Lieta C‑474/10

Department of the Environment for Northern Ireland

pret

Seaport (NI) Ltd u.c.

(Court of Appeal in Northern Ireland lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 2001/42/EK – 6. pants – Iestādes, uz kuru var attiekties plāna vai programmas īstenošanas ietekme uz vidi, izraudzīšanās apspriešanas nolūkā – Konsultatīvās iestādes iespēja izstrādāt plānus un programmas – Pienākums izraudzīties atšķirīgu iestādi – Kārtība, kādā veicama iestāžu un sabiedrības informēšana un apspriešanās ar tām

Sprieduma kopsavilkums

1.        Vide – Noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējums – Direktīva 2001/42 – Konsultācijas – Konsultatīvā iestāde

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/42 6. panta 3. punkts)

2.        Vide – Noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējums – Direktīva 2001/42 – Konsultācijas – Pienākums dalībvalstij dot iestādēm un attiecīgajai sabiedrības daļai pietiekamu termiņu sava viedokļa izteikšanai – Apjoms

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/42 6. panta 2., 3. un 4. punkts)

1.        Apstākļos, kad vienai dalībvalsts teritorijas daļai, kurai ir decentralizētas kompetences, ir paredzēta viena vienīga iestāde, piemērojot Direktīvas 2001/42 par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu 6. panta 3. punktu, šajā tiesību normā nav noteikts pienākums izveidot vai izraudzīties citu konsultatīvu iestādi šīs tiesību normas izpratnē, ja iestādē, kura parasti ir atbildīga par apspriežu veikšanu vides aizsardzības jomā un kura ir šim nolūkam izraudzīta, funkciju sadale tiek noorganizēta tā, ka vienai administratīvajai vienībai tās iekšienē ir reāla autonomija, kas īpaši nozīmē, ka tai ir piešķirti pašai savi administratīvie un cilvēkresursi, tā tādējādi spēj pildīt uzdevumus, kas tiek uzticēti konsultatīvajām iestādēm šīs direktīvas 6. panta 3. punkta izpratnē, un sevišķi – objektīvi paust savu viedokli par plānu vai programmu, ko ir iecerējusi iestāde, kurai tā ir piesaistīta.

(sal. ar 41. un 43. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.        Direktīvas 2001/42 par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu 6. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā nav prasīts, lai valsts reglamentējošajos noteikumos, ar kuriem ir transponēta šī direktīva, tiktu noteikti precīzi termiņi, kuros šī panta 3. un 4. punkta izpratnē izraudzītajām iestādēm un sabiedrībai, ko ir ietekmējusi vai var ietekmēt [attiecīgā lēmuma pieņemšana], ir jābūt iespējai paust savu viedokli par noteiktu plānu vai programmu, kā arī par vides pārskatu, un ka minētajam 2. punktam līdz ar to nav pretrunā, ka iestāde, kas sagatavo plānu vai programmu, šādus termiņus katrā gadījumā nosaka atsevišķi. Tomēr šajā pašā 2. punktā ir prasīts, lai pēdējā minētajā situācijā apspriežu veikšanai ar šīm iestādēm un sabiedrību par attiecīgo plānu vai projektu galīgi paredzētais termiņš būtu pietiekams un tādējādi šiem pēdējiem tiktu dota reāla iespēja savlaicīgi paust savu viedokli par šo plāna vai programmas projektu, kā arī par minētā plāna vai programmas ietekmes uz vidi pārskatu.

(sal. ar 50. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2011. gada 20. oktobrī (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 2001/42/EK – 6. pants – Iestādes, uz kuru var attiekties plāna vai programmas īstenošanas ietekme uz vidi, izraudzīšanās apspriešanas nolūkā – Konsultatīvās iestādes iespēja izstrādāt plānus un programmas – Pienākums izraudzīties atšķirīgu iestādi – Kārtība, kādā veicama iestāžu un sabiedrības informēšana un apspriešanās ar tām

Lieta C‑474/10

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Court of Appeal in Northern Ireland (Apvienotā Karaliste) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2010. gada 27. septembrī un kas Tiesā reģistrēts 2010. gada 29. septembrī, tiesvedībā

Department of the Environment for Northern Ireland

pret

Seaport (NI) Ltd,

Magherafelt District Council,

F P McCann (Developments) Ltd,

Younger Homes Ltd,

Heron Brothers Ltd,

G Small Contracts,

Creagh Concrete Products Ltd.

TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot], tiesneši K. Šīmans [K. Schiemann], L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen], K. Toadere [C. Toader] (referente) un E. Jarašūns [E. Jarašiūnas],

ģenerāladvokāts Ī. Bots [Y. Bot],

sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Apvienotās Karalistes valdības vārdā – S. Osovskis [S. Ossowski], pārstāvis, kam palīdz Dž. Morisi [J. Maurici], barrister,

–        Dānijas valdības vārdā – S. Jūls Jērgensens [S. Juul Jørgensen], pārstāvis,

–        Eiropas Komisijas vārdā – P. Olivers [P. Oliver] un A. Margelis [A. Marghelis], pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2011. gada 14. jūlija tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 30. lpp.) 6. panta interpretāciju.

2        Šis lūgums ir iesniegts lietās starp Department of the Environment for Northern Ireland (Ziemeļīrijas Vides ministrija, turpmāk tekstā – “Department of the Environment”) un Seaport (NI) Ltd (turpmāk tekstā – “Seaport”), kā arī Magherafelt District Council, F P McCann (Developments) Ltd, Younger Homes Ltd, Heron Brothers Ltd, G Small Contracts un Creagh Concrete Products Ltd par plānu Ziemeļīrijas teritorijai ar nosaukumiem “Draft Northern Area Plan 2016” un “Draft Magherafelt Area Plan 2015” projektu spēkā esamību.

 Atbilstošās tiesību normas

 Direktīva 2001/42

3        Direktīvas 2001/42 preambulas 14., 15., 17. un 18. apsvērums ir formulēti šādi:

”(14) Gadījumos, kad novērtējums jāveic saskaņā ar šo direktīvu, būtu jāsagatavo vides pārskats, ietverot attiecīgo informāciju, kas noteikta šajā direktīvā, identificējot, aprakstot un novērtējot attiecīgā plāna vai programmas īstenošanas iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, kā arī pieņemamas alternatīvas, ņemot vērā plāna vai programmas mērķus un ģeogrāfisko darbības jomu, [..]

(15)      Lai veicinātu caurskatāmāku [pārskatāmāku] lēmumu pieņemšanu un lai nodrošinātu, ka novērtējumam iesniegtā informācija ir visaptveroša un ticama, jāparedz, ka plānu un programmu novērtēšanas laikā tie jāapspriež sabiedrībā un iestādēs, kas atbildīgas par vidi, dodot pietiekami laika apspriedēm, ietverot atzinuma sniegšanu.

[..]

(17)      Plānu vai programmu sagatavošanas laikā un pirms to pieņemšanas vai iesniegšanas likumdošanas procedūrai būtu jāņem vērā vides pārskats, attiecīgo iestāžu atzinumi, sabiedrības viedoklis, kā arī visu pārrobežu apspriežu rezultāti.

(18)      Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai pēc plānu vai programmu pieņemšanas par tiem būtu informētas attiecīgās iestādes un sabiedrība, kā arī tām tiktu sniegta attiecīgā informācija.”

4        Viens no minētās direktīvas galvenajiem mērķiem, kā izriet no tās 1. panta, ir plānus un programmas, kam var būt būtiska ietekme uz vidi, to sagatavošanas gaitā un pirms to pieņemšanas pakļaut ietekmes uz vidi novērtējumam.

5        Direktīvas 2001/42 2. panta a) punktā ir paredzēts:

“Šajā direktīvā:

a)      “plāni un programmas” ir plāni un programmas, tostarp ar Eiropas Kopienas līdzfinansējumu, kā arī visi plānu un programmu grozījumi:

–        kurus sagatavo un/vai pieņem valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, vai arī tādi, ko pieņemšanai likumdošanas kārtībā parlamentā vai valdībā sagatavo iestāde, un

–        kas prasīti saskaņā ar normatīviem vai administratīviem aktiem.”

6        Šīs pašas direktīvas 5. pantā ar virsrakstu “Vides pārskats” ir noteikts:

“1.      Ja vides novērtējums jāizdara saskaņā ar 3. panta 1. punktu, sagatavo vides pārskatu, kurā identificē, apraksta un izvērtē attiecīgā plāna vai programmas īstenošanas iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, kā arī iespējamās alternatīvas, ņemot vērā plāna vai programmas mērķus un ģeogrāfisko darbības jomu. Šim nolūkam nepieciešamā informācija minēta I pielikumā.

2.      Saskaņā ar 1. punktu sagatavotajā vides pārskatā iekļauj informāciju, ko var pamatoti prasīt, ņemot vērā pašreizējās zināšanas un novērtēšanas metodes, plāna vai programmas saturu un detalizācijas pakāpi, tā vietu lēmumu pieņemšanas procesā un pakāpi, līdz kādai konkrēti jautājumi dažādos minētā procesa līmeņos ir pienācīgi novērtēti, lai novērstu novērtējuma dublēšanos.

3.      Direktīvas I pielikumā minētās informācijas sniegšanai var izmantot attiecīgu citos lēmumu pieņemšanas līmeņos iegūto informāciju par plānu un programmu ietekmi uz vidi vai arī informāciju, kas iegūta saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem.

4.      Pieņemot lēmumu par vides pārskatā iekļaujamās informācijas detalizācijas apjomu un pakāpi, apspriežas ar 6. panta 3. punktā minētajām iestādēm.”

7        Direktīvas 2001/42 6. pantā ar virsrakstu “Apspriedes” ir paredzēts:

“1.      Plānus vai programmu projektus un vides pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar 5. pantu, dara pieejamus šā panta 3. punktā minētajām iestādēm un sabiedrībai.

2.      Iestādēm, kas minētas 3. punktā, un 4. punktā minētajai sabiedrībai dod savlaicīgas un reālas iespējas atbilstīgos termiņos, pirms plānu vai programmu pieņemšanas vai to iesniegšanas likumdošanas procedūrai, izteikt savu viedokli par plāna vai programmas projektu un tam pievienoto vides pārskatu.

3.      Dalībvalstis nozīmē [izraugās] iestādes, ar kurām to specifisko, ar vides aizsardzību saistīto pienākumu dēļ jāapspriež plānu un programmu īstenošanas ietekme uz vidi.

4.      Lai ievērotu 2. punktu, dalībvalstis identificē sabiedrību, tajā iekļaujot iedzīvotājus, kurus ir ietekmējusi vai var ietekmēt attiecīgā lēmuma pieņemšana saskaņā ar šo direktīvu, vai kas tajā piedalās, kā arī nevalstiskas organizācijas, piemēram, vides aizsardzības organizācijas un citas attiecīgās organizācijas.

5.      Dalībvalstis nosaka sīki izstrādātu kārtību, kādā veicama iestāžu un sabiedrības informēšana, kā arī apspriešana iestādēs un sabiedrībā.”

8        Šīs pašas direktīvas 8. pantā ar nosaukumu “Lēmumu pieņemšana” ir noteikts:

“Plānu un programmu sagatavošanas laikā un pirms to pieņemšanas vai iesniegšanas likumdošanas procedūrai ņem vērā saskaņā ar 5. pantu sagatavoto vides pārskatu, saskaņā ar 6. pantu izteiktos atzinumus, kā ar[ī] visu saskaņā ar 7. pantu notikušo pārrobežu apspriežu rezultātus.”

9        Atbilstoši minētās direktīvas 9. panta 1. punktam, pieņemot plānu vai programmu, par to ir jāinformē šīs direktīvas 6. panta 3. punktā minētās iestādes, kā arī it īpaši sabiedrība un it sevišķi viņu rīcībā ir jānodod pieņemtais plāna vai programmas variants, kā arī paziņojums, kurā īsi izklāstīts, kā tajā ir integrēti ekoloģiskie apsvērumi. Atbilstoši šīs pašas direktīvas 10. panta 1. punktam dalībvalstīm ir jāpārrauga plānu un programmu īstenošanas ietekme uz vidi, lai savlaicīgi konstatētu iepriekš neparedzētu nelabvēlīgu ietekmi un, iespējams, veiktu atbilstīgu koriģējošu darbību.

10      Saskaņā ar Direktīvas 2001/42 13. panta 1. punktu dalībvalstīm ir jāpieņem normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2004. gada 21. jūlijam izpildītu šīs direktīvas prasības.

 Valsts tiesības

11      Direktīva Ziemeļīrijas tiesībās tika transponēta ar 2004. gada Noteikumiem par plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu Ziemeļīrijā (Environmental Assessment of Plans and Programmes (Northern Ireland) Regulations 2004, turpmāk tekstā – “2004. gada noteikumi”).

12      Direktīvas 2001/42 6. panta 3. punkts ir transponēts ar 2004. gada noteikumu 4. pantu. Šī panta daļā, kura ir nozīmīga attiecībā uz pamatlietu, ir noteikts:

“Konsultatīvā iestāde

1)      Ievērojot 2. punktu, šo noteikumu mērķiem konsultatīvā iestāde ir Department of the Environment.

2)      Ja Department of the Environment kādā brīdī ir par plānu vai programmu atbildīgā iestāde, tā atbilstoši [2004. gada noteikumiem] šajā laikā neveic konsultatīvās iestādes funkcijas saistībā ar šo plānu vai programmu; norādes uz konsultatīvo iestādi turpmākajās šo noteikumu normās interpretējamas atbilstoši.”

13      2004. gada noteikumu 11. panta 1. un 5. punktā ir paredzēts, pirmkārt, ka gadījumā, kad ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, “atbildīgā iestāde” sagatavo vai nodrošina, lai tiktu sagatavots vides pārskats, un, otrkārt, ka, “lemjot par pārskatā ietveramās informācijas apjomu un precizitātes pakāpi, atbildīgā iestāde apspriežas ar konsultatīvo iestādi”.

14      Direktīvas 2001/42 6. panta 2. punkts ir transponēts ar 2004. gada noteikumu 12. pantu. Šajā pantā ir noteikts:

“1)      Ikviens plāna vai programmas projekts, par kuru ir sagatavots vides pārskats atbilstoši 11. pantam, un tiem pievienotais vides pārskats (turpmāk tekstā – “atbilstošie dokumenti”) tiek nodoti konsultatīvās iestādes un sabiedrības rīcībā atbilstoši turpmākajiem šī panta noteikumiem.

2)      Cik vien drīz iespējams pēc atbilstošo dokumentu sagatavošanas atbildīgā iestāde nosūta to kopiju konsultatīvajai iestādei un uzaicina to izteikt savu viedokli par atbilstošajiem dokumentiem noteiktā termiņā.

3)      Atbildīgā iestāde:

a)      četrpadsmit dienu laikā pēc atbilstošo dokumentu sagatavošanas atbilstoši 5. punktam publicē paziņojumu vai nodrošina, ka tiek publicēts paziņojums:

i)      kurā ir norādīts plāna, programmas vai grozījuma virsraksts;

ii)      kurā ir norādīta adrese (kas var ietvert interneta vietni), kur iespējams iepazīties ar atbilstošo dokumentu kopiju vai kur iespējams šādu kopiju iegūt;

iii)      kurā tiek izteikts aicinājums paust viedokli par atbilstošajiem dokumentiem;

iv)      kurā ir norādīta adrese, uz kuru ir nosūtāmi viedokļi, un termiņš to nosūtīšanai;

b)      saglabā atbilstošo dokumentu kopiju, kas ir pieejama tās galvenajā birojā, lai sabiedrība varētu ar to iepazīties parastajā darba laikā un bez maksas, un

c)      publicē atbilstošo dokumentu kopiju iestādes interneta vietnē.

4)      2. punktā un 3. punkta a) apakšpunkta iv) punktā minētajiem termiņiem ir jābūt tādiem, lai tiem, kuriem ir ticis izteikts uzaicinājums [paust viedokli], būtu reāla iespēja savlaicīgi izteikt savu viedokli par atbilstošajiem dokumentiem.

5)      Paziņojums saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu ir publicējams tā, lai tiktu nodrošināts, ka paziņojuma saturam uzmanību pievērsīs sabiedrības daļa, kuru ietekmē, varētu ietekmēt plāna vai programmas projekts vai kura ir ieinteresēta tajā.

[..]”

 Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

15      Laikā, kad norisinājās pamatlietā aplūkojamie fakti, Department of the Environment sastāvēja no četrām izpildaģentūrām, kuras bija tā daļas un pakļautas tā kontrolei un kuras bija atbildīgas par atsevišķu reglamentējošu pilnvaru un šim Department piešķirto kompetenču īstenošanu. Nevienai no šīm aģentūrām nebija patstāvīgas juridiskas personas statusa, turpretim katrai bija pašai savs personāls, administratīvie resursi un atsevišķas telpas. Šīs aģentūras bija Planning Service (Plānošanas dienests), Environment and Heritage Service (Vides un mantojuma dienests, turpmāk tekstā – “EHS”, tā nosaukums šobrīd ir Northern Ireland Environnement Agency (NIEA)), Driver and Vehicle Testing Agency (Trasportlīdzekļu vadītāju un transportlīdzekļu kontroles aģentūra) un Driver and Vehicle Licensing Northern Ireland (Ziemeļīrijas Transportlīdzekļu vadītāja tiesību un atļauju transportlīdzekļiem piedalīties ceļu satiksmē izsniegšanas dienests).

16      Plānošanas dienests īstenoja Department of the Environment reglamentējošās pilnvaras teritorijas attīstības plānu sagatavošanas jomā, kā arī izskatīja individuālus pieteikumus plānošanas jomā. EHS savukārt bija aģentūra, kura atbildēja par vairuma šī Department kompetenču vides aizsardzības jomā īstenošanu, izņemot plānošanas kompetenci, turklāt aģentūras personāls bija kompetents un tam bija speciālas zināšanas vides jautājumos.

17      Plānošanas dienests atbilstoši tobrīd valstī spēkā esošajām procedūrām uzsāka projektu ar nosaukumu “Northern Area Plan 2016” un “Magherafelt Area Plan 2015” sagatavošanas procedūru, kura norisinājās pirms datuma, līdz kuram dalībvalstīm bija pienākums transponēt Direktīvu 2001/42. Tomēr abi plānu projekti galu galā tika publicēti pēc minētā datuma.

18      Katra reģiona plāna projekta sagatavošanas gaitā šis Department of the Environment dienests ļoti cieši sadarbojās ar EHS, lai apkopotu atbilstošo vides informāciju, kā arī lai iegūtu padomus par ierosināto plānu saturu.

19      2005. gada 11. maijā Department of the Environment Plānošanas dienests publicēja projektu, kas attiecās uz Northern Area Plan 2016 un kam bija pievienots vides pārskats. Publicēšanas datumā šis Department uzaicināja sabiedrību sniegt komentārus vai apsvērumus. Tas tāpat nosūtīja plāna projektu un vides pārskatu EHS un citām iestādēm, lai tās ar to varētu iepazīties, un uzaicināja tās sniegt komentārus vai apsvērumus. Tas izvirzīja prasību, lai visas atbildes tam tiktu paziņotas astoņu nedēļu laikā. Minētais Department no sabiedrības pārstāvjiem saņēma kopumā 5250 apsvērumus par plāna projektu un četrus – attiecībā uz vides pārskatu. Seaport pauda 49 apsvērumus, viens no kuriem bija saistīts ar vides pārskata saturu un to, kā bija veikts ietekmes uz vidi novērtējums.

20      2004. gada 24. aprīlī Department of the Environment publicēja projektu attiecībā uz Magherafelt Area Plan 2015, kā arī ietekmes uz vidi novērtējumu, kas bija sagatavots atbilstoši tolaik spēkā esošajām valsts tiesību normām. Pēc tam šis Department veica reģiona plāna ietekmes uz vidi novērtējumu un 2005. gada 24. maijā publicēja vides pārskatu, tobrīd uzskatīdams, ka tas atbilst Direktīvas 2001/42 nosacījumiem. Vides pārskata kopija tika nosūtīta EHS un citām ieinteresētajām iestādēm. Minētais Department aicināja visas šīs minētās iestādes sešu nedēļu laikā izteikt savu viedokli par pārskatu. Tas no sabiedrības pārstāvjiem saņēma aptuveni 5300 apsvērumus par plāna projektu un piecus apsvērumus attiecībā uz jauno vides pārskatu.

21      2005. gada novembrī Seaport uzsāka tiesvedību High Court of Justice in Northern Ireland, Queen’s Bench Division (Apvienotā Karaliste), lai apstrīdētu Department of the Environment darbību likumību, publicējot projektu, kas attiecās uz Northern Area Plan 2016. Tā būtībā apgalvoja, ka Direktīva 2001/42 neesot tikusi pienācīgi transponēta valsts tiesībās un ka Department of the Environment veiktais ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī sagatavotais vides pārskats neatbilstot šīs direktīvas prasībām.

22      2005. gada 13. decembrī Magherafelt District Council, F P McCann (Developments) Ltd, Younger Homes Ltd, Heron Brothers Ltd, G Small Contracts un Creagh Concrete Products Ltd tajā pašā tiesā uzsāka tiesvedību, lai apstrīdētu projekta, kas attiecās uz Magherafelt Area Plan 2015, publicēšanu, to, kā bija veikts ietekmes uz vidi novērtējums, un vides pārskata saturu. Šīs prasības pamatojumam izvirzītie iebildumi bija analoģiski tiem, kurus savas prasības pamatošanai pauda Seaport.

23      Ir jānorāda, ka Seaport pēc tam ierosināja citu tiesvedību ar mērķi apstrīdēt paziņojumu par neiespējamību attiecībā uz Northern Area Plan 2016. Taču Seaport no šīs tiesvedības atteicās un lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko bija iesniegusi High Court of Justice in Northern Ireland, Queen’s Bench Division tika atcelts ar šīs pēdējās minētās tiesas 2010. gada 23. aprīļa rīkojumu; tādējādi ar Tiesas pirmās palātas priekšsēdētāja 2010. gada 3. jūnija rīkojumu lietā C‑182/09 Seaport/Department of the Environment for Northern Ireland tā tika izslēgta no Tiesas reģistra.

24      Savā 2007. gada 7. septembra spriedumā High Court of Justice in Northern Ireland konstatēja, ka Direktīvas 2001/42 6. panta 2. un 3. punkta prasības nav tikušas pienācīgi transponētas 2004. gada noteikumu 4. un 12. pantā. Tā uzskatīja, ka šajā 4. pantā nav tikusi piemēroti transponēta šīs direktīvas 6. panta 3. punktā paredzētā prasība, atbilstoši kurai dalībvalstu pienākums ir izraudzīties citu konsultatīvo iestādi, ja Department of the Environment ir par plāna projekta sagatavošanu atbildīgā iestāde. Tā tāpat konstatēja, ka arī 12. pantā nav tikuši pienācīgi transponēti šīs direktīvas 6. panta 2. punkta noteikumi, jo šajā 12. pantā nav ticis noteikts īpašs termiņš, kurā ir jāveic apspriešana.

25      2007. gada 6. novembrī Department of the Environment pieņēma šādi formulētu lēmumu:

“Pēc nesenā High Court sprieduma Department of the Environment vēlreiz pārskatīja savu lēmumu veikt plāna projekta ietekmes uz vidi novērtējumu, ņemot vērā Direktīvā [2001/42] un [2004. gada noteikumos] paredzētās prasības. Pēc šīs pārskatīšanas Department of the Environment ir nolēmis, ka nav iespējams veikt 2016. gada plāna Ziemeļu reģionam projekta ietekmes uz vidi novērtējumu, kas atbilstu Direktīvai [2001/42] un [2004. gada noteikumiem], un šādi informē sabiedrību par savu šajā ziņā pieņemto lēmumu atbilstoši [2004. gada noteikumu] 6. panta 2. punktam.”

26      High Court of Justice in Northern Ireland 2007. gada 13. novembra spriedumā lēma par pasākumiem, kas ir jāveic, lai novērstu nepilnības, kas tika konstatētas tās 2007. gada 7. septembra spriedumā. Tā atteicās atzīt plāna projektu par spēka neesošu, tomēr atstājot iespēju pārskatīt jautājumu vēlreiz, kad būs izlemts par minētā 2007. gada 6. novembra lēmuma spēkā esamību.

27      Department of the Environment iesniedza iesniedzējtiesā apelācijas sūdzību par High Court of Justice in Northern Ireland izdarītajiem secinājumiem, saskaņā ar kuriem 2004. gada noteikumos neesot piemēroti transponētas Direktīvas 2001/42 6. panta 2. un 3. punktā minētās prasības.

28      Šajā ziņā Department of the Environment, pirmkārt, īpaši uzsver, ka tad, kad tas rīkojas kā par plānu vai programmu atbildīgā iestāde, tam saskaņā ar Direktīvu 2001/42, ņemot vērā, ka tam ir speciālas zināšanas un tam ir uzticēti atbilstošie pienākumi, ka neviena cita specializēta vides aizsardzības iestāde neīsteno šādus pienākumus un nav tikusi izraudzīta attiecībā uz Ziemeļīriju un ka šī direktīva neuzliek pienākumu izveidot un izraudzīties jaunu iestādi, ar kuru Department būtu jāapspriežas, nerodas pienākums apspriesties.

29      Otrkārt, tas apgalvo, ka “pretēji tam, kas norādīts High Court spriedumā, [Department of the Environment] nav apstiprinājis, ka direktīvā būtu prasīts, lai tad, kad Department ir par plānu vai programmu atbildīgā iestāde, tiktu veikta iekšēja funkciju nošķiršana starp Plānošanas dienestu un [EHS]. Department tomēr ir norādījis veidu, kādā Plānošanas dienests un [EHS] faktiski sadarbojās attiecībā uz strīdīgo plānu projektiem”.

30      Ar 2008. gada 8. septembra lēmumu, kas Tiesā tika reģistrēts 2008. gada 16. oktobrī, iesniedzējtiesa uzdeva Tiesai prejudiciālus jautājumus, kas ir identiski tiem, kuri ir uzdoti šajā lietā. Ar 2009. gada 20. maija rīkojumu lietā C‑454/08 Seaport Investments šī prasība tika pasludināta par acīmredzami nepieņemamu, īpaši tā iemesla dēļ, ka iesniedzējtiesas lēmums neietvēra nekādu iztirzājumu, kurā būtu izskaidrots ar pamatlietu saistītais normatīvais regulējums un faktiskie apstākļi, un tajā nebija pietiekami skaidri un precīzi izklāstīti iemesli, kas bija pamudinājuši šo tiesu lūgt Tiesai veikt Direktīvas 2001/42 3., 5. un 6. panta interpretāciju.

31      Šādos apstākļos Court of Appeal in Northern Ireland vēlreiz nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai Direktīva 2001/42/EK ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja valsts iestāde, kas sagatavo plānu, kurš ietilpst [šīs direktīvas] 3. panta piemērošanas jomā, pati ir iestāde, kam ir vispārēji pienākumi vides aizsardzības jomā dalībvalstī, dalībvalsts var atteikties saskaņā ar [šīs pašas direktīvas] 6. panta 3. punktu izraudzīties iestādi, ar kuru ir jāapspriežas atbilstoši [tās] 5. un 6. pantam?

2)      Vai šī direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja iestāde, kas sagatavo plānu, kurš ietilpst 3. panta piemērošanas jomā, ir arī iestāde, kam ir vispārēji pienākumi vides aizsardzības jomā dalībvalstī, šai valstij ir jānodrošina, ka pastāv no minētās iestādes nošķirta konsultatīva iestāde, kas ir jāizraugās?

3)      Vai Direktīva [2001/42] ir jāinterpretē tādējādi, ka [šīs direktīvas] 6. panta 2. punkts, kurā ir prasīts, lai iestādēm, kuras ir minētas 6. panta 3. punktā, un sabiedrībai, kas ir minēta 6. panta 4. punktā, tiktu dota reāla iespēja savlaicīgi paust savu viedokli “atbilstīgos termiņos”, var tikt transponēts ar noteikumiem, kuros ir paredzēts, ka iestāde, kas ir atbildīga par plāna sagatavošanu, termiņu nosaka katrā atsevišķā gadījumā, kad ir paužams viedoklis, vai arī pašos noteikumos, ar kuriem tiek transponēta direktīva, ir jāparedz termiņš vai – attiecībā uz dažādiem apstākļiem – dažādi termiņi, kuros šādi viedokļi ir jāpauž?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pirmo un otro jautājumu

32      Ar diviem pirmajiem jautājumiem, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai apstākļos, kādi ir pamatlietā, kuros iestāde, kas ir tikusi izraudzīta kā tā iestāde, ar kuru ir jāapspriežas Direktīvas 2001/42 6. panta 3. punkta izpratnē, ir tā pati, kura atbild par plāna tā izpratnē izstrādi, šī tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir noteikts pienākums izraudzīties citu iestādi, ar kuru ir jāapspriežas, sagatavojot vides pārskatu, kā arī pieņemot šo plānu.

33      Šajā ziņā Apvienotās Karalistes un Dānijas valdības, kā arī Eiropas Komisija pauž viedokli, ka Direktīvas 2001/42 6. panta 3. punktā nav noteikts, ka tādos apstākļos dalībvalstīm ir jāizraugās, ne arī šim nolūkam jāizveido cita iestāde, lai pildītu pienākumus un īstenotu prerogatīvas, kuras parasti ir iestādei, kura ir tikusi izraudzīta kā tā iestāde, ar kuru parasti ir jāapspriežas. Tās īpaši uzsver, ka šādas citas iestādes izraudzīšanās un/vai izveidošana būtu lieka, jo pēc definīcijas tieši tās iestādes, kurām ir pienākumi vides aizsardzības jomā un līdz ar to prasme un speciālas zināšanas šajā jomā, ir tās, kuras dalībvalstīm ir jāizraugās un kuras attiecīgi ir izraudzītas kā konsultatīvās iestādes šīs direktīvas izpratnē.

34      Vispirms ir jāatgādina, ka, piemērojot minētās direktīvas 6. panta 3. punktu, dalībvalstīm ir jāizraugās iestādes, ar kurām ir jāapspriežas, lai sagatavotu vides pārskatu, kā arī pieņemtu plānu vai programmu šīs direktīvas izpratnē. Šai izvēlei ir jāattiecas uz iestādēm, kuras pilda specifiskus pienākumus vides aizsardzības jomā un kurām šajā ziņā ir neapstrīdama kompetence.

35      Kā izriet no Direktīvas 2001/42 preambulas 15. apsvēruma, šīs direktīvas 6. panta 3. punktā paredzētā pienākuma izraudzīties šādas iestādes, lai ar tām apspriestos, pieņemot plānu vai programmu, kam var būt ietekme uz vidi šīs direktīvas izpratnē, mērķis ir veicināt pārskatāmāku lēmumu pieņemšanu un īpaši nodrošināties, lai tad, kad iestāde, kurai varbūt nav speciālu zināšanu vai pienākumu vides aizsardzības jomā, ir iecerējusi pieņemt šādu plānu vai programmu, vides pārskatā, kas ir jāpievieno šim plānam vai šai programmai, kā arī minētajā plānā vai programmā būtu pienācīgi ņemta vērā šāda ietekme un šim pašam plānam vai programmai tiktu objektīvi paredzēti saprātīgi alternatīvi risinājumi.

36      Tā atbilstoši minētās direktīvas 6. panta 3. punktam izraudzītā iestāde sekmē to, lai ikreiz, kad ar to ir jāapspriežas vai tā ir jāinformē dažādās plāna vai programmas sagatavošanas, pieņemšanas vai īstenošanas stadijās, iestāde, kas šo plānu vai programmu sagatavo, pienācīgi ņemtu vērā minētā plāna vai programmas ietekmi uz vidi, pamatojoties uz drošu un izsmeļošu informāciju.

37      Ir skaidrs, ka tāda valsts iestāde kā – pamatlietā – ministrija, kura ir atbildīga par vides aizsardzību kādā dalībvalsts teritorijas daļā, pilda specifiskus pienākumus vides aizsardzības jomā un tādējādi [uz] to var “ietekmēt [attiekties]” plāna vai programmas Direktīvas 2001/42 izpratnē īstenošanas ietekme uz vidi, tāpēc ka tai ir speciālas zināšanas vides aizsardzības jomā šajā dalībvalsts daļā.

38      Līdz ar to apstākļos, kādi ir pamatlietā, kad valsts iestāde ministrijas līmenī ir atbildīga par jautājumiem saistībā ar vides aizsardzību, ir jānorāda, ka, ja šāda iestāde specifisko pienākumu vides aizsardzības jomā, kuri tai ir uzticēti, kā arī tās speciālo zināšanu šajā jomā dēļ ir tikusi izraudzīta, piemērojot minētās direktīvas 6. panta 3. punktu, [uz] to principā ietekmē [attiecas] plāna vai programmas ietekme uz vidi un tā ir spējīga ņemt to vērā.

39      Direktīvas 2001/42 noteikumu lietderīgā iedarbība tomēr zustu, ja gadījumā, kad, piemērojot šīs direktīvas 6. panta 3. punktu, izraudzītajai iestādei tiek uzticēts pašai arī sagatavot vai pieņemt plānu vai programmu, attiecīgās dalībvalsts administratīvajā struktūrā nebūtu nevienas citas iestādes, kura būtu pilnvarota pildīt šo konsultatīvo funkciju.

40      Šajā ziņā no informācijas, ko savos rakstveida apsvērumos ir sniegusi Apvienotās Karalistes valdība, izriet, ka atšķirībā no situācijas, kāda ir Anglijā, Skotijā un Velsā, kur reglamentējošajos noteikumos, ar kuriem ir transponēta Direktīva 2001/42, kā konsultatīvās iestādes šīs direktīvas 6. panta 3. punkta izpratnē ir izraudzītas vairākas iestādes, situāciju Ziemeļīrijā raksturo fakts, ka ir tikusi izraudzīta viena vienīga iestāde, šajā gadījumā Department of the Environment, un ka šī iestāde ietver četras izpildaģentūras. Turklāt no šīs informācijas izriet, ka šim Department ir pašam sava teritoriālā kompetence, kas atbilst Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes politiskajā organizācijā paredzētajam kompetenču sadalījumam vides aizsardzības jomā, un ka šajā organizācijā nav paredzēts, ka par plāniem, kas attiecas uz Ziemeļīriju, varētu apspriesties ar citai šīs dalībvalsts daļai izraudzītu iestādi.

41      Šādos apstākļos, kad vienai dalībvalsts teritorijas daļai, kurai ir decentralizēta kompetence, atbilstoši Direktīvas 2001/42 6. panta 3. punktam ir izraudzīta viena vienīga iestāde un šī iestāde noteiktā gadījumā ir atbildīga par plāna vai programmas sagatavošanu, šī tiesību norma neuzliek pienākumu izveidot vai izraudzīties citu iestādi, kas atrodas šajā dalībvalstī vai šajā tās daļā, lai varētu veikt minētajā tiesību normā paredzēto apspriešanu.

42      Šādā situācijā minētais 6. pants tomēr uzliek pienākumu iestādes, kura parasti ir atbildīga par apspriežu veikšanu vides aizsardzības jomā, ietvaros noorganizēt funkciju sadali tā, ka vienai administratīvajai vienībai tās iekšienē ir reāla autonomija, kas īpaši nozīmē, ka tai ir piešķirti pašai savi administratīvie un cilvēkresursi, tā tādējādi spēj pildīt uzdevumus, kas saskaņā ar šo direktīvu tiek uzticēti konsultatīvajām iestādēm, un sevišķi – objektīvi paust savu viedokli par plānu vai programmu, ko ir iecerējusi iestāde, kurai tā ir piesaistīta; vai tas tā ir, ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

43      Ņemot vērā iepriekšminēto, uz diviem pirmajiem jautājumiem ir jāatbild, ka apstākļos, kādi tie ir pamatlietā, Direktīvas 2001/42 6. panta 3. punktā nav noteikts pienākums izveidot vai izraudzīties citu konsultatīvu iestādi šīs tiesību normas izpratnē, ja iestādes, kura parasti ir atbildīga par apspriežu veikšanu vides aizsardzības jomā un kura ir šim nolūkam izraudzīta, ietvaros funkciju sadale tiek noorganizēta tā, ka vienai administratīvajai vienībai tās iekšienē ir reāla autonomija, kas īpaši nozīmē, ka tai ir piešķirti pašai savi administratīvie un cilvēkresursi, tā tādējādi spēj pildīt uzdevumus, kas tiek uzticēti konsultatīvajām iestādēm šī 6. panta 3. punkta izpratnē, un sevišķi – objektīvi paust savu viedokli par plānu vai programmu, ko ir iecerējusi iestāde, kurai tā ir piesaistīta.

 Par trešo jautājumu

44      Ar savu trešo jautājumu iesniedzējtiesa vaicā, vai Direktīvas 2001/42 6. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir prasīts, lai valsts reglamentējošajos noteikumos, ar kuriem ir transponēta šī direktīva, tiktu noteikti precīzi “atbilstīgie termiņi”, kuros šī panta 3. un 4. punkta izpratnē izraudzītajām iestādēm un sabiedrībai, ko ir ietekmējusi vai var ietekmēt [attiecīgā lēmuma pieņemšana], ir jābūt iespējai paust savu viedokli par plānu vai programmu, kā arī šāda plāna vai programmas vides pārskatu.

45      Šajā ziņā ir jānorāda, ka minētās direktīvas 6. panta 2. punktā ir prasīts, lai šīm iestādēm un sabiedrībai, kuru ir ietekmējusi vai var ietekmēt [attiecīgā lēmuma pieņemšana], tiktu dota “reāla iespēja” savlaicīgi paust savu viedokli par attiecīgo plānu vai programmu, kā arī par vides pārskatu.

46      Nolūkā panākt, lai iestāde, kas ir iecerējusi pieņemt šādu plānu vai programmu, varētu pienācīgi ņemt vērā šo viedokli, minētajā 2. punktā ir precizēts, ka, pirmkārt, šis viedoklis ir jāuzklausa pirms šī plāna vai programmas pieņemšanas un, otrkārt, ka konsultatīvo iestāžu un sabiedrības, kuru ir ietekmējusi vai var ietekmēt [attiecīgā lēmuma pieņemšana], rīcībā ir jābūt atbilstīgiem termiņiem, lai novērtētu iecerēto plānu vai programmu, kā arī ar minēto plānu vai programmu saistīto vides pārskatu un varētu šajā ziņā paust savu viedokli.

47      Turklāt ir svarīgi atgādināt, ka Direktīvas 2001/42 6. panta 5. punktā ir norādīts, ka dalībvalstis nosaka sīki izstrādātu kārtību, kādā veicama iestāžu un sabiedrības informēšana, kā arī apspriešana iestādēs un sabiedrībā.

48      Tādējādi minētās direktīvas 6. panta 2. punktam nav pretrunā valsts reglamentējošie noteikumi, ar kuriem ir transponēta šī direktīva, kuros ir paredzēts, ka iestāde, kas ir iecerējusi pieņemt plānu vai programmu, kam var būt būtiska ietekme uz vidi, pati nosaka konsultatīvajai iestādei un attiecīgajai sabiedrībai termiņu to viedokļa par atbilstošajiem dokumentiem paušanai tiktāl, ciktāl šis galīgi paredzētais termiņš katrai organizētajai apspriedei, kā tas šķiet esam pamatlietas gadījumā, ir piemērots, lai dotu reālu iespēju savlaicīgi paust šādu viedokli.

49      Turklāt termiņa, kurā šis viedoklis var tikt pausts, noteikšana katrā gadījumā atsevišķi var dažkārt ļaut lielākā mērā ņemt vērā iecerētā plāna vai programmas sarežģītību, un vajadzības gadījumā tas var izpausties tā, ka tiek piešķirts ilgāks termiņš par to, kāds varētu tikt noteikts likumu vai reglamentējošu noteikumu veidā.

50      Ņemot vērā iepriekš minēto, uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2001/42 6. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā nav prasīts, lai valsts reglamentējošajos noteikumos, ar kuriem ir transponēta šī direktīva, tiktu noteikti precīzi termiņi, kuros šī panta 3. un 4. punkta izpratnē izraudzītajām iestādēm un sabiedrībai, ko ir ietekmējusi vai var ietekmēt [attiecīgā lēmuma pieņemšana], ir jābūt iespējai paust savu viedokli par noteiktu plānu vai programmu, kā arī par vides pārskatu, un ka minētajam 2. punktam līdz ar to nav pretrunā, ka iestāde, kas sagatavo plānu vai programmu, šādus termiņus katrā gadījumā nosaka atsevišķi. Tomēr šajā pašā 2. punktā ir prasīts, lai pēdējā minētajā situācijā apspriežu veikšanai ar šīm iestādēm un sabiedrību par attiecīgo plānu vai projektu galīgi paredzētais termiņš būtu pietiekams un tādējādi šiem pēdējiem tiktu dota reāla iespēja savlaicīgi paust savu viedokli par šo plāna vai programmas projektu, kā arī par minētā plāna vai programmas vides pārskatu.

 Par tiesāšanās izdevumiem

51      Attiecībā uz pamatlietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

1)      apstākļos, kādi tie ir pamatlietā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu 6. panta 3. punktā nav noteikts pienākums izveidot vai izraudzīties citu konsultatīvu iestādi šīs tiesību normas izpratnē, ja iestādes, kura parasti ir atbildīga par apspriežu veikšanu vides aizsardzības jomā un kura ir šim nolūkam izraudzīta, ietvaros funkciju sadale tiek noorganizēta tā, ka vienai administratīvajai vienībai tās iekšienē ir reāla autonomija, kas īpaši nozīmē, ka tai ir piešķirti pašai savi administratīvie un cilvēkresursi, tā tādējādi spēj pildīt uzdevumus, kas tiek uzticēti konsultatīvajām iestādēm šī 6. panta 3. punkta izpratnē, un sevišķi – objektīvi paust savu viedokli par plānu vai programmu, ko ir iecerējusi iestāde, kurai tā ir piesaistīta;

2)      Direktīvas 2001/42 6. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā nav prasīts, lai valsts reglamentējošajos noteikumos, ar kuriem ir transponēta šī direktīva, tiktu noteikti precīzi termiņi, kuros šī panta 3. un 4. punkta izpratnē izraudzītajām iestādēm un sabiedrībai, ko ir ietekmējusi vai var ietekmēt [attiecīgā lēmuma pieņemšana], ir jābūt iespējai paust savu viedokli par noteiktu plānu vai programmu, kā arī par vides pārskatu, un ka minētajam 2. punktam līdz ar to nav pretrunā, ka iestāde, kas sagatavo plānu vai programmu, šādus termiņus katrā gadījumā nosaka atsevišķi. Tomēr šajā pašā 2. punktā ir prasīts, lai pēdējā minētajā situācijā apspriežu veikšanai ar šīm iestādēm un sabiedrību par attiecīgo plānu vai projektu galīgi paredzētais termiņš būtu pietiekams un tādējādi šiem pēdējiem tiktu dota reāla iespēja savlaicīgi paust savu viedokli par šo plāna vai programmas projektu, kā arī par minētā plāna vai programmas vides pārskatu.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – angļu.