15.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 10/2

1.1

Ar šo Zaļo grāmatu un kā turpinājumu virknei iniciatīvu, kuru mērķis ir Eiropas tiesiskās telpas izveide, Komisija uzsāk apspriedes par Kopienas likumdošanas instrumenta līdzekļa izveides iespējām, lai uzlabotu naudas prasījumu izpildi, nodrošinot, ka naudas summas parādnieka kontos jebkurā dalībvalstī tiesvedības uzsākšanas brīdī ir iesaldētas.

1.2

Pamatojoties uz Zaļo grāmatu, kas jāskata, vienlaikus iepazīstoties un analizējot tai klāt pievienoto darba dokumentu (1), kura izstrādes pamatā ir pieprasīts pētījums, Komisija paredz ierosināt fakultatīvu regulējumu, ar ko nosaka tiesisko sistēmu attiecībā uz Eiropas aresta rīkojumu par bankas kontu preventīvu arestu neatkarīgi no parāda veida vai iesaistīto pušu statusa. Zināma konceptuāla neatbilstība tomēr ir mērķa definīcijā un pasākuma subjektīvajā darbības jomā, un Komisijas dokumenta tulkojumi atsevišķās valodu versijās nav īpaši precīzi.

1.3

Nav veikts arī šāda pasākuma ietekmes novērtējums, un tā pamatā esošais likumdošanas salīdzinošais pētījums attiecas tikai uz 15 no ES 27 dalībvalstīm. Komiteja atbalsta Komisijas ieceri, tomēr, ņemot vērā minētos apstākļus, uzskata, ka šāda pasākuma nepieciešamība nav pietiekami pamatota subsidiaritātes un proporcionalitātes aspektā; līdzvērtīgu rezultātu, iespējams, varētu panākt, vienkārši grozot Briseles I Regulas divus noteikumus.

1.4

Tāpat Komiteja nerod loģisku pamatojumu iniciatīvas darbības jomas ierobežošanai attiecībā uz bankas kontos noguldīto naudas summu preventīvu arestu. Komiteja iesaka iniciatīvas darbības jomu attiecināt arī uz parādnieka citiem kustamiem aktīviem un, ar nepieciešamajām izmaiņām, uz arestu pēc izpildes rīkojuma izdošanas. Komiteja arī uzskata, ka būtiski svarīgi ir vienlaikus ar minēto pasākumu īstenot iniciatīvu par bankas kontu pārredzamību, pienākumu sniegt informāciju, kā arī nepieciešamo konfidencialitāti un datu aizsardzības noteikumiem.

1.5

Komiteja piekrīt Komisijas viedoklim, ka šāda pasākuma ieviešanas absolūtas nepieciešamības gadījumā piemērotākais instruments ir fakultatīvs regulējums par parādnieka bankas kontu dalībvalstīs, kas nav kreditora dzīves vai viņa uzņēmuma atrašanās vieta, iesaldēšanu.

1.6

Šajā sakarā un nolūkā pilnībā izpildīt Komisijas prasību par atzinuma izstrādāšanu Komiteja izvirza sīki izstrādātu tehnisku un juridisku ieteikumu kopumu, lai atbilstoši savam viedoklim definētu vispiemērotāko sistēmu minētajai iniciatīvai, jo īpaši attiecībā uz tiesu piekritību, nosacījumiem, saskaņā ar kuriem var tikt izdots rīkojums, arestējamo naudas summu limitiem, izņēmumiem, garantijām par parādnieka un trešās personas, kam ir kopīgs konts ar vienādu atbildību vai konti ar proporcionālu atbildību, aizsardzību, apelācijām un termiņiem, tiesu izdevumu sistēmu, banku, kurās atrodas attiecīgie konti, saistībām un pienākumiem, kā arī valstu vai starptautisko privāto tiesību normām, kuras arī var tikt piemērotas.

2.1

Ar Zaļo grāmatu Komisija uzsāk ieinteresēto pušu apspriedes par to, kā uzlabot naudas prasījumu izpildi. Komisija kā iespējamu risinājumu ierosina izveidot Eiropas sistēmu bankas kontu arestam.

2.2

Komisija sāk ar to civilprocesa izpildes problēmu apzināšanu Eiropas tiesiskajā telpā, kuras izriet no valstu tiesību normu sadrumstalotības minētajā jomā, un atzīst, ka Regula (EK) 44/2001 (Brisele I) (2) “nenodrošina tāda aizsardzības līdzekļa kā ex parte saņemta bankas konta aresta rīkojuma atzīšanu un izpildi dalībvalstī, kurā šis rīkojums nav izdots”.

2.3

Komisija uzskata, ka minētās nepilnības varētu izraisīt konkurences traucējumus starp uzņēmumiem atkarībā no tiesu sistēmas efektivitātes dalībvalstī, kurā attiecīgais uzņēmums darbojas. Tādējādi tās varētu traucēt iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai, kur naudas prasījumu izpildē nepieciešama saskaņotība gan efektivitātes, gan ātruma ziņā.

2.4

Komisija izvirza priekšlikumu izveidot “Eiropas rīkojumu par bankas kontu arestu, kas garantētu kreditoram maksājamās naudas summas vai kreditora pieprasītās naudas summas saglabāšanu kontā, neļaujot izņemt vai pārskaitīt vienā vai vairākos tā parādnieka kontos esošo līdzekļu atlikumu Eiropas Savienības teritorijā” un šajā sakarā sniedz iespējamā tiesiskā regulējuma, kura dažādie aspekti aplūkoti 23 jautājumos, sīku analīzi.

3.1

Minētā iniciatīva atbilstoši iekļaujas Komisijas pasākumos, kas noteikti ar tālejošu mērķi radīt Eiropas tiesisko telpu, kura nodrošina juridisku atbalstu iekšējā tirgus izveidei (3), jo īpaši pārveidojot Briseles Konvenciju par Kopienas Regulu (4) un Regulu, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu (5).

3.2

Zināma patiesība ir Komisijas praktiskajos komentāros par problēmām saistībā ar spriedumu izpildi dažādās Eiropas valstīs un atšķirībām šādu spriedumu regulējošajos tiesību aktos, kas izriet no ES līmenī nesaskaņota izpildes procesa, kā sekas precīzi atzīmējusi Komisija (6). Jāatzīmē, ka pēc 12 jauno dalībvalstu nesenās uzņemšanas ES minētās sekas ir tikai pastiprinājušās. Tomēr Komisija Zaļajā grāmatā, īstenojot savu iniciatīvu, nav ņēmusi vērā izšķirīgu aspektu, proti, saistībā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu.

3.3

Tas nenozīmē, ka tādu pašu vai līdzīgas ietekmes rezultātu nevarētu panākt, grozot Briseles I Regulas vienu vai divus noteikumus (īpaši 31. un 47. pantu) (7), paplašinot regulas piemērošanas jomu un vienlaicīgi saglabājot pašreizējo sistēmu. Tam būtu skaidras priekšrocības no vienkāršošanas viedokļa.

3.4

Komisija vēl nav veikusi provizorisku ietekmes novērtējumu, kurā būtu ņemtas vērā ne tikai 15 dalībvalstis, kuru situācija tika analizēta pētījumā un kalpo par pamatu apspriežamajai Zaļajai grāmatai (8), bet gan visas pašreizējās dalībvalstis. Novērtējums jāpapildina ar to pasākumu izvērtējumu, kas paredzēti parādnieku aktīvu pārredzamības un nepieciešamās piekļuves informācijai par viņu banku kontiem nodrošināšanai (pienācīgi ievērojot bankas noslēpumu), jo tikai pēc visu minēto faktoru ņemšanas vērā iespējams veikt precīzu novērtējumu attiecībā uz iniciatīvas a) lietderību, b) darbības jomu un c) motīviem.

4.1

Komiteja savas piezīmes iedala divās kategorijās:

4.2.1

Tā kā saistībā ar Zaļo grāmatu visdrīzāk būs jānosaka juridisks instruments (iespējams, kā Kopienas regula), jēdzienu noteikšanā lietotajiem terminiem, kas paredzēti īstenojamā procesuālā pasākuma rakstura noteikšanai, ir jābūt ļoti konkrētiem, tehniski un juridiski precīziem katrā no Kopienas valodām.

4.2.2

Šobrīd vismaz piecās valodu versijās (9) Komisijas lietotie termini pasākuma noteikšanai nav viennozīmīgi un savstarpēji atbilstīgi. Tas varētu radīt tehniskas vai juridiskas neskaidrības attiecībā uz noteikumu tiesisko raksturu. Komisijai tādēļ būtu aktīvi jāuzrauga, lai tiktu ievērota tulkojumu precizitāte ar mērķi novērst neskaidrības, kas izriet no nepareizi izmantotas terminoloģijas (10).

4.2.3

No izvirzīto nosacījumu (nepieciešamība apliecināt “fumus boni iuris” un “periculum in mora”) un mērķa (banku kontos noguldīto summu iesaldēšana vai bloķēšana līdz galīgajam spriedumam un izpilde civillietās monetāro aktīvu, proti, kas ir civiltiesiska vai komerciāla rakstura, bet ar tiesvedību nesaistīti, atgūšanai) analīzes šķiet pamatoti secināt, ka šis ir aizsardzības rīkojums preventīva aresta formā.

4.3.1

Komiteja izsaka šaubas arī par aizsardzības pasākuma darbības jomas attiecināšanu tikai uz “banku kontiem”.

4.3.2

Monetāro aktīvu arests, kam nepieciešamības dēļ jābūt universālam, būtu jāpiemēro visiem parādnieka aktīviem līdz arestējamās summas apmēram. Ierosināto aizsardzības līdzekli varētu attiecināt uz citiem iespējamam arestam pakļautiem parādnieka aktīviem, tostarp parāda vērtspapīriem, akcijām, obligācijām un citiem līdzekļiem, uz ko viņam ir tiesības, un prasībām pret trešām personām, un ne tikai noguldīto naudu konkrētā bankas kontā vai kontos, kuri atrodas citās finanšu iestādēs. Nav pamata uzskatīt, ka pasākuma darbības jomu ir pārāk sarežģīti attiecināt vismaz uz kustamo īpašumu, ko nav nepieciešams reģistrēt, un arī uz parādnieka naudas prasījumiem (tostarp akcijām, obligācijām, nomas un citiem ienākumiem, trešo personu parādiem u.c.), t.i., ar bankas kontu tieši saistīto kustamo īpašumu.

4.3.3

Turklāt nav nekādu argumentu, lai attiecinātu Kopienas instrumenta darbības jomu tikai uz banku kontu preventīvu arestu; to ar nepieciešamajām izmaiņām būtu lietderīgi attiecināt arī uz šo aktīvu arestu pēc izpildes rīkojuma izdošanas, ņemot vērā, ka (līdz ar šādu pasākumu noteikšanu) var rasties līdzīgas grūtības saistībā ar arestu un mantas pazušanu.

4.3.4

Komisijai tādējādi būtu rūpīgi jāizsver un jāpamato pasākuma lietderība un izmaksas, kas attiecas tikai uz parādnieka bankas kontos esošās naudas preventīvo arestu.

4.4.1

Kā minēts iepriekš, aizsardzības rīkojuma pieteikuma iesniegšanas laiks automātiski izriet no tā būtības. Saskaņā ar labāko tiesisko praksi vajadzētu būt iespējai vērsties ar pieteikumu par aizsardzības rīkojumu jebkurā ar to saistītā tiesvedības procesa brīdī, īpaši pirms galvenās prasības izskatīšanas sākuma kā sagatavojošu un preventīvu procedūru, jo tieši minētajā brīdī tam ir vislielākā praktiskā nozīme.

4.4.2

Jāņem vērā režīma acīmredzamās īpatnības atkarībā no tā, vai aizsardzības līdzeklis tiek nodrošināts pirms galvenās prasības celšanas vai lēmuma par prasības apmierināšanu saņemšanas, pirms izpildes procesa vai tā laikā, vai pirmajā instancē izdotais rīkojums nav pārsūdzēts augstākstāvošā tiesā un, visbeidzot, vai izpildāmajai tiesībai nav rīkojuma formas (kredītvēstule, vekselis, čeks vai cits obligātu izpildi nosakošs dokuments).

4.5.1

Iepriekš minētais zināmā mērā atrisina arī jautājumu par tiesu piekritību aizsardzības rīkojuma izskatīšanā un izdošanā. Piekritīgā tiesa, acīmredzot, ir tā, kura atbild par galvenās lietas izskatīšanu no brīža, kad jau ir ierosināta attiecīgā prasība/izpildes darbība.

4.5.2

Piekritīgai vajadzētu būt arī tās valsts tiesai, kurā atrodas attiecīgie banku konti, bet tikai gadījumā, ja rīkojums tiek pieprasīts pirms prasības/izpildes darbības ierosināšanas. Tomēr šajā gadījumā jānodrošina, ka, tiklīdz tiek ierosināta galvenā prasība/izpildes darbība, atbildība par aizsardzības rīkojumu pāriet tai tiesai, kuras piekritībā ir galvenā lieta. Pat tad, ja lieta nonāk citas valsts jurisdikcijā, minētās valsts tiesai tas būtu jāpieņem, nepieprasot atzīšanas procedūru (12).

4.6.1

Noteikti jānodrošina, lai tiktu izpildīti nosacījumi, kurus Komisija pamatoti norāda Zaļās grāmatas 3.2. punktā — “fumus boni iuris” un “periculum in mora”. Tomēr, ja tiesas rīkojums vai cita veida izpildes nodrošinājuma tiesība jau ir piešķirta, būs jāpierāda vienīgi “periculum in mora” jeb aresta rīkojuma izdošanas steidzamība.

4.6.2

Vēl viens nosacījums rīkojuma izdošanai varētu būt pierādījums par to, ka kreditors ir pielicis pienācīgas pūles, lai atgūtu parādu, vienojoties ar parādnieku un nevēršoties tiesās.

4.6.3

Lai rīkojums būtu efektīvs, ir būtiski, lai nebūtu jāpiemēro parādnieka iepriekšējas uzklausīšanas prasība. Tomēr to varētu risināt vienlaicīgi ar tiesneša noteiktu galvojuma nodrošinājumu pietiekamā apmērā, lai segtu jebkādus zaudējumus vai kaitējumu, ja pasākums galvenās procedūras vai pārsūdzības (ja tai nav atliekošas iedarbības) laikā tiek atcelts, ar nosacījumu, ka pasākums ir noteikts pirms galīgā rīkojuma stāšanās spēkā vai saņemšanas.

4.7.1

Ar rīkojumu nodrošināmā summa nedrīkst pārsniegt summu, kas tiek prasīta un nav atmaksāta, kā arī automātiski piemērojamos procentus (līgumiskos vai likumiskos) līdz izpildes rīkojuma pieprasīšanas brīdim.

4.7.2

Attiecībā uz prasības nodrošinājumu, kam neizbēgami ir provizorisks raksturs, un ņemot vērā banku kontos esošu summu iesaldēšanas nopietnību, Komiteja neuzskata, ka būtu pamatoti iekļaut jebkādas citas summas, īpaši — nākotnē veicamos procentu maksājumus, juristu honorārus, banku izmaksas, tiesas izdevumus u.c.

4.7.3

Komiteja atzīst, ka šāda veida sistēmas ieviešana varētu radīt papildu izmaksas bankām. Tā tomēr neuzskata, ka būtu pamatoti minētās izmaksas iekļaut iesaldējamajās summās, kuras atrodas parādnieka bankas kontā. Noteikumi attiecībā uz banku izmaksām un to piedziņu no kreditoriem, izmantojot šādu procedūru, būtu jāatstāj valstu likumdošanas ziņā. Minētās izmaksas vajadzētu pieskaitīt tiesas izdevumiem, ko nosaka procesa beigās.

4.7.4

Ar Kopienas instrumentu būtu jāparedz arī rādītāji, ar ko nosaka izņēmumus izpildes darbībām, lai parādnieks (ja parādnieks ir fiziska persona, nevis uzņēmums) varētu nodrošināt savas un savas ģimenes pamatvajadzības, kuras varētu apdraudēt izpildes rīkojuma piemērošana.

4.7.5

Pēc aizsardzības rīkojuma izdošanas bankai būtu jāinformē tiesa par attiecīgajiem ierobežojumiem saistībā ar tiesas rīkojuma izpildi atkarībā no parādnieka konta veida (tekošais konts, krājkonts, hipotekārais konts u.c.), tajā iemaksāto ienākumu vai peļņas rakstura (darba alga, honorāri, izpeļņa, pensijas un pabalsti, sociālās apdrošināšanas iemaksas u.c.), ar kontu saistīto izdevumu rakstura (hipotekārie maksājumi, kredīts par automašīnas iegādi, patēriņa kredīts, ģimenes uzturēšana u.c.) saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā atrodas attiecīgais bankas konts, un ciktāl bankas rīcībā ir šāda informācija.

4.8.1

Līdzīgā kārtā jāatzīst, ka nav pamata paplašināt aizsardzības rīkojuma darbības jomu attiecībā uz banku kontiem, kas noformēti uz trešo personu vārda. Gadījumos, kad nav iespējams precīzi noteikt, kāda bankas kontā esošās naudas daļa pieder parādniekam, būtu jāpieņem, ka katram turētājam pieder vienāda daļa.

4.8.2

Nav pieņemama arī aresta piemērošana vairākiem kontiem, lai piedzītu vienu un to pašu summu, kaut gan nav vienkārša risinājuma tajos gadījumos, kad konti atrodas dažādās valstīs: ir iespējama vēršanās jebkurā tiesā, kuras piekritībā ir attiecīgā rīkojuma izdošana un kurai var nebūt zināms, ka tas pats rīkojums jau ir izdots citur. Šī problēma turpināsies, kamēr ar visām tiesvedības darbībām centralizēti nenodarbosies tā tiesa, kuras piekritībā ir galvenās lietas izskatīšana.

4.8.3

Saistībā ar minēto iniciatīvu būtu ieteicams noteikt aresta rīkojuma pieprasītājiem un bankām, uz kurām attiektos aizsardzības rīkojums, skaidrus pienākumus sniegt informāciju, kā arī pienākumu bankām un tiesām dažādās dalībvalstīs sadarboties, vienlaicīgi stingri ievērojot konfidencialitātes, datu aizsardzības un bankas noslēpuma aizsardzības principus, kā pamatoti norādīts pētījumā, uz kuru ir balstīta Zaļā grāmata.

4.8.4

Piemēram, būtu jānosaka, ka arestētās summas tiek samazinātas ex-post un noteikta īsa laika perioda robežās, tiklīdz ir saņemta informācija no dažādajām bankām gadījumā, ja ir iesaistīta vairāk nekā viena banka.

4.9.1

Īpaši svarīgi ir tas, lai parādniekam būtu garantēta aizsardzība, nodrošinot viņam/viņai iespēju saprātīga termiņa laikā apstrīdēt izpildes rīkojumu, kura ilgumam, pēc Komitejas domām, vajadzētu būt vismaz 20 kalendārās dienas, lai pierādītu:

4.9.2

Šajā nolūkā būtu jānosaka, ka piekritīgā tiesa informē parādnieku, tiklīdz ir konstatēts, ka attiecīgajā kontā esošās summas ir pietiekamas, lai iesaldētu prasītā parāda summu. Attiecīgajai bankai jāsniedz parādniekam tā pati informācija, tiklīdz konts ir iesaldēts, saskaņā ar tiesas noteiktajiem nosacījumiem.

4.9.3

Kopienas instrumentam būtu jānosaka arī aizsardzības līdzekļi un apstrīdēšanas/pārsūdzības motivācija, saskaņojot tos Kopienas līmenī, lai nodrošinātu vienādu pieeju jebkurā kompetentajā jurisdikcijā un aizsardzības līdzekļu identiskumu. Svarīgs jautājums būs pārsūdzības rakstura noteikšana (vai tai ir apturoša iedarbība vai nav) un vai lieta ir piekritīga attiecīgajai tiesai, ja tiesa, kas izdod rīkojumu, un tiesa, kura izskata galveno lietu, pieder dažādu valstu jurisdikcijām.

4.9.4

Svarīga nozīme ir arī tam, lai tiktu noteikts galvenās prasības vai aresta rīkojuma oficiālas atzīšanas pieteikuma iesniegšanas termiņš, kas sākas ar dienu, kad kreditoram ir paziņots par rīkojuma izpildi. Komiteja uzskata, ka 60 kalendāro dienu termiņš būtu pamatots neatkarīgi no nolēmuma par aizsardzības rīkojuma izdošanu.

4.10.1

Komisijas Zaļajā grāmatā trūkst skaidrības par to, kādu juridisku instrumentu tā paredz izmantot, lai īstenotu minēto iniciatīvu. Ņemot vērā vēlamos mērķus un nepieciešamību nodrošināt procedūru identiskumu visās dalībvalstīs, EESK uzskata, ka šāds instruments būtu jāizstrādā regulas veidā tāpat kā līdzīgi instrumenti saistībā ar Eiropas tiesisko telpu.

4.10.2

Atšķirīgs, bet cieši saistīts jautājums ir minētā instrumenta darbības joma. Ja pasākums tiek uzskatīts par nepieciešamu, Komisija varētu tāpat kā attiecībā uz citiem identiskiem instrumentiem piemērot attiecīgo procedūru tikai pārrobežu tiesvedības lietām un padarīt to fakultatīvu (“28. režīms”), ļaujot kreditoriem izvēlēties starp saskaņotu Kopienas instrumentu un iespēju piemērot attiecīgās starptautisko privāttiesību normas.

5.1

Attiecībā uz tīri formālo pusi Komiteja piekrīt, ka aresta rīkojuma oficiālās atzīšanas procedūra aizsardzības rīkojumu izdošanai būtu atceļama neatkarīgi no lietas piekritības.

5.2

Komiteja uzskata arī, ka noteikumos par to, ka tiesa informē banku un parādnieku, nebūtu jāiekļauj nevajadzīgas formalitātes, ar nosacījumu, ka tie nodrošina dokumenta autentiskumu un parādnieka identifikāciju. Šim nolūkam būtu piemērotas normas, kas jau ir ietvertas Regulā (EK) Nr. 1348/2000 (14). Iesaldējamo kontu identifikācijai vajadzētu būt maksimāli precīzai, lai nebūtu jāpiemēro vispārējais aresta rīkojums.

5.3

Komiteja uzskata arī, ka tiesas izdotais rīkojums bankai būtu jāpilda saskaņā ar tiesas norādītajiem nosacījumiem, vienlaicīgi garantējot jau notiekošu likumīgu operāciju norisi, piemēram, attiecībā uz iepriekš nodibinātām saistībām, kas garantētas ar kredītvēstulēm, vekseļiem vai čekiem, kā arī saistības attiecībā pret tādiem priviliģētiem kreditoriem kā valsts, sociālās nodrošināšanas iestādes vai darbinieki. Jebkurā gadījumā bankai vajadzētu būt atbildīgai par konta atlikumu aresta rīkojuma saņemšanas dienā un nodrošināt, lai konts tiktu automātiski iesaldēts uzreiz pēc aresta rīkojuma saņemšanas, pat ar elektronisku līdzekļu starpniecību, ja tas notiek ārpus darba laika. Bankai būtu piemērojama atbildība par jebkādu nolaidību saistībā ar naudas summu pazušanu pēc aresta rīkojuma saņemšanas.

5.4

Komiteja piekrīt, ka būtu jānosaka prasība bankām nekavējoties informēt tiesu ar elektronisku vai citu saziņas līdzekļu starpniecību par to, kā tās ir izpildījušas tiesas rīkojumu.

5.5

Kopienas tiesību aktos nav jānosaka savstarpēji konkurējošu kreditoru prasījumu attiecībā uz vienu un to pašu bankas kontu apmierināšanas kārtība. Komiteja atbalsta valstu tiesību aktu piemērošanu.

5.6

Komiteja uzskata, ka rīkojuma praktiskā izpilde būtu jānosaka ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kuras jurisdikcijā konkrētā lieta atrodas, saskaņā ar attiecīgajiem strīdu izšķiršanas vispārējiem noteikumiem.

5.7

Visbeidzot, Komiteja vēlas īpaši vērst Komisijas uzmanību uz nepieciešamību paredzēt mehānismu ar ierosinātās sistēmas darbību saistīto dokumentu tulkošanai līdzīgi normām attiecībā uz mehānismu, kas paredzēts 2006. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 1896/2006 21. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

—

Komisijas paziņojums “Rīcības plāns par tiesas pieejamību patērētājiem un patērētāju strīdu izšķiršana iekšējā tirgū”, 2006. gada 14. februāris (COM(96)13 galīgā redakcija);

—

Komisijas paziņojums par spriedumu saņemšanas un izpildes efektivitātes palielināšanu Eiropas Savienībā (COM(97) 609 galīgā redakcija, OV C 33, 31.1.1998.);

—

Zaļā grāmata par tiesas pieejamību patērētājiem un patērētāju strīdu izšķiršanu vienotā tirgū (COM(93) 576 galīgā redakcija);

—

Zaļā grāmata par alternatīvām strīdu izšķiršanas metodēm civiltiesībās un komerctiesībās (COM(2002) 196 galīgā red., 19.4.2002.);

—

Komisijas 1995. gada 12. maija ieteikums par tirdzniecības darījumu maksājumu termiņiem un attiecīgais Komisijas paziņojums (OV L 127, 10.6.1995. un attiecīgi OV C 144, 10.6.1995.);

—

1998. gada 19. maija Direktīva 98/27/EK par patērētāju interešu aizsardzības izpildrakstiem (OV L 166, 11.6.1998.);

—

2000. gada 29. jūnija Direktīva 2000/35/EK par kavētu maksājumu novēršanu tirdzniecības darījumos (OV L 200, 8.8.2000.);

—

Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par piekritību un spriedumu atzīšanu un izpildīšanu civillietās un komerclietās (Brisele I) (OV L 12, 16.1. 2001.); EESK atzinumu par šo tematu sagatavoja Malosse kgs (CES 233/2000, 2000. gada 1. marts, OV C 117, 26.4.2000.);

—

2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildu rakstu neapstrīdētiem prasījumiem (OV L 143, 30.4.2004); EESK atzinumu par šo tematu sagatavoja Ravoet kgs (CESE 1348/2002, 2002. gada 11. decembris, OV C 85, 8.4.2003.);

—

Padomes 2001. gada 28. maija Regula (EK) 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesu iestādēm pierādījumu iegūšanā civillietās un krimināllietās; (OV L 174, 27.6.2001.); EESK atzinumu par šo tematu sagatavoja Hernįndez Bataller kgs (CESE 228/2001, 2001. gada 28. februāris (OV C 139, 11.5.2001.);

—

Pasākumu programma nolēmumu savstarpējas atzīšanas principa piemērošanai civillietās un komerclietās (OV C 12, 15.1.2001.);

—

Padomes 2000. gada 29. maija Regula (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (OV L 160, 30.6.2000.); EESK atzinumu par šo tematu sagatavoja Ravoet kgs (CESE 79/2001, 2001. gada 26. janvāris, OV C 75, 15.3.2000.);

—

Padomes 2000. gada 29. maija Regula (EK) Nr. 1347/2000 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par abu laulāto vecāku atbildību par bērniem; EESK atzinumu par šo tematu sagatavoja Braghin kgs (CES 940/1999, 1999. gada 20. oktobris, OV C 368, 20.12.1999.);

—

Padomes 2000. gada 29. maija Regula (EK) Nr. 1348/2000 par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu Eiropas savienības dalībvalstīs; idem. EESK atzinumu par šo tematu sagatavoja Hernįndez Bataller kgs (CES 947/1999, 1999. gada 21. oktobris (OV C 368, 20.12.1999.);

—

Padomes 2001. gada 28. maija lēmums, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās (OV L 174, 27.6.2001.); EESK atzinumu par šo tematu sagatavoja Retureau kgs (CESE 227/2001, 2001. gada 28. februāris, OV C 139, 11.5.2001.);

—

2006. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 1896/2006 (OV L 399, 30.12.2006.), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru; EESK atzinumu par regulas projektu (COM(2004) 173 galīgā redakcija, 19.3.2004.) sagatavoja Pegado Liz kgs (CESE 133/2005, 22.2.2005., (OV C 221, 8.9.2005.);

—

Priekšlikums Regulai, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (COM(2005) 87 galīgā redakcija, 15.3.2005.); EESK atzinumu par šo tematu sagatavoja Pegado Liz kgs (CESE 243/2006, 14.2.2006.).