Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document C2006/165/31

    Lieta C-210/06: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Szegedi Ítélőtábla 2006. gada 5. maija rīkojumu — CARTESIO Oktató és Szolgáltató Bt.

    OV C 165, 15.7.2006, p. 17–18 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

    15.7.2006   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 165/17


    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Szegedi Ítélőtábla2006. gada 5. maija rīkojumu — CARTESIO Oktató és Szolgáltató Bt.

    (Lieta C-210/06)

    (2006/C 165/31)

    Tiesvedības valoda — ungāru

    Iesniedzējtiesa

    Szegedi Ítélőtábla (Ungārija)

    Lietas dalībnieki pamata procesā

    Prasītājs: CARTESIO Oktató és Szolgáltató Bt.

    Prejudiciālie jautājumi

    1)

    Vai otrās instances tiesa, kurā iesniegta apelācijas sūdzība par Cégbíróság [tiesa, kas atbildīga par lietu vešanu komercreģistrā] lēmumu lietā par reģistrācijas atzīmes grozīšanu, ir tiesīga iesniegt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar EKL 234. pantu, ja nedz Cégbíróság lēmuma pieņemšanas procedūra, nedz apelācijas tiesvedība nav notikusi saskaņā ar sacīkstes principu?

    2)

    Ja otrās instances tiesu var uzskatīt par tiesas iestādi, kas saskaņā ar EKL 234. pantu ir tiesīga uzdot Tiesai prejudiciālu jautājumu — vai tā ir uzskatāma par pēdējās instances tiesu, kurai saskaņā ar šo pantu ir pienākums vērsties Tiesā ar jautājumiem par Kopienu tiesību interpretāciju?

    3)

    Vai no EKL 234. panta tieši izrietošās Ungārijas tiesu pilnvaras uzdot prejudiciālus jautājumus tiek vai var tikt ierobežotas ar valsts tiesību normu, kas atzīst tiesības saskaņā ar valsts tiesību aktiem iesniegt apelācijas sūdzību par rīkojumu par prejudiciālu jautājumu uzdošanu, ja apelācijas gadījumā augstākas instances valsts tiesa var grozīt vai atcelt šo rīkojumu un uzdot tiesai, kas izdevusi rīkojumu, turpināt apturēto tiesvedību saskaņā ar valsts tiesību aktiem?

    4)

    A)

    Ja sabiedrība, kas dibināta Ungārijā saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem un reģistrēta Ungārijas komercreģistrā, vēlas pārcelt savu juridisko adresi uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti — vai šo jautājumu regulē Kopienu tiesības vai arī tiesību aktu saskaņošanas trūkuma dēļ tam ir piemērojamas tikai valsts tiesības?

    B)

    Vai Ungārijas sabiedrība var lūgt pārcelt savu juridisko adresi uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, tieši atsaucoties uz Kopienu tiesībām (šajā gadījumā — EKL 43. un 48. pantu)? Apstiprinošas atbildes gadījumā — vai izcelsmes dalībvalsts vai uzņēmēja dalībvalsts šādu pārcelšanu var pakļaut jebkādam nosacījumam vai atļaujas saņemšanai?

    C)

    Vai EKL 43. un 48. pants jāinterpretē tādējādi, ka iekšējo tiesību norma vai prakse, kas komercsabiedrībām piemērojamo tiesību izmantošanā šīs sabiedrības nodala atkarībā no dalībvalsts, kurā ir to juridiskā adrese, nav saderīga ar Kopienu tiesībām?

    Vai EKL 43. un 48. pants jāinterpretē tādējādi, ka iekšējo tiesību norma vai prakse, kas Ungārijas sabiedrībai traucē pārcelt tās juridisko adresi uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, nav saderīga ar Kopienu tiesībām?


    Top