This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62007TN0147
Case T-147/07: Action brought on 7 May 2007 — ThyssenKrupp Aufzüge and ThyssenKrupp Fahrtreppen v Commission
Lieta T-147/07: Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — ThyssenKrupp Aufzüge un ThyssenKrupp Fahrtreppen /Komisija
Lieta T-147/07: Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — ThyssenKrupp Aufzüge un ThyssenKrupp Fahrtreppen /Komisija
OV C 155, 7.7.2007, p. 31–32
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
7.7.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 155/31 |
Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā — ThyssenKrupp Aufzüge un ThyssenKrupp Fahrtreppen/Komisija
(Lieta T-147/07)
(2007/C 155/58)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: ThyssenKrupp Aufzüge GmbH, Neuhausen auf den Fildern (Vācija) un ThyssenKrupp Fahrtreppen GmbH, Hamburga (Vācija) (pārstāvji — U. Itzen un K. Blau-Hansen, Rechtsanwälte)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāju prasījumi:
|
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītājām; |
|
— |
pakārtoti, atbilstoši samazināt prasītājām ar apstrīdēto lēmumu solidāri uzlikto naudas sodu; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājas apstrīd Komisijas 2007. gada 21. februāra Lēmumu K(2007) 512, galīgā redakcija, lietā COMP/E-1/38.823 — PO/Elevators and Escalators. Apstrīdētājā lēmumā prasītājām un citiem uzņēmumiem tika noteikti naudas sodi par dalību aizliegtā vienošanās par liftu un eskalatoru ierīkošanu un uzturēšanu Vācijā. Komisija uzskata, ka attiecīgie uzņēmumi ir pārkāpuši EKL 81. pantu.
Savas prasības pamatojumam prasītājas izvirza šādus pamatus:
|
— |
Komisijas kompetences neesamība, jo apgalvotajiem vietējiem pārkāpumiem nebija starpvalstu nozīmes; |
|
— |
nosacījumu trūkums, lai iestātos prasītāju solidāra atbildība ar hierarhiski augstāk stāvošām sabiedrībām, jo prasītājas esot juridiski un ekonomiski neatkarīgas; |
|
— |
pamatsummu nesamērīgums naudas sodu aprēķinos salīdzinājumā ar faktiski skartajiem tirgus apmēriem; |
|
— |
prevencijas reizinātāja prettiesiskums, jo naudas soda aprēķinā nozīme ir tikai prasītāju apgrozījumam un tas nepamato šāda reizinātāja piemērošanu; |
|
— |
pamatojuma trūkums attiecībā uz naudas soda palielinājumu naudas soda aprēķinā recidīva dēļ, pieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz agrāku sodu iekļaušanu un kļūdu novērtējumā; |
|
— |
Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punkta pārkāpums, jo Komisija attiecībā uz naudas soda ierobežojumu 10 % apmērā no apgrozījuma ir ņēmusi vērā koncerna un nevis prasītāju apgrozījumu; |
|
— |
Paziņojuma par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu (2) tiesiski kļūdaina piemērošana, jo nav pietiekami ņemta vērā prasītāju sadarbības pievienotā vērtība. |
(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).
(2) Komisijas paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos (OV 2002, C 45, 3. lpp.).