SOC/841

Nodarbinātības politikas pamatnostādnes

ATZINUMS

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm

(COM(2025) 230 final - 2025/0154 (NLE))

Ziņotāja: Mariya Mincheva

1.Secinājumi un ieteikumi

1.1.EESK atbalsta 2025. gada nodarbinātības pamatnostādņu pārskatīšanu, kas ir daļa no Eiropas pusgada pavasara paketes un kas kalpo par pamatu Komisijas priekšlikumiem par konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem attiecīgajās jomās.

1.2.EESK uzskata, ka 2025. gadā jaunie apsvērumos ieviestie elementi pienācīgi atspoguļo pārmaiņas un problēmas, kas attiecīgi ietekmē ekonomikas attīstību un darba tirgu.

1.3.EESK atzinīgi vērtē arī to, ka iekļauta norāde uz valstu 2030. gada mērķrādītājiem, kas saistīti ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā izvirzītajiem pamatmērķiem. Tas dod iespēju pienācīgi uzraudzīt un novērtēt veiktos pasākumus un turpmākos centienus, kas vajadzīgi, lai turpinātu virzību uz mērķu sasniegšanu.

1.4.Atzinīgi vērtējama ir virzība uz nodarbinātības pamatmērķrādītāja sasniegšanu līdz 2030. gadam. Jāatzīmē, ka nodarbinātības līmenis vairāk kāpis nozarēs, kurās vērojams salīdzinoši liels darbaspēka trūkums. Tajā pašā laikā joprojām salīdzinoši augsts ir nepietiekami pārstāvēto grupu (sieviešu, jauniešu, vecāka gadagājuma cilvēku, personu ar zemu līdz vidēju kvalifikāciju, personu ar invaliditāti un migrantu) neaktivitātes līmenis. Tādēļ jāvelta vairāk pūļu valstu līmenī, pienācīgi iesaistot sociālos partnerus un attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

1.5.Tā kā pastāvīgi zems darba ražīgums negatīvi ietekmē konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu un dzīves līmeni, dalībvalstīm steidzami jāmaina šī tendence un par prioritāti jānosaka pasākumi, kas rada apstākļus, lai uzņēmumi varētu investēt digitalizācijā un robotizācijā, jaunās tehnoloģijās, pētniecībā un inovācijā, darba ņēmēju prasmju apguvē un kvalifikācijas celšanā. Labi funkcionējošas koplīguma sarunu sistēmas joprojām ir svarīgs instruments, ar ko var paaugstināt darba ražīgumu un panākt pareizo līdzsvaru algu noteikšanā, proti, taisnīgumu un algu atbilstību ražīguma izmaiņām.

1.6.EESK pauž bažas par to, ka vairums dalībvalstu joprojām atpaliek no savu 2030. gadam izvirzīto nacionālo mērķu sasniegšanas pieaugušo izglītības jomā. Tajā pašā laikā Komiteja norāda, ka dažādu veidu neformālās izglītības izslēgšana no datiem pilnībā neatspoguļo reāli veiktos mācību pasākumus. Lai varētu likvidēt šķēršļus un mazināt motivācijas trūkumu, kas kavē prasmju apguvi un pilnveidi, dalībvalstis būtu jāmudina īstenot efektīvus nacionālos risinājumus saistībā ar tiesībām uz apmācību un mūžizglītību, kā paredzēts Eiropas sociālo tiesību pīlārā.

1.7.Kvalitatīva un iekļaujoša izglītība visos līmeņos, kā arī kvalificēts darbaspēks ir būtiski priekšnoteikumi ES konkurētspējai un augstākam dzīves līmenim. Vajadzīga izlēmīga rīcība, lai paaugstinātu pamatprasmju līmeni un profesionālo izglītību un apmācību (PIA) padarītu pievilcīgu, iekļaujošu un inovatīvu un to balstītu uz vajadzībām. Eiropas Savienībai ir vajadzīgi efektīvi līdzekļi, ar ko var attīstīt un piesaistīt STEM un MI talantus. MI lietotprasme būtu jāatzīst par pamatprasmi un jāintegrē plašākās mūžizglītības stratēģijās.

1.8.Diemžēl progress nepietiekami pārstāvēto grupu integrēšanā darba tirgū nav pietiekams. Tā kā liels skaits ārpus darbaspēka esošu cilvēku var negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmi un sociālo kohēziju, ir svarīgi pievērst īpašu uzmanību šīm grupām, tostarp no lauku un mazapdzīvotiem apvidiem, kā arī īstenot pasākumus, kas uzlabotu ārpus darba tirgus esošo cilvēku, it īpaši mazkvalificētu cilvēku, nodarbināmību.

1.9.Tā kā darba tirgus sarūk un vērojams rekordzems bezdarba līmenis, EESK atbalsta daudzu valstu nodarbinātības dienestu veiktos pasākumus, kuru mērķis ir īpašu vērību pievērst aktivizēšanas pasākumiem un vairāk uzmanības veltīt prasmēm un to darba ņēmēju atbalstīšanai, kuriem nākas pāriet no vienas darbavietas uz citu, lai veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos. EESK uzsver, ka uzsvars būtu jāliek uz jauniešiem, atvieglojot pāreju no skolas uz darba dzīvi.

1.10.EESK ar bažām norāda, ka, neraugoties uz dažām pozitīvām norisēm, progress virzībā uz valstu mērķiem līdz 2030. gadam mazināt nabadzību dalībvalstīs ievērojami atšķiras un ka atlikušajā desmitgadē tas būs ievērojami jāpaātrina, lai varētu sasniegt ES mērķrādītāju. Satraukumu raisa arī plašā bērnu nabadzības izplatība. EESK uzskata, ka produktivitātes paaugstināšana un nodarbinātību veicinošas stratēģijas, kā arī efektīvi pasākumi nodarbinātu personu nabadzības mazināšanai, ko atbalsta sociālās aizsardzības sistēmas, attiecīgā gadījumā atbilstoši konkrētajiem valstu apstākļiem, ir nozīmīgs faktors nabadzības apkarošanā. Lai panāktu pārmaiņas, būtiski ir regulāri izvērtēt valsts līmenī veiktos pasākumus un vajadzības gadījumā tos pārskatīt.

1.11.EESK norāda, ka, neraugoties uz ģeopolitiskajām problēmām un jaunajiem politikas mērķiem, kas saistīti ar sagatavotību, drošību un aizsardzību, kohēzijas politikai arī turpmāk jābūt ES politiskās programmas centrā un tā būtu pienācīgi jāfinansē no daudzgadu finanšu shēmas.

1.12.EESK vēlreiz atzīmē, ka joprojām būtiska ir sociālo partneru loma darba tirgus reformu, tostarp algu noteikšanas mehānismu, izstrādē un īstenošanā saskaņā ar valstīs iedibināto sociālā dialoga un koplīguma sarunu praksi. Dalībvalstīm būtu arī jāizmanto to pilsoniskās sabiedrības organizāciju speciālās zināšanas, kas aktīvi darbojas tādās jomās kā integrācija darba tirgū un sociālā iekļaušana.

2.Vispārīgas piezīmes

2.1.Eiropas pusgadā nodarbinātības pamatnostādnes joprojām sniedz vērtīgu ieguldījumu valstu darba tirgu koordinēšanā un reformēšanā, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 2. punktā. Ar ekonomikas un nodarbinātības politikas pasākumiem Savienībai un tās dalībvalstīm būtu vienai otra jāatbalsta, lai kāpinātu konkurētspēju, paaugstinātu ražīgumu un uzlabotu darba apstākļus, kā arī veicinātu augšupēju sociālekonomisko konverģenci, kas var paaugstināt dzīves kvalitāti.

2.2.EESK atbalsta 2025. gada nodarbinātības pamatnostādņu atjaunošanu pēc pamatnostādņu pilnīgas atjaunināšanas 2024. gadā. Šajā pārskatīšanā tika norādīts uz valstu mērķrādītājiem, kas izvirzīti 2030. gadam, un tādā veidā atvieglota Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna, kurā noteikti ES pamatmērķi, īstenošanas uzraudzība. Pārskatīšanā vairāk uzmanības tika pievērsts tehnoloģiskā progresa un mākslīgā intelekta ietekmei. Turklāt tika norādīts, cik svarīgi ir novērst darbaspēka un prasmju trūkumu, arī izmantojot likumīgu migrāciju, lai piesaistītu talantus un prasmes no trešajām valstīm. EESK joprojām uzskata, ka šāda pieeja ir piemērota, un atzīmē, ka veikto reformu ietekme parasti kļūst redzama pēc noteikta laika.

2.3.EESK piekrīt 2025. gadā ierosinātajiem grozījumiem, kuru mērķis ir labāk atspoguļot mainīgo ģeopolitisko situāciju, tostarp jaunus elementus, kas saistīti ar spriedzi tirdzniecības politikā, kā arī Prasmju savienības iniciatīvu, augšupēju sociālo konverģenci pēc sociālās konverģences sistēmas īstenošanas otrā gada un īpašo uzmanību, kura tiek veltīta konkurētspējai. 

2.4.EESK norāda, ka ģeopolitiskā spriedze rada ekonomisku un sociālu nedrošību. Kohēzijas politika ir pienācīgi jāintegrē daudzgadu finanšu shēmā, tostarp domājot par jauniem politikas mērķiem, kas saistīti ar sagatavotību, drošību un aizsardzību.

2.5.Eiropas pusgads tagad ir saskaņots ar Konkurētspējas kompasu, kas, kā norādīts Komisijas paziņojumā, nodrošina satvaru konkurētspējas uzlabošanai, novēršot inovācijas plaisu, dekarbonizējot ekonomiku, samazinot pārmērīgu atkarību, stiprinot drošību un nosakot horizontālus veicinātājus, kas ietver prasmes, kvalitatīvas darbvietas un sociālo taisnīgumu. Kopā ar sociālās konverģences sistēmu šī saskaņotība palīdzēs veidot iekļaujošākus darba tirgus.

2.6.EESK atzīmē, ka pamatnostādnes atbilst jaunajai Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmai, kas stājās spēkā 2024. gada 30. aprīlī. Komiteja uzsver, ka pieejamie ierobežotie resursi ir jāizlieto tā, lai maksimāli palielinātu to ietekmi uz mērķgrupām un veicinātu darba tirgu iekļautību, ņemot vērā arī 2030. gadam izvirzītos valstu mērķrādītājus. Jāpanāk līdzsvars starp fiskālās disciplīnas nepieciešamību un valstu sociālās politikas pasākumos veicamo ieguldījumu saglabāšanu.

2.7.Darba tirgus reformas ir rūpīgi jāapsver un pienācīgi jāizstrādā, jēgpilni iesaistot sociālos partnerus un, atsevišķi, attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas aktīvi darbojas tādās jomās kā darba tirgus integrācija un sociālā iekļaušana.

3.Īpašas piezīmes

3.1.5. pamatnostādne. Palielināt pieprasījumu pēc darbaspēka

3.1.1.EESK atzinīgi vērtē to, ka, neraugoties uz ekonomikas lejupslīdi, nodarbinātības izaugsme laikposmā no 2023. līdz 2024. gadam un 2025. gadā bija stabila un ka ES joprojām turpina virzību uz savu nodarbinātības līmeņa pamatmērķi līdz 2030. gadam 1 . Tomēr nodarbinātības pieaugums bija izteiktāks nozarēs, kurās bija salīdzinoši liels darbaspēka trūkums 2 , un ES joprojām saskaras ar salīdzinoši augstu neaktivitātes līmeni (it īpaši cilvēku ar invaliditāti vidū 3   4 ) un sieviešu 5 un jauniešu bezdarba līmeni 6 , kas joprojām raisa bažas 7 . EESK arī norāda, ka daudzi darba ņēmēji Eiropas Savienībā joprojām saskaras ar nedrošību un zemi atalgotām darbvietām. Šo parādību iemesli ir daudzšķautņaini.

3.1.2.Demogrāfiskās attīstības tendences, tehnoloģiju attīstība un divējādā pārkārtošanās ir būtiski šā trūkuma un prasmju pieprasījuma virzītājspēki. Kvalificēta darbaspēka trūkums ietekmē visus sektorus 8 — gan mazos, gan lielos uzņēmumus, un ierobežo saimniecisko darbību attīstību, izaugsmi un sociālo attīstību 9 .

3.1.3.Nodarbinātības pieaugums vairumā dalībvalstu tagad veicina IKP pieaugumu vairāk nekā ražīgumu. EESK piekrīt, ka pastāvīgi zems darba ražīgums 10 negatīvi ietekmē konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu 11 un dzīves līmeni. Samazinoties iedzīvotāju skaitam, produktivitātes paaugstināšanas līdzekļi var būt investīcijas digitalizācijā un robotizācijā, jaunās tehnoloģijās, pētniecībā un inovācijā, izglītībā un apmācībā. Lielāki ieguldījumi izglītībā un prasmēs ir spēcīgs instruments ienākumu palielināšanai un kvalitatīvu darbvietu radīšanai, kā arī efektīvs preventīvs pasākums, ar ko var mazināt atstumtību, marginalizāciju un nevienlīdzību.

3.1.4.Tā kā pašnodarbinātība kopš 2022. gada samazinās 12 un vērojamas atšķirības starp valstīm un nozarēm, EESK uzsver, ka jāatbalsta reāla un brīvprātīgi izvēlēta pašnodarbinātība. Turklāt 13 lielāks uzsvars būtu jāliek uz uzņēmējdarbības prasmēm visos izglītības līmeņos un uz finanšpratības uzlabošanu, lai palielinātu ienākumu iespējas, paaugstinātu produktivitāti un sekmētu karjeras attīstību.

3.2.6. pamatnostādne. Stiprināt darbaspēka piedāvājumu un uzlabot piekļuvi nodarbinātībai, prasmju un kompetenču apguvei mūža garumā

3.2.1.EESK ar bažām norāda, ka vairums dalībvalstu joprojām atpaliek no savu 2030. gadam izvirzīto nacionālo mērķu sasniegšanas pieaugušo izglītības jomā 14 . Tomēr šo datu pamatā ir pieaugušo izglītības apsekojums, kurā no datu vākšanas ir izslēgti četri neformālās izglītības pasākumu veidi: kursi; darbsemināri un semināri; vadīta apmācība darba vietā (plānoti izglītības, mācību vai apmācības periodi, kas norit tieši darba vietā un ko organizē darba devējs ar instruktora palīdzību); individuālas nodarbības. Tādējādi dati pilnībā neatspoguļo reāli īstenotos mācību pasākumus. Dalībvalstīm, apspriežoties ar sociālajiem partneriem un attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jāīsteno efektīvi nacionālie risinājumi saistībā ar tiesībām uz apmācību un mūžizglītību, kā paredzēts Eiropas sociālo tiesību pīlārā, un attiecīgā gadījumā valsts kontekstā jālikvidē šķēršļi un jāmazina motivācijas trūkums, kas kavē prasmju apguvi un prasmju pilnveidi.

3.2.2.EESK atbalsta 15 Prasmju savienības mērķi un norāda, ka kvalitatīvi augstvērtīgai, iekļaujošai izglītībai un kvalificētam darbaspēkam ir stratēģiska nozīme, jo tas ir ļoti svarīgs ES konkurētspējas un labāku darba apstākļu elements.

3.2.3.Būtiska nozīme ir pamatprasmēm. Slikts sniegums pamatskolās (vairumā dalībvalstu tas ievērojami pasliktinājies) kavē progresu profesionālajā izglītībā un apmācībā, augstākajā izglītībā un pieaugušo izglītībā. Profesionālās izglītības programmas bieži vien atpaliek no mainīgajām prasmju vajadzībām. Jāvelta pūles, lai uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības reputāciju, padarot tās pievilcīgākas, iekļaujošākas un novatoriskākas, tostarp personām ar invaliditāti, ņemot vērā viņu vajadzības.

3.2.4.EESK atzīmē, ka progress agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes jomā pēdējos desmit gados bijis lēns un vērojamas ievērojamas dalībvalstu atšķirības. Pozitīvi vērtējams tas, ka izglītības un apmācības priekšlaicīga pamešana visā ES mazinās, tomēr tā joprojām ir problēma, it īpaši gados jaunu vīriešu vidū. Šī jautājuma risināšanai var būt pozitīva ietekme uz darba un privātās dzīves līdzsvaru, dzimumu līdztiesību un bērnu attīstību, tādējādi uzlabojot līdzdalību darba tirgū un sieviešu nodarbinātības iespējas.

3.2.5.Lai varētu attīstīt turpmāko Eiropas ekonomiku un mazināt atpalicību produktivitātes un inovācijas jomā, ir jāizvirza augstāki mērķi attiecībā uz pasaules līmeņa talantu attīstību tādās disciplīnās kā STEM un MI. MI lietotprasme būtu jāatzīst par vienu no pamatprasmēm un jāintegrē plašākās mūžizglītības stratēģijās. Svarīga ir izglītība un apmācība, iekļautības veicināšana un nepietiekami pārstāvētu grupu, it īpaši sieviešu, iesaistīšana.

3.2.6.EESK vēlreiz uzsver: ja Eiropa vēlas kļūt pievilcīgāka pasaules talantiem, tai vajadzīgas racionalizētas administratīvās procedūras, vīzu režīma atvieglošana un paātrināti ceļi kvalificētiem migrantiem stratēģiskās nozarēs, vienlaikus nodrošinot viņiem vienlīdzīgu un taisnīgu piekļuvi ES darba tirgum un tādu pašu attieksmi darba tirgū, un tai uzmanība jāvelta faktam, ka attiecīga ‘intelektuālā darbaspēka emigrācija’ varētu sākties izcelsmes valstīs.

3.2.7.Diemžēl, neraugoties uz progresu, sievietes, jaunieši, vecāka gadagājuma cilvēki, personas ar zemu vai vidēju kvalifikāciju, personas ar invaliditāti un migranti joprojām ir nepietiekami pārstāvēti darba tirgū, bet tas arī atkarīgs no konkrētās valsts apstākļiem. EESK piekrīt viedoklim, ka Prasmju savienībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš šīm grupām, tostarp tām, kas nāk no lauku un mazapdzīvotiem apvidiem. Prasmju savienības priekšlikumu par mācīšanos kopienā var paplašināt, izmantojot CEDEFOP pētītos kopienas mūžizglītības centrus 16 .

3.2.8.Būtiski, lai dalībvalstis darba tirgū iesaistītu vairāk cilvēku, jo liels skaits ārpus darbaspēka esošu cilvēku var ierobežot ekonomikas izaugsmi un tādējādi kavēt ražīguma pieaugumu un konkurētspējas uzlabošanu. To var panākt ar strukturāliem pasākumiem, kas veicinātu neaizsargātu grupu iekļaušanu, apvienojot piemērotus valsts politikas pasākumus, piemēram, strādājošo pabalstus 17 , lai uzlabotu mazkvalificētu personu nodarbināmību, kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju; apvienojot ienākumus no dažādiem avotiem, piemēram, nepilnas slodzes darba un bērnu pabalstiem, lai mudinātu vecākus ātrāk atgriezties darba tirgū; ar elastīgu darba režīmu un atbalstu dažādiem, bet prognozējamiem līgumiem veicinot darba un privātās dzīves līdzsvaru; un nodrošinot piekļuvi uzticamiem, kvalitatīviem horizontāliem veicinātājiem, piemēram, transportam, aprūpes pakalpojumiem, un vienlaikus izskaužot diskriminējošu attieksmi un atbalstot pasākumus, kuri cilvēkiem ar invaliditāti nodrošina atbilstošus pielāgojumus darba vietā 18 .

3.3.7. pamatnostādne. Uzlabot darba tirgu darbību un sociālā dialoga efektivitāti

3.3.1.EESK atzinīgi vērtē ilgtermiņa bezdarba samazināšanos Eiropas Savienībā, it īpaši dalībvalstīs, kurās ir visaugstākais bezdarba līmenis. Tomēr dalība aktīvā darba tirgus politikā dalībvalstīs joprojām ievērojami atšķiras. Šajā saistībā joprojām būtiska ir sociālo partneru loma darba tirgus reformu izstrādē un īstenošanā, risinot sociālo dialogu un koplīguma sarunas. Sociālajiem partneriem ir būtiska nozīme, ierosinot konkrētus risinājumus atbilstošā līmenī (valsts/nozares/uzņēmuma līmenī).

3.3.2.EESK piekrīt viedoklim 19 , ka konsultācijām ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām var būt izšķiroša nozīme arī efektīvu un iekļaujošu politikas pasākumu izstrādē.

3.3.3.Tā kā vērojams zems bezdarba līmenis, EESK atzinīgi vērtē daudzu valsts nodarbinātības dienestu centienus īpašu vērību pievērst aktivizēšanas pasākumiem un vairāk uzmanības veltīt prasmēm un to darba ņēmēju atbalstīšanai, kuriem nākas pāriet no vienas darbavietas uz citu, lai veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos, un mudina citus dienestus rīkoties līdzīgi. EESK uzsver, ka uzsvars būtu jāliek uz jauniešiem, atvieglojot pāreju no skolas uz darba dzīvi. Ļoti būtiski ir visaptveroši īstenot Garantiju jauniešiem.

3.4.8. pamatnostādne. Veicināt vienlīdzīgas iespējas visiem, sekmēt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību

3.4.1.EESK pilnībā atbalsta centienus veicināt vienlīdzīgas iespējas visiem un iekļaujošus darba tirgus un piesaistīt vairāk darba ņēmēju nodarbinātībai vai profesionālai darbībai. Iekļaujoši darba tirgi tagad ir vēl svarīgāki, jo vērojams prasmju un darbaspēka trūkums un spiediens uz publiskajiem budžetiem.

3.4.2.Neraugoties uz nesenajām krīzēm (Covid-19 krīze, augstās enerģijas izmaksas, inflācija un dzīves dārdzība), kas ietekmē ES sociālekonomisko stāvokli, nabadzība ir mazinājusies 20 . Tomēr valstu progress virzībā uz mērķi izskaust nabadzību ievērojami atšķiras. Tas īpaši attiecas uz bērnu nabadzību, kas kopumā gan ir stabila, taču joprojām ir satraucoši izplatīta, neraugoties uz nelielu samazinājumu 2023. gadā. EESK uzskata, ka produktivitātes paaugstināšana un nodarbinātību veicinošas stratēģijas, kā arī efektīvi pasākumi nodarbinātu personu nabadzības mazināšanai, ko atbalsta sociālās aizsardzības sistēmas, ir nozīmīgs faktors nabadzības apkarošanā. Lai panāktu pārmaiņas un uzlabotu dzīves kvalitāti, ir būtiski regulāri izvērtēt valsts līmenī veiktos pasākumus un vajadzības gadījumā tos pārskatīt. Sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir izšķiroša nozīme centienos izskaust nabadzību.

3.4.3.EESK pauž bažas par to, ka nodarbinātu personu nabadzība visā ES bija lielāka trešo valstu pilsoņu (22,5 %) un ārpus ES dzimušo personu vidū (18,5 %), mazizglītotu darba ņēmēju (18,4 %), nepilna laika darba ņēmēju (12,6 %), pagaidu darba ņēmēju (12,6 %), un darba ņēmēju, kas dzīvo mājsaimniecībās ar apgādājamiem bērniem (10,0 %), vidū 21 . Nodarbinātu personu nabadzība ir sarežģīts jautājums, kam nepieciešama holistiska pieeja. Lai izskaustu nodarbinātu personu nabadzību, ir vajadzīgi tādi pasākumi kā aktīva darba tirgus politika, izglītība un apmācība, atbalsts kvalitatīvu darbvietu radīšanai, taisnīgs atalgojums atbilstoši ražīguma attīstībai un cenas ziņā pieejami mājokļi. Efektīvs pasākums ir arī koplīguma sarunām labvēlīgi nosacījumi.

3.4.4.Demogrāfija rada būtiskas problēmas sociālās aizsardzības sistēmām un to spējai nodrošināt pienācīgas un fiskāli ilgtspējīgas pensiju shēmas un ilgtermiņa aprūpi. Šajā saistībā ir svarīgi uzmanību pievērst dažādajiem valstu modeļiem un praksei, kā arī sociālo partneru un koplīguma sarunu lomai, lai varētu veikt novērtējumu un vienoties par papildu pensijām, kas papildina publiskās pensiju shēmas. Šajā ziņā finanšpratība ir svarīga, lai cilvēki varētu gūt labāku izpratni par to, kādi var būt citi papildu ienākumu atbalsta avoti pēc aiziešanas pensijā 22 .

3.4.5.Būtiski ir risināt strukturālās problēmas, tostarp saistībā ar ilgtermiņa aprūpes pieejamību, pieejamību cenas ziņā un kvalitāti, ko pasliktina arī darbaspēka un prasmju trūkums.

Briselē, 2025. gada 3. septembrī

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētās nodaļas priekšsēdētāja

Cinzia Del Rio

_____________

(1)     Eiropas Komisija, Joint Employment Report 2025 .

(2)     Eiropas Komisija, Joint Employment Report 2025 .

(3)    2024. gadā personu ar invaliditāti nodarbinātības līmenis bija 51,8 %, kas ir par 24 procentpunktiem zemāks nekā kopējais nodarbinātības līmenis, proti, 75,8 % ( Eurostat ).

(4)      Skatīt arī EESK atzinumu “Personu ar invaliditāti sociālā integrācija” (SOC/807) , 2024. gads.

(5)      2024. gadā sieviešu nodarbinātības līmenis sasniedza 70,8 %, savukārt vīriešu – 80,8 % ( Eurostat ).

(6)      Skatīt arī EESK atzinumu “Vienlīdzīga attieksme pret jauniešiem darba tirgū” (SOC/721) , 2023. gads.

(7)    Jauniešu (15–24 gadi) bezdarba līmenis 2022. un 2023.gadā bija 14,6 %, bet 2024. gadā nedaudz kāpa līdz 14,9 % ( Eurostat ).

(8)    Prasmju un darbaspēka trūkums ir īpaši pastāvīgs veselības aprūpes, STEM (īpaši IKT), būvniecības, transporta nozarē un dažās ar pakalpojumiem saistītās profesijās (piemēram, pavāri un viesmīļi). Darbaspēka trūkums ražošanā ir īpaši liels un dažās valstīs turpina papielināties (Eurofound, European Company survey 2019 ; Eiropas Komisija, Employment and social developments in Europe, 2023: Addressing labour shortages and skills gaps in the EU ).

(9)     EESK atzinums “Prasmju savienība” (SOC/837) , 2025. gads.

(10)     Eiropas Komisija, Joint Employment Report 2025 .

(11)    Pirms 2007. gada produktivitātes pieaugums vidēji bija 1,4 %, 2010.–2019. gadā samazinājās līdz 0,8 % un turpināja samazināties līdz 0,7 % 2023. gadā (Eiropas Komisija, Labour market and wage developments in Europe 2024 ).

(12)      10,5 % 2024. gadā salīdzinājumā ar 11,7 % 2022. gadā ( Eurostat ).

(13)     EESK atzinums “Prasmju savienība” (SOC/837) , 2025. gads.

(14)    No 37,4 % 2016. gadā līdz 39,5 % 2022. gadā ( Joint Employment Report 2025 ).

(15)     EESK atzinums “Prasmju savienība” (SOC/837) , 2025. gads.

(16)     EESK atzinums “Prasmju savienība” (SOC/837) , 2025. gads.

(17)      ESAO strādājošo pabalstus definē kā “no pastāvīga darba atkarīgi nodokļu kredīti, nodokļu atlaides vai ekvivalentas no darba atkarīgas pabalsta shēmas, kas izstrādātas ar diviem mērķiem: mazināt nodarbinātu personu nabadzību un palielināt to strādājošo motivāciju strādāt, kuru ienākumi ir mazi”.

(18)     2025 Employment Guidelines .

(19)     Eiropas Komisija, Joint Employment Report 2025 .

(20)    To cilvēku skaits, kuri saskaras ar nabadzības vai sociālās atstumtības risku, 2023. gadā bija samazinājies par 703 000 salīdzinājumā ar 2022. gadu un par 1 571 000 salīdzinājumā ar bāzes gadu (2019. gads). Šis pēdējais datu lasījums ir otrais gads pēc kārtas, kad pēc stabilitātes perioda 2018.–2021. gadā tiek novērota stāvokļa pasliktināšanās, Joint Employment Report 2025 .

(21)     Eiropas Komisija, Joint Employment Report 2025 .

(22)     EESK atzinums “Eiropas iedzīvotāju finanšpratība un izglītošana finanšu jomā” (ECO/677) , 2025. gads.