27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 256/73

1.1

Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtē reālistisko nostāju un uzdrīkstēšanos, ko savā paziņojumā “GALILEO krustcelēs: Eiropas globālās satelītnavigācijas sistēmas (GNSS) programmu īstenošana” COM(2007) 261 izrādījusi Komisija, kas, ņemot vērā strupceļā nonākušās sarunas par Galileo sistēmas koncesiju līgumu, ir izdarījusi attiecīgus secinājumus.

1.2

Komiteja atbalsta minēto neveiksmīgo sarunu pārtraukšanu un alternatīvas stratēģijas īstenošanu.

1.3

Tā atbalsta Padomes, Eiropas Parlamenta un Komisijas nodomu sekmīgi īstenot Galileo projektu, vienlaikus saglabājot tā sākotnējo apjomu un būtību.

1.4

EESK uzskata, ka Galileo projekts Eiropas Savienībai ir stratēģiski nozīmīgs, jo tas liecinātu par ES spēju apvienot savus spēkus, lai īstenotu lielisku cilvēciska, zinātniska, tehniska un ekonomiska rakstura projektu.

1.5

Komiteja uzskata, ka atteikšanās no projekta Eiropas Savienību ietekmētu īpaši negatīvi.

1.6

Tā uzsver, ka Komisijas ierosinātais scenārijs ir interesants un reālistisks priekšlikums projekta sekmīgai īstenošanai, un uzskata, ka lēmums uzticēt publiskajam sektoram atbildību un izstrādes un izvēršanas posma finansēšanu liecina par reālistisku situācijas novērtējumu.

1.7

Minētajam scenārijam tomēr ir ievērojamas finansiālas sekas, un ir nepieciešami noteikti centieni no publisko finanšu iestāžu puses, tādēļ EESK uzskata, ka nolūkā veicināt projekta finansiālo līdzsvaru ir objektīvi jāpārdomā iespēja izmantot Galileo sistēmu ES dalībvalstu militāriem, it īpaši aizsardzības mērķiem, kā arī iespēja iekasēt nelielu nodevu no ieņēmumiem, ko iegūst, pārdodot termināliekārtas.

1.8

EESK iesaka pēc iespējas ātrāk noskaidrot apstākļus un noteikt nosacījumus, pēc kuriem jāvadās, noslēdzot EGNOS sistēmas (kas ir amerikāņu GPS papildinoša reģionāla sistēma Eiropā) koncesiju līgumu, un minētās programmas īstenošanu labi saskaņot ar Galileo programmas īstenošanu.

1.9

Komiteja atzinīgi vērtē lēmumu Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticēt projektēšanas iestādes un iepirkuma aģenta pienākumus.

1.10

Izprotot dalībvalstu pamatotās bažas attiecībā uz zinātnisko, tehnisko un ekonomisko attīstību, EESK tomēr brīdina, ka Galileo projektu nevajadzētu pakļaut “juste retoure” [taisnīgas atdeves] principa ierobežojumiem.

1.11

Tā norāda, ka gadījumā, ja jautājumi par pārvaldību un finansiālās un tehniskās atbildības sadali nav pienācīgi noregulēti, var rasties ļoti bīstamas situācijas — par to liecina arī nesenās problēmas EADS-Airbus uzņēmumā.

1.12

Komiteja aicina dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu Galileo projekta sekmīgu īstenošanu.

2.1

Piecus mēnešus pēc Zaļās grāmatas par satelītu navigācijas lietojumiem publicēšanas Komisija ir laidusi klajā jaunu paziņojumu ar satraucošu nosaukumu “Galileo krustcelēs: Eiropas globālās satelītnavigācijas sistēmas (GNSS) programmu īstenošana”.

2.2

Šāda nosaukuma izvēles pamatā ir strupceļā nonākušās sarunas par koncesiju līgumu. Līdz šim ar uzņēmumu konsorciju — koncesiju līguma kandidātu nav izdevies panākt nekādu vienošanos. Partneru vidū pastāvēja dziļas domstarpības par Galileo projekta ekonomisko modeli.

2.3

Tādēļ, ņemot vērā arī to, ka pirms tam vairākkārt aizkavējās Galileo projekta īstenošana, Eiropas Komisija bija spiesta ņemt vērā sarunu neveiksmīgo iznākumu un veikt projekta pilnīgu pārorientēšanu gan no ekonomiskā, gan arī juridiskā viedokļa.

2.4

Transporta Ministru 2007. gada 22. marta padome lūdza Komisiju izvērtēt situāciju un ierosināt detalizētus alternatīvus scenārijus attiecībā uz koncesiju līgumu, kā arī scenāriju, lai pēc iespējas ātrāk ieviestu Galileo priekšteci — EGNOS satelītnavigācijas sistēmu (kas ir amerikāņu GPS papildinoša reģionāla sistēma).

2.5

Eiropas Parlaments, atbalstot Galileo projektu, pauda bažas par projekta vairākkārtējo aizkavēšanos un lūdza Komisiju sniegt priekšlikumus situācijas uzlabošanai.

2.6

Ņemot vērā ES lēmumu pieņēmēju iestāžu divkāršo prasību, Komisija izstrādāja paziņojumu.

3.1

Pirmkārt, ir jāatzīmē, ka Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu ņemt vērā pašreizējās neveiksmīgās sarunas par koncesiju līgumu un pieņemt lēmumu, ka tās jāpārtrauc. Ņemot vērā to, ka sarunas nonākušas strupceļā, Komisijai principā nebija citas izvēles.

3.2

Tā tomēr aicina Padomi un Parlamentu atkārtoti apstiprināt savu līdzdalību neatkarīgas satelītnavigācijas sistēmas izveidē un atbalstīt Galileo programmas turpināšanu. Tādējādi pašreizējo sarunu par koncesiju līgumu neveiksmīgais iznākums nenozīmē atteikšanos no Galileo projekta. Tieši pretēji, Komisija vēlas, lai atkārtoti tiktu apstiprināts, ka minētais projekts Eiropas Savienībai ir stratēģiski un ekonomiski nozīmīgs.

3.3

Komisija uzskata, ka Galileo programma jāturpina, pamatojoties uz pašreizējo modeli. Tā tehniskās iezīmes jāsaglabā, proti, tā ir 30 satelītu konstelācija, kas piedāvā piecu veidu pakalpojumus, vienlaikus nodrošinot teicamu signāla kvalitāti.

3.4

Tāpēc izmaiņas Galileo sistēmas kvalitātē nav pieļaujamas.

3.5

Komisija ierosina šādus divus alternatīvus scenārijus:

3.6

Komisija ierosina otro scenāriju īstenot divos posmos:

3.7

Komisija aicina Padomi un Parlamentu atbalstīt minētās divas programmas, apstiprinot virkni šādu principu:

3.8

Lai īstenotu šādu programmu, ir jāpiesaista nozīmīgi finanšu resursi, proti, gan līdzekļi, kas finanšu plānā paredzēti pašreiz ierosinātajai programmai, gan arī papildu līdzekļi.

3.9

2007.-2013. gada finanšu periodā būtu jāieplāno 2,4 miljardi euro pašreizējā projekta turpināšanai, papildinot to ar riska mazināšanas pasākumiem. Lai veiktu pirmās pilnās konstelācijas (30 satelītu) iepirkumu un īstenotu publisko un privāto partnerību ekspluatācijas posmā no 2010. līdz 2013. gadam, ir nepieciešami resursi 3,4 miljardu euro apmērā.

4.1

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ņēmusi vērā šobrīd strupceļā nonākušās sarunas par koncesiju līgumu un atzinusi nepieciešamību tās pārtraukt. Pieņēmums, ka sarežģījumu nav, nelabvēlīgo situāciju būtu tikai paildzinājis un vēl vairāk aizkavējis Galileo programmas īstenošanu.

4.2

Padome šajā jautājumā ir izdarījusi tādus pašus secinājumus kā Komisija un ir nolēmusi slēgt sarunas, lai darbību atsāktu uz jauniem pamatiem. EESK atzinīgi vērtē to, ka Padome ir arī cieši apņēmusies atkārtoti apstiprināt Galileo projekta stratēģisko nozīmi.

4.3

Eirobarometra nesenais pētījums (2007. gada maijs-jūnijs) par Galileo programmu, ko tas veicis pēc Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta (TREN) pieprasījuma, liecina, ka 80 % Eiropas Savienības iedzīvotāju atbalsta ideju par neatkarīgu satelītnavigācijas sistēmu un 63 % aptaujāto atbalstītu nodomu projekta sekmīgai īstenošanai piešķirt papildu līdzekļus. Viedokļi par Galileo projekta pārtraukšanas ietekmi uz ES tēlu tomēr ir ļoti dažādi. 44 % aptaujāto uzskata, ka šāda notikumu attīstība ES ietekmētu negatīvi, savukārt 41 % uzskata, ka tā neatstātu nekādas sekas.

4.4

EESK atzinīgi vērtē Padomes un sabiedrības atbalstu Galileo projektam, bet uzskata, ka projekta pārtraukšana ļoti nelabvēlīgi ietekmētu Eiropas Savienības tēlu un uzticību Eiropas projektiem. Tas liecinātu par Eiropas Savienības nespēju sekmīgi īstenot zinātnisku un tehnisku nākotnes projektu, kas ļautu apvienot labākos sasniegumus pētniecības, inovāciju un tehnikas jomā un tādējādi pavērt nozīmīgas tirgus iespējas.

4.5

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijas paziņojumā daži jautājumi tomēr paliek atklāti. Komisija paziņojumā īpašu uzmanību velta EGNOS sistēmai un nepieciešamībai to īstenot pēc iespējas ātrāk, tomēr nenorāda, kas būs minētās sistēmas operators. Tā norāda vienīgi to, ka tiks izmantota īpaša koncesija, bet neprecizē ne tās veidu, ne arī iespējamos partnerus (uzņēmums, uzņēmumu konsorcijs vai par gaisa satiksmes pārvaldību atbildīgās sabiedrības? …). Vai tas būs publiskais vai privātais operators? Kādas īstenošanas procedūras tiks piemērotas un kādi būs termiņi?

4.6

Paplašināšanas sistēmas, kas ļauj uzlabot GPS signāla kvalitāti, ir reģionālas sistēmas (papildus EGNOS, līdzīgas sistēmas ir Ziemeļamerikā (WAAS) un Indijā). Kāda ir šo reģionālo sistēmu saikne un kādas starptautiskās vienošanās attiecībā uz tām ir jānoslēdz?

4.7

Ņemot vērā bijušos sarežģījumus ar konsorciju — Galileo koncesiju līguma kandidātu, ir jāuzmanās, lai jaunajos ierosinātajos scenārijos izvairītos no tamlīdzīgām problēmsituācijām. Sarunās iesaistītā konsorcija locekļi bieži vadījās no attiecīgo valstu interesēm. Daudzu attiecīgo uzņēmumu darbība ir atkarīga no valsts, vai tie ir valsts uzņēmumi, tādēļ būtu nepamatoti uzskatīt, ka tie ir “privāti” konsorciji tradicionālā izpratnē. Tas var atkārtoties arī jaunajos scenārijos. Tādēļ patiesa konkurence ir ļoti svarīga.

4.8

EESK atzinīgi vērtē to, ka projekta vispārējais modelis, it īpaši ierosināto pakalpojumu klāsts, nav izmainīts. Eiropas Komisijas priekšlikums ir vispiemērotākais, jo izmaiņas projekta ekonomiskajā modelī nozīmētu papildus aizkavēšanās, nevajadzīgas papildu izmaksas un nevajadzīgus riskus.

4.9

Turklāt Komiteja uzskata, ka Komisija ir pamatoti uzsvērusi — “arī tad, ja sistēma tiek saglabāta kā civila sistēma, ievērojamus ieņēmumus var vienlaikus gūt no lietotājiem, kas darbojas militārajā jomā”. Ņemot vērā minētā jautājuma delikātumu, Komiteja uzskata, ka tas savstarpējās diskusijās jāapspriež ES dalībvalstīm. Tām būtu jāļauj pašām brīvi izlemt, vai tās valsts regulētus ierobežotas pieejamības pakalpojumus vēlas izmantot militārās aizsardzības nolūkos, tam piešķirot atbilstīgus finanšu līdzekļus.

4.10

Tā kā jautājums par projekta finansēšanu ir būtisks, EESK apsver, vai tādēļ, lai sniegtu ieguldījumu Galileo projekta finansēšanā, nevajadzētu paredzēt nelielu nodevu no ieņēmumiem, ko iegūst, pārdodot termināliekārtas.

4.11

Kaut arī EESK atbalsta ideju projektēšanas iestādes un iepirkuma aģenta pienākumus uzticēt Eiropas Kosmosa aģentūrai, tā tomēr uzsver, ka tādējādi Galileo projektu nevajadzētu pakļaut “juste retour” [taisnīgas atdeves] principam; vienlaikus tā tomēr pilnībā apzinās, ka iepriekšējā scenārijā dalībvalstīm izdevās vienoties tādēļ, ka starp tām tika nodrošināts ekonomiskais līdzsvars. Komiteja uzsver, ka projektu, kas Eiropas Savienībai ir tik būtisks un simbolisks, nedrīkst apdraudēt tādēļ, ka pastāv bažas, ka tas varētu negatīvi ietekmēt nozīmīgāko iesaistīto dalībvalstu ekonomiku. Tā norāda, ka šādas attieksmes dēļ ir radušies sarežģījumi EADS-Airbus uzņēmumā. Vēlēšanās nodrošināt ekonomisko līdzsvaru starp partneriem ir pamatota, tomēr, ja tādēļ projekta īstenošana aizkavētos vai no tā vispār būtu jāatsakās, tiktu apšaubīta šā Eiropas simboliskā projekta rūpniecības un zinātnes dimensija, kā arī tā ekonomiskā nozīme.

4.12

Visbeidzot, EESK pieņem, ka Komisijas vēlme saglabāt Kopienas pārvaldības principus ir bijusi par iemeslu tam, ka Komisija neatlaidīgi, dažkārt ne īpaši diplomātiskā veidā, ir pieprasījusi tai uzticēt projekta politisko vadību, nenovērtējot Eiropas Kosmosa aģentūras nozīmīgo lomu.