstrādātajā atzinumā (17) EESK pauž atbalstu Eiropas Komisijas iniciatīvām par dalībvalstu statistikas datu uzlabošanu imigrācijas jomā.

5.30.

Solidaritātē jāietver spēcīgs finanšu komponents, kurā ņemtu vērā īpašo situāciju, kāda ir pie atsevišķu dalībvalstu ārējām robežām, un īpašās migrācijas problēmas, ar kādām tām jāsaskaras. Tādēļ būtu jānodrošina, ka vispārējās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (2007–2013) ietvaros piešķirtie līdzekļi tiek efektīvi izmantoti sloga dalīšanai un dalībvalstu valsts budžeta resursu papildināšanai.

5.31.

EESK izstrādāja atzinumu (18), kritiski vērtējot politikās par migrācijas plūsmu pārvaldību izmantoto pieeju un izteica ierosinājumu vispirms un galvenokārt ņemt vērā indivīdus kā cilvēka pamattiesību subjektus.

5.32.

Īpaša uzmanība būtu jāveltī steidzamajām vajadzībām, ko rada liels imigrantu pieplūdums. Komiteja vēlas arī norādīt, ka reizēm ir vajadzīga solidaritāte ES līmenī, lai risinātu ārkārtējas situācijas, kas piemeklējušas cilvēkus.

5.33.

EESK atbalsta Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas ierosināto grozījumu 2009. gada budžetā par finanšu resursu piešķiršanu “solidaritātes mehānisma” izveidei, lai atvieglotu sloga sadali starp ES dalībvalstīm. Tajā ietilpst līdzekļu piešķiršana Eiropas Bēgļu fondam, atbalsts citām imigrantu pārvietošanas shēmām un līdzekļu piešķiršana ES Frontex aģentūrai, lai no nākamā gada janvāra būtu iespējams paplašināt tās pastāvīgo darbību Dienvideiropas piekrastes ūdeņos.

5.34.

EESK ir izstrādājusi divus atzinumus (19), ierosinot jaunu pieeju Eiropas politikām: imigrācijas politikas pārvaldība jāveic sadarbībā ar izcelsmes valstīm, lai nodrošinātu migrācijas kā attīstības faktora ietekmi minētajās valstīs. Šajā sakarā būtu jāpārskata minēto politiku dažādi aspekti, tostarp uzņemšanas kritēriji un imigrantu mobilitātes iespējas.

5.35.

Komiteja atzinīgi vērtē minēto principu, jo migrācijas plūsmu pārvaldībai vajadzīga partnerība un sadarbība ar trešām valstīm.

5.36.

Jāierobežo intelektuālā darbaspēka emigrācija, jāuzlabo apmācība un izglītība un jāstiprina vietējie darba tirgi. Jāveicina pienācīgs darbs, jāapzinās attīstības iespējas un jānovērš nelegālā imigrācija.

5.37.

Sadarbībā ar ieinteresētajām dalībvalstīm jāveido mobilitātes partnerības ar trešām valstīm, radot iespējas legālai emigrācijai uz Eiropu.

5.38.

Jārada iespējas riņķveida migrācijai ar tiesisku un operatīvu pasākumu starpniecību dodot legālajiem imigrantiem iespēju atvieglotā kārtībā iegūt tiesības legāli uzturēties ES.

5.39.

Asociācijas nolīgumos būtu jāiekļauj noteikumi par sociālo nodrošinājumu, cita starpā tos attiecinot uz iegūto sociālo tiesību pārvedamību, jo īpaši uz pensiju tiesību pārvešanu uz izcelsmes valstīm.

5.40.

Drošība: efektīva cīņa pret nelegālo imigrāciju.

5.41.

EESK iepriekšējos atzinumos (20) ir izteikusi brīdinājumu, ka “…jāprecizē formulējuma “nelegālā imigrācija” lietošana saistībā ar atsevišķiem migrantiem. Lai gan ieceļošana valstī bez atbilstošiem dokumentiem un atļaujas nav likumīga, cilvēki, kuri tā rīkojas, nav noziedznieki. Nelegālie imigranti nav noziedznieki, lai gan viņu statuss nav legāls”. Īstie noziedznieki ir tie, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību, un tie, kuri izmanto nelegālos imigrantus.

5.42.

Sadaļā par drošību ir iekļauti četri principi:

5.43.

EESK vēlētos noskaidrot, vai Komisijai ir pietiekami daudz datu, lai novērtētu vīzu politikas ietekmi uz nelegālās imigrācijas samazināšanu. Prasība par īstermiņa vīzas saņemšanu dažu trešo valstu iedzīvotājiem var samazināt nelegālo imigrantu skaitu no attiecīgajām valstīm, bet var arī palielināt to cilvēku skaitu, kuri kļūst par cilvēku tirdzniecības tīklu un cilvēku kontrabandas upuriem. Turklāt vīzu politika var būt ļoti diskriminējoša, ierobežojot mobilitāti, un konsulārajām iestādēm minētais jautājums jārisina ļoti uzmanīgi, rīkojoties ātri un pārredzami, kā arī izslēdzot korupcijas iespēju.

5.44.

Komiteja piekrīt vienādu Eiropas Šengenas vīzu izmantošanai un kopīgu konsulāro centru izveidei vairākās dalībvalstīs.

5.45.

Ņemot vērā integritātes saglabāšanu Šengenas zonā, kurā netiek veikta personu pārbaude pie iekšējām robežām, Komisija ierosina pastiprināt un attīstīt pārbaužu stratēģiju integrētu pārvaldību pie ES ārējām robežām.

5.46.

Jāpastiprina FRONTEX darbība; jāattīsta integrēta robežkontroles sistēma, izmantojot “jaunās tehnoloģijas”, un jāapzinās Eiropas Komisijas Septītās pētniecības pamatprogrammas potenciāls. Īpaši svarīgi ir attīstīt un palielināt FRONTEX lomu sadarbības un atbalsta nodrošināšanā kopīgo operāciju norisei, kā arī spēju ātri reaģēt uz dalībvalstu vajadzībām ārējo robežu tuvumā. Nākotnē ES pieņems lēmumus par FRONTEX operatīvo vadību un kontroli, ņemot vērā valstu un starptautisko tiesību aktu juridiskās sekas.

5.47.

Jāveido sadarbība ar trešām valstīm un jāsniedz atbalsts minēto valstu migrācijas pārvaldības un kontroles iespēju attīstībai.

5.48.

Komiteja vēlas uzsvērt vajadzību saglabāt Šengenas zonu bez iekšējās robežkontroles un stiprināt dalībvalstu sadarbību un solidaritāti ES ārējo robežu pārvaldības jomā.

5.49.

EESK atbalsta arī vienas pieturas aģentūras izveidi pie sauszemes robežām tā, lai katru ceļotāju pārbaudītu tikai viena iestāde.

5.50.

Masveida un pastāvīgs imigrantu pieplūdums atsevišķos ES reģionos pirmām kārtām ir humāna rakstura problēma, ko valstu iestādes nespēj risināt bez ES palīdzības un atbalsta. Daži Eiropas reģioni, piemēram, Vidusjūras salas (Malta, Lampeduza, Kanāriju salas, utt.) saskaras ar īpašām problēmām, jo tās atrodas nelegālās imigrācijas ceļu krustpunktos un reizēm uzņem vairāk imigrantu, nekā iespējams. Tādēļ Eiropas Savienībai ir izšķiroši svarīgi izstrādāt solidaritātes sistēmu, tostarp attiecībā uz operatīvo sloga dalīšanu, lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm, kuras pašlaik saskaras vai turpmāk saskarsies ar atkārtotu un masveida nelegālo imigrantu pieplūdumu, šim nolūkam izmantojot Eiropas un valstu apvienotos resursus.

5.51.

EESK vēlētos, lai robežkontroles efektivitāte tiek nodrošināta, ievērojot patvēruma tiesības, jo daudziem cilvēkiem, kuri nelegāli sasniedz ES ārējās robežas, ir vajadzīga starptautiska aizsardzība. Komiteja pieņems (21) vēl vienu atzinumu par Kopējo Eiropas patvēruma sistēmu.

5.52.

EESK atbalstīja (22) FRONTEX izveidi un Eiropas robežapsardzības turpmāku izveidi, kā arī mācību iestādi Eiropas robežsargiem, jo robežkontrole jāveic ierēdņiem, kam ir profesionālas zināšanas par cilvēku tirdzniecību un augsta tehniski profesionālā kvalifikācija.

5.53.

Aģentūras pienākumos ir jāiekļauj glābšanas pasākumu koordinēšana, jo īpaši jūrā, lai novērstu riskantu imigrācijas tīklu izmantošanu un palīdzētu cilvēkiem, kuri ir briesmās, izmantojot šādus tīklus.

5.54.

Komisija ierosina risināt jautājumus saistībā ar nedeklarētu darbu un nelegālu nodarbinātību, izmantojot preventīvos pasākumus, tiesību aizsardzību un sankcijas. Jāveicina cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzība un atbalsts un jāuzlabo sadarbība ar izcelsmes un tranzīta valstīm.

5.55.

Komiteja uzskata, ka neregulāras imigrācijas apkarošana ir ne tikai robežsargu, bet arī Eiropas darba tirgus uzdevums; dažās nozarēs un dažās valstīs nelegālajiem imigrantiem piedāvā nedeklarētu darbu. EESK nesen pieņēma atzinumu (23), kurā atbalsta Komisijas direktīvu par sankcijām darba devējiem, kuri nodarbina nelegālos imigrantus, uzsverot sociālo partneru nozīmi un imigrantu darba apstākļus.

5.56.

Nelegālā imigrācija samazināsies, kad ES un dalībvalstīs būs spēkā elastīgāki un atklātāki tiesību akti par jaunu imigrantu uzņemšanu, kā EESK ir ierosinājusi vairākos atzinumos.

5.57.

Komiteja atbalsta Komisiju, kas vēlas nodrošināt iespējas trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri uzturas nelegāli, piekļuvi pakalpojumiem, kas ir būtiski, lai garantētu pamata cilvēktiesības (piemēram, izglītību, īpaši bērniem, kā arī veselības pamataprūpi).

5.58.

EESK uzskata, ka simtiem tūkstošu nelegālo imigrantu klātbūtne ES rada problēmas ES un dalībvalstīm. Obligāta atpakaļnosūtīšana nevar būt vienīgais risinājums, jo visos gadījumos ir jānodrošina cilvēku cieņa un humāna izturēšanās. Minētā politika nav arī finansiāli stabila. Komiteja citos atzinumos (24) izteica ierosinājumu “Politiku saskaņošanas ietvaros Komisijai jāaicina dalībvalstis sagatavot legalizācijas pasākumus, izvairoties no tā, ka nelegālo imigrāciju uzskata par “pagalma durvīm” legālajai imigrācijai. Legalizējot iesaistītās personas, jāapsver, cik lielā mērā tās iekārtojušās uz dzīvi, ņemot vērā sociālo un nodarbinātības aspektu”. EESK uzskata, ka valsts iestāžu un sociālo partneru sadarbība dotu iespēju daudziem cilvēkiem, kuri šobrīd strādā nelegāli, legalizēt savu administratīvo stāvokli, atzīstot viņus par legāli nodarbinātiem.

5.59.

Efektīvas kontroles trūkumu uz ārējām robežām bieži vien izmanto noziedznieku tīkli, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību un kurus neuztrauc cilvēku dzīvībām radītais apdraudējums, bet interesē vienīgi iespējas palielināt savu nelegālo peļņu. Citā atzinumā (25) EESK norāda, ka valsts iestādēm ir tādā pašā veidā jāaizsargā upuri, jo īpaši visvairāk apdraudētās grupas, piemēram, bērni un seksuālas izmantošanas upuri, kā apkarojot kriminālnoziedznieku tīklus, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību un ekspluatāciju.

5.60.

Komiteja izsaka īpašas bažas par biometrisko datu sistēmu izmantošanu, kuras varētu izmantot diskriminējošā veidā un tiktu pārkāptas cilvēku tiesības uz privātumu.

5.61.

Komisija uzskata, ka atpakaļnosūtīšanas politika ir ES nelegālās imigrācijas politikas neatņemama sastāvdaļa un ir jāizvairās no situācijām, kad bez nosacījumiem plašā apjomā tiek legalizētas personas, kas uzturas nelegāli, “tomēr saglabājot iespēju legalizāciju veikt individuālā kārtā, pamatojoties uz godīgiem un pārskatāmiem kritērijiem”.

5.62.

Komisija ierosina radīt Eiropas dimensiju atpakaļnosūtīšanas politikai, nodrošinot atpakaļnosūtīšanas lēmumu pilnīgu savstarpēju atzīšanu. EESK savā atzinumā (26) uzsvēra: lai gan nav kopēju tiesību aktu imigrācijas un patvēruma politikas jomā, lēmumu par atpakaļnosūtīšanu savstarpēja atzīšana ir ļoti problemātiska, ja ir jāgarantē pamattiesību ievērošana, kā to paredz tiesiskums.

5.63.

Minētajā atzinumā Komiteja norāda, ka visveiksmīgākās ir tās atpakaļnosūtīšanas politikas, kuras piedāvā atbilstošus stimulus un tiek pārvaldītas sadarbībā ar Starptautisko migrācijas organizāciju (IOM) un specializētajām NVO.

5.64.

EESK nepiedalījās apspriedēs atpakaļnosūtīšanas direktīvu izstrādes procesā, bet Komiteja atbalsta cilvēktiesību organizāciju viedokli, kuras apgalvo, ka daži noteikumi (uzturēšanās ilgums aizturēšanas centros, tiesiskās aizsardzības trūkums, neatbilstoša attieksme pret nepilngadīgajiem, utt.) neatbilst pamattiesībām un tiesiskuma principiem.

5.65.

Jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka izcelsmes valstis atkārtoti uzņem savus pilsoņus, jo to paredz starptautiskie nolīgumi, un ir jāizvērtē pašreiz spēkā esošie atpakaļuzņemšanas līgumi, lai uzlabotu to īstenošanu un turpmāko līgumu apspriešanā izdarītu secinājumus.

—

EESK atzinumu par tematu “Kopienas imigrācijas politika un sadarbība ar izcelsmes valstīm to attīstības veicināšanai”, ziņotājs — Pariza Castaños kgs (OV C 44, 16.2.2008.),

—

EESK atzinumu par tematu “Migrācija un attīstība: iespējas un problēmas”, ziņotājs — Sharma kgs (OV C 120, 16.5.2008).

—

atzinums par tematu “Plašākai pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politikas veicināšanā Kopienas līmenī paredzēta foruma struktūras, organizācijas un darbības elementi”, ziņotājs — Pariza Castaños kgs (OV C 27, 3.2.2009.);

—

atzinums par tematu “Immigration, integration and the role of civil society organisations” (Imigrācija, integrācija un organizēta pilsoniskās sabiedrības loma), ziņotājs — Pariza Castaños kgs, līdzziņotājs — Melícias kgs (OV C 125, 27.5.2002.);

—

atzinums par tematu “Communication from the Commission to the Council, the European Parliament, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions on immigration, integration and employment” (Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par imigrāciju, integrāciju un nodarbinātību), ziņotājs — Pariza Castaños kgs (OV C 80, 30.3.2004.);

—

atzinums par tematu “Pilsoniskās sabiedrības līdzdalība cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu”, ziņotāji — Rodríguez García-Caro kgs, Pariza Castaños kgs un Cabra de Luna kgs (OV C 318, 23.12.2006.).

—

Tiesības uz preču un pakalpojumu pieejamību, ieskaitot mājokļus, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem;

—

Izglītības un arodapmācības pieejamība;

—

Zinātnisko grādu, sertifikātu un kvalifikāciju atzīšana atbilstoši Kopienas tiesību aktiem;

—

Tiesības uz izglītību nepilngadīgajiem, ieskaitot finansēšanu un mācību stipendijas;

—

Tiesības veikt mācību darbu un zinātniskos pētījumus saskaņā ar direktīvas priekšlikumu;

—

Tiesības vajadzības gadījumā saņemt bezmaksas juridisko palīdzību;

—

Tiesības uz bezmaksas darbā iekārtošanas pakalpojumiem (sabiedriskas nozīmes pakalpojumi);

—

Tiesības uz uzņēmējsabiedrības valodas mācību kursu;

—

Kultūras daudzveidības atzīšana;

—

Tiesības uz brīvu pārvietošanos un dzīves vietu dalībvalstī.

—

atzinumu par tematu “Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par imigrāciju, integrāciju un nodarbinātību”, ziņotājs — Pariza Castaños kgs (OV C 80, 30.3.2004.);

—

atzinumu par tematu “Zaļā grāmata par ES pieeju ekonomiskās migrācijas pārvaldībai”, ziņotājs — Pariza Castaños kgs (OV C 27, 3.2.2009.);

—

atzinums par tematu “Imigrācija ES un integrācijas politika: reģionālo un vietējo pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbība”, ziņotājs — Pariza Castaños kgs (OV C 318, 23.12.2006.);

—

atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos”, ziņotājs — Pariza Castaños kgs (OV C 27, 3.2.2009.).

—

atzinumu par tematu “Kopienas imigrācijas politika un sadarbība ar izcelsmes valstīm to attīstības veicināšanai”, ziņotājs — Pariza Castaños kgs (OV C 44, 16.2.2008.),

—

atzinumu par tematu “Migrācija un attīstība: iespējas un problēmas”, ziņotājs — Sharma kgs, (OV C 120, 16.5.2008.).