Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52017DC0490

    KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI par ES kritisko izejvielu 2017. gada sarakstu

    COM/2017/0490 final

    Date of document:
    13/09/2017
    Date of dispatch:
    13/09/2017; Nosūtīts Padomei
    Date of dispatch:
    13/09/2017; Nosūtīts Parlamentam
    Author:
    Eiropas Komisija, Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts
    Responsible body:
    GROW
    Form:
    Paziņojums
    Link
    Link
    Link
    Select all documents mentioning this document
    Subsequent related instruments:
    Instruments cited:

    Briselē, 13.9.2017

    COM(2017) 490 final

    KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

    par ES kritisko izejvielu 2017. gada sarakstu


    Ņemot vērā izejvielu nepārtraukto stratēģisko nozīmi ES apstrādes rūpniecībai 1 , Komisija īsteno daudzus un dažādus pasākumus saskaņā ar ES Izejvielu iniciatīvu, lai palīdzētu nodrošināt to drošu, ilgtspējīgu un cenas ziņā pieņemamu piedāvājumu. ES kritiski svarīgo izejvielu saraksts ir galvenais elements šajā iniciatīvā.

    Izejvielu iniciatīva nāca klajā 2008. gadā, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar piekļuvi izejvielām. Šis paziņojums atjaunina kritiski svarīgo izejvielu 2014. gada sarakstu. Saraksta galvenais mērķis ir noteikt tādas izejvielas ar augstu piegādes risku un lielu ekonomisko nozīmi, uzticama un netraucēta piekļuve kurām ir problēma Eiropas rūpniecībai un vērtību ķēdēm. Izmantojot objektīvu metodoloģiju, saraksts sniedz faktisku instrumentu tirdzniecības, inovāciju un rūpniecības politikas pasākumiem, lai stiprinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju saskaņā ar atjaunoto Eiropas rūpniecības stratēģiju 2 , piemēram,

    ·nosaka investīciju vajadzības, kas var palīdzēt mazināt Eiropas atkarību no izejvielu importa;

    ·virza atbalstu inovācijai attiecībā uz izejmateriālu piegādes politiku saskaņā ar ES pētniecības un inovācijas programmu "Apvārsnis 2020";

    ·vērš uzmanību uz to, cik svarīgas ir kritiski svarīgās izejvielas pārejai uz mazoglekļa, resursu ziņā efektīvu un pilnīgāku aprites ekonomiku.

    Sarakstam arī vajadzētu palīdzēt stimulēt Eiropas kritiski svarīgo izejvielu ražošanu, veicinot pārstrādes darbības un vajadzības gadījumā atvieglojot jaunas ieguves uzsākšanu. Tas arī ļauj labāk saprast, kā izejmateriālu piegādes drošību var panākt ar piegādes avotu dažādošanu, no dažādiem ģeogrāfiskiem avotiem, izmantojot ieguvi, otrreizēju pārstrādi vai aizstāšanu.

    Šo sarakstu Komisija izmanto kā atbalsta elementu sarunās par tirdzniecības nolīgumiem, novēršot tirdzniecības traucējumus, izstrādājot pētniecības un inovācijas pasākumus un īstenojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķus. Kritiski svarīgas izejvielas ir prioritāte ES rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 3 , lai veicinātu to efektīvu izmantošanu un pārstrādi. Saraksts var arī būt noderīgs, lai pārskatītu ārvalstu tiešos ieguldījumus ES 4 , kas iesniegti paralēli šim paziņojumam. To var arī brīvprātīgi izmantot dalībvalstis, uzņēmumi un ieguldītāji, lai informētu tos par potenciālajiem izejvielu piegādes riskiem un ar to saistītajām iespējām.

    Šis paziņojums ir atjaunināts ES kritiski svarīgo 27 izejvielu saraksts, kurš ir trešā novērtējuma rezultāts. Tas izriet no diviem iepriekšējiem paziņojumiem par izejvielām, ar kuriem 2011. gadā izveidoja sarakstu ar 14 kritiski svarīgām izejvielām 5 , un 2014. gadā – pārskatīto sarakstu ar 20 kritiski svarīgām izejvielām 6 . ES kritiski svarīgo izejvielu sarakstu regulāri atjaunina vismaz reizi trijos gados, lai atspoguļotu ražošanas, tirgus un tehnoloģiju attīstību, un novērtēto izejvielu skaits ir palielinājies ar katru atjauninājumu.

    Ievērojot ieteikumus, kas sniegti Kritiski svarīgo izejvielu noteikšanas ad hoc darba grupas 2014. gada ziņojumā 7 , šis kritiski svarīgo izejvielu trešais novērtējums tika veikts, pamatojoties uz precīzāku metodiku, ko izstrādājusi Komisija 8 , tajā pat laikā nodrošinot salīdzināmību ar iepriekšējām metodikām (2011. un 2014. gadā). Ekonomiskā nozīme un piegādes risks joprojām ir divi galvenie parametri, ko izmanto, lai noteiktu kritiski svarīgu izejvielu. Pārskatītās metodikas galvenie uzlabojumi saistīti ar tirdzniecību (importa un eksporta ierobežojumi, aprēķinot piegādes risku), aizstāšanu kā koeficientu, kas koriģē gan ekonomisko nozīmīgumu, gan piegādes risku, un detalizētu izejvielu izmantošanas veidu piešķiršanu, pamatojoties uz rūpnieciskiem lietojumiem, lai noteiktu ekonomisko nozīmi.

    Izejvielas, pat ja tās nav klasificētas kā kritiski svarīgas, ir nozīmīgas Eiropas ekonomikai, jo ar tām sākas ražošanas vērtību ķēdes. To pieejamība var strauji mainīties atkarībā no tirdzniecības plūsmas vai tirdzniecības politikas norisēm, uzsverot nepieciešamību dažādot visu izejvielu piegādi un paaugstināt to pārstrādes līmeni.



    1. pielikums

    ES kritiski svarīgo izejvielu saraksts

    Turpmāk uzskaitītās 27 izejvielas ES ir kritiski svarīgas, jo tām salīdzinājumā ar citām izejvielām ir lielāki piedāvājuma deficīta riski un ekonomiskā ietekme. Tabulā parādīts, ka ES iekšzemē tiek ražotas konkrētas kritiski svarīgas izejvielas, jo īpaši hafnijs. Tomēr vairākuma kritiski svarīgu izejvielu, piemēram, retzemju elementu, cita starpā, volframa, antimona, magnija, germānija, gallija globālās piegādes ziņā Ķīna ir visietekmīgākā valsts. Vairākas citas valstis dominē konkrētu izejvielu piegādē, piemēram, Brazīlija (niobijs) vai ASV (berilijs un hēlijs). Platīna grupas metālu (pallādijs) piegāde ir koncentrēta Krievijā un Dienvidāfrikā (irīdijs, platīns, rodijs un rutēnijs). Riskus, kas saistīti ar šo ražošanas koncentrāciju, daudzos gadījumos saasina zems aizstājamības un otrreizējās pārstrādes līmenis.

    Kritiskuma novērtējumu 2017. gadā veica par 78 izejvielām. Paplašinātais saraksts ietver deviņus jaunus materiālus, salīdzinot ar 2014. gada novērtējumu 9 .

    Salīdzinot ar 2014. gada sarakstu, deviņas jaunās ES kritiski svarīgās izejvielas turpmāk tabulā ir izceltas tumši pelēkā krāsā. Trīs izejvielas (hroms, koksa ogles, magnezīts) 10 , pamatojoties uz 2017. gada novērtējumu, netiek uzskatītas par kritiskām. Lai gan smagie retzemju elementi 11 , vieglie retzemju elementi 12 un platīna grupas metāli 13 tika individuāli izvērtēti, sarakstā tie paliek kā grupas (tabulā norādīta vidējā aritmētiskā cena), lai nodrošinātu salīdzināmību ar iepriekšējo novērtējumu.

    Izejvielas

    Galvenie globālie ražotāji

    (vidējie rādītāji 2010.-2014. gadā)

    Galvenie importētāji
    Eiropas Savienībā

    (vidējie rādītāji 2010.-2014. gadā)

    Avoti

    ES piegādēm

    (vidējie rādītāji 2010.-2014. gadā)

    Atkarība no importa*

    Aizvietošanas indeksi EI/SR**

    Pārstrāde aprites cikla beigās, procentuāls daudzums***

    Antimons

    Ķīna (87 %)

    Vjetnama (11 %)

    Ķīna (90 %)

    Vjetnama (4 %)

    Ķīna (90 %)

    Vjetnama (4 %)

    100 %

    0,91 / 0,93

    28 %

    Barīts

    Ķīna (44 %)

    Indija (18 %)

    Maroka (10 %)

    Ķīna (53 %)

    Maroka (37 %)

    Turcija (7 %)

    Ķīna (34 %)

    Maroka (30 %)

    Vācija (8 %)

    Turcija (6 %)

    Apvienotā Karaliste (5 %)

    Citas ES dalībvalstis (4 %)

    80 %

    0,93 / 0,94

    1 %

    Berilijs

    ASV (90 %)

    Ķīna (8 %)

    neattiecas

    neattiecas

    neattiecas 14

    0,99 / 0,99

    0 %

    Bismuts

    Ķīna (82 %)

    Meksika (11 %)

    Japāna (7 %)

    Ķīna (84 %)

    Ķīna (84 %)

    100 %

    0,96 / 0,94

    1 %

    Borāts

    Turcija (38 %)

    ASV (23 %)

    Argentīna (12 %)

    Turcija (98 %)

    Turcija (98 %)

    100 %

    1,0 / 1,0

    0 %

    Kobalts

    Kongo Demokrātiskā Republika (64 %)

    Ķīna (5 %)

    Kanāda (5 %)

    Krievija (91 %)

    Kongo Demokrātiskā Republika (7 %)

    Somija (66 %)

    Krievija (31 %)

    32 %

    1,0 / 1,0

    0 %

    Koksa ogles

    Ķīna (54 %)

    Austrālija (15 %)

    ASV (7 %)

    Krievija (7 %)

    ASV (39 %)

    Austrālija (36 %)

    Krievija (9 %)

    Kanāda (8 %)

    ASV (38 %)

    Austrālija (34 %)

    Krievija (9 %)

    Kanāda (7 %)

    Polija (1 %)

    Vācija (1 %)

    Čehijas Republika (1 %)

    Apvienotā Karaliste (1 %)

    63 %

    0,92 / 0,92

    0 %

    Fluoršpats

    Ķīna (64 %)

    Meksika (16 %)

    Mongolija (5 %)

    Meksika (38 %)

    Ķīna (17 %)

    Dienvidāfrika (15 %)

    Namībija (12 %)

    Kenija (9 %)

    Meksika (27 %)

    Spānija (13 %)

    Ķīna (12 %)

    Dienvidāfrika (11 %)

    Namībija (9 %)

    Kenija (7 %)

    Vācija (5 %)

    Bulgārija (4 %)

    Apvienotā Karaliste (4 %)

    Citas ES dalībvalstis (1 %)

    70 %

    0,98 / 0,97

    1 %

    Gallijs 15

    Ķīna (85 %)

    Vācija (7 %)

    Kazahstāna (5 %)

    Ķīna (53 %)

    ASV (11 %)

    Ukraina (9 %)

    Dienvidkoreja (8 %)

    Ķīna (36 %)

    Vācija (27 %)

    ASV (8 %)

    Ukraina (6 %)

    Dienvidkoreja (5 %)

    Ungārija (5 %)

    34 %

    0,95 / 0,96

    0 %

    Germānijs

    Ķīna (67 %)

    Somija (11 %)

    Kanāda (9 %)

    ASV (9 %)

    Ķīna (60 %)

    Krievija (17 %)

    ASV (16 %)

    Ķīna (43 %)

    Somija (28 %)

    Krievija (12 %)

    ASV (12 %)

    64 %

    1,0 / 1,0

    2 %

    Hafnijs

    Francija (43 %)

    ASV (41 %)

    Ukraina (8 %)

    Krievija (8 %)

    Kanāda (67 %)

    Ķīna (33 %)

    Francija (71 %)

    Kanāda (19 %)

    Ķīna (10 %)

    9 %

    0,93 / 0,97

    1 %

    Hēlijs

    ASV (73 %)

    Katara (12 %)

    Alžīrija (10 %)

    ASV (53 %)

    Alžīrija (29 %)

    Katara (8 %)

    Krievija (8 %)

    ASV (51 %)

    Alžīrija (29 %)

    Katara (8 %)

    Krievija (7 %)

    Polija (3 %)

    96 %

    0,94 / 0,96

    1 %

    Indijs

    Ķīna (57 %)

    Dienvidkoreja (15 %)

    Japāna (10 %)

    Ķīna (41 %)

    Kazahstāna (19 %)

    Dienvidkoreja (11 %)

    Honkonga (8 %)

    Ķīna (28 %)

    Beļģija (19 %)

    Kazahstāna (13 %)

    Francija (11 %)

    Dienvidkoreja (8 %)

    Honkonga (6 %)

    0 %

    0,94 / 0,97

    0 %

    Magnijs

    Ķīna (87 %)

    ASV (5 %)

    Ķīna (94 %)

    Ķīna (94 %)

    100 %

    0,91 / 0,91

    9 %

    Dabiskais grafīts

    Ķīna (69 %)

    Indija (12 %)

    Brazīlija (8 %)

    Ķīna (63 %)

    Brazīlija (13 %)

    Norvēģija (7 %)

    Ķīna (63 %)

    Brazīlija (13 %)

    Norvēģija (7 %)

    ES (< 1 %)

    99 %

    0,95 / 0,97

    3 %

    Dabiskais kaučuks

    Taizeme (32 %)

    Indonēzija (26 %)

    Vjetnama (8 %)

    Indija (8 %)

    Indonēzija (32 %)

    Malaizija (20 %)

    Taizeme (17 %)

    Kotdivuāra (12 %)

    Indonēzija (32 %)

    Malaizija (20 %)

    Taizeme (17 %)

    Kotdivuāra (12 %)

    100 %

    0,92 / 0,92

    1 %

    Niobijs

    Brazīlija (90 %)

    Kanāda (10 %)

    Brazīlija (71 %)

    Kanāda (13 %)

    Brazīlija (71 %)

    Kanāda (13 %)

    100 %

    0,91 / 0,94

    0,3 %

    Fosfāta ieži

    Ķīna (44 %)

    Maroka (13 %)

    ASV (13 %)

    Maroka (31 %)

    Krievija (18 %)

    Sīrija (12 %)

    Alžīrija (12 %)

    Maroka (28 %)

    Krievija (16 %)

    Sīrija (11 %)

    Alžīrija (10 %)

    ES – Somija (12 %)

    88 %

    1,0 / 1,0

    17 %

    Fosfors

    Ķīna (58 %)

    Vjetnama (19 %)

    Kazahstāna (13 %)

    ASV (11 %)

    Kazahstāna (77 %)

    Ķīna (14 %)

    Vjetnama (8 %)

    Kazahstāna (77 %)

    Ķīna (14 %)

    Vjetnama (8 %)

    100 %

    0,91 / 0,91

    0 %

    Skandijs

    Ķīna (66 %)

    Krievija (26 %)

    Ukraina (7 %)

    Krievija (67 %)

    Kazahstāna (33 %)

    Krievija (67 %)

    Kazahstāna (33 %)

    100 %

    0,91 / 0,95

    0 %

    Silīcijs

    Ķīna (61 %)

    Brazīlija (9 %)

    Norvēģija (7 %)

    ASV (6 %)

    Francija (5 %)

    Norvēģija (35 %)

    Brazīlija (18 %)

    Ķīna (18 %)

    Norvēģija (23 %)

    Francija (19 %)

    Brazīlija (12 %)

    Ķīna (12 %)

    Spānija (9 %)

    Vācija (5 %)

    64 %

    0,99 / 0,99

    0 %

    Tantals 16

    Ruanda (31 %)

    Kongo Demokrātiskā Republika (19 %)

    Brazīlija (14 %)

    Nigērija (81 %)

    Ruanda (14 %)

    Ķīna (5 %)

    Nigērija (81 %)

    Ruanda (14 %)

    Ķīna (5 %)

    100 %

    0,94 / 0,95

    1 %

    Volframs 17  

    Ķīna (84 %)

    Krievija (4 %)

    Krievija (84 %)

    Bolīvija (5 %)

    Vjetnama (5 %)

    Krievija (50 %)

    Portugāle (17 %)

    Spānija (15 %)

    Austrija (8 %)

    44 %

    0,94 / 0,97

    42 %

    Vanādijs

    Ķīna (53 %)

    Dienvidāfrika (25 %)

    Krievija (20 %)

    Krievija (71 %)

    Ķīna (13 %)

    Dienvidāfrika (13 %)

    Krievija (60 %)

    Ķīna (11 %)

    Dienvidāfrika (10 %)

    Beļģija (9 %)

    Apvienotā Karaliste (3 %)

    Nīderlande (2 %)

    Vācija (2 %)

    Citas ES dalībvalstis (0,5 %)

    84 %

    0,91 / 0,94

    44 %

    Platīna grupas metāli

    Dienvidāfrika (83 %)

    - irīdijs, platīns, rodijs, rutēnijs

    Krievija (46 %)

    - pallādijs

    Šveice (34 %)

    Dienvidāfrika (31 %)

    ASV (21 %)

    Krievija (8 %)

    Šveice (34 %)

    Dienvidāfrika (31 %)

    ASV (21 %)

    Krievija (8 %)

    99,6 %

    0,93 / 0,98

    14 %

    Smagie retzemju elementi

    Ķīna (95 %)

    Ķīna (40 %)

    ASV (34 %)

    Krievija (25 %)

    Ķīna (40 %)

    ASV (34 %)

    Krievija (25 %)

    100 %

    0,96 / 0,89

    8 %

    Vieglie retzemju elementi

    Ķīna (95 %)

    Ķīna (40 %)

    ASV (34 %)

    Krievija (25 %)

    Ķīna (40 %)

    ASV (34 %)

    Krievija (25 %)

    100 %

    0,90 / 0,93

    3 %

    Piezīmes.

    (*) Aprēķinot piegādes risku, "importa atkarības rādītājs" ņem vērā globālās piegādes un faktiskos ES avotus, un to aprēķina šādi: ES tīrais imports / (ES tīrais imports + ES iekšzemes ražošana).

    (* *) "Aizvietošanas indekss" ir konstatētās grūtības aizstāt izejvielu; tas ir aprēķināts un svērts visā lietojumu klāstā, to aprēķina atsevišķi ekonomikas nozīmes un piegādes riska parametriem. Vērtības ir no 0 līdz 1, un 1 ir visgrūtāk aizstājama izejviela.

    Ekonomisko nozīmi koriģē ar aizvietošanas indeksu (SIEI), kas saistīts ar katras izejvielas katra atsevišķa lietojuma aizstājēju tehnisko veiktspēju un izmaksām. Piegādes risku koriģē ar aizvietošanas indeksu (SISR), kas saistīts ar katras izejvielas katra atsevišķa lietojuma aizstājēju globālo ieguvi, kritiskumu un līdz-/blakus-produktiem.

    (* * *) "Pārstrāde aprites cikla beigās" mēra attiecību starp konkrētās izejvielas veco lūžņu otrreizējo pārstrādi un ES pieprasījumu, kas vienāds ar primāro un sekundāro izejvielu piegādēm ES.

    Avots: sagatavots, pamatojoties uz gala ziņojumu "Study on the review of the list of Critical Raw Materials", 2017. gads.

    (1)

     VDI resursefektivitātes centrs (VDI ZRE) atzīmē, ka apstrādes rūpniecībā materiāli ir galvenais izmaksu faktors (44 %, salīdzinot ar 18 % par darbaspēku, 3 % par nodokļiem un 2 % par enerģiju).

    (2)

    Komisijas paziņojums "Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā – Atjauninātā ES rūpniecības politikas stratēģija" (COM(2017) 479).

    (3)

    Komisijas paziņojums "Noslēgt aprites loku – ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku" (COM(2015) 614).

    (4)

    Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā uzraudzības sistēmu (COM(2017) 487).

    (5)

    Komisijas paziņojums  "Aktuālo jautājumu risināšana preču tirgu un izejvielu jomā"  (COM(2011)25).

    (6)

    Komisijas paziņojums "Par Eiropas Savienībai kritiski svarīgo izejvielu saraksta pārskatīšanu un par izejvielu iniciatīvas īstenošanu" (COM(2014)297).

    (7)

    Kritiski svarīgo izejvielu noteikšanas ad hoc darba grupas ziņojums "Eiropas Savienībai kritiski svarīgas izejvielas", 2014. gada maijs.

    (8)

    Skatīt: Methodology for establishing the EU List of Critical Raw Materials, 2017, ISBN 978-92-79-68051-9.

    (9)

    Abiotiska noārdīšanās: agregāti, bismuts, hēlijs, svins, fosfors, sērs; biotiska noārdīšanās: dabiskais korķis, dabiskā tīkkoka koksne, sapeles koksne.

    (10)

    Tomēr, koksa ogles, kas bija 2014. gada ES kritiski svarīgo izejvielu sarakstā, ir uzskatāmas par robežgadījumu. Kaut arī tās gluži nesasniedz slieksni, kas noteikts ekonomiskajai nozīmei, drošības labad koksa ogles ir atstātas ES kritiski svarīgo izejvielu sarakstā un tādējādi ietvertas tabulā. Tomēr tās pakāpeniski tiks izņemtas no nākamā saraksta, ja tās pilnībā neatbildīs kritērijiem.

    (11)

    Disprozijs, erbijs, eiropijs, gadolīnijs, holmijs, lutēcijs, terbijs, tūlijs, iterbijs, itrijs.

    (12)

    Lantāns, cērijs, prazeodīms, neodīms, samārijs.

    (13)

    Pallādijs, platīns, rodijs, rutēnijs, irīdijs.

    (14)

    ES importa atkarību attiecībā uz beriliju nevar aprēķināt, jo Eiropas Savienībā nav berilija un berilija rūdas un koncentrātu tirdzniecības.

    (15)

    Gallijs ir blakusprodukts; vislabākie pieejamie dati attiecas uz ražošanas jaudu, nevis uz ražošanu.

    (16)

    Tantals ir Konfliktu izrakteņu regulas darbības jomā (Regula (ES) 2017/821), ar minēto regulu izveido Savienības sistēmu attiecībā uz piegādes ķēdes pienācīgu pārbaudi, lai mazinātu bruņoto grupējumu un drošības spēku iespējas tirgoties ar alvu, tantalu un volframu, to rūdām, un zeltu.

    (17)

    Volframs ir Konfliktu izrakteņu regulas darbības jomā (Regula (ES) 2017/821), ar minēto regulu izveido Savienības sistēmu attiecībā uz piegādes ķēdes pienācīgu pārbaudi, lai mazinātu bruņoto grupējumu un drošības spēku iespējas tirgoties ar alvu, tantalu un volframu, to rūdām, un zeltu.

    Top