Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52013PC0151

    Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu  ieceļošanu un uzturēšanos  pētniecības, studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās,  saņemot un  nesaņemot atalgojumu, brīvprātīga darba un  viesaukles darba  nolūkā [pārstrādātā redakcija]

    /* COM/2013/0151 final - 2013/0081 (COD) */

    52013PC0151

    Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu  ieceļošanu un uzturēšanos  pētniecības, studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās,  saņemot un  nesaņemot atalgojumu, brīvprātīga darba un  viesaukles darba  nolūkā [pārstrādātā redakcija] /* COM/2013/0151 final - 2013/0081 (COD) */


    PASKAIDROJUMA RAKSTS

    1) Priekšlikuma konteksts

    · Priekšlikuma pamatojums un mērķi

    Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 79. pants uztic Savienībai uzdevumu izstrādāt kopēju imigrācijas politiku, kuras mērķis ir nodrošināt efektīvu migrācijas plūsmu pārvaldību un taisnīgu attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstīs. Šis priekšlikums atbilst šim uzdevumam un tā mērķis ir palīdzēt īstenot stratēģiju “Eiropa 2020”.

    Īstenošanas ziņojumi[1] par 2005. gada 12. oktobra Direktīvu 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos[2] un 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/114 par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā[3] ir atklājuši vairākas nepilnības šajos tiesību aktos. Šie trūkumi ir saistīti ar svarīgākajiem jautājumiem, tādiem kā uzņemšanas procedūras, tostarp vīzas, tiesības (tostarp mobilitātes aspekti) un procesuālās garantijas. Pašreizējie noteikumi nav pietiekami skaidri vai saistoši, ne vienmēr pilnībā atbilst pastāvošajām ES finansējuma programmām un dažreiz nespēj risināt praktiskās grūtības, ar ko saskaras pieteikumu iesniedzēji. Kopā šīs problēmas izraisa šaubas, vai esošie tiesību akti nodrošina pastāvīgi taisnīgu attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem.

    Direktīva 2004/114/EK attiecībā uz studentiem nosaka obligātos trešo valstu pilsoņu studentu uzņemšanas noteikumus, ļaujot dalībvalstīm izvēlēties, vai tās piemēros šo direktīvu skolēniem, brīvprātīgajiem un neatalgotiem praktikantiem vai stažieriem. Direktīva 2005/71/EK attiecībā uz pētniekiem paredz paātrinātu uzņemšanas procedūru trešo valstu pētniekiem, kas noslēguši uzņemšanas līgumu ar pētniecības iestādi, ko apstiprinājusi dalībvalsts.

    Nepieciešamību uzlabot pašreizējos noteikumus apstiprina fakts, ka šodienas apstākļi un politiskais konteksts ļoti atšķiras no tā laika, kad tika pieņemtas direktīvas. Saistībā ar stratēģiju "Eiropa 2020" un nepieciešamību nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi cilvēku kapitāls ir viena no Eiropas lielākajām vērtībām. Imigrācija no valstīm ārpus ES ir viens no augsti kvalificētu personu avotiem, un jo īpaši trešo valstu studenti un pētnieki ir iedzīvotāju grupas, kas ir aizvien vairāk pieprasītas. Cilvēku savstarpējo kontaktu un mobilitātes veicināšana arī ir ES ārpolitikas svarīgas sastāvdaļas, jo īpaši attiecībā uz valstīm, kuras aptver Eiropas kaimiņattiecību politika, vai ES stratēģiskajiem partneriem.

    Minētā priekšlikuma mērķis ir uzlabot noteikumus, ko piemēro trešo valstu pētniekiem, studentiem, skolēniem, neatalgotiem praktikantiem vai stažieriem un brīvprātīgiem darbiniekiem, un piemērot vienotus noteikumus divām jaunajām trešo valstu pilsoņu grupām: algotiem praktikantiem vai stažieriem un viesauklēm. Priekšlikuma veids ir direktīva, ar ko groza un pārstrādā Direktīvas 2004/114/EK un 2005/71/EK. Tās pamatmērķis ir atbalstīt sociālās, kultūras un ekonomiskās attiecības starp ES un trešām valstīm, sekmēt prasmju un zinātības nodošanu un veicināt konkurētspēju, vienlaikus paredzot aizsardzības pasākumus, kas nodrošina taisnīgu attieksmi pret šo grupu trešo valstu pilsoņiem.

    · Vispārīgais konteksts

    ES saskaras ar svarīgām strukturālām demogrāfiska un ekonomiska rakstura problēmām. Iedzīvotāju skaits darbspējīgā vecumā praktiski vairs nepalielinās, un turpmāko divu gadu laikā tas sāks samazināties. Ekonomisku un demogrāfisku apsvērumu dēļ turpmākās desmitgades laikā saglabāsies novērotie nodarbinātības izaugsmes modeļi ar uzsvaru uz kvalificētu darbaspēku. ES turklāt ir saskārusies arī ar “inovācijas kritisko stāvokli". Eiropa katru gadu pētniecībai un izstrādei tērē par 0,8 % no IKP mazāk nekā ASV un par 1,5% no IKP mazāk nekā Japāna. Tūkstošiem labāko pētnieku un novatoru ir pārcēlušies uz valstīm, kur apstākļi ir izdevīgāki. Kaut arī ES tirgus ir lielākais pasaulē, tomēr tas arvien ir sadrumstalots un nepietiekami labvēlīgs inovācijai. Stratēģija “Eiropa 2020 ” un tās pamatiniciatīva “Inovācijas Savienība” ir nospraudušas mērķi palielināt ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, kas prasa aptuveni vienu miljonu papildus darbavietu pētniecības jomā Eiropā. Imigrācija no valstīm ārpus ES ir viens no augsti kvalificētu cilvēku avotiem, un jo īpaši trešo valstu studenti un pētnieki ir iedzīvotāju grupas, kas ir aizvien vairāk pieprasītas un kuras ES ir aktīvi jāpiesaista. Trešo valstu pilsoņi studenti un pētnieki var veicināt kvalificētu potenciālo darbinieku un cilvēkkapitāla rezervju izveidi, kas ES ir nepieciešamas, lai pārvarētu iepriekš minētās problēmas.

    ES Vispārējā pieeja migrācijai un mobilitātei (GAMM) ir galvenais ES ārējās migrācijas politikas pamats. Tā nosaka, kā ES organizē savu dialogu un sadarbību ar trešām valstīm migrācijas un mobilitātes jomā. GAMM uzdevums cita starpā ir palīdzēt īstenot stratēģiju “Eiropa 2020”, jo īpaši ar tās mērķi labāk organizēt legālo migrāciju un veicināt labi pārvaldītu mobilitāti (līdzās pārējiem pīlāriem, kas attiecas uz nelikumīgo migrāciju, migrāciju un attīstību un starptautisko aizsardzību). Šajā sakarībā īpaši svarīgas ir mobilitātes partnerības, kas piedāvā īpašas divpusējas ES un atsevišķu trešo valstu (jo īpaši ES kaimiņvalstu) sadarbības sistēmas, kurās iespējams ietvert arī pasākumus un programmas to grupu mobilitātes veicināšanai, kas minētas šīs direktīvas priekšlikumā.

    Ļaujot trešo valstu pilsoņiem gūt prasmes un zināšanas prakses laikā Eiropā, tiek veicināta „smadzeņu aprite" un atbalstīta sadarbība ar trešām valstīm, kas ir izdevīga gan izcelsmes, gan uzņemošajai valstij. Globalizācija prasa pastiprināt saiknes starp ES uzņēmumiem un ārvalstu tirgiem, savukārt praktikantu vai stažieru un viesaukļu aprite veicina cilvēkkapitāla attīstību, izraisa migrantu, to izcelsmes valstu un uzņēmēju valstu savstarpēju bagātināšanos un uzlabo kultūru savstarpējo izpratni. Tomēr, ja trūkst skaidra tiesiskā regulējuma, pastāv arī ekspluatācijas risks, kuram īpaši pakļauti ir praktikanti vai stažieri un viesaukles, no kā izriet arī negodīgas konkurences risks.

    Lai optimizētu šīs priekšrocības un pienācīgi novērstu minētos riskus, ņemot vērā līdzīgās problēmas, ar kurām saskaras šo kategoriju migranti, ar šo priekšlikumu groza Padomes Direktīvu 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā, paplašinot tās darbības jomu attiecībā uz algotiem praktikantiem vai stažieriem un viesauklēm un padarot par obligātiem noteikumus par neatalgotiem praktikantiem vai stažieriem, ka pašlaik ir atkarīgi no dalībvalstu izvēles, kā arī Padomes Direktīvu 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos.

    · Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

    Padomes Direktīva 2004/114/EK paredz vienotus trešo valstu pilsoņu studentu ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus. Tomēr saskaņā ar Direktīvas 2004/114/EK 3. pantu dalībvalstis var brīvi lemt pēc izvēles, vai tās piemēro direktīvu attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, kas iesniedz pieteikumu, lai tiktu uzņemti skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā.

    Nosacījumi algotu praktikantu uzņemšanai ir minēti arī Padomes 1994. gada Rezolūcijā par ierobežojumiem trešo valstu pilsoņu uzņemšanai dalībvalstu teritorijā nodarbinātības nolūkos[4]. Tajā ir sniegta vispārīga praktikantu definīcija un noteikts maksimālais uzturēšanās termiņš.

    Padomes Direktīva 2005/71/EK paredz īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos.

    Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 28. septembra ieteikumā[5] ir ierosināti pasākumi, lai atvieglotu dalībvalstu vienotu īstermiņa vīzu izsniegšanu trešo valstu pētniekiem, kuri zinātniskās pētniecības nolūkā pārvietojas Kopienā.

    Uzturēšanās atļauju forma trešo valstu pilsoņiem ir noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 1030/2002. Tā attiecas arī uz šo priekšlikumu.

    Attiecībā uz viesauklēm Eiropas noteikumu kopums ir izveidots ar Eiropas Padomes izstrādāto 1969. gada 24. novembra Eiropas nolīgumu par viesaukļu izvietošanu[6] . Tomēr lielākā daļa dalībvalstu nav ratificējušas minēto nolīgumu.

    · Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

    Šā priekšlikuma noteikumi atbilst stratēģijas "Eiropa 2020" un ES Vispārējās pieejas migrācijai un mobilitātei mērķiem un atbalsta tos. Turklāt, izveidojot vienotas uzņemšanas procedūras un nodrošinot praktikantu vai stažieru un viesaukļu juridisko statusu, iespējams tos pasargāt no ekspluatācijas.

    Šis priekšlikums ir arī saskaņā ar vienu no mērķiem ES pasākumos izglītības jomā, proti, veicināt Eiropas Savienību kā pasaules izcilības centru izglītības un starptautisko attiecību jomā un labāk apmainīties ar zināšanām visā pasaulē, tādējādi palīdzot izplatīt tādas vērtības kā cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums.

    Priekšlikums ir saskaņā arī ar ES attīstības politikas prioritāro uzdevumu izskaust nabadzību sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus. Jo īpaši noteikumi par praktikantu vai stažieru mobilitāti starp ES un izcelsmes valstīm veicinātu drošu naudas pārvedumu ieplūšanu un prasmju un ieguldījumu nodošanu.

    Šis priekšlikums pozitīvi ietekmē pamattiesības, jo tas uzlabo trešo valstu pilsoņu procesuālās tiesības un atzīst un aizsargā algotu praktikantu vai stažieru un viesaukļu tiesības. Šajā sakarā tas ir saderīgs arī ar tiesībām un principiem, kas atzīti Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 7. pantā par tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, 12. pantā par pulcēšanās un biedrošanās brīvību, 15. panta 1. punktā par brīvību izvēlēties profesiju un tiesībām strādāt, 15. panta 3. punktā par vienlīdzīgiem darba apstākļiem, 21. panta 2. punktā par diskriminācijas aizliegumu, 31. pantā par godīgiem un taisnīgiem darba apstākļiem, 34. pantā par sociālo nodrošinājumu un sociālo palīdzību un 47. pantā par tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu.

    2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

    · Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

    Apspriešanās ar dalībvalstīm notika Imigrācijas un patvēruma jautājumu komitejas sanāksmju ietvaros. Pirmkārt, apspriešanās notika par īstenošanas ziņojumiem un, otrkārt, šās iniciatīvas sagatavošanas kontekstā dalībvalstis turklāt iesniedza rakstiskus komentārus, atbildot uz aptaujas jautājumiem, ko izplatīja pirms komitejas sanāksmes.

    Apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm ietvēra darbseminārus, ko rīkoja Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) ar Erasmus Mundus kopienu par vīzām un par Erasmus Mundus kopīgo doktorantūru, darbseminārus un diskusijas ar jaunatnes apmaiņas organizāciju valstu platformām (tostarp, skolēnu un brīvprātīgā darba organizācijām), un darbsemināru par pētniecības kopienas uzskatiem EURAXESS placdarma organizāciju sanāksmē[7].

    Eiropas Migrācijas tīkls (EMT) rīkoja vairākus seminārus par starptautisko studentu mobilitāti, EMT ad hoc aptaujas[8] un plaša mēroga pētījumu: "Starptautisko studentu imigrāciju ES"[9].

    Sabiedriskā apspriešana tiešsaistē tika sākta 2012. gada 1. jūnijā, izmantojot IPM[10] un tika saņemta 1461 atbilde. Lielākais vairums respondentu (91 %) uzskatīja, ka ES ir jāuzlabo tās pievilcība, lai kļūtu par pētnieku galamērķi, un 87 % to pašu teica par studentiem. Abas grupas par lielāko problēmjautājumu uzskatīja vīzas un uzturēšanās atļaujas. Vairāk nekā 70 % respondentu uzskatīja, ka ES pievilcība ir jāuzlabo arī attiecībā uz skolēniem, brīvprātīgajiem un neatalgotiem praktikantiem vai stažieriem. Nebija ģeogrāfiska rakstura noslieces starp atbildēm no ES vai ārpus tās.

    Visbeidzot, vērā tika ņemti arī attiecīgie sabiedriskās apspriešanas rezultāti par Eiropas Pētniecības telpas satvara paziņojumu[11], kā arī rezultāti, ko sniedza Erasmus Mundus aptauja par vīzām Erasmus Mundus absolventu un studentu vidū, ko rīkoja Erasmus Mundus studentu un absolventu apvienība (EMA)[12] pēc Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras (EACEA) pieprasījuma.

    · Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

    Papildus datiem, kas tika savākti atbilstoši iepriekš minētajam, neatkarīgu ekspertu atzinumi nebija vajadzīgi.

    · Ietekmes novērtējums

    Tika izskatīti šādi risinājumi.

    Risinājums Nr. 1 (sākotnējā situācija). Esošajā situācijā netiek veiktas nekādas izmaiņas

    Dalībvalstis, rīkojoties neatkarīgi, joprojām turpinātu piemērot atšķirīgos un dažādos risinājumus attiecībā uz uzņemšanas nosacījumiem, jo īpaši vīzām. Skaidrības un pārredzamības trūkums šajos jautājumos saglabātos. Procesuālo garantiju problēmas turpinātu pastāvēt un nosacījumi par mobilitāti ES iekšienē (jo īpaši attiecībā uz studentiem) paliktu ierobežojoši, turklāt ES tiesību akti joprojām neattiektos uz algotiem praktikantiem vai stažieriem. Tāpat arī attiecībā uz studentu un pētnieku piekļuvi darba tirgum pēc studiju/pētniecības pabeigšanas ES turpinātu piemērot dažādas pieejas.

    Risinājums Nr. 2. Palielināt centienus saziņas jomā (jo īpaši attiecībā uz pētniekiem) un pastiprināt pašreizējo noteikumu izpildi

    Šis risinājums ietver informācijas pieejamības un tās nodrošināšanas uzlabošanu, lai palielinātu esošo noteikumu pārredzamību un ļautu tos labāk izmantot. Varētu arī palielināt centienus, lai apzinātu paraugpraksi dalībvalstu starpā par to, kā tiek uzņemtas un aizsargātas grupas, kuras esošās direktīvas pašlaik neaptver, proti, viesaukles un algotos praktikantus vai stažierus. Tiktu veikti sistemātiskāki pasākumi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis izprot un ievēro savus pienākumus saskaņā ar šīm direktīvām.

    Risinājums Nr. 3. Uzlabot uzņemšanas nosacījumus, tiesības un procesuālās garantijas

    Šis risinājums galvenokārt ietver uzlabojumus studentiem, skolēniem, brīvprātīgajiem un neatalgotajiem praktikantiem vai stažieriem, jo tas padara viņu uzņemšanas nosacījumus līdzvērtīgus tiem, ko piemēro pētniekiem, un pielīdzina dažas tiesības standartam, kāds tiek piemērots pētniekiem. Šis risinājums nozīmētu, ka pašlaik fakultatīvie noteikumi par skolēniem, brīvprātīgajiem un neatalgotiem praktikantiem vai stažieriem kļūtu obligāti. Dalībvalstu pienākums būtu nodrošināt visas iespējas iegūt nepieciešamās vīzas trešo valstu pilsonim (studentiem un citām kategorijām), kurš iesniedzis pieteikumu un atbilst uzņemšanas nosacījumiem. Būtu jāveic izmaiņas arī attiecībā uz procesuālajām garantijām, galvenokārt ieviešot termiņus, kas uzliek pienākumu dalībvalstu iestādēm lēmumu par pieteikumu pieņemt 60 dienu laikā. Ārkārtas apstākļos šo termiņu var pagarināt vēl par 30 dienām. Studentu tiesības strādāt mācību laikā būtu jāpaplašina, lai aptvertu vismaz 15 stundas nedēļā, sākot jau ar pirmo uzturēšanās gadu.

    Risinājums Nr. 4. Vēl vairāk uzlabot uzņemšanas nosacījumus, tiesības arī uz mobilitāti ES iekšienē un procesuālās garantijas; ieviest piekļuvi darba meklēšanai pēc studiju vai pētniecības projekta pabeigšanas; paplašināt piemērošanas jomu, ietverot viesaukles un algotus praktikantus vai stažierus

    Šis risinājums tiecas panākt vēl lielāku apstākļu un tiesību uzlabošanu esošo direktīvu aptvertajām grupām, paplašināt direktīvas piemērošanas jomu, ietverot viesaukles un algotus praktikantus vai stažierus, un ieviest īpašus uzņemšanas nosacījumus, lai nodrošinātu tiem labāku aizsardzību. Dalībvalstīm būtu iespēja izsniegt ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas, un, ja tiktu izmantotas abu veidu atļaujas, tām būtu jāpieprasa tikai direktīvā minēto uzņemšanas nosacījumu izpilde (lai nosacījumi paliktu nemainīgi neatkarīgi no atļaujas veida).

    Ja trešo valstu pilsoņu uzturēšanās laiks pārsniedz vienu gadu, dalībvalstīm, kas izsniedz ilgtermiņa vīzas, būtu jāizsniedz uzturēšanās atļaujas pēc pirmā gada. Noteikumi par mobilitāti ES iekšienē pētniekiem un studentiem tiktu stiprināti un pirmo reizi attiecināti arī uz algotiem praktikantiem vai stažieriem. Turklāt attiecībā uz mobilitāti ES iekšienē, konkrēti, labvēlīgāki noteikumi būtu piemērojami dalībniekiem ES programmās, kurās ietverti mobilitātes pasākumi, piemēram, Erasmus Mundus vai Marijas Kirī vārdā nosauktajā programmā.

    Studenti varētu iegūt tiesības strādāt vismaz 20 stundas nedēļā jau pirmajā uzturēšanās gadā. Pēc studiju/pētniecības pabeigšanas studentiem un pētniekiem būtu atļauts uzturēties dalībvalstu teritorijā 12 mēnešus, lai izpētītu darba iespējas. Attiecībā uz procesuālajām garantijām dalībvalstīm būs pienākums pieņemt lēmumu par pieteikumiem 60 dienu laikā (visām grupām) un 30 dienu laikā Erasmus Mundus un Marijas Kirī vārdā nosauktās programmas dalībniekiem.

    Risinājumu analīze un salīdzinājums liecina, ka pastāv problēmas, ko nevar atrisināt, uzlabojot saziņas centienus, un tādēļ ir nepieciešams atjaunināt direktīvas.

    Risinājums Nr. 4 šķiet izmaksu ziņā efektīvākais risinājums, lai sasniegtu galvenos mērķus un tam ir pozitīva ekonomiskā un sociālā ietekme. Tiesību aktu izmaiņu galvenais trūkums būs ar to saistītās izmaksas. Dalībvalstīm būs jāizdara izmaiņas savā tiesiskajā regulējumā galvenokārt attiecībā uz ieceļošanas un uzturēšanās atļaujām, mobilitāti ES iekšienē un pieteikumu izskatīšanas termiņiem. Tajā pašā laikā izmaksas, kas izriet no 4. risinājuma būs relatīvi nelielas, un dažas dalībvalstis jau piemēro dažus paredzētos noteikumus.

    Tā kā konstatētās problēmas ir līdzīgas abās direktīvās un lai nodrošinātu lielāku ES noteikumu saskanību un skaidrību, efektīvākais veids, kā īstenot vēlamo risinājumu, ir apvienot abas direktīvas vienā tiesību aktā. Tas tiks īstenots, pārstrādājot abas direktīvas, apvienojot tās vienā tiesību aktā un ierosinot jaunas būtiskas izmaiņas.

    3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

    · Ierosināto pasākumu kopsavilkums

    Priekšlikumā ir paredzēti ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem pētniekiem, studentiem, skolēniem, algotiem un neatalgotiem praktikantiem vai stažieriem, brīvprātīgajiem un viesauklēm. Priekšlikums ievieš uzņemšanas nosacījumus divām trešo valstu pilsoņu grupām, kuras pašlaik juridiski saistošs ES tiesiskais regulējums neaptver, proti, viesauklēm un algotiem praktikantiem vai stažieriem, lai nodrošinātu viņu likumīgās tiesības un aizsardzību. Attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem pētniekiem labvēlīgāka kļūst ģimenes uzņemšana, kā arī ģimenes locekļu piekļuve darba tirgum un to mobilitāti ES iekšienē.

    Priekšlikumā paredzēts, ka pieteikuma iesniedzējam, kas atbilst visiem uzņemšanas nosacījumiem kādā no dalībvalstīm, piešķir ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju. Priekšlikums atvieglo un vienkāršo studentu un pētnieku mobilitāti ES iekšienē, jo īpaši tiem, kas piedalās Erasmus Mundus/Marijas Kirī vārdā nosauktajā programmā, kas tiks izvērstas un kuru dalībnieku skaits palielināsies saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Priekšlikums uzlabo studentu tiesības strādāt nepilnu slodzi un dod iespēju studentiem un pētniekiem pēc mācību/pētniecības pabeigšanas uzturēties dalībvalsts teritorijā 12 mēnešus, lai izpētītu darba iespējas.

    Tiek ieviesta lielāka informētība un pārredzamība, kā arī termiņi lēmumu pieņemšanai un tiek uzlabotas procesuālās garantijas, piemēram, lēmuma rakstisks pamatojums un pārsūdzības tiesības. Iekasētajām nodevām vajadzētu būt samērīgām.

    · Juridiskais pamats

    LESD 79. panta 2. punkts pilnvaro Eiropas Parlamentu un Padomi saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredzēt pasākumus šādās jomās:

    a) ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi, kā arī dalībvalstu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas procedūru standarti, tostarp ģimeņu atkalapvienošanās nolūkā;

    b) to trešo valstu pilsoņu tiesību noteikšana, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī, ietverot nosacījumus, kas attiecas uz pārvietošanās un uzturēšanās brīvību citās dalībvalstīs.

    · Subsidiaritātes princips 

    Imigrācijas politika ir Savienības un dalībvalstu kopīgā kompetencē. Tāpēc piemēro subsidiaritātes principu, kas nozīmē, ka ir jābūt pārliecībai, ka dalībvalstis nevar pietiekamā mērā sasniegt ierosinātās rīcības mērķus (nepieciešamības kritērijs), un jāapsver, vai un kā šos mērķus labāk varētu sasniegt ar darbību Savienības līmenī (Eiropas pievienotās vērtības kritērijs).

    Uzdevums saglabāt un uzlabot spēju piesaistīt talantus no valstīm ārpus ES ir palielinājies un ir kopīgs visām dalībvalstīm. Lai gan katra dalībvalsts varētu saglabāt savu valsts sistēmu šajā priekšlikumā ietverto trešo valstu pilsoņu grupu uzņemšanai, tas neļautu sasniegt galveno mērķi, proti, palielināt ES kā talantīgu migrantu galamērķa pievilcību. Viens vienots uzņemšanas un uzturēšanās prasību kopums sadrumstalotās atšķirīgo valstu noteikumu situācijas vietā ir daudz efektīvāks un vienkāršāks risinājums iespējamiem pieteikumu iesniedzējiem, kā arī iesaistītajām organizācijām, kam pašlaik jāanalizē un jāsaskaras ar 27 dažādām sistēmām. Turklāt, lai veicinātu pārvietošanos ES iekšienē, kas ir viens no šā priekšlikuma galvenajiem mērķiem, ir vajadzīgs ES mēroga instruments.

    Aizvien pieaugot to iniciatīvu skaitam, kas pievēršas jauniešiem un stimulē kultūras, sociālos un izglītības tiešos kontaktus ar trešo valstu pilsoņiem un neformālās izglītības veidus, nepieciešamība saskaņot tās ar piemērotiem imigrācijas noteikumiem kļūst aizvien lielāka.

    Visbeidzot, trešo valstu studentu, pētnieku un citu grupu vienotam minimuma aizsardzības un tiesību līmenim būtu jānodrošina pietiekama aizsardzība pret ekspluatāciju noteiktām neaizsargātām personu kategorijām, piemēram, algotiem praktikantiem vai stažieriem un viesauklēm.

    Esošo studentu un pētnieku direktīvu ES pievienotā vērtība ir sevi pierādījusi gadu gaitā un šis priekšlikums ļaus ieviest turpmākus uzlabojumus.

    Pārskatāms tiesiskā regulējums, tostarp piemēroti aizsargpasākumi, lai nodrošinātu patiesu prasmju nodošanu, veicinās ekonomikas, sociālās un kultūras starptautiskās attiecības starp dalībvalstīm un izcelsmes valstīm. Attiecībā uz migrācijas politikas ārējiem aspektiem ES līmeņa tiesību akts, kas aptver algotus praktikantus vai stažierus, palīdzēs padziļināt Vispārējo pieeju migrācijai un mobilitātei, jo tas nodrošina prasmju nodošanu un stiprina trešo valstu apņemšanos cīnīties pret nelikumīgu imigrāciju, pateicoties papildus legālās migrācijas maršrutiem. Attiecībā uz viesauklēm – ES tiesiskais regulējums varētu palīdzēt vairot to aizsardzību.

    Viens no šā priekšlikuma galvenajiem elementiem būtu labāk izmantot studentu un pētnieku potenciālu pēc mācību/pētniecības pabeigšanas. Viņi veido nākotnes augsti kvalificēto darba ņēmēju rezerves, jo viņi runā attiecīgajā valodā un ir integrēti uzņemošajā sabiedrībā.

    Pievēršoties algotiem praktikantiem vai stažieriem, uz kuriem neattiecas pārcelšana uzņēmuma ietvaros, šis priekšlikums papildinātu Direktīvu par uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem, ko pašlaik izskata Padome un Eiropas Parlaments.

    Noteikumi, kuru mērķis ir precizēt un uzlabot tiesības un uzturēšanās nosacījumus, palīdzētu sasniegt arī vispārīgo mērķi stiprināt pamattiesību aizsardzību.

    Ņemot vērā visus minētos apsvērumus, tiek uzskatīts, ka priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu.

    · Proporcionalitātes princips

    Piemēro proporcionalitātes principu, saskaņā ar kuru “Savienības rīcības saturs un veids ir samērīgs ar Līgumu mērķu sasniegšanai nepieciešamo” – Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punkts. Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

    Izraudzītais tiesību akts ir direktīva, kas nodrošina dalībvalstīm lielu elastību tās īstenošanā.

    Rīcības saturs nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu tās mērķi. Ierosinātie noteikumi attiecas uz uzņemšanas nosacījumiem, procedūrām un atļaujām (uzturēšanās atļaujas un ilgtermiņa vīzas), kā arī uz studentu, zinātnieku, skolēnu, brīvprātīgo darbinieku, praktikantu vai stažieru un viesaukļu tiesībām, kas ietilpst kopējās imigrācijas politikas jomās saskaņā ar LESD 79. pantu. ES mēroga noteikumi jau pastāv attiecībā uz dažām no šīm grupām, taču tie ir jāatjaunina un jāuzlabo, turklāt šis priekšlikums aprobežojas ar to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu iepriekšminēto mērķi.

    · Juridisko instrumentu izvēle

    Ierosinātais tiesību akts ir direktīva. Tas ir šai rīcībai piemērotākais tiesību akts, jo ar to nosaka saistošus minimuma standartus, vienlaikus nodrošinot dalībvalstīm nepieciešamo elastību. Turklāt tas ir vispiemērotākais instruments, kā apvienot vienā tiesību aktā abas esošās direktīvas, tās pārstrādājot, lai nodrošinātu saskaņotu tiesisko regulējumu attiecībā uz dažādām trešo valstu pilsoņu grupām, kas ieceļo ES.

    4. IETEKME UZ BUDŽETU

    Priekšlikums neietekmē ES budžetu.

    5. PAPILDU INFORMĀCIJA

    · Transponēšanas klauzula

    Priekšlikums ietver transponēšanas klauzulu.

    · Paskaidrojošie pavaddokumenti paziņojumam par transponēšanas pasākumiem

    Ierosinātajai direktīvai ir plašs personālais tvērums attiecībā uz dažādām trešo valstu pilsoņu grupām, kurām tā ir piemērojama (pētnieki, studenti, skolēni, praktikanti vai stažieri, brīvprātīgie darbinieki un viesaukles). Priekšlikumā ietverta arī virkne juridisko saistību, paplašinot to salīdzinājumā ar spēkā esošajām Direktīvām 2005/71/EK un 2004/114/EK. Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka priekšlikumā ir iekļauti noteikumi par vairākām grupām, ko pašreizējais tiesiskais regulējums neaptver imperatīvā veidā, būs nepieciešami skaidrojoši dokumenti, kas pievienoti paziņojumam par transponēšanas pasākumiem, lai transponēšanas pasākumi, ko dalībvalstis ir pievienojušas esošajiem tiesību aktiem, būtu skaidri identificējami.

    · Sīkāks priekšlikuma skaidrojums

    I NODAĻA – VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    1. pants

    Priekšlikums ir daļa no ES centieniem izstrādāt vispusīgu imigrācijas politiku. Priekšlikumam ir divi konkrēti mērķi. Pirmais ir noteikt trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, pētniecības, studiju, skolēnu apmaiņas, algotas vai neatalgotas prakses vai stažēšanās, brīvprātīga darba un viesaukles darba nolūkā. Otrs ir noteikt ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus trešo valstu pilsoņiem studentiem un algotiem praktikantiem vai stažieriem dalībvalstīs, kas nav dalībvalsts, kura pirmā trešās valsts pilsonim piešķīrusi atļauju, pamatojoties uz šo direktīvu. Trešais aptver ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus trešo valstu pilsoņiem pētniekiem dalībvalstīs, kas nav dalībvalsts, kura pirmā trešās valsts pilsonim piešķīrusi atļauju, pamatojoties uz šo direktīvu.

    2. pants

    Šajā pantā izklāstīts priekšlikuma tvērums, proti, tas ir piemērojams trešo valstu pilsoņiem, kas iesniedz pieteikumu uzņemšanai kādas dalībvalsts teritorijā pētniecības, studiju, skolēnu apmaiņas, algotas vai neatalgotas prakses vai stažēšanās, brīvprātīga darba vai viesaukles darba nolūkā. Neobligātie studentu direktīvas noteikumi par skolēniem, neatalgotiem praktikantiem vai stažieriem un brīvprātīgiem darbiniekiem ir padarīti obligāti, un vispārējā piemērošanas joma ir paplašināta, aptverot algotus praktikantus vai stažierus un viesaukles.

    Attiecībā uz grupām, uz kurām šis priekšlikums neattiecas, priekšlikumā lielā mērā ievērota pieeja, kas izstrādāta Direktīvās 2004/114/EK un 2005/71/EK. Priekšlikums neattiecas, piemēram, uz ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem. Tāpat kā iepriekšējās Direktīvās 2004/114/EK un 2005/71/EK tas neattiecas arī uz trešo valstu pilsoņiem, kuri ir EK pastāvīgie iedzīvotāji, ņemot vērā viņu priviliģētāko statusu un uzturēšanās atļaujas īpašo veidu, vai uz bēgļiem, kuru uzturēšanās kādā dalībvalstī ir strikti pagaidu rakstura saskaņā ar EK tiesību aktiem vai saskaņā ar saistībām starptautiskos nolīgumos, un uz citām ierobežotām kategorijām.

    3. pants

    Šajā pantā noteiktas priekšlikumā izmantotās definīcijas, kas lielā mērā ir tādas pašas kā citās direktīvās par migrācijas tēmu (jo īpaši 2004/114/EK un 2005/71/EK). Viesaukles definīcijas pamatā ir 1969. gada Eiropas nolīgums par viesaukļu izvietošanu. Algota praktikanta vai stažiera definīcija pamatojas uz neatalgota praktikanta vai stažiera definīciju, uzsverot atlīdzības elementu. Termins "atļauja" tiek izmantots, lai aptvertu gan uzturēšanās atļaujas, gan ilgtermiņa vīzas.

    4. pants

    Šajā pantā noteikts, ka dalībvalstis var piešķirt labvēlīgākus nosacījumus personām, kurām piemērojams direktīvas priekšlikums, tomēr tikai attiecībā uz dažiem īpašiem noteikumiem, kas attiecas uz pētnieku ģimenes locekļiem, tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi, saimniecisko darbību un procesuālajām garantijām, lai nemazinātu direktīvas tvērumu.

    II NODAĻA - UZŅEMŠANA

    5. pants

    Šajā pantā noteikts vispārīgais princips, ka pieteikuma iesniedzējam, kas atbilst visiem vispārīgajiem un īpašajiem uzņemšanas nosacījumiem, dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums, piešķir uzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu. Tas paredzēts, lai novērstu situāciju, ka pieteikuma iesniedzējam atsaka uzņemšanu, lai gan viņš vai viņa atbilst visiem nosacījumiem, bet viņam nepiešķir vajadzīgo vīzu.

    6. pants

    Šajā pantā ir noteikti vispārīgie nosacījumi, kas pretendentiem jāizpilda, lai viņu uzņemtu dalībvalstī, papildus īpašajiem nosacījumiem, kas attiecas uz dažādām trešo valstu pilsoņu kategorijām, kas noteiktas turpmākajos pantos. Vispārīgie noteikumi lielā mērā atbilst tiem, kas jau iestrādāti esošajos tiesību aktos par legālo migrāciju, un ietver derīgus dokumentus, veselības apdrošināšanu un iztikas līdzekļu minimumu. Tiklīdz vispārīgie un īpašie uzņemšanas nosacījumi ir izpildīti, pieteikuma iesniedzējiem ir tiesības saņemt atļauju, proti, ilgtermiņa vīzu un/vai uzturēšanās atļauju.

    7., 8. un 9. pants

    Šajos pantos paredzēti īpašie nosacījumi, lai uzņemtu trešo valstu pilsoņus pētniekus, šie noteikumi jau eksistē pētnieku direktīvā, jo īpaši prasība, ka pētniecības iestādei jābūt dalībvalsts apstiprinātai un jānoslēdz uzņemšanas līgums, ko jāparaksta gan apstiprinātajai pētniecības iestādei, gan pētniekam. Priekšlikumā skaidri uzskaitītas sastāvdaļas, kas jāiekļauj uzņemšanas līgumā. Tās ir: pētniecības projekta nosaukums un mērķis, pētnieka apstiprinājums, ka viņš vai viņa apņemas īstenot pētniecības projektu, organizācijas apstiprinājums, ka tā uzņem pētnieku, lai viņš vai viņa varētu īstenot pētniecības projektu, pētniecības projekta sākuma un beigu datums, informācija par juridiskajām attiecībām starp pētniecības iestādi un pētnieku un informācija par pētnieka darba apstākļiem. Lai trešo valstu pilsoņi pētnieki būtu informēti, kādas pētniecības iestādes var slēgt uzņemšanas līgumus, ir uzsvērta nepieciešamība izveidot apstiprināto iestāžu sarakstu, kas ir publiski pieejams un tiek atjaunināts, tiklīdz sarakstā ir notikušas izmaiņas.

    10. pants

    Šis noteikums 10. pantā paredz īpašus nosacījumus trešo valstu pilsoņu studentu uzņemšanai, kas ir līdzīgi tiem, kuri jau ir ietverti Studentu direktīvā.

    11., 12., 13. un 14. pants

    Šie noteikumi paredz īpašos uzņemšanas nosacījumus trešo valstu pilsoņiem skolēniem, algotiem un neatalgotiem praktikantiem vai stažieriem, brīvprātīgajiem un viesauklēm, kuriem ir jāsniedz pierādījumi par organizāciju, kas ir atbildīga par to apmaiņu, praksi vai brīvprātīgo darbu. Skolēni, neatalgoti praktikanti vai stažieri un brīvprātīgie jau ir iekļauti Direktīvā 2004/114/EK, kaut arī tikai fakultatīvi, algoti praktikanti vai stažieri ir pilnīgi jauna trešo valstu pilsoņu grupa, kas iekļauta direktīvā. Tas pats attiecas uz viesauklēm. Abas minētās grupas ir līdzīgas tām, kuras jau minētas ES tiesību aktos. Abām grupām tiek paaugstināts aizsardzības līmenis. Viesaukles uzņemšanai ir nepieciešami pierādījumi, ka viesģimene uzņemas atbildību, piemēram, attiecībā uz uzturēšanos un apmešanos. Arī viesaukles uzturēšanos ir jāpamato ar vienošanos starp viesaukli un viesģimeni, kurā noteiktas viņa/viņas tiesības un pienākumi. Attiecībā uz algotiem praktikantiem vai stažieriem ir jānorāda apmācības programma, tās ilgums, pārraudzības nosacījumi un darba apstākļi. Lai novērstu situācijas, ka praktikantus vai stažierus izmanto kā "lētu darbaspēku", uzņēmējai vienībai var uzlikt pienākumu apstiprināt, ka trešās valsts valstspiederīgais neaizpilda darbavietu.

    III NODAĻA – ATĻAUJAS UN UZTURĒŠANĀS ILGUMS

    15., 16. un 17. pants

    Šajos noteikumos paredzēta informācija, kas jāiekļauj trešās valsts pilsoņa uzturēšanās atļaujā vai ilgtermiņa vīzā. 16. pantā noteikts, ka pētniekiem un studentiem atļauja būtu jāpiešķir vismaz uz vienu gadu. Visām pārējām grupām atļauja aprobežojas ar vienu gadu ar izņēmuma iespējām. Tas ir saskaņā ar Direktīvās 2005/71/EK un 2004/114 paredzēto ilgumu. Turklāt 17. pants ļauj dalībvalstīm sniegt papildu informāciju – pilnīgu to dalībvalstu sarakstu, kuras trešās valsts pilsonis students vai pētnieks ir paredzējis apmeklēt.

    IV NODAĻA – PAMATS ATĻAUJAS ATTEIKUMAM, ANULĒŠANAI VAI NEATJAUNOŠANAI

    18., 19. un 20. pants

    Šo pantu noteikumi paredz obligātos un iespējamos atteikuma, atļaujas atsaukšanas vai neatjaunošanas iemeslus, piemēram, ja vairs nav izpildīti vispārīgie un īpašie uzņemšanas nosacījumi, viltotu dokumentu gadījumā utml., kas ir standarta nosacījumi saskaņā ar pašreizējām migrācijas direktīvām.

    V NODAĻA – TIESĪBAS

    Šis priekšlikums ievieš īpašu nodaļu par visu priekšlikumā iekļauto grupu tiesībām.

    21. pants

    Lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, šis noteikums piešķir tiem tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi saskaņā ar vienotās uzturēšanās atļaujas direktīvu[13]. Labvēlīgākas tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi ar uzņemošās dalībvalsts pilsoņiem sociālā nodrošinājuma jomās, kas noteiktas Regulā Nr. 883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu, ir saglabātas trešo valstu pilsoņiem pētniekiem, neparedzot iespēju piemērot vienotās uzturēšanās atļaujas direktīvā paredzētos ierobežojumus. Turklāt trešo valstu pilsoņi skolēni, brīvprātīgie, neatalgoti praktikanti vai stažieri un viesaukles iegūst tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi ar uzņemošās dalībvalsts pilsoņiem attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem un preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kas pieejami sabiedrībai, neatkarīgi no tā, vai Savienības vai valsts tiesību akti ļauj tiem piekļūt darba tirgum.

    22. un 23. pants

    Saskaņā ar šiem noteikumiem trešo valstu pilsoņiem pētniekiem un studentiem ir tiesības strādāt, bet dalībvalstis var noteikt atsevišķus ierobežojumus. Pētniekiem, kā tas bija saskaņā ar Direktīvu 2005/71, ir atļauts mācīt saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Studentiem saskaņā ar Direktīvu 2004/114/EK tika atļauts strādāt vismaz 10 stundas nedēļā, tagad šis laiks ir pagarināts līdz 20 stundām. Attiecībā uz studentu piekļūšanai saimnieciskai darbībai dalībvalstis joprojām var ņemt vērā situāciju darba tirgū, bet tas jāveic samērīgā veidā, lai sistemātiski neapdraudētu tiesības strādāt[14].

    24. pants

    24. pants paredz iespēju studentiem un pētniekiem, ja tie atbilst vispārējiem priekšlikumā paredzētajiem uzņemšanas nosacījumiem (izņemot nepilngadības nosacījumu), uzturēties attiecīgajā dalībvalstī 12 mēnešus pēc studiju/pētniecības pabeigšanas, lai meklētu darbu vai uzsāktu uzņēmējdarbību. Vairākas dalībvalstis jau paredz šādu iespēju, bet termiņš var atšķirties. Iespēja palikt attiecīgajā dalībvalstī šķiet būtisks faktors, trešo valstu pilsoņiem studentiem/pētnieku izvēloties galamērķa valsti. Tādējādi šis noteikums potenciāli var padarīt dalībvalstis konkurētspējīgākas, meklējot talantus pasaules mērogā. Šis jautājums ir visu kopīgās interesēs, ņemot vērā darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos un vajadzību pēc prasmēm nākotnē, turklāt tas būtu saskaņā ar Uzņēmējdarbības rīcības plānu 2020. gadam[15]. Tomēr tā nebūtu automātiska darba atļauja, un dalībvalstis joprojām varētu piemērot attiecīgās atļauju izsniegšanas procedūras. Laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem dalībvalstis varētu trešās valsts pilsoņiem pieprasīt uzrādīt dokumentus, kas norāda, ka tie patiešām meklē darbu (piemēram, darba devējiem nosūtīto vēstuļu un CV kopijas) vai nodarbojas ar uzņēmējdarbības uzsākšanu. Pēc 6 mēnešu termiņa tās varētu trešo valstu pilsoņiem pieprasīt pierādījumus, ka pastāv reāla iespēja tikt pieņemtiem darbā vai uzsākt uzņēmējdarbību.

    25. pants

    Šajā pantā iekļauti īpaši noteikumi par pētnieku ģimenes locekļu uzņemšanu un piekļuvi darba tirgum, atkāpjoties no Direktīvas 2003/86/EK, ar mērķi palielināt ES pievilcību trešo valstu pilsoņu pētnieku acīs. Tam, vai pētnieku ģimenes locekļi var nekavējoties piekļūt attiecīgajai dalībvalstij un darba tirgum, var būt nozīme, pētniekam pieņemot lēmumu pārvietoties.

    VI NODAĻA – PĀRVIETOŠANĀS STARP DALĪBVALSTĪM

    26. un 27. pants

    Šajos pantos paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem pētnieki, studenti un praktikanti vai stažieri var pārvietoties starp dalībvalstīm, lai atvieglotu šādu mobilitāti. Pētniekiem saskaņā ar Direktīvu 2005/71/EK laikposms, cik ilgi viņiem ir atļauts pārcelties uz otru dalībvalsti, pamatojoties uz uzņemšanas līgumu, kas noslēgts pirmajā dalībvalstī, ir pagarināts no trim līdz sešiem mēnešiem. Studentiem ar jauno priekšlikumu tiek ieviesti noteikumi, kas arī ļauj viņiem pārcelties uz otru dalībvalsti uz laikposmu, kas nepārsniedz 6 mēnešus, pamatojoties uz atļauju, ko izsniegusi pirmā dalībvalsts. Īpaši noteikumi ir piemērojami trešo valstu pilsoņiem, kas ierodas ES saskaņā ar mobilitātes programmu, piemēram, pašreizējo Erasmus Mundus vai Marijas Kirī vārdā nosaukto programmu, lai vienkāršotu mobilitāti īstenošanu. Tas samazinās situācijas, kad trešo valstu pilsoņi, kas varētu saņemt stipendijas dalībai ES mobilitātes programmās, nevar tās izmantot, jo viņi nevar ieceļot attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

    28. pants

    Saskaņā ar Zilās kartes direktīvu, pētnieku ģimenes locekļi var pārvietoties starp dalībvalstīm kopā ar pētnieku.

    VII NODAĻA — PROCEDŪRA UN PĀRSKATĀMĪBA

    29. pants

    Šis noteikums ievieš termiņu, kurā dalībvalstīm ir pienākums pieņemt lēmumu par pilnīgu pieteikumu atļaujas saņemšanai un rakstiski par to paziņot pieteikuma iesniedzējam 60 dienu laikā (piemērojams visām grupām) un 30 dienu laikā saistībā ar Savienības programmām, kurās ietverti mobilitātes pasākumi, piemēram, Erasmus Mundus un Marijas Kirī vārdā nosauktā programma. Šobrīd spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā nav noteikti nekādi termiņi. Procesuālās garantijas ietver iespēju pieteikuma noraidīšanas gadījumā apstrīdēt lēmumu, kā arī prasību, ka iestādēm šādi lēmumi ir jāpamato rakstveidā, nodrošinot, ka tiek ievērotas tiesības uz tiesisko aizsardzību.

    30. un 31. pants

    Atzīstot, ka informācijas pieejamība ir būtiski svarīga šā priekšlikuma mērķu sasniegšanai, 30. pants paredz, ka dalībvalstis dara pieejamu informāciju par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, kas paredzēti šajā priekšlikumā, tostarp par apstiprinātām pētniecības iestādēm un par nodevām. Saskaņā ar pašreizējām migrācijas direktīvām 31. pants skaidri paredz, ka dalībvalstis var iekasēt maksu par pieteikumu izskatīšanu. Turklāt saskaņā ar neseno Eiropas Tiesas spriedumu[16] 31. pants paredz noteikumu, kas norāda, ka šāda maksa nedrīkst apdraudēt direktīvas mērķu īstenošanu.

    VIII NODAĻA – NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    32. līdz 38. pants

    32. pants paredz, ka dalībvalstīm ir pienākums izveidot valstu kontaktpunktus, lai apmainītos ar informāciju par trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem attiecas priekšlikums un kuri pārvietojas starp dalībvalstīm. Šādi valstu kontaktpunkti jau pastāv saistībā ar atsevišķām esošām migrācijas direktīvām, piemēram, Zilās kartes direktīvu, un ir izrādījušies efektīvs mehānisms, kas ļauj veikt tehnisko saziņu starp dalībvalstīm.

    33. pants

    Šis noteikums paredz, ka dalībvalstis saskaņā ar Regulu Nr. 862/2007 dara zināmu Komisijai statistikas datus par tiem trešo valstu pilsoņiem, kam piešķirtas atļaujas saskaņā ar šo priekšlikumu, pastāvot iespējai, ka Komisija var pieprasīt papildu statistikas datus.

    36. pants

    Šis noteikums paredz, ka priekšlikums formāli atceļ spēkā esošās Direktīvas 2005/71/EK un 2004/114/EK par pētniekiem un studentiem, kas ir trešo valstu pilsoņi.

    Pārējie noteikumi (34., 35., 37. un 38. pants) ir standarta nobeiguma noteikumi par ziņojumiem, transponēšanu, stāšanos spēkā un direktīvas adresātiem.

    ê2004/114/EK, 2005/71/EK (pielāgots)

    ð jauns

    2013/0081 (COD)

    Priekšlikums

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

    par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu ð ieceļošanu un uzturēšanos ï Ö pētniecības, Õ studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, ð saņemot un ï nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba un ð viesaukles darba ï nolūkā par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos

    [pārstrādātā redakcija]

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas Ö Līgumu par Eiropas Savienības darbību Õ un jo īpaši tā 63 Ö 79. panta 2. punkta Õ pirmās daļas 3. punkta a) Ö un b) Õ apakšpunktu un 4. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

    ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

    saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

    tā kā:

    òjauns

    (1)       Ir jāizdara vairāki grozījumi Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvā 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā[17] un Padomes 2005. gada 12. oktobra Direktīvā 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos[18] Skaidrības labad minētās direktīvas ir jāpārstrādā.

    (2)       Šai direktīvai būtu jāatbilst prasībai, kas izteikta abu direktīvu īstenošanas ziņojumos[19], mazināt konstatētos vājos posmos un nodrošināt saskanīgu tiesisko regulējumu dažādām personu grupām, kas ieceļo Savienībā no trešām valstīm. Tādējādi tai būtu jāvienkāršo un jāsaskaņo esošie dažādām grupām piemērojamie noteikumi vienā tiesību aktā. Neskatoties uz atšķirībām starp šās direktīvas piemērošanas jomā ietvertajām grupām, tām ir vairākas kopīgas iezīmes, kas ļauj tām piemērot vienotu Savienības līmeņa tiesisko regulējumu.

    (3)       Šai direktīvai būtu jāpapildina Stokholmas programmas mērķis tuvināt valstu tiesību aktus par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu ieceļošanu un uzturēšanos. Imigrācija no valstīm ārpus Savienības ir viens no augsti kvalificētu cilvēku avotiem, un jo īpaši studenti un pētnieki ir tie, kurus meklē aizvien vairāk. Viņiem ir nozīmīga loma Savienības galvenās vērtības – cilvēkkapitāla – veidošanā, nodrošinot gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un tādējādi palīdzot sasniegt stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus.

    (4)       Trūkumi, kas norādīti abu direktīvu īstenošanas ziņojumos, galvenokārt skar uzņemšanas nosacījumus, tiesības, procesuālās garantijas, studentu piekļuvi darba tirgum studiju laikā, noteikumus par mobilitāti Savienības iekšienē, kā arī saskaņotības trūkumu, jo attiecībā uz dažām grupām, piemēram, brīvprātīgie, skolnieki un neatalgoti praktikanti vai stažieri, dalībvalstis varēja rīkoties pēc izvēles. Pēcāk veikta plašāka apspriešana parādīja, ka ir nepieciešams uzlabot pētnieku un studentu darba meklēšanas iespējas un labāk aizsargāt viesaukles un praktikantus vai stažierus, kas saņem atalgojumu, uz kuriem pašlaik spēkā esošie tiesību akti neattiecas.

    ê2004/114/EK 1. apsvērums

    (5)       Lai pakāpeniski izveidotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, Līgums paredz, ka jāpieņem pasākumi patvēruma, imigrācijas un trešo valstu pilsoņu tiesību aizsardzības jomā.

    ê2004/114/EK 2. apsvērums (pielāgots)

    Līgums paredz, ka Padomei jāpieņem pasākumi imigrācijas politikas jomā attiecībā uz ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem un dalībvalstu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju piešķiršanas procedūru standartiem.

    ê2004/114/EK 3. apsvērums (pielāgots)

    1999. gada 15. un 16. oktobrī īpašajā sanāksmē Tamperē Eiropadome atzina, ka ir jātuvina valstu tiesību akti par trešo valstu pilsoņu uzņemšanas un uzturēšanās nosacījumiem, un lūdza Padomi steidzami pieņemt lēmumus, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem.

    òjauns

    (6)       Direktīvas mērķim vajadzētu būt arī veicināt cilvēku kontaktus un mobilitāti, jo tās ir svarīgas Savienības ārpolitikas sastāvdaļas, jo īpaši attiecībā uz Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm vai Savienības stratēģiskajiem partneriem. Tai būtu jāļauj aktīvāk uzlabot vispārējo pieeju migrācijai un mobilitātei un tās mobilitātes partnerības, kas piedāvā konkrētu ietvaru dalībvalstu un trešo valstu dialogam un sadarbībai, tostarp arī par legālās migrācijas atvieglošanu un organizēšanu.

    ê2004/114/EK 6. apsvērums (pielāgots)

    Viens no Kopienas rīcības mērķiem izglītības jomā ir Eiropu kopumā padarīt par augsta līmeņa mācību un arodmācību pasaules centru. Šīs stratēģijas būtisks faktors ir veicināt trešo valstu pilsoņu iespējas doties uz Kopienu mācību nolūkos. Dalībvalstu tiesību aktu tuvināšana attiecībā uz ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem pieder pie tās.

    ê2004/114/EK 7. apsvērums (pielāgots)

    ðjauns

    (7)       Šajā direktīvā migrācijai, kas pēc definīcijas ir pagaidu parādība un nav atkarīga no situācijas uzņēmējas dalībvalsts darba tirgū, ð būtu jāveicina zināšanu un prasmju radīšana un iegūšana. ï Ö Tā Õ nozīmē abpusēju gan iesaistīto migrantu un to izcelsmes valsts, gan uzņēmējas dalībvalsts bagātināšanos, kā arī palīdz veicināt citu kultūru iepazīšanu.

    òjauns

    (8)       Direktīvai būtu jāsniedz priekšstats par Savienību kā par pievilcīgu vietu pētniecībai un inovācijai un jāvirza Savienība uz priekšu pasaules mēroga konkurences cīņā par talantiem. Savienības atvēršana trešo valstu pilsoņiem, kurus var uzņemt pētniecības nolūkos, turklāt ir daļa no pamatiniciatīvas „Inovācijas Savienība”. Atvērta darba tirgus izveide Savienības pētniekiem un pētniekiem no trešām valstīm tika apstiprināta kā galvenais mērķis, kas sasniedzams Eiropas Pētniecības telpā (EPT) – vienotā telpā, kurā notiek brīva pētnieku, zināšanu un tehnikas aprite.

    ê2005/71/EK 5. apsvērums (pielāgots)

    Šī direktīva iecerēta kā atbalsts šo mērķu sasniegšanai, veicinot trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un mobilitāti zinātniskās pētniecības nolūkos, uzturēšanās laikposmiem, kas pārsniedz trīs mēnešus, lai padarītu Kopienu pievilcīgāku pētniekiem no visas pasaules un uzlabotu Kopienas kā starptautiskā pētniecības centra stāvokli.

    ê2004/114/EK 9. apsvērums (pielāgots)

    Jaunie Kopienas noteikumi ir veidoti, izmantojot jau esošās studenta, praktikanta vai stažiera, izglītības iestādes un brīvprātīga darbinieka definīcijas Kopienas tiesību aktos, jo īpaši dažādās Kopienas programmās, lai veicinātu attiecīgo personu mobilitāti (Socrates, Eiropas Brīvprātīgo dienests, u.c.).

    ê2004/114/EK 11. apsvērums

    Šī direktīva neattiecas uz trešo valstu pilsoņiem, kuri ietilpst praktikantu vai stažieru bez atalgojuma un brīvprātīgu darbinieku kategorijā, bet kurus atbilstīgi to darbībām vai saņemtās kompensācijas vai atalgojuma veidam uzskata par darba ņēmējiem saskaņā ar valstu tiesību aktiem. Par to trešo valstu pilsoņu uzņemšanu, kas plāno veikt specializētas studijas medicīnas jomā, būtu jālemj dalībvalstīm.

    ê2005/71/EC 11., 13. un 14. apsvērums (pielāgots)

    ðjauns

    (9)       Ir lietderīgi atvieglināt pētnieku uzņemšanu, izstrādājot ð izmantojot ï uzņemšanas procedūru, kas nav atkarīga no viņu juridiskajām attiecībām ar uzņēmēju pētniecības iestādi, kā arī turpmāk vairs nepieprasīt darba atļauju papildus uzturēšanās atļaujai ð vai ilgtermiņa vīzu ï. Līdzīgus noteikumus dalībvalstis varētu piemērot trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri pieprasa ieceļošanas atļauju, lai mācītu augstākajā mācību iestādē, atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem vai administratīvajai praksei, saistībā ar pētniecības projektu. Ö Šī Õ Īpašā pētniekiem paredzētā procedūra būtu jābalsta uz sadarbību starp pētniecības iestādēm un imigrācijas iestādēm dalībvalstīs. Pirmajām ar to būtu jāpiešķir vadošo lomu uzņemšanas procedūrā, lai trešo valstu pētniekiem atvieglinātu un paātrinātu ieceļošanu un uzturēšanos Kopienā Ö Savienībā Õ, vienlaikus saglabājot dalībvalstu prerogatīvas attiecībā uz imigrācijas kontroli Ö politiku Õ. Dalībvalstu iepriekš apstiprinātām pētniecības iestādēm būtu jādod iespēja parakstīt uzņemšanas līgumus ar trešo valstu pilsoņiem valstspiederīgajiem nolūkā īstenot pētniecības projektu. Dalībvalstīm būtu jāizdod uzturēšanās atļaujas ð atļauja ï, pamatojoties uz uzņemšanas līgumu, ja ir izpildīti nosacījumi saistībā ar ieceļošanu un uzturēšanos.

    ê2005/71/EK 9. apsvērums (pielāgots)

    (10)     Tā kā centieni sasniegt minēto 3 % mērķi, Ö proti, ieguldīt 3 % no IKP pētniecībā, Õ lielā mērā attiecas uz privāto sektoru, kam šajā nolūkā turpmākajos gados jāpieņem darbā vairāk pētnieku, pētniecības iestādēm, Ö ko var apstiprināt saskaņā ar Õ potenciāli atbilst šai šo direktīvu, Ö būtu Õ jāpieder gan valsts, gan privātajam sektoram.

    ê2005/71/EK 15. apsvērums (pielāgots)

    ðjauns

    (11)     Lai padarītu Kopienu Ö Savienību Õ pievilcīgāku trešo valstu pilsoņiem pētniekiem, ð kopā ar viņiem būtu jāuzņem arī pētnieku ģimenes locekļi saskaņā ar definīciju Padomes 2003. gada 22. septembra Direktīvā 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos[20] ï viņiem to uzturēšanās laikā vairākās jomās būtu jānodrošina tādas pašas sociālās un ekonomiskās tiesības kā uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgajiem, kā arī iespēja mācīt augstākajās mācību iestādēs. ð Viņiem būtu jāļauj baudīt priekšrocības, ko sniedz noteikumi par Savienības iekšējo mobilitāti, un viņiem būtu jāļauj piekļūt darba tirgum ï .

    òjauns

    (12)     Attiecīgos gadījumos dalībvalstis būtu jārosina zinātņu doktora grāda kandidātus uzskatīt par pētniekiem.

    ê2005/71/EK 6. apsvērums (pielāgots)

    (13)     Šīs direktīvas īstenošanai nevajadzētu veicināt intelektuālā darbaspēka emigrāciju no jaunizveidotajām vai attīstības valstīm. PapildpPasākumi, lai veicinātu pētnieku reintegrāciju savās izcelsmes valstīs, kā arī pētnieku pārvietošanos, būtu jāveic sadarbībā ar izcelsmes valstīm, lai izveidotu visaptverošu migrācijas politiku.

    òjauns

    (14)     Lai padarītu Eiropu kopumā par pasaules izcilības centru mācību un arodmācību jomā, būtu jāuzlabo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi tiem, kas vēlas doties uz Savienību šādos nolūkos. Tas ir saskaņā ar mērķiem, kas izvirzīti Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programmā[21], jo īpaši Eiropas augstākās izglītības internacionalizācijas kontekstā. Dalībvalstu attiecīgo tiesību aktu tuvināšana ir šā procesa sastāvdaļa.

    òjauns

    (15)     Ar Boloņas deklarāciju[22] aizsāktā Boloņas procesa paplašināšana un padziļināšana ir novedusi pie augstākās izglītības sistēmu progresīvas pielāgošanās gan procesā iesaistītajās valstīs, gan arī citās valstīs. Tas bija iespējams, jo valstu iestādes atbalstīja studentu un akadēmiska personāla mobilitāti un augstākās izglītības iestādes to ir integrējušas savās mācību programmās. To vajadzētu atspoguļot ar uzlabotiem studentu mobilitātes noteikumiem Savienības iekšienē. Viens no Boloņas deklarācijas mērķiem ir padarīt Eiropas augstāko izglītību pievilcīgu un konkurētspējīgu. Boloņas procesa rezultātā ir izveidota Eiropas augstākās izglītības telpa. Eiropas augstākās izglītības nozares saskaņošana ir padarījusi studijas Eiropā pievilcīgākas studentiem no trešām valstīm.

    ê2004/114/EK 10. apsvērums

    (16)     Šajā direktīvā minēto studentu sagatavošanas kursu ilgums un citi nosacījumi būtu jāparedz dalībvalstīm saskaņā ar saviem tiesību aktiem.

    ê2004/114/EK 12. apsvērums

    (17)     Pierādījumi par studenta uzņemšanu kādā augstākajā mācību iestādē var cita starpā būt vēstule vai apliecība, kas apstiprina viņa/viņas uzņemšanu.

    ê2004/114/EK 13. apsvērums

    ðjauns

    (18)     Vērtējot, vai ir pieejami pietiekami finanšu līdzekļi, var ņemt ð būtu jāņem ï vērā stipendijas.

    òjauns

    (19)     Kaut arī dalībvalstīm bija izvēles brīvība, piemērot vai nepiemērot Direktīvu 2004/114/EK skolniekiem, brīvprātīgajiem un praktikantiem vai stažieriem, kas nesaņem atalgojumu, šīs grupas būtu jāietver direktīvas piemērošanas jomā, lai atvieglotu viņiem ieceļošanu un nodrošinātu viņu tiesības. Šī direktīva būtu arī jāpiemēro viesauklēm un praktikantiem vai stažieriem, kas saņem atalgojumu, lai nodrošinātu viņu tiesības un to aizsardzību.

    (20)     Praktikanti vai stažieri, kas saņem atalgojumu un ierodas strādāt Savienībā saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros, nebūtu jāiekļauj šīs direktīvas piemērošanas jomā, jo tiem ir piemērojama [Direktīva 2013/xx/ES par pārcelšanu uzņēmuma ietvaros].

    (21)     Tā kā pašlaik Savienības līmenī nav ieviests regulējums attiecībā uz viesauklēm no trešām valstīm, lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi, būtu jāievieš noteikumi, kas pievērstos viņu īpašajām vajadzībām, jo šī grupa ir īpaši neaizsargāta. Ar šo direktīvu būtu jāparedz nosacījumi, kas jāievēro gan viesauklei, gan viesģimenei, jo īpaši attiecībā uz vienošanos starp abām pusēm, kurā būtu jāiekļauj, piemēram, nolīgtā kabatas nauda[23].

    (22)     Tiklīdz ir izpildīti visi vispārīgie un īpašie uzņemšanas nosacījumi, dalībvalstij konkrētā termiņā būtu jāizdod atļauja, tas ir, ilgtermiņa vīza un/vai uzturēšanās atļauja. Ja dalībvalsts izsniedz uzturēšanās atļauju tikai savā teritorijā un visi šīs direktīvas nosacījumi par uzņemšanu ir izpildīti, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpiešķir attiecīgajam trešās valsts pilsonim nepieciešamās vīzas.

    (23)     Atļaujās būtu jānorāda trešās valsts pilsoņa statuss un attiecīgās Savienības programmas, kurās ietverti mobilitātes pasākumi. Dalībvalstis var norādīt papildu informāciju papīra formā vai elektroniski, ja tādējādi netiek radīti papildu nosacījumi.

    (24)     Dažādajiem atļauju termiņiem saskaņā ar šo direktīvu būtu jāatspoguļo katras grupas uzturēšanās būtība.

    (25)     Dalībvalstis var iekasēt samaksu par atļauju pieteikumu apstrādi. Nodevām vajadzētu būt samērīgām ar uzturēšanās mērķi.

    (26)     Tiesībām, ko trešo valstu pilsoņiem piešķir saskaņā ar šo direktīvu, nevajadzētu būt atkarīgām no tā, vai atļauja tiek izsniegta ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas veidā.

    ê2004/114/EK 8. apsvērums

    ðjauns

    (27)     Jēdziens uzņemšana aptver trešās valsts pilsoņu ieceļošanu un uzturēšanos ð dalībvalstī ï nolūkos, kas izklāstīti šajā direktīvā.

    ê2004/114/EK 14. apsvērums (pielāgots)

    ðjauns

    (28)     Uzņemšanu var atteikt, ja ir pienācīgi pamatoti iemesli.Jo īpaši uzņemšanu var atteikt, ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar faktu novērtējumu konkrētajā gadījumā attiecīgais trešās valsts pilsonis potenciāli apdraud sabiedrisko kārtību, vai valsts drošību ð vai sabiedrības veselību ï . Sabiedriskās kārtības jēdziens var attiekties arī uz sodāmību par smaga nozieguma izdarīšanu. Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka sabiedriskās kārtības un valsts drošības jēdziens attiecas arī uz tiem gadījumiem, kad trešās valsts pilsonis pieder vai ir piederējis apvienībai, kas atbalsta terorismu, atbalsta vai ir atbalstījis šādu apvienību, vai kam ir vai kādreiz ir bijuši ekstrēmista nolūki.

    ê2004/114/EK 15. apsvērums (pielāgots)

    (29)     Ja rodas šaubas par uzņemšanas pieteikuma iesniegšanas iemesliem, dalībvalstīm būtu jāspēj pieprasīt jebkurus pierādījumus, kas nepieciešami tā patiesuma novērtēšanai, jo īpaši, pamatojoties uz pretendenta paredzētajām Ö plānotajām Õ mācībām Ö vai apmācību Õ, lai apkarotu šajā direktīvā paredzētās procedūras ļaunprātīgu un nepareizu izmantošanu.

    òjauns

    (30)     Valsts iestādēm būtu jāinformē trešo valstu pilsoņi, kas piesakās uzņemšanai dalībvalstīs saskaņā ar šo direktīvu, par lēmumu, kas pieņemts par attiecīgo pieteikumu. Tas būtu jādara rakstiski pēc iespējas ātrāk un vēlākais 60 dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, bet attiecībā uz pētniekiem un studentiem, uz kuriem attiecas Savienības programmas, kurās ietverti mobilitātes pasākumi – pēc iespējas ātrāk un vēlākais 30 dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas.

    ê2004/114/EK 16. apsvērums (pielāgots)

    ðjauns

    (31)     Ir jāatvieglo to studentu mobilitāte Ö Savienības iekšienē Õ Ö pētniekiem, studentiem un algotiem praktikantiem vai stažieriem Õ, kas ir trešo valstu pilsoņi. un kas studē vairākās dalībvalstīs, kā arī jāatvieglo to trešo valstu pilsoņu uzņemšana, kuri piedalās Kopienas programmās, kuru mērķis ir veicināt mobilitāti Kopienā un uz Kopienu, šajā direktīvā paredzētajos nolūkos. ðAttiecībā uz pētniekiem šai direktīvai būtu jāuzlabo noteikumi saistībā ar laikposmu, cik ilgi pirmās dalībvalsts izsniegtajai atļaujai būtu jāsedz uzturēšanās otrā dalībvalstī, nepieprasot jaunu uzņemšanas līgumu. Būtu jāuzlabo studentu un jaunās atalgoto praktikantu vai stažieru grupas situācija, atļaujot tiem uzturēties otrā dalībvalstī no trīs līdz sešiem mēnešiem, ja tie atbilst vispārīgajiem direktīvas nosacījumiem. Praktikantiem vai stažieriem, kas ir trešo valstu pilsoņi un dodas uz Savienību saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros, būtu jāpiemēro īpaši Savienības iekšējās mobilitātes noteikumi, kas atbilst to pārcelšanas būtībai un [Direktīvai 2013/xx/ES par pārcelšanu uzņēmuma iekšienē].ï

    òjauns

    (32)     Savienības imigrācijas noteikumiem un Savienības programmām, kuras ietverti mobilitātes pasākumi, būtu vēl vairāk jāpapildina vienam otrs. Pētniekiem un studentiem, kas ir trešo valstu pilsoņi un uz kuriem attiecas šādas Savienības programmas, vajadzētu būt tiesībām pārvietoties uz paredzētajām dalībvalstīm, pamatojoties uz atļauju, ko izsniegusi pirmā dalībvalsts, ja vien pilnīgs šo dalībvalstu saraksts ir zināms pirms ieceļošanas Savienībā. Šādai atļaujai būtu jānodrošina viņiem iespēja izmantot mobilitāti, nesniedzot nekādu papildu informāciju un neaizpildot citus pieteikumus. Dalībvalstis tiek aicinātas sekmēt brīvprātīgo, kas ir trešo valstu pilsoņi, mobilitāti Savienības iekšienē, ja brīvprātīgā darba programmas aptver vairāk nekā vienu dalībvalsti.

    ê2004/114/EK 18. apsvērums (pielāgots)

    ðjauns

    (33)     Lai ļautu studentiem, kas ir trešās valsts pilsoņi, ð labāk ï daļēji segt mācību izmaksas, tiem būtu jānodrošina ð uzlabota ï pieeja darba tirgum, ievērojot šajā direktīvā paredzētos nosacījumus ð , ar to domājot minimumu – 20 stundas nedēļā ï. Saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem bBūtu jāievēro vispārīgs princips, ka studentiem ir pieeja darba tirgum. Tomēr izņēmuma gadījumos dalībvalstīm būtu jāspēj ņemt vērā savu darba tirgus situāciju ð , kaut arī tam nebūtu pilnībā jāatceļ tiesības strādāt ï .

    òjauns

    (34)     Cenšoties nodrošināt labi kvalificētu darba spēku, dalībvalstīm būtu jāļauj studentiem, kas pabeiguši studijas Savienībā, palikt to teritorijā nolūkā izpētīt darba iespējas vai izveidot uzņēmumu 12 mēnešus pēc sākotnējās atļaujas izbeigšanās. Tas pats būtu jāattiecina uz pētniekiem, kas pabeiguši pētniecības projektu, kā paredzēts uzņemšanas līgumā. Taču tam nevajadzētu izvērsties par automātiskām tiesībām uz piekļuvi darba tirgum vai uzņēmumu dibināšanai. Viņiem var pieprasīt uzrādīt pierādījumus saskaņā ar 24. pantu.

    (35)     Šīs direktīvas noteikumi neskar dalībvalstu kompetenci reglamentēt uzņemšanas apjomu attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, kuri ierodas darba nolūkā.

    (36)     Lai padarītu Savienību pievilcīgāku pētniekiem, studentiem, skolniekiem, praktikantiem vai stažieriem un viesauklēm, ir svarīgi nodrošināt taisnīgu attieksmi saskaņā Līguma 79. pantu. Šīm grupām ir tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi ar uzņemošās dalībvalsts pilsoņiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvu 2011/98/ES par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi[24]. Papildus tiesībām, kas piešķirtas ar Direktīvu 2011/98/ES, pētniekiem no trešām valstīm ir jāturpina nodrošināt labvēlīgākas tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi ar uzņemošās dalībvalsts pilsoņiem sociālā nodrošinājuma jomās, kā definēts Regulā Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu. Pašlaik ir paredzēta iespēja dalībvalstīm ierobežot vienlīdzīgu attieksmi sociālā nodrošinājuma jomās, ietverot ģimenes pabalstus, un šī iespēja noteikt ierobežojumus varētu ietekmēt pētniekus. Turklāt neatkarīgi no tā, vai Savienības vai uzņemošās dalībvalsts tiesību akti ļauj trešo valstu skolēniem, brīvprātīgajiem, neatalgotiem praktikantiem vai stažieriem un viesauklēm piekļūt darba tirgum, tiem būtu jāpiešķir tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi ar uzņemošās dalībvalsts pilsoņiem attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem un preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kas pieejami sabiedrībai.

    ê2004/114/EK 23. apsvērums

    (37)     Šai direktīvai nevajadzētu nekādi ietekmēt Padomes Regulas (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem, piemērošanu[25].

    ê2005/71/EK 22. apsvērums (pielāgots)

    Šai direktīvai nevajadzētu nekādi ietekmēt Padomes Regulas (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem, piemērošanu[26].

    ê2004/114/EK 4. apsvērums (pielāgots)

    ðjauns

    (38)     Šajā direktīvā tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. ð , kā tas minēts Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā ï .

    ê2005/71/EK 25. apsvērums (pielāgots)

    Šī direktīva ievēro pamattiesības un respektē principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

    ê2004/114/EK 5. apsvērums

    (39)     Dalībvalstīm būtu jāīsteno šīs direktīvas noteikumi bez diskriminācijas dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās un sociālās izcelsmes, ģenētisko īpašību, valodas, ticības vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, bez diskriminācijas saistībā ar piederību nacionālai minoritātei un bez diskriminācijas īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

    ê2005/71/EK 24. apsvērums (pielāgots)

    Dalībvalstīm būtu jāīsteno šīs direktīvas noteikumi bez diskriminācijas dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpašību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai citu uzskatu, piederības nacionālai minoritātei, spēju, izcelšanās, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

    òjauns

    (40)     Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra Kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās gadījumos, kad tas nepieciešamības ziņā ir pamatoti, ziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un attiecīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

    ê2004/114/EK 24. apsvērums (pielāgots)

    ðjauns

    (41)     Tā kā dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt šīs direktīvas mērķus, proti, paredzēt nosacījumus attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu Ö ieceļošanu un uzturēšanos Õ Ö pētniecības Õ, studiju, skolēnu apmaiņas, ð algotas ï vai neatalgotas prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba vai ð viesaukles darba ï nolūkā, un šīs direktīvas mēroga un seku dēļ tos var sasniegt labāk Kopienas Ö Savienības Õ līmenī, Kopiena Ö Savienība Õ var paredzēt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas izklāstīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kurš izklāstīts minētajā pantā, šī direktīva paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

    ê2005/71/EK 23. apsvērums (pielāgots)

    Piedāvātās rīcības mērķus, proti, īpašas uzņemšanas procedūras ieviešanu un trešo valstu valstspiederīgajiem piemērojamu ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumu pieņemšanu, ar uzturēšanās laiku dalībvalstīs, kas pārsniedz trīs mēnešus, lai īstenotu pētniecības projektu saskaņā ar uzņemšanas nolīgumu ar pētniecības iestādi, dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nevar īstenot pietiekamā apjomā, īpaši attiecībā uz mobilitātes nodrošināšanu starp dalībvalstīm, tādēļ tas labāk sasniedzams Kopienas līmenī. Kopiena tādēļ var veikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā paredzēts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā tas noteikts šajā pantā, šī direktīva nepārsniedz to, kas ir nepieciešams šo mērķu sasniegšanai.

    ê2004/114/EK 22. apsvērums (pielāgots)

    (42)     Katrai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka plašai sabiedrībai ir pieejama pēc iespējas pilnīga regulāri atjaunināta informācija, jo īpaši internetā, Ö par pētniecības iestādēm, kas apstiprinātas saskaņā ar šo direktīvu un ar kurām pētnieki var noslēgt uzņemšanas līgumu, un par nosacījumiem un procedūrām, saistībā ar ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalsts teritorijā pētniecības nolūkos, kas pieņemtas saskaņā ar šo direktīvu, Õ kā arī Ö informācija Õ par šajā direktīvā noteiktajām iestādēm, studiju kursiem, kas var uzņemt trešo valstu pilsoņus, kā arī nosacījumiem un procedūrām attiecībā uz ieceļošanu un uzturēšanos tās teritorijā minētajos nolūkos.

    ê2005/71/EK 10. apsvērums (pielāgots)

    Katrai dalībvalstij būtu jānodrošina pēc iespējas izsmeļoša, regulāri atjaunināta informācija, kas ir publiski pieejama, jo īpaši ar interneta starpniecību, par pētniecības iestādēm, kuras apstiprinātas saskaņā ar šo direktīvu un ar kurām pētnieki var noslēgt uzņemšanas nolīgumu, kā arī par nosacījumiem un procedūrām saistībā ar ieceļošanu un uzturēšanos to teritorijā, lai nodarbotos ar pētniecību, kā noteikts saskaņā ar šo direktīvu.

    ê2005/71/EK 28. apsvērums (pielāgots)

    (43)     [Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Ö Nr. 21 Õ par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju Ö saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu Õ, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Ö Līgumam par Eiropas Savienības darbību Õ Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste nepiedalās Ö šīs dalībvalstis nepiedalās Õ šīs direktīvas pieņemšanā, un šī direktīva nav tai Ö tām Õ saistoša un nav jāpiemēro.]

    ê2005/71/EK 29. apsvērums (pielāgots)

    (44)     Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Ö Līgumam par Eiropas Savienības darbību Õ Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un tādējādi šī direktīva nav tai saistoša un nav jāpiemēro,.

    ê2004/114/EK 17. apsvērums (pielāgots)

    Lai atļautu pirmo reizi ieceļot dalībvalstu teritorijā, tām būtu jāspēj var laikus izsniegt uzturēšanās atļauju vai, ja tās izsniedz uzturēšanās atļaujas tikai savā teritorijā, var izsniegt vīzu.

    ê2004/114/EK 19. apsvērums (pielāgots)

    Iepriekšējas atļaujas jēdziens ietver darba atļauju piešķiršanu studentiem, kas vēlas veikt saimniecisko darbību.

    ê2004/114/EK 20. apsvērums (pielāgots)

    Šī Direktīva neietekmē valstu tiesību aktus attiecībā uz nepilnas slodzes darbu.

    ê2004/114/EK 21. apsvērums (pielāgots)

    Būtu jāparedz noteikums paātrinātām procedūrām attiecībā uz uzņemšanu studiju nolūkā vai skolēnu apmaiņas programmām, ko īsteno atzītas organizācijas dalībvalstīs.

    ê2004/114/EK 25. apsvērums (pielāgots)

    Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un tādēļ tās noteikumi tām neuzliek saistības un nav jāpiemēro.

    ê2004/114/EK 26. apsvērums (pielāgots)

    Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un tādējādi šī direktīva tai neuzliek saistības un nav jāpiemēro,

    ê2005/71/EK 1. apsvērums (pielāgots)

    Lai konsolidētu Eiropas pētniecības politiku un piešķirtu tai struktūru, Komisija 2000. gada janvārī uzskatīja par vajadzīgu izveidot Eiropas pētniecības telpu kā pamatu Kopienas turpmākai darbībai šajā jomā.

    ê2005/71/EK 2. apsvērums (pielāgots)

    Atbalstot Eiropas pētniecības telpu, Lisabonas Eiropadome 2000. gada martā izvirzīja Kopienai mērķi līdz 2010. gadam kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zinātnes atziņām balstīto ekonomiku pasaulē.

    ê2005/71/EK 3. apsvērums (pielāgots)

    Ekonomikas globalizācija prasa augstāku pētnieku mobilitāti, kas ir atzīts Eiropas Kopienas Sestajā pamatprogrammā[27], ar kuru tā dara pieejamas savas programmas pētniekiem no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

    ê2005/71/EK 4. apsvērums (pielāgots)

    Lai Kopiena sasniegtu Barselonas Eiropadomes 2002. gada martā izvirzīto mērķi, proti, zinātniskajos pētījumos ieguldīt 3 % no IKP, līdz 2010. gadam būs vajadzīgi 700000 pētnieki. Šo mērķi jāsasniedz ar vairāku savstarpēji saistītu pasākumu palīdzību, piemēram, padarot zinātnieka profesiju pievilcīgāku jauniešiem, veicinot sieviešu iesaistīšanu zinātniskos pētījumos, paplašinot pētnieku apmācības iespējas un mobilitāti, uzlabojot pētnieku karjeras izredzes Kopienā un atverot Kopienu trešo valstu valstspiederīgajiem, kurus varētu uzņemt zinātniskās pētniecības nolūkos.

    ê2005/71/EK 6. apsvērums (pielāgots)

    Šīs direktīvas īstenošanai nevajadzētu veicināt intelektuālā darbaspēka emigrāciju no jaunizveidotajām vai attīstības valstīm. Papildpasākumi, lai veicinātu pētnieku reintegrāciju savās izcelsmes valstīs, kā arī pētnieku pārvietošanos, būtu jāveic sadarbībā ar izcelsmes valstīm, lai izveidotu visaptverošu migrācijas politiku.

    ê2005/71/EK 7. apsvērums (pielāgots)

    Lai sasniegtu Lisabonas procesa mērķus, nolūkā veikt zinātnisko pētniecību ir arī svarīgi atbalstīt to pētnieku mobilitāti Kopienā, kas ir ES pilsoņi, jo īpaši attiecībā uz pētniekiem, kas ir no tām dalībvalstīm, kuras pievienojās 2004. gadā.

    ê2005/71/EK 8. apsvērums (pielāgots)

    Ņemot vērā pasaules ekonomikas izmaiņu izraisīto atvērtību un paredzamās prasības sasniegt noteikto mērķi, proti, zinātniskajos pētījumos ieguldīt 3 % no IKP, trešo valstu pētniekus, kuri potenciāli atbilstu šai direktīvai, vajadzētu plaši definēt saskaņā ar viņu kvalifikāciju un pētniecības projektu, ko viņi gatavojas īstenot.

    ê2005/71/EK 12. apsvērums (pielāgots)

    Tajā pašā laikā būtu jāsaglabā arī parastie uzņemšanas ceļi (piemēram, nodarbinātība un prakse), īpaši doktorantūras studentiem, kuri nodarbojas ar pētniecību studentu statusā, uz kuriem šī direktīva nebūtu jāattiecina un uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 2004/114/EK (2004. gada 13. decembris) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā[28].

    ê2005/71/EK 16. apsvērums (pielāgots)

    Šī direktīva ievieš ļoti svarīgu uzlabojumu sociālā nodrošinājuma jomā, jo nediskriminācijas princips tieši attiecināts arī uz tām personām, kuras ierodas dalībvalstī nepastarpināti no trešās valsts. Tomēr ar šo direktīvu nebūtu jāpiešķir lielākas tiesības nekā tās, ko paredz pastāvošie Kopienas tiesību akti sociālā nodrošinājuma jomā trešo valstu valstspiederīgajiem, kam ir saistība ar vairākām dalībvalstīm. Turklāt direktīvai nebūtu jāpiešķir tiesības saistībā ar situācijām, kuras atrodas ārpus Kopienas tiesību aktu jomas, piemēram, saistībā ar trešā valstī dzīvojošiem ģimenes locekļiem.

    ê2005/71/EK 17. apsvērums (pielāgots)

    Ir svarīgi veicināt trešo valstu valstspiederīgo, kas uzņemti zinātnisko pētījumu veikšanai, mobilitāti, lai veidotu un nostiprinātu sakarus un tīklus starp partneriem un iedibinātu Eiropas Pētniecības telpas (EPT) lomu pasaules līmenī. Pētniekiem būtu jādod iespēja izmantot mobilitāti saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem. Nosacījumi mobilitātes īstenošanai saskaņā ar šo direktīvu nebūtu jāietekmē noteikumus, kuri pašlaik reglamentē ceļošanas dokumentu derīguma atzīšanu.

    ê2005/71/EK 18. apsvērums (pielāgots)

    Īpaša uzmanība būtu jāpievērš pētnieku ģimenes locekļu kopības veicināšanai un atbalstam saskaņā ar Padomes 2005. gada 12. oktobra Ieteikumu nolūkā atvieglināt trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu, lai veiktu zinātniskos pētījumus Eiropas Kopienā[29].

    ê2005/71/EK 19. apsvērums (pielāgots)

    Lai saglabātu ģimenes kopību un veicinātu mobilitāti, ģimenes locekļiem būtu jādod iespēja pievienoties pētniekam citā dalībvalstī saskaņā ar nosacījumiem, ko nosaka attiecīgās dalībvalsts tiesību akti, tostarp pienākumi, kas izriet no attiecīgās dalībvalsts divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem.

    ê2005/71/EK 20. apsvērums (pielāgots)

    Uzturēšanās atļauju turētājiem principā būtu jāatļauj iesniegt pieteikumu uzņemšanai, paliekot attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

    ê2005/71/EK 21. apsvērums (pielāgots)

    Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām ņemt samaksu no pieteikumu iesniedzējiem par uzturēšanās atļauju pieteikumu apstrādi.

    ê2005/71/EK 26. apsvērums (pielāgots)

    Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu dalībvalstīm ir ieteikts gan pašu, gan arī Kopienas vajadzībām sastādīt tabulas, kas pēc iespējas labāk rādītu sakaru starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, kā arī darīt tās pieejamas sabiedrībai.

    ê2005/71/EK 27. apsvērums (pielāgots)

    Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Īrija ar 2004. gada 1. jūlija vēstuli ir paziņojusi par savu vēlēšanos piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.

    òjauns

    (45)     Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos jāattiecina uz tiem noteikumiem, kuri būtiski grozīti salīdzinājumā ar iepriekšējām direktīvām. Pienākums transponēt nemainītos noteikumus izriet no iepriekšējām direktīvām.

    (46)     Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem I pielikuma B daļā norādīto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un datumiem to piemērošanai,

    ê2004/114/EK (pielāgots)

    ðjauns

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

    I NODAĻA

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    1. pants

    Priekšmets

    Šī direktīva paredz:

                  a) nosacījumus attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu ð ieceļošanu un uzturēšanos ï dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem ð 90 dienām ï, Ö pētniecības, Õ studiju, skolēnu apmaiņas, ð algotas un ï neatalgotas prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai , brīvprātīga darba, ð viesaukles darba ï nolūkā;

                  b) noteikumus par procedūrām trešo valstu pilsoņu uzņemšanai dalībvalstu teritorijā minētajos nolūkos.

    òjauns

                  b) ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus trešo valstu pilsoņiem studentiem un algotiem praktikantiem vai stažieriem, uz laiku, kas pārsniedz 90 dienas dalībvalstīs, kas nav dalībvalsts, kura pirmā trešās valsts pilsonim piešķīrusi atļauju, pamatojoties uz šo direktīvu;

    c) ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus trešo valstu pilsoņiem pētniekiem dalībvalstīs, kas nav dalībvalsts, kura pirmā trešās valsts pilsonim piešķīrusi atļauju, pamatojoties uz šo direktīvu.

                 

    ê2005/71/EK (pielāgots)

    I NODAĻA

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    1. pants

    Mērķis

    Šajā direktīvā izklāstīti nosacījumi trešo valstu pētnieku uzņemšanai dalībvalstīs uz laikposmu, kas pārsniedz trīs mēnešus, lai īstenotu pētniecības projektu saskaņā ar uzņemšanas nolīgumiem ar pētniecības iestādēm.

    ê2004/114/EK (pielāgots)

    ðjauns

    2. pants

    Darbības joma

    1. Šī direktīva attiecas uz trešo valstu pilsoņiem, kas iesniedz pieteikumu, lai viņus Ö pētniecības Õ studiju, Ö skolēnu apmaiņas, Õ ð algotas vai ï Ö neatalgotas prakses vai stažēšanās, brīvprātīgo darba Õ ð vai viesaukles darba ï nolūkā uzņem attiecīgas dalībvalsts teritorijā.

    2. Šo direktīvu nepiemēro Ö trešo valstu pilsoņiem, Õ

                  a) trešo valstu pilsoņiem, kas uzturas attiecīgā dalībvalstī kā patvēruma meklētāji vai saskaņā ar pagaidu aizsardzību, vai saskaņā ar pagaidu aizsardzības programmām;

                  b) trešo valstu pilsoņiem, kuru izraidīšana ir apturēta faktisku vai juridisku iemeslu dēļ;

                  c) trešo valstu pilsoņiem, kas ir tādu Savienības pilsoņu ģimenes locekļi, kuri ir izmantojuši tiesības brīvi pārvietoties Savienībā;

                  d) trešo valstu pilsoņiem, kam kādā dalībvalstī ir pastāvīgā iedzīvotāja statuss saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/109/EK[30] un kas izmanto tiesības uzturēties citā dalībvalstī studiju vai arodmācību nolūkā;

                  e) trešo valstu pilsoņiem, kam saskaņā ar attiecīgas dalībvalsts tiesību aktiem ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātas personas statuss;

    òjauns

                  f) kam līdz ar viņu ģimenes locekļiem un neatkarīgi no viņu pilsonības tāpat kā Savienības pilsoņiem ir tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar nolīgumiem vai nu starp Savienību un dalībvalstīm vai starp Savienību un trešām valstīm;

                  g)       praktikantiem vai stažieriem, kas ieradušies Savienībā saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros saskaņā ar [Direktīvu 2013/xx/ES par pārcelšanu uzņēmuma ietvaros].

    ê2004/114/EK (pielāgots)

    3. pants

    Definīcijas

    Šajā direktīvā:

                  a) “trešās valsts pilsonis” ir jebkura persona, kas nav Eiropas Savienības pilsonis Līguma 1720. panta 1. punkta nozīmē;

    ê2005/71/EK (pielāgots)

    2. pants

    Definīcijas

    Šajā direktīvā:

                  a) “trešās valsts valstspiederīgais” ir jebkura persona, kas nav Savienības pilsonis Līguma 17. panta 1. punkta izpratnē;

    ê2005/71/EK

                  b) d) “pētnieks” ir trešās valsts pilsonis valstspiederīgais ar atbilstīgu augstākās izglītības kvalifikāciju, kas ļauj piedalīties doktorantūras programmās un kurus pētniecības iestāde izvēlas pētniecības projekta īstenošanai, kam parasti nepieciešama iepriekš minētā kvalifikācija;

    ê2004/114/EK

    c) b) “students” ir trešās valsts pilsonis, ko ir uzņēmusi kāda augstākā mācību iestāde un kas ir uzņemts dalībvalsts teritorijā ar galveno nodarbošanos apmeklēt pilna laika studijas, lai iegūtu šīs dalībvalsts atzīto augstākās izglītības kvalifikāciju, arī diplomu, sertifikātu vai doktora grādu, augstākajā mācību iestādē; saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem šīs studijas var ietvert sagatavošanas kursu pirms šādas izglītības sākuma;

                  d) c) “skolēns” ir trešās valsts pilsonis, kas uzņemts attiecīgas dalībvalsts teritorijā, lai apgūtu atzītu vidējās izglītības programmu saistībā ar skolēnu apmaiņas programmu, ko īsteno saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts noteikumiem vai administratīvo praksi atzīta organizācija;

    ê2004/114/EK (pielāgots)

                  e) d) “praktikants vai stažieris bez atalgojuma” ir trešās valsts pilsonis, kurš, saskaņā ar attiecīgās Ö dalībvalsts tiesību aktiem Õ, ir uzņemts attiecīgās dalībvalsts teritorijā uz prakses vai stažēšanās laiku, nesaņemot atalgojumu;

    òjauns

                  f) “algots praktikants vai stažieris” ir trešās valsts pilsonis, kurš saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir uzņemts attiecīgās dalībvalsts teritorijā uz prakses vai stažēšanās laiku, par ko viņš saņem atalgojumu;

                  g) "brīvprātīgais" ir trešās valsts pilsonis, kas ir uzņemts dalībvalsts teritorijā, lai piedalītos atzītā brīvprātīgā darba programmā;

    ê2004/114/EK (pielāgots)

    h) “brīvprātīga darba programma” ir programma, kas apvieno darbības, kuras veicina praktisku solidaritāti, Ö pamatojas uz dalībvalsts vai Savienības atzītu programmu Õ un īsteno vispār svarīgu interešu mērķus; tās pamatā ir attiecīgas valsts vai Kopienas programma.

    òjauns

    i) "viesaukle" ir trešās valsts pilsonis, ko uz laiku uzņem ģimene dalībvalsts teritorijā apmaiņā pret vieglu mājas darbu un bērnu aprūpi, lai uzlabotu savas valodu prasmes un zināšanas par uzņemošo valsti;

    ê2005/71/EK

    j) b) “pētniecība” ir sistemātisks radošs darbs, lai vairotu zināšanas, tostarp zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību, un šo zināšanu izmantošana jaunu pielietojumu izstrādē;

    k) c) “pētniecības iestāde” ir jebkura sabiedriska vai privāta struktūra, kura nodarbojas ar pētniecību un kuru kāda no dalībvalstīm apstiprinājusi šīs direktīvas nolūkā saskaņā ar tās tiesību aktiem vai administratīvo praksi;

    ê2004/114/EK (pielāgots)

                  l) e) “ Ö izglītības Õ iestāde” ir valsts vai privāta iestāde, kuru atzinusi uzņēmēja dalībvalsts un/vai kuras mācību programmas ir atzītas saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem vai administratīvo praksi, Ö pamatojoties uz pārredzamiem kritērijiem, Õ šajā direktīvā izklāstītajiem nolūkiem;

    òjauns

                  m) "atlīdzība" ir maksājums neatkarīgi no tā veida, ko saņem par sniegtiem pakalpojumiem un ko saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai iedibinātu praksi uzskata par darba attiecību būtisku sastāvdaļu;

                  n) “nodarbinātība” ir tādas darbības veikšana, kas ietver jebkādu darbu darba devēja labā un viņa vadībā un uzraudzībā, kuru regulē saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai iedibinātu praksi;

                  o) „pirmā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura pirmā trešās valsts pilsonim piešķir atļauju, pamatojoties uz šo direktīvu;

                  p) „otrā dalībvalsts” ir jebkura dalībvalsts, kas nav pirmā dalībvalsts;

                  q) "Savienības programmas, kurās ietverti mobilitātes pasākumi” ir Savienības finansētas programmas, kas veicina trešo valstu pilsoņu mobilitāti uz Savienību;

                  r) “atļauja” ir uzturēšanās atļauja, ko izsniedz dalībvalsts iestādes un kas ļauj trešās valsts pilsonim likumīgi uzturēties tās teritorijā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1030/2002 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu, vai ilgtermiņa vīza;

                  s) "ilgtermiņa vīza" ir atļauja, ko izsniedz dalībvalsts saskaņā ar Šengenas konvencijas 18. pantu, vai ko izsniedz saskaņā ar to dalībvalstu valsts tiesību aktiem, kas Šengenas acquis neīsteno pilnībā.

    ê2004/114/EK

                  g) “uzturēšanās atļauja” ir jebkura dalībvalsts iestādes izsniegta atļauja, kas ļauj trešās valsts pilsonim likumīgi uzturēties tās teritorijā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1030/2002 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

    ê2005/71/EK (pielāgots)

    e) “uzturēšanās atļauja” ir jebkāda dalībvalsts iestāžu izsniegta atļauja, kurā minēts termins “pētnieks” un kura ļauj trešās valsts valstspiederīgajam legāli uzturēties tās teritorijā saskaņā ar 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu Regulā (EK) Nr. 1030/2002.

    3. pants

    Darbības joma

    1. Šī direktīva attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri iesniedz pieteikumus uzturēšanās atļaujas dalībvalstī saņemšanai, lai īstenotu pētniecības projektu.

    2. Šī direktīva neattiecas uz:

                  a) trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri uzturas dalībvalstī kā pretendenti uz starptautisku aizsardzību vai saskaņā ar pagaidu aizsardzības sistēmām;

    b) trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri iesniedz pieteikumus uzturēšanās atļaujas dalībvalstī saņemšanai kā studenti Direktīvas 2004/114/EK izpratnē, lai veiktu pētniecību doktora grāda iegūšanai;

    c) trešo valstu valstspiederīgajiem, kuru izraidīšana atlikta faktiska vai juridiska pamatojuma dēļ;

    d) pētniekiem, kurus kāda pētniecības iestāde norīkojusi uz citu pētniecības iestādi citā dalībvalstī.

    ê2005/71/EK (pielāgots)

    4. pants

    Labvēlīgāki noteikumi

    1. Šī direktīva neskar labvēlīgākus noteikumus:

    a) divpusējos un daudzpusējos nolīgumos starp Kopienu vai Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses;

    b) divpusējos un daudzpusējos nolīgumos starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm..

    2. Šī direktīva neietekmē dalībvalstu tiesības pieņemt vai paturēt labvēlīgākus nosacījumus personām, uz kurām tā attiecas.

    ê2004/114/EK (pielāgots)

    ðjauns

    4. pants

    Labvēlīgāki noteikumi

    1. Šī direktīva neskar labvēlīgākus noteikumus:

                  a) divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, ko Kopiena Ö Savienība Õ vai Kopiena Ö Savienība Õ un tās dalībvalstis ir noslēgušas ar vienu vai vairākām trešām valstīm; vai

                  b) divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, ko viena vai vairākas dalībvalstis ir noslēgušas ar vienu vai vairākām trešām valstīm.

    2. Šī direktīva neskar dalībvalstu tiesības pieņemt vai uzturēt spēkā noteikumus, kas ir labvēlīgāki personām, uz kurām tā attiecas ð , ņemot vērā 21., 22., 23., 24., 25. un 29. pantu, jo īpaši saistībā ar mobilitātes partnerībām ï .

    II NODAĻA

    UZŅEMŠANAS NOSACĪJUMI

    ê2004/114/EK

    5. pants

    Princips

    1. Trešās valsts pilsoni saskaņā ar šo direktīvu uzņem ar nosacījumu, ka ir pārbaudīti dokumentāri pierādījumi par to, ka viņš/viņa atbilst 6. pantā paredzētajiem vispārīgajiem nosacījumiem, kā arī attiecīgajai kategorijai piemērojamajiem īpašajiem nosacījumiem, kas izklāstīti 7. līdz 11. 14. pantā.

    òjauns

    2. Tiklīdz ir izpildīti visi vispārīgie un īpašie uzņemšanas nosacījumi, pretendentiem ir tiesības saņemt ilgtermiņa vīzu un/vai uzturēšanās atļauju. Ja dalībvalsts izsniedz uzturēšanās atļaujas tikai savā teritorijā un nekur citur un visi uzņemšanas nosacījumi, kas noteikti šajā direktīvā, ir izpildīti, attiecīgā dalībvalsts izsniedz trešās valsts pilsonim vajadzīgo vīzu.

    ê2004/114/EK

    6. pants

    Vispārīgi nosacījumi

    1. Trešās valsts pilsonis, kas iesniedz uzņemšanas pieteikumu šajā direktīvā minētajos nolūkos:

                  a) uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu, kā noteikts attiecīgas valsts tiesību aktos; Dalībvalstis var pieprasīt, ka ceļošanas dokumenta derīguma termiņš ietver vismaz plānoto uzturēšanās laiku;

    ê2004/114/EK (pielāgots)

                  b) ja saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem viņš/viņa ir nepilngadīgais/-gā - uzrāda vecāku atļauju Ö vai līdzvērtīgu dokumentu Õ par plānoto uzturēšanos;

                  c) ir apdrošināts slimības gadījumā attiecībā uz Ö pret Õ visiem riskiem, pret kuriem attiecīgā dalībvalstī parasti ir apdrošināti tās pilsoņi;

    ê2004/114/EK

                  d) nav atzīts par tādu, kas apdraud sabiedrisko kārtību, valsts drošību vai sabiedrības veselību;

                  e) ja attiecīgā dalībvalsts to pieprasa - sniedz pierādījumus par to, ka viņš/viņa ir samaksājis/-jusi maksu par pieteikuma izskatīšanu, saskaņā ar 2031. pantu.

    òjauns

                  f) sniedz attiecīgās dalībvalsts pieprasītos pierādījumus par to, ka viņam/viņai ir pietiekami līdzekļi, lai segtu uzturēšanās izmaksas, prakses vai stažēšanās izmaksas un atpakaļceļa izmaksas, neskarot individuālu katras lietas izskatīšanu.

    ê2004/114/EK (pielāgots)

    2. Dalībvalstis atvieglo uzņemšanas procedūru trešo valstu pilsoņiem, uz ko attiecas 7. līdz 11. pants un kas piedalās Kopienas programmās, kuras veicina mobilitāti uz Kopienu vai Kopienā.

    ê2005/71/EK (pielāgots)

    III NODAĻA

    PĒTNIEKU UZŅEMŠANA

    7. pants

    Nosacījumi uzņemšanai

    1. Trešās valsts pilsonis, kas iesniedz uzņemšanas pieteikumu šajā direktīvā minētajos nolūkos:

    a) uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos. Dalībvalstis var pieprasīt, lai ceļošanas dokumenta derīguma termiņš atbilstu vismaz uzturēšanās atļaujas laikam;

    b) uzrāda ar pētniecības iestādi parakstītu uzņemšanas līgumu saskaņā ar 6. panta 2. punktu un,

                  c) vajadzības gadījumā uzrāda pētniecības iestādes saskaņā ar 6. panta 3. punktu izsniegtu deklarāciju par finansiālu atbildību, un

    d) nav uzskatāms par tādu, kas apdraud sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai sabiedrības veselības aizsardzību.

    Dalībvalstis pārbauda, vai visi a), b), c) un d) apakšpunktā minētie nosacījumi ir izpildīti.

    2. Dalībvalstis var arī pārbaudīt nosacījumus, saskaņā ar kuriem uzņemšanas līgums sastādīts un noslēgts.

    3. Kad 1. un 2. punktā minētās pārbaudes sekmīgi pabeigtas, pētniekus uzņem dalībvalstu teritorijā, lai izpildītu uzņemšanas līgumu.

    òjauns

    7. pants

    Īpaši nosacījumi pētniekiem

    1. Papildus 6. pantā izklāstītajiem vispārīgiem nosacījumiem trešās valsts pilsonis, kas iesniedz uzņemšanas pieteikumu pētniecības nolūkā:

    a) uzrāda ar pētniecības iestādi parakstītu uzņemšanas līgumu saskaņā ar 9. panta 1. un 2. punktu;

    b) vajadzības gadījumā uzrāda pētniecības iestādes saskaņā ar 9. panta 3. punktu izsniegtu deklarāciju par finansiālu atbildību.

    2. Dalībvalstis var pārbaudīt noteikumus, saskaņā ar kuriem uzņemšanas līgums sastādīts un noslēgts.

    3. Kad 1. un 2. punktā minētās pārbaudes sekmīgi pabeigtas, pētniekus uzņem dalībvalsts teritorijā, lai izpildītu uzņemšanas līgumu.

    4. Pieteikumus, ko iesniedz trešo valstu pilsoņi, kas vēlas nodarboties ar pētniecību Savienībā, izskata un izvērtē, kamēr attiecīgais trešās valsts pilsonis uzturas ārpus tās dalībvalsts teritorijas, kurā viņš vēlas tikt uzņemts.

    5. Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem var pieņemt pieteikumu, kuru trešās valsts pilsonis iesniedzis, jau atrazdamies to teritorijā.

    6. Dalībvalstis nosaka, vai atļauju pieteikumus jāiesniedz pētniekam vai attiecīgajai pētniecības iestādei.

    ê2005/71/EK (pielāgots)

    II NODAĻA

    PĒTNIECĪBAS IESTĀDES

    58. pants

    Ö Pētniecības iestādes Õ apstiprināšana

    ê2005/71/EK

    1. Jebkura pētniecības iestāde, kura vēlas uzņemt pētnieku saskaņā ar šajā direktīvā paredzēto uzņemšanas procedūru, vispirms ir šajā nolūkā apstiprināta attiecīgajā dalībvalstī.

    2. Pētniecības iestādes apstiprina saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktos vai administratīvajā praksē paredzētajām procedūrām. Pieteikumus apstiprināšanai gan sabiedriskās, gan privātās iestādes iesniedz saskaņā ar šīm procedūrām un pamato ar to likumā paredzētajiem uzdevumiem vai korporatīvajiem mērķiem, kā arī pierādījumiem, ka tās nodarbojas ar pētniecību.

    Pētniecības iestādei izsniegtais apstiprinājums ir vismaz uz piecu gadu laikposmu. Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var izsniegt apstiprinājumu uz īsāku laikposmu.

    3. Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem var pieprasīt rakstisku apņemšanos no pētniecības iestādes, ka gadījumos, ja pētnieks attiecīgās dalībvalsts teritorijā turpina uzturēties nelegāli, iepriekš minētā iestāde ir atbildīga par ar viņa uzturēšanos un atgriešanos saistīto no valsts līdzekļiem veikto izdevumu atmaksu. Pētniecības iestādes finansiālā atbildība beidzas vēlākais 6 mēnešus pēc uzņemšanas līguma beigām.

    4. Dalībvalstis var noteikt, ka apstiprinātā iestāde divu mēnešu laikā pēc uzņemšanas līguma beigām kompetentām, īpaši šajā nolūkā dalībvalstu izraudzītām iestādēm sniedz apstiprinājumu, ka darbs paveikts saistībā ar katru no pētniecības projektiem, par kuriem saskaņā ar 69. pantu parakstīts uzņemšanas līgums.

    ê2005/71/EK (pielāgots)

    5. Kompetentās iestādes katrā dalībvalstī publicē un regulāri atjaunina to pētniecības iestāžu sarakstus, kuras apstiprinātas šīs direktīvas nolūkā Ö , tiklīdz šajā sarakstā ir izdarītas izmaiņas Õ .

    ê2005/71/EK

    6. Dalībvalsts līdztekus citiem pasākumiem drīkst atteikties atjaunot pētniecības iestādes apstiprinājumu, kā arī izlemt to anulēt, ja pētniecības iestāde vairs neatbilst 2., 3. un 4. punktā minētajiem nosacījumiem vai ja apstiprinājums iegūts krāpnieciskā ceļā, vai ja pētniecības iestāde, parakstot uzņemšanas līgumu ar trešās valsts pilsoņi valstspiederīgo, darījusi to krāpnieciskos nolūkos vai rīkojusies nolaidīgi. Gadījumā, ja apstiprinājumu atsaka vai anulē, attiecīgajai iestādei var aizliegt iesniegt pieteikumu atjaunot apstiprinājumu uz laikposmu līdz pieciem gadiem no lēmuma par anulēšanu vai atteikumu publicēšanas dienas.

    7. Dalībvalstis savos tiesību aktos var noteikt, kā apstiprinājuma anulēšana vai atteikums atjaunot apstiprinājumu ietekmē esošos saskaņā ar 69. pantu noslēgtos uzņemšanas līgumus, kā arī attiecīgo pētnieku uzturēšanās atļaujas.

    ê2005/71/EK (pielāgots)

    69. pants

    Uzņemšanas līgums

    1. Pētniecības iestāde, kura vēlas uzņemt pētnieku, paraksta ar viņu uzņemšanas līgumu, kurā pētnieks apņemas īstenot pētniecības projektu, savukārt iestāde apņemas šajā nolūkā uzņemt pētnieku, neskarot 7. pantu. Ö ar nosacījumu, ka ir ievēroti 6. un 7. panta nosacījumi Õ .

    òjauns

    Uzņemšanas līgumā iekļauj vismaz:

                a) pētniecības projekta virsrakstu un mērķi;

                b) pētnieka apņemšanos īstenot pētniecības projektu;

                c) pētniecības iestādes apstiprinājumu, ka tā apņemas uzņemt pētnieku, lai viņš vai viņa varētu īstenot pētniecības projektu;

                d) pētniecības projekta sākuma un beigu datumu;

                e) informāciju par juridiskajām attiecībām starp pētniecības iestādi un pētnieku;

                f) informāciju par pētnieka darba apstākļiem.

    ê2005/71/EK

    2. Pētniecības iestādes drīkst parakstīt uzņemšanas līgumus tikai tad, ja izpildīti šādi nosacījumi:

                  a) pētniecības projektu akceptējušas iestādes attiecīgi pilnvarotās personas, iepriekš pārbaudot:

             i) pētījuma mērķi un ilgumu, kā arī pētījuma veikšanai nepieciešamo finanšu resursu pieejamību;

             ii) pētnieka kvalifikāciju, ņemot vērā pētījuma mērķus, ko apliecina viņa kvalifikācijas dokumenta apliecināta kopija saskaņā ar 2. panta d) b) punktu;

    ê2005/71/EK (pielāgots)

                  b) uzturēšanās laikā pētniekam ir pietiekami ikmēneša resursi, lai viņš varētu segt savus izdevumus un atpakaļceļa izmaksas saskaņā ar šajā nolūkā dalībvalsts publicēto minimālo summu, neizmantojot attiecīgās dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmu;

                  c) uzturēšanās laikā pētniekam ir apdrošināšana slimības gadījumiem attiecībā uz visiem riskiem, ko parasti attiecīgās dalībvalsts sedz valstspiederīgajiem;

                  d) uzņemšanas līgumā precīzi norādītas pētnieku juridiskās attiecības un darba apstākļi.

    ê2005/71/EK

    3. Pēc tam, kad parakstīts uzņemšanas līgums, pētniecības iestādei saskaņā ar valsts tiesību aktiem var pieprasīt, lai šī pētniecības iestāde izsniegtu pētniekam individuālu deklarāciju, ka tā uzņemas finansiālu atbildību par izmaksām 58. panta 3. punkta izpratnē.

    4. Uzņemšanas līgums automātiski zaudē spēku, ja pētnieku neielaiž vai ja juridiskās attiecības starp pētnieku un pētniecības iestādi tiek pārtrauktas.

    5. Pētniecības iestādes savlaicīgi ziņo dalībvalstu šim nolūkam izraudzītajai iestādei par jebkuru gadījumu, kas var aizkavēt uzņemšanas līguma īstenošanu.

    ê2004/114/EK (pielāgots)

    710. pants

    Īpaši nosacījumi studentiem

    1. Papildus 6. pantā izklāstītajiem vispārīgiem nosacījumiem trešās valsts pilsonis, kas iesniedz uzņemšanas pieteikumu studiju nolūkā:

                  a) Ö sniedz pierādījumus, ka viņš/viņa Õ bijis ir uzņemts studijām augstākajā mācību iestādē;

                  b) d) ja attiecīgā dalībvalsts tos pieprasa - sniedz pierādījumus par to, ka viņš/viņa ir samaksājis/-jusi iestādes uzliktās maksas.;

                  b) sniedz attiecīgas dalībvalsts pieprasītos pierādījumus par to, ka viņam/viņai ir pietiekami līdzekļi, lai uzturēšanās laikā segtu uzturēšanās izmaksas, studiju izmaksas un ceļojumu izmaksas arī atpakaļceļam. Neskarot katra gadījuma atsevišķu izskatīšanu, dalībvalstis dara zināmu atklātībai šā noteikuma piemērošanai noteikto minimālo summu mēnesī;

                  c) ja attiecīgā dalībvalsts tos pieprasa - sniedz pierādījumus par to, ka viņam/viņai ir pietiekamas zināšanas valodā, kurā notiek paredzētais kurss;.

    2. Attiecībā uz studentiem, kas sakarā ar uzņemšanu iestādē var automātiski pretendēt uz apdrošināšanu slimību gadījumiem attiecībā uz Ö pret Õ visiem riskiem, pret kuriem parasti ir apdrošināti attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, tiek pieņemts, ka tie atbilst 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam.

    8. pants

    Studentu mobilitāte

    1. Neskarot 12. panta 2. punktu, 16. pantu un 18. panta 2. punktu, trešās valsts pilsoni, kas jau ir bijis uzņemts kā students un kas citā dalībvalstī iesniedz pieteikumu turpināt jau iesāktās studijas vai tās papildināt ar attiecīgo mācību kursu, uzņem minētajā dalībvalstī tādā laika periodā, lai tas netraucētu attiecīgās studijas, tomēr dodot kompetentām iestādēm pietiekamu laiku izskatīt pieteikumu, ja viņš/viņa:

                  a) atbilst 6. un 7. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, kas attiecas uz konkrēto dalībvalsti; un

                  b) ar savu uzņemšanas pieteikumu ir nosūtījis/-jusi pilnīgus dokumentārus pierādījumus par savām studijām un apliecinājumu, ka studijas, kurās viņš/viņa grib iestāties, patiesi papildina tās, kuras viņš/viņa ir beidzis/-gusi; un

                  c) piedalās Kopienas vai divpusējā apmaiņas programmā vai kā students ir uzņemts/-ta kādā dalībvalstī uz vismaz diviem gadiem.

    2. Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās prasības nepiemēro, ja studentam saskaņā ar studiju programmu ir jāapmeklē studiju kursa daļu citas dalībvalsts iestādē.

    3. Pirmās minētās dalībvalsts kompetentās iestādes pēc otrās dalībvalsts kompetento iestāžu lūguma sniedz pienācīgu informāciju par studenta uzturēšanos pirmās dalībvalsts teritorijā.

    ê2004/114/EK (pielāgots)

    911. pants

    Īpaši nosacījumi skolēniem

    1. Ievērojot 3. pantu, t Trešās valsts pilsonis, kas iesniedz pieteikumu, lai viņu uzņemtu skolēnu apmaiņas programmā, papildus 6. pantā paredzētajiem vispārējiem nosacījumiem:

    ê2004/114/EK

                  a) nav nedz jaunāks/-a par attiecīgās dalībvalsts noteikto minimālo vecumu, nedz vecāks/-a par maksimāli pieļaujamo vecumu;

                  b) sniedz pierādījumus par to, ka viņš/viņa ir uzņemts/-a vidējās izglītības iestādē;

                  c) sniedz pierādījumus par to, ka viņš/viņa piedalās atzītajā skolēnu apmaiņas programmā, ko īsteno saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai administratīvo praksi atzīta organizācija;

                  d) sniedz pierādījumus par to, ka skolēnu apmaiņas organizācija par viņu uzņemas atbildību, kamēr viņš/viņa uzturas attiecīgās dalībvalsts teritorijā, jo īpaši attiecībā uz uzturēšanās, studiju un veselības aprūpes izmaksām un ceļojumu izmaksām arī atpakaļceļam;

                  e) uzturēšanās laikā ir izmitināts/-a ģimenē, kas atbilst attiecīgās dalībvalsts paredzētajiem nosacījumiem un ir izraudzīta saskaņā ar tās skolēnu apmaiņas programmas noteikumiem, kurā viņš/viņa piedalās.

    2. Dalībvalstis var ierobežot to skolēnu uzņemšanu, kas piedalās apmaiņas programmā, uzņemot tikai to trešo valstu pilsoņus, kas piedāvā tās pašas iespējas attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem.

    ê2004/114/EK (pielāgots)

    ðjauns

    1012. pants

    Īpaši noteikumi praktikantiem vai stažieriem bez atalgojuma

    1. Ievērojot 3. pantu, t Trešās valsts pilsonis, kas iesniedz pieteikumu, lai viņu uzņemtu kā praktikantu vai stažieri bez atalgojuma ð vai ar atalgojumu ï, papildus 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem:

                  a) ir parakstījis/-jusi prakses vai stažēšanās līgumu, ko vajadzības gadījumā apstiprina attiecīgā iestāde attiecīgajā dalībvalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem vai administratīvo praksi, par norīkojumu, par ko nesaņem atalgojumu, valsts vai privātā sektora uzņēmumā vai arodmācību iestādē, ko dalībvalsts atzinusi saskaņā ar tās tiesību aktiem vai administratīvo praksi;.

    òjauns

    b) ja attiecīgā dalībvalsts to pieprasa – sniedz pieradījumus, ka viņam ir iepriekšēja attiecīga izglītība vai kvalifikācija vai profesionālā pieredze, kas ļauj gūt labumu no darba pieredzes.

    ê2004/114/EK

                  b) sniedz attiecīgas dalībvalsts pieprasītos pierādījumus par to, ka viņam/viņai ir pietiekami līdzekļi, lai uzturēšanās laikā segtu uzturēšanās izmaksas, prakses vai stažēšanās izmaksas un ceļojumu izmaksas arī atpakaļceļam. Neskarot katra gadījuma atsevišķu izskatīšanu, dalībvalstis dara zināmu atklātībai šā noteikuma piemērošanai noteikto minimālo summu mēnesī;

    ê2004/114/EK

                  c) ja attiecīgā dalībvalsts to pieprasa – apgūst valodas pamatkursu, lai gūtu zināšanas, kas nepieciešamas norīkojuma nolūkiem.

    ò jauns

    The Līgumā, kas minēts a) apakšpunktā, apraksta apmācību programmu, precizē tās ilgumu, nosacījumus, saskaņā ar kuriem stažieri uzraudzīs, pildot šo programmu, viņa/viņas darba laiku, juridiskās attiecības ar uzņemošo vienību, un, ja praktikants vai stažieris saņem atalgojumu, viņam/viņai paredzēto atalgojumu.

    2. Dalībvalsts var pieprasīt uzņemošajai vienībai apstiprināt, ka trešās valsts pilsonis neaizņem darbvietu.

    ê2004/114/EK (pielāgots)

    1113. pants

    Īpaši nosacījumi brīvprātīgiem darbiniekiem

    Ievērojot 3. pantu, t Trešās valsts pilsonis, kas iesniedz pieteikumu, lai viņu uzņemtu brīvprātīga darba programmā, papildus 6. pantā paredzētajiem vispārīgiem nosacījumiem:

                  a) nav nedz jaunāks/-a par attiecīgās dalībvalsts noteikto minimālo vecumu, nedz vecāks/-a par maksimāli pieļaujamo vecumu;

    ê2004/114/EK

                  a) b) uzrāda līgumu ar organizāciju, kas attiecīgā dalībvalstī atbild par brīvprātīga darba programmu, kurā viņš/viņa piedalās; līgumā apraksta uzdevumus, uzdevumu veikšanas uzraudzības nosacījumus, darba laiku, pieejamos līdzekļus, lai segtu ceļošanas, uzturēšanās un izmitināšanas izmaksas, kā arī kabatas naudu uzturēšanās laikā, un, ja nepieciešams, mācības, kurās viņš/viņa piedalīsies, lai palīdzētu viņam/viņai veikt brīvprātīgu darbu;

    ê2004/114/EK

                  b) c) sniedz pierādījumus par to, ka organizācija, kas atbild par brīvprātīga darba programmu, kurā viņš/viņa piedalās, ir ieguvusi civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi; un uzņemas par viņu pilnu atbildību uzturēšanās laikā, jo īpaši attiecībā uz uzturēšanāsizmaksām, veselības aprūpes izmaksām un ceļošanas izmaksām arī atpakaļceļam;

    ê 2004/114/EK

                  d) c) un, ja to īpaši pieprasa uzņēmēja dalībvalsts, apgūst vispārējas zināšanas par dalībvalsts valodu, vēsturi un politiskajām un sociālajām struktūrām.

    ò(jauns)

    14. pants

    Īpaši noteikumi viesauklēm

    Trešās valsts pilsonis, kas iesniedz pieteikumu, lai viņu uzņemtu kā viesaukli papildus 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem:

                  a) ir vismaz 17, bet ne vairāk kā 30 gadus vecs vai, individuāli pamatotos izņēmuma gadījumos, vairāk nekā 30 gadus vecs;

                  b) sniedz pierādījumus par to, ka viesģimene par viņu uzņemas atbildību, kamēr viņš/viņa uzturas attiecīgās dalībvalsts teritorijā, jo īpaši attiecībā uz iztiku, izmitināšanu, veselības aprūpi, maternitātes vai negadījumu riskiem;

                  c) uzrāda līgumu starp viesaukli un viesģimeni, kurā noteiktas viņa/viņas tiesības un pienākumi, tostarp konkrēta informācija par paredzēto kabatas naudu un nosacījumiem, kas ļauj viņam/viņai apmeklēt kursus, kā arī par dalību ģimenes ikdienas pienākumos.

    ê2005/71/EK

    9. pants

    Ģimenes locekļi

    1. Ja dalībvalsts nolemj piešķirt uzturēšanās atļauju pētnieka ģimenes locekļiem, viņu uzturēšanās atļauju derīguma termiņš ir tāds pats kā pētniekam piešķirtais, ciktāl to atļauj viņu ceļošanas dokumentu derīguma termiņš. Atbilstīgi pamatotos gadījumos pētnieka ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas derīguma termiņu var samazināt.

    2. Uzturēšanās atļaujas izsniegšana dalībvalstī uzņemta pētnieka ģimenes locekļiem nav atkarīga no prasības par pētnieka minimālo uzturēšanās laiku.

    ò (jauns)

    III NODAĻA

    ATĻAUJAS UN UZTURĒŠANĀS ILGUMS

    15. pants

    Atļaujas

    Ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām pievieno virsrakstu "pētnieks", "students", "brīvprātīgais", "skolnieks", "algots praktikants vai stažieris", "praktikants vai stažieris bez atalgojuma" vai " viesaukle". Attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem pētniekiem un studentiem, kuri ierodas Savienībā saskaņā ar īpašu Savienības programmu, kurā ietverti mobilitātes pasākumi, atļaujā min īpašo programmu.

    ê2005/71/EK (pielāgots)

    ðjauns

    8 16. pants

    Uzturēšanās atļaujas ilgums

    1. Dalībvalstis izsniedz uzturēšanās atļauju ð pētniekiem ï vismaz uz vienu gadu ilgu laikposmu un pagarina to, ja 6., un 7. Ö un 9. Õ pantā minētie nosacījumi joprojām ir izpildīti. Ja pētniecības projekts paredzēts uz īsāku laikposmu nekā viens gads, uzturēšanās atļauju izsniedz uz projekta laiku.

    òjauns

    2. Dalībvalstis izsniedz atļauju studentiem vismaz uz vienu gadu ilgu laikposmu un pagarina to, ja 6. un 10. pantā minētie nosacījumi joprojām ir izpildīti. Ja studijas ir paredzētas uz īsāku laikposmu nekā viens gads, uzturēšanās atļauju izsniedz uz studiju laiku.

    3. Skolēniem un viesauklēm dalībvalstis izsniedz atļauju maksimāli uz vienu gadu ilgu laikposmu.

    ê 2004/114/EK (pielāgots)

    ð jauns

    4. Tās uzturēšanās a Atļaujas derīguma termiņš, kura izsniegta praktikantiem vai stažieriem bez atalgojuma, atbilst norīkojuma termiņam vai nepārsniedz vienu gadu. Izņēmuma gadījumos to var atjaunot tikai vienu reizi ð un tādas atļaujas veidā ï un uz tādu laiku, kāds ir vajadzīgs, lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju, ko atzīst attiecīga dalībvalsts saskaņā ar tās tiesību aktiem vai administratīvo praksi, ja vien atļaujas turētājs joprojām atbilst 6. un 10. Ö 12. Õ pantā paredzētajiem nosacījumiem.

    5. Uzturēšanās a Atļauju brīvprātīgiem darbiniekiem izsniedz ilgākais uz vienu gadu. Izņēmuma gadījumos, ja attiecīgā programma ilgst vairāk par vienu gadu, uzturēšanās ð nepieciešamās ï atļaujas derīguma termiņš var atbilst attiecīgajam laikposmam.

    6. Gadījumos, ja dalībvalstis atļauj ieceļot un uzturēties uz ilgtermiņa vīzas pamata, pirmo reizi pagarinot sākotnējo uzturēšanos, izsniedz uzturēšanās atļauju. Ja ilgtermiņa vīzas derīguma termiņš ir īsāks nekā atļautās uzturēšanās ilgums, ilgtermiņa vīzu aizstāj ar uzturēšanās atļauju bez papildu formalitātēm pirms vīzas termiņa beigām.

    17. pants

    Papildu informācija

    Papildu informāciju, kas saistīta ar trešās valsts pilsoņa uzturēšanos, piemēram, pilnīgu to dalībvalstu sarakstu, kuras pētnieks vai students iecerējis apmeklēt, dalībvalstis var norādīt papīra formātā vai arī šādus datus uzglabāt elektroniskā formātā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1030/2002 4. pantā un tās pielikuma a) sadaļas 16. punktā.

    ê2004/114/EK (pielāgots)

    IV NODAĻA

    UZTURĒŠANĀS ATĻAUJAS Ö pamats atļaujas atteikumam, anulēšanai vai neatjaunošanai Õ

    12. pants

    Uzturēšanās atļauja studentiem

    1. Uzturēšanās atļauju studentam izsniedz vismaz un vienu gadu, un tā ir atjaunojama, ja turētājs joprojām atbilst 6. un 7. pantā izklāstītajiem nosacījumiem. Ja mācību studiju ilgums ir īsāks par gadu, atļauja ir derīga uz kursa laiku.

    2. Neskarot 16. pantu, uzturēšanās atļaujas atjaunošanu var noraidīt vai atļauju var anulēt, ja tās turētājs:

                  a) neievēro ierobežojumus, ko uzliek attiecībā uz saimniecisko darbību pieejamību saskaņā ar 17. pantu;

                  b) negūst pieņemamus panākumus studijās saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai administratīvo praksi.

    13. pants

    Uzturēšanās atļauja skolēniem

    Uzturēšanās atļauju skolēniem izsniedz ilgākais uz vienu gadu.

    14. pants

    Uzturēšanās atļauja praktikantiem vai stažieriem bez atalgojuma

    Tās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš, kura izsniegta praktikantiem vai stažieriem bez atalgojuma, atbilst norīkojuma termiņam, bet nepārsniedz vienu gadu. Izņēmuma gadījumos to var atjaunot tikai vienu reizi un uz tādu laiku, kāds ir vajadzīgs, lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju, ko atzīst attiecīga dalībvalsts saskaņā ar tās tiesību aktiem vai administratīvo praksi, ja vien atļaujas turētājs joprojām atbilst 6. un 10. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

    15. pants

    Uzturēšanās atļauja brīvprātīgiem darbiniekiem

    Uzturēšanās atļauju brīvprātīgiem darbiniekiem izsniedz ilgākais uz vienu gadu. Izņēmuma gadījumos, ja attiecīgā programma ilgst vairāk par vienu gadu, uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš var atbilst attiecīgajam laikposmam.

    òjauns

    18. pants

    Pamats pieteikuma noraidīšanai

    1. Dalībvalstis noraida pieteikumus šādos gadījumos:

                a) ja nav izpildīti vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti 6. pantā, un attiecīgie īpašie nosacījumi, kas paredzēti 7. pantā un no 10. līdz 16. pantam;

                b) ja uzrādītie dokumenti ir iegūti krāpnieciskā ceļā, ir viltoti vai sagrozīti;

                c) ja uzņemošā vienība vai mācību iestāde ir izveidota ar vienīgo mērķi atvieglot ieceļošanu;

                d) ja uzņemošajai vienībai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir noteiktas sankcijas par nedeklarētu darbu un/vai nelikumīgu nodarbināšanu vai tā nepilda juridiskās saistības attiecībā uz sociālo nodrošinājumu un/vai nodokļiem, kas noteiktas valsts tiesību aktos, ir iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, vai ir citā veidā maksātnespējīga;

                e) ja viesģimenei, vai attiecīgā gadījumā jebkurai starpniekorganizācijai, kas ir iesaistīta viesaukļu izvietošanā, ir noteiktas sankcijas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem par viesaukļu izvietošanas nosacījumu un/vai mērķu neievērošanu un/vai nelegālu nodarbināšanu.

    2. Dalībvalstis var noraidīt pieteikumu, ja uzņemošā vienība, šķiet, ir apzināti likvidējusi amatu vai darba vietu, ko tā cenšas aizpildīt ar jaunu pieteikumu, 12 mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas dienas.

    ê2004/114/EK (pielāgots)

    ðjauns

    16 19. pants

    ð Pamats ï Uzturēšanās ð atļaujas ï anulēšanai vai neatjaunošana

    1. Dalībvalstis var anulēt vai atteikties atjaunot uzturēšanās atļauju, kas izsniegta uz šīs direktīvas pamata, ja tā ir iegūta krāpnieciski vai ja tiek konstatēts, ka turētājs neatbilda vai vairs neatbilst ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, kas izklāstīti 6. pantā, un attiecīgajai kategorijai piemērojamiem nosacījumiem, kas izklāstīti 7. līdz 11. pantā. ð atļauju šādos gadījumos: ï

    òjauns

                a) ja atļaujas un uzrādītie dokumenti ir iegūti krāpnieciskā ceļā, ir viltoti vai sagrozīti;

                b) ja trešās valsts pilsonis uzturas citos nolūkos nekā tie, kuros viņam bija atļauts uzturēties;

                c) ja uzņemošā vienība ir izveidota ar vienīgo mērķi atvieglot ieceļošanu;

                d) ja uzņemošā vienība nepilda juridiskās saistības attiecībā uz sociālo nodrošinājumu un/vai nodokļiem, kas noteiktas valsts tiesību aktos, ir iesniegusi maksātnespējas pieteikumu vai ir citā veidā maksātnespējīga;

                e) ja viesģimenei, vai attiecīgā gadījumā jebkurai starpniekorganizācijai, kas ir iesaistīta viesaukļu izvietošanā, ir noteiktas sankcijas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem par viesaukļu izvietošanas nosacījumu un/vai mērķu neievērošanu un/vai nelegālu nodarbināšanu;

                f) attiecībā uz studentiem, ja nav ievēroti laika ierobežojumi piekļuvei saimnieciskai darbībai saskaņā ar 23. pantu vai attiecīgā studenta mācību progress nav pietiekams saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai administratīvo praksi.

    ê 2004/114/EK

    ð jauns

    2. Dalībvalsts var anulēt vai atteikties atjaunot uzturēšanās ð atļauju ï sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības vai sabiedrības veselības aizsardzības iemeslu dēļ

    ê2005/71/EK

    10. pants

    Uzturēšanās atļaujas anulēšana vai neatjaunošana

    1. Dalībvalstis var anulēt vai atteikties atjaunot uzturēšanās atļauju, kas izdota uz šīs direktīvas pamata, ja tā ir iegūta krāpnieciski vai ja ir aizdomas, ka turētājs nav atbildis vai vairs neatbilst ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, kas izklāstīti 6. vai 7. pantā, vai ja viņš uzturas valstī citu iemeslu dēļ, nevis to, kam izsniegta uzturēšanās atļauja.

    2. Dalībvalsts var anulēt vai atteikties atjaunot uzturēšanās atļauju sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības vai sabiedrības veselības aizsardzības iemeslu dēļ.

    òjauns

    20. pants

    Pamats atļaujas neatjaunošanai

    1. Dalībvalstis noraida pieteikumu atjaunot atļauju šādos gadījumos:

    a) ja atļauja un uzrādītie dokumenti ir iegūti krāpnieciskā ceļā, ir viltoti vai sagrozīti;

    b) ja izrādās, ka atļaujas subjekts vairs neatbilst vispārīgajiem ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi, kas paredzēti 6. pantā, un attiecīgajiem īpašajiem nosacījumi, kas paredzēti 7., 9. un 10. pantā;

    c) attiecībā uz studentiem, ja nav ievēroti laika ierobežojumi piekļuvei saimnieciskai darbībai saskaņā ar 23. pantu vai studenta mācību progress nav pietiekams saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai administratīvo praksi.

    2. Dalībvalsts var atteikties atjaunot uzturēšanās atļauju sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības vai sabiedrības veselības aizsardzības iemeslu dēļ.

    ê2005/71/EK (pielāgots)

    V NODAĻA

    PĒTNIEKA TIESĪBAS

    12 21. pants

    Vienlīdzīga attieksme

    ò jauns

    1. Atkāpjoties no Direktīvas 2011/98/ES 12. panta 2. punkta b) apakšpunkta, trešo valstu pilsoņiem pētniekiem ir tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi ar uzņemošās dalībvalsts pilsoņiem sociālā nodrošinājuma jomās, ietverot ģimenes pabalstus, kā definēts Regulā Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu.

    2. Skolēniem, brīvprātīgajiem, praktikantiem vai stažieriem bez atalgojuma un viesauklēm, neatkarīgi no tā, vai viņiem atļauts strādāt saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, ir tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem un preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kas pieejami sabiedrībai, izņemot procedūras mājokļa iegūšanai kā paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos.

    ê 2005/71/EK (pielāgots)

    11 22. pants

    Ö Pētnieku tiesības Õ Mmācītšana

    1. Pētnieki, kuri uzņemti saskaņā ar šo direktīvu, drīkst mācīt saskaņā ar valsts tiesību aktiem. 2. Dalībvalstis var noteikt maksimālo stundu vai dienu skaitu mācīšanas darbībām.

    ê2004/114/EK (pielāgots)

    ðjauns

    IV NODAĻA

    REŽĪMS, KAS PIEMĒROJAMS ATTIECĪGIEM TREŠO VALSTU PILSOŅIEM

    17 23. pants

    Studentu saimnieciskās darbības

    1. Ārpus studiju laika un saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas piemērojami attiecīgajam darbības veidam uzņēmējā dalībvalstī, studentiem ir tiesības tikt nodarbinātiem un veikt saimnieciskās darbības kā pašnodarbinātām personām. Var ņemt vērā stāvokli uzņēmējas dalībvalsts darba tirgū.

    2. Vajadzības gadījumā dalībvalstis piešķir studentiem un/vai darba devējiem iepriekšēju atļauju saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

    23. Katra dalībvalsts nosaka maksimāli pieļaujamo stundu skaitu nedēļā vai dienu vai mēnešu skaitu gadā šādas darbības veikšanai, ne mazāk par 10 ð 20 ï stundām nedēļā vai līdzvērtīgu laiku, kas izteikts dienās vai mēnešos gadā.

    3. Uzņēmēja dalībvalsts var ierobežot saimniecisko darbību pieejamību pirmajā uzturēšanās gadā.

    4. Dalībvalstis var prasīt studentiem iepriekš vai citādi paziņot attiecīgās dalībvalsts izraudzītajai iestādei, ka tie ir iesaistīti saimnieciskajā darbībā. Viņu darba devējiem arī var uzlikt pienākumu ziņot iepriekš vai citādi.

    òjauns

    24. pants

    Darba meklēšana un uzņēmējdarbība pētniekiem un studentiem

    Pēc pētniecības vai studiju pabeigšanas dalībvalstī trešās valsts pilsoņiem ir tiesības uzturēties dalībvalsts teritorijā 12 mēnešus, lai meklētu darbu vai sāktu uzņēmējdarbību, ja joprojām ir izpildīti 6. panta a) apakšpunkta un c) līdz f) apakšpunkta nosacījumi. Sākot ar trešo un līdz sestajam uzturēšanās mēnesim trešās valsts pilsoņiem var pieprasīt uzrādīt pierādījumus, ka tie patiešām meklē darbu vai nodarbojas ar uzņēmējdarbības uzsākšanu. Pēc 6 mēnešu perioda beigām trešo valstu pilsoņiem papildus var pieprasīt pierādījumus, ka pastāv reāla iespēja tikt pieņemtiem darbā vai uzsākt uzņēmējdarbību.

    25. pants

    Pētnieka ģimenes locekļi

    1. Atkāpjoties no Direktīvas 2003/86/EK 3. panta 1. punkta un 8. panta, ģimenes atkalapvienošanās nav atkarīga no prasības, ka atļaujas subjektam, kas uzturas pētniecības nolūkos, ir saprātīgas iespējas iegūt pastāvīgās uzturēšanās tiesības, un no minimālā uzturēšanās perioda prasības.

    2. Atkāpjoties no Direktīvas 2003/86/EK 4. panta 1. punkta pēdējās daļas un 7. panta 2. punkta, minētajos noteikumos paredzētos integrācijas nosacījumus un pasākumus var piemērot vienīgi pēc tam, kad attiecīgajām personām ir atļauta ģimenes atkalapvienošanās.

    3. Atkāpjoties no Direktīvas 2003/86/EK 5. panta 4. punkta pirmās daļas, ja ir izpildīti ģimenes atkalapvienošanās nosacījumi, atļaujas ģimenes locekļiem piešķir 90 dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, un 60 dienu laikā no sākotnējā pieteikuma iesniegšanas attiecībā uz tādu pētnieku, kas ir trešo valstu pilsoņi, ģimenes locekļiem, uz kuriem attiecas kāda no Savienības programmām, kurā ietverti mobilitātes pasākumi.

    4. Atkāpjoties no Direktīvas 2003/86/EK 13. panta 2. un 3. punkta, ģimenes locekļu atļauju termiņš ir tāds pats kā pētniekam piešķirtās atļaujas termiņš, ciktāl to atļauj viņu ceļošanas dokumentu derīguma termiņš.

    5. Atkāpjoties no Direktīvas 2003/86/EK 14. panta 2. punkta otrā teikuma, dalībvalstis nepiemēro nekādu laika ierobežojumu attiecībā uz piekļuvi darba tirgum.

    VI NODAĻA

    MOBILITĀTE STARP DALĪBVALSTĪM

    ê2005/71/EK

    ðjauns

    13 26. pants

    ð Pētnieku, studentu un algotu praktikantu tiesības uz ï Ppārvietošanāsos starp dalībvalstīm

    1. Trešo valstu pilsonim valstspiederīgajam, kurš atbilstīgi šai direktīvai uzņemts kā pētnieks, atļauts daļu savu pētījumu veikt citā dalībvalstī saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā pantā.

    2. Ja pētnieks uzturas citā dalībvalstī laikposmu līdz trim ð sešiem ï mēnešiem, pētījumu var veikt, pamatojoties uz pirmajā dalībvalstī noslēgto uzņemšanas līgumu, ar noteikumu, ka šajā citā dalībvalstī viņam ir pietiekami līdzekļi un viņš netiek uzskatīts par personu, kura apdraud sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai sabiedrības veselības aizsardzību.

    3. Ja pētnieks uzturas citā dalībvalstī ilgāk par 3 ð sešiem ï mēnešiem, dalībvalstis var pieprasīt jaunu uzņemšanas līgumu, lai veiktu pētījumu attiecīgajā dalībvalstī. ð Ja dalībvalstis pieprasa atļauju, lai pārvietotos, šādu atļauju piešķir saskaņā ar 30. pantā paredzētajām procesuālajām garantijām. ï Visos gadījumos izpilda 6. un 7. pantā paredzētos nosacījumus attiecībā uz attiecīgo dalībvalsti. 5. Dalībvalstis nepieprasa, lai pētnieks atstāj to teritoriju nolūkā iesniegt ð atļaujas ï pieteikumu vīzai vai uzturēšanās atļaujai.

    4. Ja attiecīgajos tiesību aktos paredzētas prasības pēc vīzas vai uzturēšanās atļaujas, lai pārvietotos, šādu vīzu vai atļauju izsniedz savlaicīgi laikposmā, kas neliek kavēt attiecīgo pētījumu, vienlaikus atvēlot kompetentajām iestādēm pietiekamu laiku, lai apstrādātu pieteikumus.

    òjauns

    2. Laikposmu, kas pārsniedz trīs mēnešus, bet nepārsniedz sešus mēnešus, trešās valsts pilsonim, kas uzņemts kā students vai algots praktikants saskaņā ar šo direktīvu, ir atļauts veikt daļu viņa/viņas studiju/prakses kādā citā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka pirms viņa vai viņas pārcelšanas uz šo dalībvalsti, viņš/viņa ir iesniegusi otras dalībvalsts kompetentajai iestādei:

                a) derīgu ceļošanas dokumentu;

    b) pierādījumu par veselības apdrošināšanu attiecībā uz visiem riskiem, ko parasti sedz attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem;

                  c) pierādījumu, ka viņš/viņa ir uzņemts augstākā mācību iestādē vai uzņemošajā vienībā, kas nodrošina praksi vai stažēšanos;

                  d) pierādījumus, ka viņam/viņai ir pietiekami līdzekļi, lai uzturēšanās laikā segtu uzturēšanās izmaksas, studiju izmaksas un atpakaļceļa ceļojuma izmaksas.

    3. Attiecībā uz studentu un praktikantu pārvietošanos no pirmās dalībvalsts uz otru dalībvalsti, otrās dalībvalsts iestādes informē pirmās dalībvalsts iestādes par savu lēmumu. Piemēro 32. pantā paredzētās sadarbības procedūras.

    4. Trešās valsts pilsoņa, kurš ir uzņemts kā students, pārcelšanos uz otru dalībvalsti, ja tā pārsniedz sešus mēnešus, var atļaut saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro attiecībā uz pārvietošanos, kas pārsniedz trīs mēnešus, bet nepārsniedz sešus mēnešus. Ja dalībvalstis pieprasa jaunu atļaujas pieteikumu, lai veiktu pārvietošanos ilgāk par sešiem mēnešiem, šādas atļaujas piešķir saskaņā ar 29. pantu.

    5. Dalībvalstis nepieprasa studentam atstāt to teritoriju nolūkā iesniegt atļaujas pieteikumu, lai pārvietotos starp dalībvalstīm.

    27. pants

    Pētnieku un studentu tiesības, ja uz tiem attiecas Savienības programmas, kurās ietverti mobilitātes pasākumi

    1. Dalībvalstis piešķir trešo valstu pilsoņiem, kuri ir uzņemti kā pētnieki vai studenti saskaņā ar šo direktīvu un uz kuriem attiecas Savienības programmas, kurās ietverti mobilitātes pasākumi, atļauju, kas derīga visu viņu uzturēšanās laiku attiecīgajās dalībvalstīs, ja

    a) pirms ieceļošanas pirmajā dalībvalstī ir zināms pilnīgs to dalībvalstu saraksts, uz kurām pētnieks vai students ir iecerējis doties;

    b) attiecībā uz studentiem – pieteikuma iesniedzējs var iesniegt pierādījumus, ka viņš ir uzņemts studijām attiecīgajā augstākās izglītības mācību iestādē.

    2. Atļauju piešķir pirmā dalībvalsts, kurā pētnieks vai students uzturas.

    3. Ja pilnīgs dalībvalstu saraksts nav zināms pirms ieceļošanu pirmajā dalībvalstī:

    a) pētniekiem piemēro nosacījumus, kas paredzēti 26. pantā attiecībā uz uzturēšanos citā dalībvalstī uz laiku līdz sešiem mēnešiem;

    b) studentiem piemēro nosacījumus, kas paredzēti 26. pantā attiecībā uz uzturēšanos citā dalībvalstī uz laiku no trīs līdz sešiem mēnešiem.

    28. pants

    Ģimenes locekļu uzturēšanās otrā dalībvalstī

    1. Ja pētnieks pārceļas uz otru dalībvalsti saskaņā ar 26. un 27. pantu un ja ģimene jau pastāvēja pirmajā dalībvalstī, viņa ģimenes locekļiem ir atļauts doties viņam līdzi vai pievienoties viņam.

    2. Ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc ieceļošanas otrās dalībvalsts teritorijā attiecīgie ģimenes locekļi vai pētnieks saskaņā ar valsts tiesību aktiem iesniedz šīs dalībvalsts kompetentajām iestādēm ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas pieteikumu.

    Gadījumos, kad procedūras laikā beidzas termiņš ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujai, ko izsniegusi pirmā dalībvalsts, vai tā vairs nedod atļaujas subjektam tiesības likumīgi uzturēties otrās dalībvalsts teritorijā, dalībvalstis ļauj personai uzturēties savā teritorijā, vajadzības gadījumā izsniedzot valsts pagaidu uzturēšanās atļaujas vai līdzvērtīgas atļaujas, kas ļauj pieteikuma iesniedzējam turpināt likumīgi uzturēties to teritorijā kopā ar pētnieku , līdz otrās dalībvalsts kompetentās iestādes pieņem lēmumu par attiecīgo pieteikumu.

    3. Otrā dalībvalsts var pieprasīt, lai attiecīgie ģimenes locekļi kopā ar uzturēšanās atļaujas pieteikumu iesniedz:

    a) uzturēšanās atļauju pirmajā dalībvalstī un derīgu ceļošanas dokumentu vai to apliecinātas kopijas, kā arī – ja nepieciešams – vīzu;

    b) pierādījumus, ka viņi kā pētnieka ģimenes locekļi uzturējušies pirmajā dalībvalstī;

    c) pierādījumus, ka viņiem ir veselības apdrošināšana, kas sedz visus riskus otrā dalībvalstī, vai ka pētniekam ir šāda apdrošināšana par viņiem.

    4. Otrā dalībvalsts var prasīt, lai pētnieks iesniedz pierādījumus par to, ka atļaujas subjektam ir:

    a) pajumte, kas uzskatāma par normālu, salīdzinot ar līdzīgas ģimenes dzīvesvietu tajā pašā reģionā, un kas atbilst vispārējiem higiēnas un drošības standartiem attiecīgajā dalībvalstī;

    b) stabili un pastāvīgi ienākumi, kas ir pietiekami, lai uzturētu sevi un savas ģimenes locekļus, neizmantojot attiecīgās dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmu.

    Dalībvalstis novērtē minētos ienākumus atkarībā no to veida un pastāvīguma un var ņemt vērā valsts minimālo algu un pensiju līmeni, kā arī attiecīgās personas ģimenes locekļu skaitu.

    ê2005/71/EK (pielāgots)

    V NODAĻA

    PROCEDŪRA UN PĀRSKATĀMĪBA

    14. pants

    Uzņemšanas pieteikumi

    1. Dalībvalstis nosaka, vai uzturēšanās atļauju pieteikumus jāiesniedz pētniekam vai attiecīgajai pētniecības iestādei.

    2. Pieteikumu izskata un izvērtē, kamēr attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais uzturas ārpus tās dalībvalsts teritorijas, kurā viņš vēlas tikt uzņemts.

    3. Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem var pieņemt pieteikumu, kuru trešās valsts pilsonis iesniedzis, jau atrazdamies to teritorijā.

    4. Attiecīgā dalībvalsts nodrošina trešās valsts valstspiederīgajam, kurš iesniedzis pieteikumu un atbilst 6. un 7. panta nosacījumiem, visas iespējas iegūt pieprasītās vīzas.

    15. pants

    Procedūras drošības pasākumi

    1. Dalībvalstu kompetentās iestādes lēmumu par pilnīgu pieteikumu pieņem cik ātri vien iespējams un vajadzības gadījumā piemēro paātrinātas procedūras.

    2. Ja informācija, kas ir sniegta, lai pamatotu pieteikumu, nav pietiekama, pieteikuma izskatīšanu var pārtraukt, un kompetentās iestādes informē pieteikuma iesniedzēju par jebkuru papildu informāciju, kas tām vajadzīga.

    3. Par jebkuru lēmumu noraidīt uzturēšanās atļaujas pieteikumu paziņo attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam saskaņā ar paziņošanas kārtību atbilstīgi attiecīgajiem valsts tiesību aktiem. Paziņojumā norāda pieejamo prasību procedūru un termiņu apstrīdēšanai.

    4. Ja pieteikums ir noraidīts vai ja saskaņā ar šo direktīvu izsniegtā uzturēšanās atļauja ir anulēta, attiecīgajai personai ir tiesības šo lēmumu apstrīdēt attiecīgās dalībvalsts iestādēs.

    ê2004/114/EK (pielāgots)

    V VII NODAĻA

    PROCEDŪRA UN PĀRSKATĀMĪBA

    18 29. pants

    Procesuālas garantijas un pārskatāmība

    1. Lēmumu par pieteikumu, lai saņemtu vai atjaunotu uzturēšanās atļauju, pieņem un pieteikuma iesniedzējam par to paziņo laikposmā, kas neliek kavēt attiecīgās studijas, bet kas tomēr dod kompetentām iestādēm pietiekamu laiku, lai izskatītu pieteikumu.

    òjauns

    1. Dalībvalstu kompetentās iestādes pieņem lēmumu par pilnīgu atļaujas pieteikumu un rakstiski saskaņā ar paziņošanas kartību, kas noteikta attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos, paziņo to pieteikuma iesniedzējam pēc iespējas drīz un vēlākais 60 dienas pēc pieteikuma iesniegšanas dienas, bet attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem pētniekiem un studentiem, uz kuriem attiecas Savienības programmas, kurās ietverti mobilitātes pasākumi, 30 dienas pēc pietiekuma iesniegšanas dienas.

    ê2004/114/EK (pielāgots)

    ðjauns

    2. Ja informācija, kas ir sniegta, lai pamatotu pieteikumu, nav pietiekama, pieteikuma izskatīšanu var apturēt, kompetentajāsm iestādesēm informējot pieteikuma iesniedzēju par papildu informāciju, kas ir vajadzīga ð , un nosaka saprātīgu termiņu pieteikuma papildināšanai. Termiņu, kas minēts 1. punktā, aptur līdz brīdim, kad kompetentās iestādes ir saņēmušas vajadzīgo papildu informāciju.ï

    3. Par jebkuru lēmumu, ar kuru noraida uzturēšanās atļaujas pieteikumu, paziņo attiecīgajam trešās valsts pilsonim saskaņā ar paziņošanas procedūru, ko paredz attiecīgie valsts tiesību akti. Paziņojumā norāda iespējamās pārsūdzības procedūras, Ö valsts tiesu vai iestādi, kurā attiecīgā persona var iesniegt sūdzību, Õ un attiecīgas prasības iesniegšanas termiņu.

    4. Ja noraida pieteikumu vai anulē uzturēšanās atļauju, kas izsniegta saskaņā ar šo direktīvu, attiecīgā persona ir tiesīga apstrīdēt šādu lēmumu attiecīgās dalībvalsts iestādēs.

    19. pants

    Paātrināta procedūra uzturēšanās atļauju vai vīzu izsniegšanai studentiem un skolēniem

    Attiecīgas dalībvalsts iestāde, kas atbild par tādu studentu vai skolēnu ieceļošanu un uzturēšanos, kuri ir trešo valstu pilsoņi, un augstākā mācību iestāde vai organizācija, kas īsteno skolēnu apmaiņas programmas un ko attiecīgā dalībvalsts ir atzinusi saskaņā ar tās tiesību aktiem un administratīvo praksi, var noslēgt vienošanos par paātrinātu uzņemšanas procedūru, lai atļautu izsniegt uzturēšanās atļaujas un vīzas attiecīgajam trešās valsts pilsonim.

    òjauns

    30. pants

    Pārredzamība un piekļuve informācijai

    Dalībvalstis dara pieejamu informāciju par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, tostarp noteikto minimālo ienākumu apjomu mēnesī, tiesības, visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai iesniegtu pieteikumu, un piemērojamās nodevas. Dalībvalstis dara pieejamu informāciju par pētniecības iestādēm, kas apstiprinātas saskaņā ar 8. pantu.

    ê2004/114/EK

    ðjauns

    20 31. pants

    Nodevas

    Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstis var pieprasīt pieteikuma iesniedzējiem maksāt par pieteikumu izskatīšanu. ð Šādu nodevu apmērs neapdraud direktīvas mērķu īstenošanu. ï

    ê2005/71/EK (pielāgots)

    VI NODAĻA

    NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    16. pants

    Ziņojumi

    Regulāri un pirmo reizi ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstīs un ierosina jebkādus grozījumus, kas ir nepieciešami.

    17. pants

    Transponēšana

    1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2007. gada 12. oktobrim.

    Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstīs nosaka, kādā veidā izdarāma šāda atsauce.

    2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

    18. pants

    Pārejas noteikums

    Atkāpjoties no III nodaļā izklāstītajiem noteikumiem, pēc 17. panta 1. punktā minētā datuma dalībvalstīm saskaņā ar šo direktīvu atļaujas nav jāizdod uzturēšanās atļaujas formā laikposmam, kas nepārsniedz divus gadus.

    19. pants

    Kopēja ceļojumu telpa

    Nekas šajā direktīvā neietekmē Īrijas tiesības saglabāt kopējas ceļojumu telpas pasākumus, kas minēti Protokolā par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 14. panta dažu aspektu piemērošanu Apvienotajai Karalistei un Īrijai, kurš ar Amsterdamas līgumu ir pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam.

    20. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    21. pants

    Adresāti

    Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

    ê2004/114/EK

    VI VIII NODAĻA

    NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    òjauns

    32. pants

    Kontaktpunkti

    1. Dalībvalstis ieceļ kontaktpunktus, kuri ir atbildīgi par informācijas, kas vajadzīga 26. un 27. panta īstenošanai, saņemšanu un nosūtīšanu.

    2. Dalībvalstis nodrošina pienācīgu sadarbību, apmainoties ar informāciju, kas minēta 1. punktā.

    33. pants

    Statistika

    Katru gadu un pirmo reizi līdz [ ] dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 862/2007[31] paziņo Komisijai statistikas datus par trešo valstu pilsoņu skaitu, kuriem piešķirtas atļaujas. Turklāt, cik tas ir iespējams, Komisijai paziņo statistikas datus par trešo valstu pilsoņu skaitu, kuriem iepriekšējā kalendārajā gadā atļaujas atjaunotas vai anulētas, norādot to pilsonību. Statistikas datus par uzņemtajiem pētnieku ģimenes locekļiem paziņo tādā pašā veidā.

    Šā panta 1. punktā minētā statistika attiecas uz viena kalendārā gada pārskata periodiem, un to iesniedz Komisijai sešu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Pirmais pārskata gads ir [...].

    ê2004/114/EK (pielāgots)

    ðjauns

    21 34. pants

    Ziņošana

    Regulāri un pirmo reizi Ö [piecus gadus pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa] Õ vēlākais 2010. gada 12. janvārī. Komisija ð izvērtē šīs direktīvas piemērošanu un ï ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstīs un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus.

    22. pants

    Pārņemšana

    Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai panāktu atbilstību šīs direktīvas prasībām vēlākais 2007. gada 12. janvārī. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

    Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstīs nosaka, kādā veidā izdarāma šāda atsauce.

    23. pants

    Pārejas noteikums

    Atkāpjoties no III nodaļas noteikumiem, ilgākais divus gadus pēc 22. pantā minētās dienas dalībvalstīm nav jāizsniedz atļaujas uzturēšanas atļaujas formā saskaņā ar šo direktīvu.

    24. pants

    Termiņi

    Neskarot Direktīvas 2003/109/EK 4. panta 2. punkta otro daļu, dalībvalstīm nav jāņem vērā laiks, kurā students, apmaiņas skolēns, praktikants vai stažieris bez atalgojuma vai brīvprātīgais darbinieks ir šādā statusā uzturējies to teritorijā, izskatot jautājumu par citu tiesību piešķiršanu attiecīgajam trešās valsts pilsonim saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem.

    25. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    ê

    35. pants

    Transponēšana

    1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības [vēlākais divus gadus pēc tās stāšanas spēkā]. Dalībvalstis šo noteikumu tekstus tūlīt dara zināmus Komisijai.

    Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Tās iekļauj arī norādi, ka atsauces uz direktīvām, kuras atceļ ar šo direktīvu, spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējama minētā norāde.

    2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

    36. pants

    Atcelšana

    Direktīva 2005/71/EK un direktīva 2004/114/EK ir atceltas sākot ar [diena pēc dienas, kas noteikta šīs direktīvas 35. panta 1. punkta pirmajā daļā], neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem I pielikuma B daļā norādīto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

    Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

    37. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    ê2004/114/EK (pielāgots)

    26 38. pants

    Adresāti

    Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu Ö Līgumiem Õ .

    Briselē,

    Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

    priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

    é

    I PIELIKUMS

    A daļa

    Atsauktā direktīva ar tās sekojošo grozījumu sarakstu (minēta 37. pantā)

    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/114/EK || (OV L 375, 23.12.2004., 12. lpp.) ||

    || Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/71/EK || (OV L 289, 03.11.2005., 15. lpp.)

    B daļa

    Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos [un piemērošanai] (minēts 36. pantā)

    Direktīva || Transponēšanas termiņš || Piemērošanas datums

    2004/114/EK 2005/71/EK || 12.01.2007 12.10.2007 ||

    _____________

    II PIELIKUMS

    Atbilstības tabula

    Direktīva 2004/114/EK || Direktīva 2005/71/EK || Šī direktīva

    1. panta a) punkts || || 1. panta a) punkts

    1. panta b) punkts || || -

    - || || 1. panta b) un c) punkts

    2. pants, ievadvārdi || || 3. pants, ievadvārdi

    2. panta a) punkts || || 3. panta a) punkts

    2. panta b) punkts || || 3. panta c) punkts

    2. panta c) punkts || || 3. panta d) punkts

    2. panta d) punkts || || 3. panta e) punkts

    - || || 3. panta f) un g) punkts

    2. panta e) punkts || || 3. panta l) punkts

    2. panta f) punkts || || 3. panta h) punkts

    2. panta g) punkts || || -

    - || || 3. panta i) punkts

    - || || 3. panta m) līdz s) punkts

    3. panta 1) punkts || || 2. panta 1) punkts

    3. panta 2) punkts || || 2. panta 2) punkta a) līdz e) apakšpunkts

    - || || 2. panta 2. punkta f) un g) apakšpunkts

    4. pants || || 4. pants

    5. pants || || 5. panta 1) punkts

    - || || 5. panta 2) punkts

    6. panta 1) punkts || || 6. panta a) līdz e) punkts

    - || || 6. panta f) punkts

    6. panta 2) punkts || || -

    - || || 7. pants

    7. panta 1) punkts, ievadvārdi || || 10. panta 1) punkts, ievadvārdi

    7. panta 1) punkta a) apakšpunkts || || 10. panta 1) punkta a) apakšpunkts

    7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts || || -

    7. panta 1) punkta d) apakšpunkts || || 10. panta 1) punkta b) apakšpunkts

    7. panta 2) punkts || || 10. panta 2) punkts

    - || || 10. panta 3) punkts

    8. pants || || -

    - || || 11. pants

    9. panta 1) un 2) punkts || || 12. panta 1) un 2) punkts

    10. pants, ievadvārdi || || 13. panta 1) punkts, ievadvārdi

    10. panta a) punkts || || 13. panta 1) punkta a) apakšpunkts

    10. panta b) un c) punkts || || -

    - || || 12. panta 1) punkta b) apakšpunkts

    - || || 12. panta 2) punkts

    11. pants, ievadvārdi || || 14. panta 1) punkts, ievadvārdi

    11. panta a) punkts || || -

    11. panta b) punkts || || 13. panta 1) punkta a) apakšpunkts

    11. panta c) punkts || || 13. panta 1) punkta b) apakšpunkts

    11. panta d) punkts || || 13. panta 1) punkta c) apakšpunkts

    12. – 15. pants || || -

    - || || 14., 15. un 16. pants

    16. panta 1) punkts || || 20. panta 1) punkts, ievadvārdi

    - || || 20. panta 1) punkta a) līdz c) apakšpunkts

    16. panta 2) punkts || || 20. panta 2) punkts

    - || || 21. pants

    17. panta 1) punkta pirmā daļa || || 23. panta 1) punkts

    17. panta 1) punkta otrā daļa || || 23. panta 2) punkts

    17. panta 2) punkts || || 23. panta 3) punkts

    17. panta 3) punkts || || -

    17. panta 4) punkts || || 23. panta 4) punkts

    - || || 15., 24., 25. un 27. pants

    - || || 17. pants

    18. panta 1) punkts || || -

    - || || 29. panta 1) punkts

    18. panta 2), 3) un 4) punkts || || 29. panta 2), 3) un 4) punkts

    19. pants || || -

    - || || 30. pants

    20. pants || || 31. pants

    - || || 32. un 33. pants

    21. pants || || 34. pants

    22. – 25. pants || || -

    - || || 35., 36. un 37. pants

    26. pants || || 38. pants

    - || || I un II pielikums

    || 1. pants || -

    || 2. pants, ievadvārdi || -

    || 2. panta a) punkts || 3. panta a) punkts

    || 2. panta b) punkts || 3. panta i) punkts

    || 2. panta c) punkts || 3. panta k) punkts

    || 2. panta d) punkts || 3. panta b) punkts

    || 2. panta e) punkts || -

    || 3. un 4. pants || -

    || 5. pants || 8. pants

    || 6. panta 1) punkts || 9. panta 1) punkts

    || - || 9. panta 1) punkta a) līdz f) apakšpunkts

    || 6. panta 2) punkta a) apakšpunkts || 9. panta 2) punkta a) apakšpunkts

    || 6. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts || -

    || 6. panta 3), 4) un 5) punkts || 9. panta 3), 4) un 5) punkts

    || 7. pants || -

    || 8. pants || 16. panta 1) punkts

    || 9. pants || -

    || 10. panta 1) punkts || 19. panta 2) punkta a) apakšpunkts

    || - || 19. panta 2) punkta b) apakšpunkts

    || 10. panta 2) punkts || -

    || 11. panta 1) un 2) punkts || 22. pants

    || 12. pants, ievadvārdi || -

    || 12. panta a) punkts || -

    || 12. panta b) punkts || -

    || 12. panta c) punkts || 21. panta 1) punkts

    || 12. panta d) punkts || -

    || 12. panta e) punkts || -

    || - || 21. panta 2) punkts

    || 13. panta 1) punkts || 26. panta 1) punkts

    || 13. panta 2) punkts || 26. panta 1) punkts

    || 13. panta 3) un 5) punkts || 26. panta 1) punkts

    || 13. panta 4) punkts || -

    || - || 26. panta 2), 3) un 4) punkts

    || 14. – 21. pants || -

    [1]               COM(2011) 901 galīgā redakcija; COM(2011) 587 galīgā redakcija.

    [2]               OV L 289, 3.11.2005., 15. lpp.

    [3]               OV L 375, 23.12.2004., 12. lpp.

    [4]               OV C 274, 19.9.1996., 3.-6. lpp.

    [5]               OV L 289, 3.11.2005., 23. lpp.

    [6]               http://conventions.coe.int/Treaty/en/Treaties/Html/068.htm

    [7]               Ar ieinteresētajām personām apspriedās par pašreizējo tiesisko regulējumu attiecībā uz studentiem un pētniekiem, jo īpaši par problēmām, kas skar trešo valstu pilsoņu uzņemšanu un mobilitāti, par iespējamiem uzlabojumiem, kā arī par iespējamiem direktīvas grozījumiem.

    [8]               http://emn.intrasoft-intl.com/ Sk.: EMT rezultāti/EMT ad hoc aptaujas/studenti.

    [9]               EMT vadības padome izvēlējās tematu "Starptautisko studentu imigrācija ES" par galvenā pētījuma tēmu 2012. gada darba programmā. Pētījuma mērķis ir sniegt pārskatu par imigrācijas politiku, ko īsteno ES dalībvalstīs un Norvēģijā attiecībā uz starptautiskajiem studentiem, lai palīdzētu politikas veidotājiem un speciālistiem panākt līdzsvaru starp centieniem aktīvi pievērst starptautisko studentu uzmanību Eiropas Savienībai mācību nolūkā un novērst ļaunprātīgu starptautisko studentu migrācijas maršrutu izmantošanu.

    [10]             http://ec.europa.eu/yourvoice/ipm/forms/dispatch?form=Immigration2012. Apspriešana beidzās 2012. gada 23. augustā.

    [11]             http://ec.europa.eu/research/consultations/era/consultation_en.htm

    [12]             http://eacea.ec.europa.eu/erasmus_mundus/events/visas-students/ema_visa_survey_16112011.pdf

    [13]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/98/ES par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi, OV L 343, 23.12.2011.

    [14]             Spriedums lietā C-508/10, 26.4.2012.

    [15]             COM(2012)795

    [16]             Spriedums lietā C-508/10, 26.4.2012.

    [17]             OV L 375, 23.12.2004., 12. lpp.

    [18]             OV L 289, 3.11.2005., 15. lpp.

    [19]             COM(2011) 587 galīgā redakcija un COM(2011) 901 galīgā redakcija

    [20]             OV L 251, 3.10.2003., 12. lpp.

    [21]             COM(2011) 567 galīgā redakcija

    [22]             Eiropas izglītības ministru 1999. gada 19. jūnija kopīgā deklarācija.

    [23]             Eiropas Padomes Eiropas nolīgums par viesaukļu izmitināšanu, 8. pants.

    [24]             OV L 343, 23.12.2011., 1. lpp.

    [25]             OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp.

    [26]             OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp.

    [27]             Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1513/2002/EK (2002. gada 27. jūnijs) par sesto Eiropas Kopienas pamatprogrammu attiecībā uz pētniecības, tehnoloģijas attīstības un izstāžu pasākumiem, kas veicina Eiropas pētniecības telpas izveidi un jauninājumus (no 2002. līdz 2006. gadam) (OV L 232, 29.8.2002., 1. lpp.). Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 786/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).

    [28]             OV L 375, 23.12.2004., 12. lpp.           

    [29]             Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 26 lappusi.  

    [30]             OV L 16, 23.1.2004, 44. lpp.

    [31]             OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.

    Top