This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62008TN0394
Case T-394/08: Action brought on 16 September 2008 — Regione autonoma della Sardegna v Commission
Lieta T-394/08: Prasība, kas celta 2008. gada 16. septembrī — Regione autonoma della Sardegna /Komisija
Lieta T-394/08: Prasība, kas celta 2008. gada 16. septembrī — Regione autonoma della Sardegna /Komisija
OV C 285, 8.11.2008, p. 52–52
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
8.11.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 285/52 |
Prasība, kas celta 2008. gada 16. septembrī — Regione autonoma della Sardegna/Komisija
(Lieta T-394/08)
(2008/C 285/93)
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Regione autonoma della Sardegna (pārstāvji — A. Fantozzi, P. Carrozza, G. Mameli, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atcelt Eiropas Komisijas 2008. gada 3. jūlija lēmumu (valsts atbalsts C1/2004 Itālija — SG-Greffe (208) D/204339) par valsts atbalsta shēmu “1998. gada Reģionālais likums Nr. 9 — atbalsta N 272/98 ļaunprātīga piemērošana”. |
Pamati un galvenie argumenti
1998. gada 11. marta Sardīnijas Reģionālajā likumā Nr. 9 bija paredzēti stimulējoši pasākumi aizdevumu viesnīcu industrijas atjaunošanai un pielāgošanai veidā. Šādi izveidoto atbalsta shēmu apstiprināja Komisija. Tomēr 2008. gada 3. jūlijā atbildētāja informēja Itālijas valdību par šajā lietā apstrīdēto lēmumu. Šajā lēmumā bija teikts, ka šajā atbalsta shēmā atbalsts tika piešķirts ieguldījumiem, attiecībā uz kuriem pirms projekta izpildes uzsākšanas nebija iesniegts pieteikums par atbalsta saņemšanu, tādējādi pārkāpjot Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes (1).
Savu apgalvojumu atbalstam prasītājs norāda uz būtisku formas prasību pārkāpumiem, jo esot sniegts pretrunīgs pamatojums un ir atzīts, ka atbalsta saņēmēju tiesiskajai paļāvībai attiecībā uz “stimulējoša efekta” vērtējumu un līdz ar to “atbalsta nepieciešamības” nosacījumu vērtējumu it kā neesot nekādas nozīmes.
Prasītājs šajā sakarā it īpaši uzskata, ka, ja pareizi būtu novērtēta atbalsta saņēmēju tiesiskā paļāvība, Komisija atbilstošā veidā būtu ņēmusi vērā to, ka šī atbalsta shēma:
|
— |
konceptuāli turpināja spēkā esošu un tiesisku shēmu, kurā atbalsta piešķiršana nebija atkarīga no tā, vai ieguldījumi bija uzsākti vai nebija uzsākti; |
|
— |
bija pieņemta ar reģionālo likumu, kas bija apstiprināts bez jebkādas iespējas, ka tā pieņemšanu varētu ietekmēt “Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes”, jo šis likums tika pieņemts tikai vienu dienu pēc iepriekš minēto pamatnostādņu publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī; |
|
— |
to saņēmušie uzņēmumi noslēdza darījumus, vienkārši uzticoties atbalstam, kas tādēļ pilnībā izpildīja savu stimulējošo lomu. |
Līdz ar to Komisija kļūdās, vēloties atbalsta stimulējošo efektu izvērtēt, pamatojoties uz nepierādītu apgalvojumu, ka atbalsta saņēmējs, ņemot vērā, ka tas pirms ieguldījumu uzsākšanas nav iesniedzis pieteikumu, būtu veicis ieguldījumu neatkarīgi no atbalsta.
Komisijas kļūdaino vērtējumu pierāda tas, ka ab initio nav iespējams paredzēt Reģionālā likuma Nr. 9/1998 atbilstību 1998. gada Pamatnostādnēm.
Atbildētāja arī kļūdās, savu vērtējumu par atbalsta saderību pamatojot nevis ar procesuālu nosacījumu, bet ar nosacījumu “pēc būtības”, saskaņā ar kuru nepastāv stimulējošs efekts, ja pirms ieguldījumu veikšanas nav iesniegts pieteikums, kas pirmo reizi paredzēts reģionālā atbalsta “pamatnostādnēs” un līdz ar to kas iepriekš nebija zināms un nevarēja būt zināms.
Turklāt šķiet, ka atbildētājas vērtējums pārkāpj EK līguma 88. pantu un Regulu (EK) Nr. 659/99, jo apstrīdētajā lēmumā vispār nav ietverts pamatojums, kāpēc attiecīgais atbalsts ir atzīts par nelikumīgu, nevis ļaunprātīgu, lai gan pasākuma atzīšana par atbalstu, kurš ir īstenots ļaunprātīgi, principā izslēdz atgūšanas iespēju.
(1) OV C 74, 1998. gada 10. marts, 9. lpp.