11.9.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/59

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par organizāciju brīvprātīgu līdzdalību Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS)”

COM(2008) 402 galīgā redakcija – 2008/0154 (COD)

2009/C 218/13

Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 175. pantu 2008. gada 11. septembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2009. gada 28. janvārī. Ziņotājs — PEZZINI kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 451. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 25. un 26. februārī (25. februāra sēdē), ar 166 balsīm par, 5 pret un 5 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1.   EESK uzskata, ka ar Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmas — EMAS — pārskatīšanu ir dota izšķiroša iespēja piešķirt impulsu Kopienas brīvprātīgajai shēmai, galīgi nostiprinot EMAS sistēmu kā izcilības standartu un tirdzniecības un saziņas instrumentu organizācijām, ražošanai un produktu aprites cikliem, un nodrošināt tās pilnīgu saistību ar citiem vides politikas instrumentiem.

1.2.   Komiteja uzskata, ka jaunais tiesību akta priekšlikums joprojām ir pārāk sarežģīts un ka turpmāk būs jāpieliek radošas pūles nepieciešamo nosacījumu izstrādē, lai tirgū varētu atzīt EMAS sistēmas izcilu ekoloģisko pievienoto vērtību, kā arī priekšrocības un mērķa īstenošanai atbilstošas izmaksas, īpaši organizācijām un maziem uzņēmumiem, un tās pilnu starptautisko vērtību, samazinot procedūras, kā arī tehniskās un administratīvās izmaksas, kuras joprojām ir pārāk augstas.

1.3.   Komiteja uzskata, ka svarīgs sasniegums varētu būt tas, ka Kopienas līmenī sāktu apzināties prasības un izmaksas, kas individuālajam lietotājam izriet no dažādu vides aizsardzības tiesību aktu piemērošanas, un priekšrocības un atvieglojumus, ko varētu gūt, pieņemot EMAS sistēmu.

1.3.1.   Tādēļ ir arī svarīgi, lai valsts iestādes ar lēmumu pieņemšanas un uzraudzības pilnvarām minētajā jomā ieņemtu pozitīvu nostāju.

1.4.   Komiteja uzskata, ka ir svarīgi veicināt organizāciju, īpaši mazu organizāciju, līdzdalību EMAS sistēmā, atvieglojot piekļuvi informācijai, pieejamajam finansējumam un valsts iestādēm, kā arī izveidojot vai popularizējot tehniskās palīdzības instrumentus, vienkāršojot procedūras un mehānismus un samazinot reģistrācijas un pārvaldes izmaksas un izdevumus.

1.5.   Komiteja uzskata, ka EMAS sistēmai jākļūst par patiesu “izcilības standartu” un vides kvalitātes garantiju, kas ietekmēs arī produktu vērtību, pienācīgi ņemot vērā ekomarķējuma regulu.

1.6.   Komiteja stingri atbalsta organizāciju vai uzņēmumu individuālo atbildību par brīvprātīgu līdzdalību EMAS sistēmā, apņemoties pakļauties prasībām un uzraudzībai ar plašu personāla līdzdalību, un attiecīgi izmantojot no augšminētā izrietošās priekšrocības. Tāpēc Komiteja iebilst pret jebkāda veida kolektīvo atbildību, kad viena persona uzņemas atbildību citu personu vārdā; turpretī ir jāatbalsta klasteri un tīkli, kas popularizē EMAS sistēmu un veicina tās izplatīšanu pārrobežu līmenī.

1.7.   Komiteja uzsver, ka EMAS popularizēšanā ir svarīgi pastāvīgi un sistemātiski iesaistīt ieinteresētās personas Kopienas, valstu un reģionālajā līmenī; tas ir būtisks priekšnoteikums, lai sasniegtu EMAS izvirzītos vides mērķus un īstenotu skaidri noteiktus, proaktīvus un nerepresīvus uzdevumus vides jomā.

1.8.   Komiteja pauž vēlmi, lai Komisija noteiktu virkni pamatrādītāju šādās jomās:

—	energoefektivitāte un energotaupība,

—	augsnes izmantošana un aizsardzība,

—	ūdens un gaiss,

—

emisijas,

—	atkritumu apsaimniekošana,

—	bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.

Minētos rādītājus ieviesīs stingrākas, bet lietotājdraudzīgākas sistēmas ietvaros, nosakot ierobežotas izmaksas vides ziņojumiem.

1.8.1.   Komiteja uzskata, ka, nosakot organizācijām piemērojamo administratīvo un birokrātisko procedūru vienkāršošanas kritērijus, varētu izvirzīt prasību dalībvalstīm atbrīvot EMAS sertificētas vietas no vides pārvaldības priekšrakstiem, kas noteikti papildus EMAS deklarācijai un joprojām turpina pastāvēt nelietderīgā piespiedu kārtā vai birokrātijas inerces dēļ.

1.8.2.   Tā kā EMAS sertifikācijas procedūrās ir paredzēts lielāku uzmanību pievērst visiem vides aspektiem, būtu jāatceļ reģistrācijas maksa EMAS sertifikācijai, galvenokārt organizācijām, kas darbojas apgabalos ar lielu ekoloģiskās pēdas nospiedumu (1), t.i., apgabalos, kuros ražošanas un apstrādes rūpniecības sistēmas ļoti noslogo apkārtējo vidi.

1.9.   Komiteja uzsver, ka ir svarīgi vairāk popularizēt EMAS sistēmu un atbalstīt to Kopienas līmenī, īstenojot Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammu (CIP) (2), izmantojot EIB fondus un struktūrfondus, un valstu līmenī, veicot pasākumus tādās jomās kā publiskais iepirkums, nodokļu atvieglojumi, reģistrēšanās tiesību un to atjaunošanas maksas kontrole, nodokļu atbrīvojumi reinvestētajiem ieņēmumiem.

1.10.   Komiteja aicina izveidot ciešāku saikni starp tiesību akta priekšlikumu un visiem vides politikas standartiem un instrumentiem, kas ir izmantojami vienlaicīgi un ar kuriem tas jāsaskaņo, novēršot pārklāšanos un dublēšanos.

1.11.   Komiteja ir noteikti pārliecināta, ka EMAS sertifikācija, ko izplata un atbalsta kā izcilu paraugu ar izcilu saturu, var ievērojami

—	uzlabot darba ņēmēju, uzņēmēju un iedzīvotāju attieksmi pret vides jautājumiem,

—	ietekmēt ilgtspējīgu ražošanu,

—	veicināt ilgtspējīgu tirdzniecību,

—	atbalstīt ilgtspējīgu patēriņu.

1.12.   Komiteja uzskata, ka šajā sakarā ir svarīgi atzīt EMAS sertificētu uzņēmumu nozīmi uzņēmuma popularizēšanā un sistēmu pielietošanā Eiropas iekšējā tirgus klientu un piegādātāju ķēdē, tādējādi veidojot labvēlīgus apstākļus ilgtspējīgas attīstības kultūrai un praksei.

1.13.   Komiteja uzsver EMAS sertifikācijas procesa nozīmi, ko tā ir veikusi savās ēkās, un aicina citas Eiropas iestādes darīt to pašu, dodot priekšzīmi.

2.   Ievads.

2.1.	Brīvprātīgu instrumentu ieviešana jāuzskata par Kopienas vides politikas svarīgu sastāvdaļu, kaut arī Komisija atzīst, ka “minētajiem instrumentiem ir liels potenciāls, taču tie nav pilnībā izmantoti” (3).

2.2.

Brīvprātīgi instrumenti vides jomā var sniegt nozīmīgas priekšrocības, ja tie — ļauj īstenot “uzņēmumu sociālās atbildības” vērtības, — skaidri atzīst uzņēmumu un organizāciju atšķirības, — piedāvā uzņēmumiem un organizācijām lielāku elastīgumu savu mērķu sasniegšanā, — samazina vispārējās izmaksas, kas rodas, lai panāktu atbilstību tiesību aktiem, — vienkāršo procedūras un novērš birokrātiju, neizveidojot vai nenosakot jaunas, sarežģītas un pašcitējošas pārvaldības un uzraudzības struktūras, — rosina uzņēmumus un organizācijas veikt tehnoloģiskus jauninājumus, kas labvēlīgi ietekmē vidi un optimāli ietekmē konkurētspēju, — sniedz patiesu ainu un skaidru vēstījumu tirgum, iestādēm, iedzīvotājiem, — samazina/atceļ citas Kopienas vai valstu administratīvās prasības un izmaksas, — ir atzīti par lietderīgiem starptautiskajos tirgos.

2.3.

Papildus EMAS sistēmai Eiropas Savienībā ir pieņemti un pilnveidoti arī citi brīvprātīgi instrumenti, tostarp Eiropas ekomarķējumu sistēma (4), EPD (“Environmental Product Declaration” — produktu vides deklarācija) produktu sertifikācijas sistēma, LCA (“Life Cycle Assessment” — aprites cikla novērtējums) sistēma, videi draudzīgs (“zaļais”) publiskais iepirkums (5), Energy Star  (6) logotips, brīvprātīgi nolīgumi (7), Programma 21 un EN ISO 14001 standarts.

2.4.

Aizvien vērtīgāka ir kļuvusi sinerģija ar citiem vides politikas instrumentiem, piemēram, ar Vides pārvaldības sistēmu, kas noteikta ISO 14001 standartā (8) (35 000 sertifikācijas) un kuras pamatā ir vadības saistības nodrošināt tiesību aktu ievērošanu, pastāvīgi veikt uzlabojumus un novērst piesārņojumu.

2.5.

Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānā (9), par kuru Komiteja pašlaik izstrādā atzinumu, ar EMAS sistēmu iepazīstina kā ar instrumentu, kas rada sinerģiju ar — ekomarķējumu, — Piesārņojuma integrētas novēršanas un kontroles direktīvu (IPPC), — direktīvu par emisijas kvotu tirdzniecību, — Seveso-II direktīvu, — Direktīvu 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem un nozaru direktīvām, kurās nosaka EPD un LCA sistēmas īpašās prasības (10).

2.6.

Kopš 1992. gada Komiteja ir uzskatījusi, ka Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmai EMAS ir svarīga nozīme vides aizsardzības sekmēšanā un uzlabošanā, un ir atzinīgi novērtējusi paredzēto vides aizsardzības uzlabošanas “sistēmu”, galvenokārt, lai sasniegtu vides mērķus, izmantojot organizatoriskos līdzekļus uzņēmumos, sekmējot lielāku precizitāti, nodrošinot plašāku informāciju un labāku tās izplatīšanu (11), kā arī iesaistot visus darbiniekus.

2.7.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regula (EK) Nr. 761/2001, ar ko ir paplašinātas iespējas sertificēt visas “vietas”, ir aizstājusi 1993. gada regulu, kas notika pēc pārskatīšanas “pamatojoties uz Kopienas vides politikas attīstību, kurā ir novērtēti brīvprātīgie instrumenti un noteikta dažādu dalībnieku atbildība ilgtspējīgas attīstības veicināšanas jomā” (12). Komiteja savā atzinumā (13) ir atzinīgi novērtējusi minēto pārskatīšanu.

2.8.

Komiteja ir atkārtoti apstiprinājusi jo īpaši šādus būtiskus EMAS sistēmas elementus: — brīvprātīgumu, — kopīgu atbildību vides aizsardzības jomā, — pastāvīgu un efektīvu vides pārvaldību, — ticamu un pārredzamu rezultātu sagatavošanu, — tās papildināmību ar citiem vides politikas instrumentiem ilgtspējīgas attīstības veicināšanas jomā, — pēc iespējas plašāku uzņēmumu darbinieku, organizāciju, pārvaldes iestāžu un iedzīvotāju līdzdalību.

2.9.

Jāuzsver, ka ar EMAS sistēmas palīdzību var sasniegt arī šādus papildu mērķus: — samazināt izmaksas, īpaši piegādes jomā, samazinot ūdens un enerģijas patēriņu un taupot materiālus, — samazināt risku līmeņus darbiniekiem ar iespējamiem ieguvumiem, veicot apdrošināšanu un palielinot uzticēšanos uzņēmējiem un investoriem, — iespējams, pozitīvi ietekmēt konkurētspēju, sekmējot patērētāju un tirgus lielāku uzticēšanos un sertificētas produkcijas pieprasījuma palielināšanos, — paplašināt publiskā iepirkuma tirgus, īpaši attiecībā uz ekoloģiskās izcilības tehniskajām specifikācijām, — vairāk iesaistīt darbiniekus un nodrošināt lielāku līdzdalību organizāciju attīstībā vidējā un ilgākā laika posmā, — pievēst lielāku kredītsistēmas uzmanību un nodrošināt privileģētus kanālus finansēšanas pieprasījuma jomā, galvenokārt ar kooperatīvu un garantiju sistēmu starpniecību.

2.10.

Tādēļ Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu pārskatīt pašreizējos tiesību aktus par brīvprātīgu līdzdalību EMAS sistēmā, lai tā varētu pilnībā izvērst savas iespējas.

3.   Komisijas priekšlikums.

3.1.

Priekšlikums pārskatīt Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmu EMAS, izstrādājot jaunu regulu, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 761/2001, Lēmumu 2001/681/EK un Lēmumu 2006/193/EK, ir ar mērķi: — palielināt brīvprātīgās sistēmas labvēlīgo ietekmi uz vidi, uzlabojot EMAS sistēmā iesaistīto organizāciju veikumu un nodrošinot sistēmas plašāku izplatību, — pastiprināt prasības organizācijām ievērot vides aizsardzības tiesību aktus un sniegt vides pārskatus, pamatojoties uz to darbības pamatrādītājiem, — saskaņot akreditācijas un verifikācijas procedūras, — paplašināt ģeogrāfiskās darbības jomu, piedāvājot brīvprātīgi piemērot EMAS sistēmu trešo valstu organizācijām, — samazināt administratīvo slogu un vienkāršot reģistrācijas procedūras, — samazināt reģistrācijas maksu MVU, — paredzēt izņēmumus, īpaši atjaunojot reģistrāciju EMAS sistēmā, — apsvērt tādus stimulus kā dalībvalstīs paredzētie nodokļu atvieglojumi, — vienkāršot EMAS logotipa izmantošanas noteikumus, — popularizēt EMAS sistēmu, organizējot informatīvas kampaņas Kopienas un valstu līmenī un veicot citus pasākumus, piemēram, izveidojot EMAS prēmiju, — izstrādāt pamatnostādnes par vides pārvaldības paraugpraksi.

4.   Vispārīgas piezīmes.

4.1.   EESK uzskata, ka ar Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmas — EMAS — pārskatīšanu ir dota izšķiroša iespēja piešķirt impulsu Kopienas brīvprātīgajai shēmai, galīgi nostiprināt EMAS sistēmu kā izcilības standartu un organizāciju, ražošanas un produktu aprites ciklu tirgvedības un saziņas instrumentu, un nodrošināt tās pilnīgu saistību ar citiem vides politikas instrumentiem.

4.2.   Komiteja uzskata, ka ierosinātais jaunais normatīvu kopums ir pārāk sarežģīts un būs jāpieliek turpmākas radošas pūles nepieciešamo nosacījumu noteikšanā, lai tirgus mehānismi varētu atzīt EMAS sistēmas ekoloģisko pievienoto vērtību un lai pārvaldes iestādes vienkāršotu administratīvās procedūras, veicinot videi draudzīgāku produktu plānošanu, paredzot jaunas aizsardzības formas, it īpaši MVU.

4.3.   Komiteja aicina ierosinātos tiesību aktus maksimāli saskaņot ar vides politikas standartiem un instrumentiem, novēršot pārklāšanos un dublēšanos.

4.3.1.   EESK pieprasa ierosinātajā regulā iekļaut jaunu apsvērumu, nosaucot tās direktīvas un regulas, saskaņā ar kurām EMAS reģistrācija uzskatāma par derīgu tajās minēto prasību izpildei, neradot organizācijām un uzņēmumiem nelietderīgas papildu izmaksas un pienākumus.

4.4.   Komiteja uzsver, ka ir svarīgi pastāvīgi un sistemātiski iesaistīt ieinteresētās personas; tas ir svarīgs priekšnoteikums vides mērķu īstenošanai. Iesaistīšana jāuztver visplašākajā nozīmē, attiecinot to gan uz visiem lēmumu pieņēmējiem no lēmuma pieņemšanas procesa sākuma līdz beigām, gan uz visiem iespējamajiem instrumentiem iestāžu, uzņēmumu, arodbiedrību, aroda un patērētāju apvienību, kā arī iesaistīto iedzīvotāju izglītības un apmācības jomā.

4.4.1.   Komiteja uzskata, ka, attiecīgi novērtējot vides dimensiju un veicinot vides aizsardzības pasākumus, tiks sekmēta ilgtspējīgāka ražošana un modeļi.

4.5.   Tādēļ Komiteja uzskata, ka par EMAS sistēmu jārīko informācijas un saziņas kampaņas dažādās ieinteresēto personu grupās — gan centrālo un perifēro iestāžu vadītājiem, gan mazākiem uzņēmumiem un organizācijām, gan iedzīvotājiem, patērētājiem un visos izglītības sistēmas līmeņos.

4.6.   Īpaši jāstimulē organizācijas, jo īpaši mazas organizācijas, iesaistīties EMAS sistēmā, atvieglojot tām piekļuvi informācijai, pieejamajam finansējumam, publiskajām iestādēm un videi nekaitīgiem publiskajiem iepirkumiem, izveidojot vai popularizējot tehniskās palīdzības instrumentus, vienkāršojot procedūras un mehānismus un samazinot novērtēšanas, reģistrācijas un pārvaldes izmaksas un izdevumus.

4.6.1.   Komiteja uzskata, ka šajā jomā Komisijas priekšlikums vēl ir nepilnīgs.

4.7.   Komiteja uzskata, ka EMAS sistēmas novērtēšanas, reģistrācijas un pārvaldības izmaksām jābūt daudz zemākām, jo īpaši mazākiem dalībniekiem, un tās finansējumam vajadzētu būt pieejamam no Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas (priekšizpētes projekti), kā arī no EIB un/vai Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

4.7.1.   Struktūrvienības, kas darbojas rūpnieciski augsti attīstītās teritorijās vai apgabalos ar lielu ekoloģiskās pēdas nospiedumu, būtu jāstimulē iesaistīties EMAS sistēmā, paredzot bezmaksas reģistrāciju un vienkāršojot administratīvās procedūras (14), taču pilnībā saglabājot kontroles un uzraudzības tehniskos posmus.

4.8.   Komiteja uzsver, ka ir svarīgi, lai EMAS sistēmu atzītu par izcilības standartu organizācijām un uzņēmumiem ar mērķi celt produktu vērtību iekšējā un starptautiskajā tirgū, vienlaikus ņemot vērā saikni ar ekomarķējuma regulu.

4.9.   Komiteja atbalsta to organizāciju un uzņēmumu nepārprotamu individuālo atbildību, kuri brīvprātīgi iesaistījušies EMAS sistēmā, pakļaujoties prasībām un kontrolei un izmantojot attiecīgās priekšrocības, kas no tās var izrietēt.

4.10.   EESK tādējādi neatbalsta nekādu kolektīvās atbildības piešķiršanas veidu organizācijai, kad tā uzņemas atbildību citu struktūrvienību, kas ir tās sastāvā, vārdā, jo šāda procedūra mazinātu izcilības standarta līmeni, kas jānodrošina EMAS sistēmai, turpretī jāveicina klasteru un tīklu, sevišķi pārrobežu, pasākumi, kuri popularizē EMAS sistēmu, atvieglo tās izmantošanu un sniedz tai atbalstu.

4.11.   Komiteja uzskata, ka ir svarīgi noteikt pamatrādītājus šādās jomās: energoefektivitāte un enerģijas taupīšana, izejvielu, ūdens un gaisa aizsardzība, emisijas, atkritumu apsaimniekošana, bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, izmantojot stingrāku, bet lietotājdraudzīgāku un rentablu tādu vides ziņojumu sistēmu, kurus varētu sagatavot elektroniskā veidā, ievietojot tos tīmekļa vietnē, lai samazinātu izmaksas un slogu, īpaši mazākiem uzņēmumiem (15).

4.12.   Komiteja uzsver, ka ir arī svarīgi vairāk veicināt EMAS sistēmu un sniegt tai lielāku atbalstu Kopienas līmenī, izmantojot Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammu, EIB finansējumu un struktūrfondus, un valstu līmenī, paredzot pasākumus tādās jomās kā nodokļu atvieglojumi, saistības līgumslēdzējām iestādēm ievērot videi draudzīga (“zaļā”) publiskā iepirkuma prasības; samazināt reģistrācijas un tās atjaunošanas izmaksas, paredzēt nodokļu atbrīvojumus peļņai, ko no jauna iegulda EMAS sistēmas tehnoloģiskajos jauninājumos.

4.13.   Komiteja pauž bažas par pārāk lielo to valsts un/vai reģionālo struktūru skaitu, kurām dalībvalsts ir tiesīga piešķirt pilnvaras:

—	iestādes, kas pilnvarotas veikt reģistrāciju,

—	akreditācijas iestādes,

—	iestādes, kas atbildīgas par tiesību aktu piemērošanas uzraudzību,

—	vides verificētāji.

EESK uzskata, ka būtu jāizstrādā Kopienas pamatnostādnes par vienkāršošanu minētajās jomās.

4.14.   Papildus tādai kompetentu struktūru kopīgai izmantošanai, kas ir paredzēta spēkā esošajos noteikumos par produktu tirdzniecību iekšējā tirgū (16), Komiteja ierosina izmantot jau esošos CEN-ISO tehniskās standartizācijas un ēku energoefektivitātes veicināšanas mehānismus, neveidojot jaunus un dārgus amatus un struktūras, kurām ir tendence attālināt iedzīvotājus no Eiropas veidošanas.

4.15.   Tādējādi Komiteja uzskata, ka ir lietderīgāk palielināt Kopienas finansējumu valstu un reģionālo iestāžu izglītībai un atbalstam un EMAS sistēmas iespējamajai izmatošanai, un veidot praktiskas, lietotājdraudzīgas rokasgrāmatas, īpaši mazām struktūrām.

4.16.   Komiteja uzskata, ka aizstāvēt un atbalstīt EMAS sertifikāciju kā izcilu paraugu, izmantojot plašu un kopīgu procedūru, nozīmē radīt konkrētas iespējas, lai īstenotu

—	ilgtspējīgu ražošanu,

—	ilgtspējīgu tirdzniecību,

—	ilgtspējīgu patēriņu.

4.17.   Komiteja iesaka pasākumus EMAS sertificēto uzņēmumu un organizāciju lomas stiprināšanai un atbalstam, veicinot un ieviešot brīvprātīgus līdzekļus līdzdalībai Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmā horizontālajās un vertikālajās ražošanas ķēdēs, kas vērsti uz Eiropas vienotā tirgus klientiem un piegādātājiem, radot labvēlīgus apstākļus ilgtspējīgas attīstības kultūrai un praksei.

4.18.   EESK pašlaik ir ievērojami iesaistījusies, lai sāktu tās ēku EMAS sertifikācijas sagatavošanu, un mudina citas Eiropas Savienības iestādes darīt to pašu ar mērķi piedāvāt ilgtspējīgus paraugrisinājumus, sniedzot piemēru tiem ES iedzīvotājiem, kurus varētu interesēt EMAS sertifikāta iegūšana.

---

(1)  Piemēram, rūpniecības bruto pievienotā vērtība (BPV) pārsniedz 10 (?) procentu punktus salīdzinājumā ar valstu/Kopienas vidējo BPV. Piemēram, Itālijā no NUTS III līmeņa 100 provincēm 16 provincēs rūpniecības BPV ir lielāka par 35 %. Turklāt valstu un Kopienas vidējā BPV ir 22 % (EUROSTAT dati).

(2)  Galvenokārt programmas 1. virziens: uzņēmējdarbība.

(3)  Sk. COM(2007) 225 galīgā redakcija, “Sestās Kopienas vides rīcības programmas vidusposma pārskats”.

(4)  Sk. Padomes Regulu (EEK) Nr. 880/92 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1980/2000.

(5)  Sk. Komisijas paziņojumu “Publiskais iepirkums, ņemot vērā vides uzlabošanas aspektus”, COM(2008) 440 galīgā redakcija. Direktīva 2004/18/EK un Direktīva 2004/15/EK.

(6)  Sk. 2008. gada 15. janvāra Regulu (EK) Nr. 106/2008 par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu. Energy Star ir fakultatīvs marķējums.

(7)  Sk. COM(2002) 412 galīgo redakciju. Paziņojumā ir noteiktas prasības, kurām jāatbilst minētajiem brīvprātīgajiem nolīgumiem, lai tie būtu “Kopienas interesēs”.

(8)  1996. gada standarta versija ir pārskatīta 2004. gadā. Jaunajā EN ISO 14001:2004 ir iekļauti svarīgi uzlabojumi un grozījumi.

(9)  Sk. COM(2008) 397.

(10)  LCA sistēma = Life Cycle Assessment — produkta dzīves cikla novērtējums; EPD sistēma = “Videi draudzīgs produkts”, produkta ekoprofils.

(11)  OV C 332, 16.12.1992., 44. lpp.

(12)  OV C 209, 22.7.1999., 14. lpp.

(13)  Sk. 3. zemsvītras piezīmi.

(14)  Piemēram, ja tas nav nepieciešams, sagatavot vides deklarāciju reizi trijos gados, nevis reizi gadā, atbrīvot attiecīgās struktūrvienības no to vides deklarāciju sagatavošanas, kuras pieprasa vietējo pašvaldību sanitārais dienests, samazināt izmaksas, kuras iekasē nelaimes gadījumu apdrošināšanas struktūrvienības.

(15)  Šajā jomā varētu būt lietderīga e-pārvaldes programmu izmantošana.

(16)  Sk. 2008. gada 9. jūlija Lēmumu 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu, 2008. gada 9. jūlija Regulu 765/2008/EK.

---