21.2.2018

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/21

---

Aicinājums iesniegt priekšlikumus

Eiropas Investīciju bankas institūts savas zināšanu programmas ietvaros ierosina jaunu EIBURS finansiālā atbalsta jomu

(2018/C 65/07)

Eiropas Investīciju bankas institūta zināšanu programmas ietvaros tiek izmantoti dažādi mehānismi, lai nodrošinātu finansējumu pētniecības jomā, tostarp:

—	EIBURS ( EIB University Research Sponsorship Programme) – EIB universitāšu pētniecības darbu sponsorēšanas programma.

EIBURS piešķir finansējumu tādām universitāšu fakultātēm vai ar universitātēm saistītiem pētniecības centriem ES dalībvalstīs, kandidātvalstīs vai potenciālajās kandidātvalstīs, kuras nodarbojas ar Eiropas Investīciju bankai (EIB) īpaši svarīgiem pētniecības jautājumiem. EIBURS finansiālais atbalsts līdz 100 000 EUR gadā tiek piešķirts konkursa kārtībā trīs gadus tām ieinteresētajām universitāšu fakultātēm vai pētniecības centriem, kam ir atzītas speciālās zināšanas izraudzītajā jomā. Lai priekšlikumi būtu sekmīgi, jānodrošina dažādas aktivitātes, kas būs noteiktas līgumā ar Eiropas Investīciju banku.

2018./2019. mācību gadā EIBURS programma aicina iesniegt priekšlikumus par jaunu pētniecības tēmu:

1.   Pamatinformācija par pētniecības tēmu

EIB (turpmāk – banka) novērtē tādu projektu sociālekonomisko dzīvotspēju, kuros tā veic ieguldījumus, galvenokārt izmantojot izmaksu un ieguvumu analīzi (CBA) (1). Šo paņēmienu varētu attēlot kā ieguldījumu operācijas uzņēmējdarbības plāna paplašinājumu. Uzņēmējdarbības plāns tiek koncentrēts uz projekta finanšu plūsmām. Tajā tiek analizēta izdevumu (izmaksu) un ieņēmumu (ieguvumu) finansiālā jeb naudas vērtība. Ja ieņēmumi pietiekamā apmērā pārsniedz izdevumus, ieguldījumam ir pievienotā finansiālā vērtība, tāpēc tas uzskatāms par finansiālā ziņā vēlamu operāciju.

Pateicoties CBA, projekta izmaksu un ieguvumu definīcija tiek paplašināta divos aspektos. Pirmkārt, tā ietver visas izmaksas un ieguvumus – gan finanšu plūsmu, gan citās formās. Otrkārt, šajā analīzē tiek ņemtas vērā izmaksas, kas rodas ne tikai privātajam ieguldītājam, bet gan visiem sabiedrības locekļiem.

Tas saistīts ar daudzu papildu rādītāju izpēti, kas nav iekļauti uzņēmējdarbības plānā. Iespējams, zināmākais no šiem jaunajiem izpētes rādītājiem ir “papildu sekas”. Tās ietver izmaksas un ieguvumus, kas nav saistīti ar projekta veicējiem vai izmantotājiem, bet gan ar trešo pusi. Papildu sekas tiek uzskatītas gan par pozitīvām, gan negatīvām atkarībā no tā, vai šīs sekas trešajai pusei rada ieguvumus vai izmaksas. Bieži sastopams pozitīvu papildu seku piemērs ir saistīts ar zināšanu plašāku ietekmi, kad projekts, ar kuru tiek ieguldīts pētniecībā noteiktā ekonomikas nozarē, rada zināšanas, kas uzlabo produktivitāti arī citās ekonomikas nozarēs. Raksturīgs negatīvu papildu seku piemērs ir vides piesārņojums. Tāpēc papildu sekas var būt gan ieguvumi, gan izmaksas, kas rodas ar uzņēmējdarbības plānu nesaistītām pusēm un kas parasti nav finanšu plūsmu formā, kaut gan tās var finansiāli ietekmēt trešo pusi. Piemēram, pozitīvas zināšanu papildu sekas var samazināt pamatdarbības izdevumus citās rūpniecības nozarēs.

Citi rādītāji, kas tiek ņemti vērā izmaksu un ieguvumu analīzē (CBA), bet ne uzņēmējdarbības plānā, ir patērētājam piedāvātās naudas vērtības izmaiņas (formāli aprēķina, izmantojot patērētāju pārpalikumu). Uzņēmējdarbības plānā tiek novērtēts naudas elements, bet netiek ņemts vērā vērtības elements. Ja projekts paaugstina produkta kvalitāti, kurš tik un tā tiek pārdots sabiedrībai par to pašu cenu, kāda bija pirms projekta, uzņēmējdarbības plānā netiktu ņemts vērā ieguvums, kas izpaužas kā augstāka kvalitāte un attiecīgi arī uzlabo vērtību patērētājam. CBA mērķis ir noteikt šo vērtības maiņu. Šajā gadījumā labumu gūst viena no uzņēmējdarbības plānā iesaistītajām pusēm (klients), bet tas netiek novērtēts kā ieguvums uzņēmējdarbības plānā. Bieži izmantots piemērs ir tas, kāda vērtība pasažieru skatījumā ir brauciena laika ietaupījumam, ko nodrošina transporta projekti.

Ņemt vērā visu sabiedrības locekļu intereses nozīmē, ka izmaksu un ieguvumu analīzē (CBA) noteiktas finanšu plūsmas jāizvērtē citādi nekā uzņēmējdarbības plānā. Tātad uzņēmējdarbības plānā subsīdija tiktu vērtēta tāpat kā ieguvums – kā naudas līdzekļu ieplūde projektā. Izmaksu un ieguvumu analīzē (CBA) tiek identificēts, ka šāds ražotāja ieguvums rada izmaksas nodokļu maksātājam, un tādējādi subsīdija tiks uzskatīta par pārnesumu no nodokļu maksātāja privātajam projekta virzītājam, kas nav ne ieguvums, ne izmaksas. Tāpat uzņēmējdarbības plānā samaksātie nodokļi tiktu uzskatīti par ekvivalentiem izmaksām – kā naudas līdzekļu aizplūde no projekta, savukārt izmaksu un ieguvumu analīzē tie tiktu uzskatīti par pārnesumu no privātā sektora valstij.

CBA kritiķi bieži min to, ka ar šo metodi nav iespējams noteikt visus projekta ieguvumus un izmaksas. It īpaši šo metodi bieži kritizē par to, ka netiek ņemts vērā faktors, kas ar CBA saistītā literatūrā tiek dēvēts par “netiešo ietekmi”. To veido monetāri ieguvumi un izmaksas, ko projekts rada citos ar projektu saistītos tirgos – tā dēvētajos sekundārajos tirgos. Šādu ietekmi var apzīmēt citādi literatūrā par ekonomisko ietekmi. Patiesi, šādu terminoloģijas atšķirību analīze ir viena no šeit piedāvātā pētniecības projekta jomām.

Saskaņā ar CBA metodēm sekundārie tirgi tiek klasificēti kā papildinājumi un aizstājēji. Projekts, kas vērsts uz apelsīnu audzēšanas produktivitātes uzlabošanu, kas tādējādi samazinātu apelsīnu cenu, var dot labumu papildu rūpniecības nozarei, piemēram, iepakotās apelsīnu sulas ražotājiem. Izmaksu un ieguvumu analīzē netiktu aplūkots iepakotās apelsīnu sulas tirdzniecības un peļņas pieaugums, tādējādi, nenoliedzami, neņemot vērā daļu projekta ieguvumu. Tajā pašā laikā zemāka apelsīnu cena negatīvi ietekmētu ābolu tirdzniecību, kas ir aizstājēja nozare. Zemāki ābolu audzētāju ienākumi, visticamāk, netiktu ņemti vērā izmaksu un ieguvumi analīzē (CBA).

Būtībā CBA ietver visu šo ietekmi tad, ja papildinājumu un aizstājēju tirgi nav izkropļoti (2). Tiesa, ka tirgi bieži ir izkropļoti, tātad pastāv risks, ka izmaksu un ieguvumu analīzē (CBA) netiks ņemta vērā daļa šīs ietekmes. CBA izmantotā pragmatiskā pieeja ir divējāda. Pirmkārt, ieguvumiem un izmaksām dažādos aizvietotāja un papildinājuma tirgos kopumā būs tendence savstarpēji dzēst radīto ietekmi. Otrkārt, projekts, kura sociāli ekonomiskā dzīvotspēja ir atkarīga no ieguvumiem sekundārajos tirgos, parasti tiek uzskatīts par vāju projektu – alternatīvi projekti un politikas virzieni varētu efektīvāk radīt šos ieguvumus. Tomēr, kaut arī šāda pragmatiska pieeja kopumā tiek uzskatīta par saprātīgu, izmaksu un ieguvumu analīzē (CBA) attiecībā uz netiešo ietekmi noteikti pastāv potenciālas nepilnības.

Izmaksu un ieguvumu analīzes kritiķi arī vērš uzmanību uz to, ka ar projektu saistītie izdevumi izraisīs palielinošu ietekmi (multiplikatora efektu) visā ekonomikas nozarē, radot ienākumus, nodokļu ieņēmumus un darbavietas citās jomās. Šī ietekme ietver vairāk nekā tikai projekta ietekmi iepriekš aprakstītajos aizvietotāja un papildinājuma tirgos, jo attiecas uz reālajiem ar projektu saistītajiem naudas izdevumiem. CBA kritiķi piedāvā kā papildinājumu vai pat kā alternatīvu CBA veikt ekonomiskās ietekmes novērtējumu (EIA). Tomēr kritika ir balstīta uz to, ka nav saprasts atšķirīgais CBA un EIA raksturs un mērķi. CBA ietver labklājības ekonomikas piemērošanu attiecībā uz praktisko lēmumu pieņemšanas procesu. Tajā tiek ņemti vērā visi ieguvumi un izmaksas un novērtēts, vai vienam rīcības veidam ir lielāka pievienotā vērtība nekā alternatīvam rīcības veidam, tādējādi radot uzlabojumus sociālās labklājības jomā. Analīze ir vērsta uz lēmumu pieņemšanu, tādēļ tajā vienmēr tiek salīdzināti divi alternatīvi rīcības veidi, lai iekļautu alternatīvās izmaksas attiecīgajā uzdevumā. Ekonomiskās ietekmes novērtējumā tiek noteikti tikai mainīgie rādītāji naudas izteiksmē un ne vienmēr tiek ņemtas vērā alternatīvās izmaksas. Tas ir galvenokārt mērīšanas instruments. Novērtējumu var izmantot lēmumu pieņemšanā, bet tam nav tik plašs tvērums, kāds nepieciešams labklājības ekonomikā.

EIA ir balstīts uz ielaides un izlaides tabulām un modelē visu ekonomiku, novērtējot to, kā izdevumi vienā ekonomikas nozarē apdraud izdevumus citās nozarēs. Tāpēc varētu šķist, ka EIA vienlaikus risina gan netiešās ietekmes, gan palielinošās ietekmes (multiplikatora) jautājumus. Tomēr EIA piemīt trīs iezīmes, kas neļauj tam kļūt ne par piemērotu aizstājēju, ne pat papildinājumu izmaksu un ieguvumu analīzei (CBA). Šie trīs trūkumi tālāk ir aplūkoti viens pēc otra.

Pirmā no trim iezīmēm ir tāda, ka ekonomiskās ietekmes novērtējumā (EIA) tiek pieņemts, ka ieguldījumi veido ārējas (eksogēnas) plūsmas ekonomikā. Tas varētu būt atbilstošs pieņēmums, ja ņem vērā, kā projekts ietekmē ekonomiku, vai to, kā ar projektu saistītie izdevumi izplatās ekonomikā. Tomēr šis pieņēmums nav piemērots, lai novērtētu, vai projektam ir pievienotā vērtība, t. i., vai tajā līdzekļi tiek izmantoti labāk, nekā šie paši līdzekļi tiktu izmantoti bez šī projekta. Ieguldījumu projekti patiesībā nav ārēji (eksogēni) – tie jāfinansē, novirzot līdzekļus no citām ekonomikas jomām.

Ja projektus uzskatītu par iekšējiem (endogēniem), tas sniegtu pilnīgi atšķirīgu rezultātu. Vienkāršākais piemērs ir tāds, ka minētā apelsīnu projekta palielinošā ietekme rodas uz palielinošās ietekmes rēķina, kas būtu bijusi citās nozarēs, kurās izdevumus nākas samazināt, lai varētu novirzīt līdzekļus apelsīnu projektam.

Otrā no trim iezīmēm, kas EIA neļauj līdzināties izmaksu un ieguvumu analīzei, ir tāda, ka tajā tiek pieņemts, ka cenas ekonomikā nemainās un ka līdzekļu pieejamība ir praktiski bezgalīga. EIA ir veidots tādā veidā, ka neatkarīgi no tā, cik projekts ir liels attiecībā pret ekonomikas apmēriem, vienmēr pietiks līdzekļu, lai to īstenotu, nemainot cenas visā ekonomikas nozarē. Tomēr patiesībā lieli projekti maina cenas, un, piemēram, lielākas ieguldījumu cenas nozīmē to, ka ražošana citās nozarēs jāsamazina.

Lai novērstu šos pirmos divus EIA trūkumus, akadēmiskās aprindas ir izstrādājušas vispārējās līdzsvarotības aprēķina (computable general equilibrium – CGE) modeļus, kas ir progresīvāka EIA metode. Šī metode ir diezgan detalizēti izstrādāta un ietver visas ekonomikas, tostarp līdzekļu ierobežojumu, modelēšanu. Šādā veidā CGE modeļi risina divus iepriekš aprakstītos tradicionālā EIA trūkumus. Pirmkārt, CGE modeļos tiek atzīts, ka līdzekļi, kas tiek veltīti ieguldījumu projektam, nav ārēji (eksogēni), bet tiek iegūti uz alternatīva līdzekļu izlietojuma rēķina. Otrkārt, tajos tiek ņemtas vērā arī cenu izmaiņas (3). Nav pārsteigums, ka ar šiem modeļiem veikto empīrisko pētījumu kopējie rezultāti norāda, ka palielinošā ietekme (multiplikatora efekts) ir ievērojami mazāka, nekā tika konstatēts, izmantojot EIA. Turklāt CGE pētījumi parāda, ka atkarībā no dažādu nozaru produktivitātes un līdzekļu ierobežojumiem, ar ko šīs nozares saskaras, projekta neto rezultāts uz vispārējā ekonomikas fona var būt negatīvs.

Tāpēc CGE var uzskatīt par EIA uzlabojumu. Turklāt tas padara ietekmes analīzi līdzīgāku izmaksu un ieguvumu analīzei. Tomēr CGE, salīdzinot ar CBA, piemīt EIA trešais trūkums, proti, tas ir vērsts uz plūsmām, kas saistītas ar monetāriem darījumiem – peļņu, nodokļiem, algām utt., ignorējot daudzus mainīgos rādītājus, kas ir iekļauti CBA, t. i., papildu sekas, naudas vērtību utt. Tas ir tāpēc, ka CGE izpēte, tāpat kā EIA, tika veidota kā saikne starp projekta vai politikas analīzi un makroekonomiku, kur makroekonomikas snieguma galvenais kritērijs ir nacionālais ienākums vai iekšzemes kopprodukts (IKP).

Minēto trūkumu dēļ nevajadzētu pārāk zemu novērtēt faktu, ka, pirmkārt, CGE piedāvā pilnvērtīgāku tās ekonomikas aprakstu, kuras ietvaros projekts tiek īstenots, un, otrkārt, CGE metodes ir pilnveidotas. Dinamiskie stohastiskie vispārējās līdzsvarotības (Dynamic Stochastic General Equilibrium – DSGE) modeļi ir vērsti uz ekonomikas nozaru dinamisko uzvedību. Ar CBA novērtētajiem projektiem var būt 20 vai vairāk gadu ilgs mūžs, kas nostiprina dinamisko modeļu sniegtā novērtējuma atbilstību. Piemēram, tādu projektu ieguvumus, kas ekonomikā rada tehnoloģisku šoku, varētu labāk izprast ar DSGE nekā statiskās modelēšanas palīdzību.

Šī EIBURS aicinājuma iesniegt priekšlikumus mērķis ir risināt šo trešo trūkumu, lai padarītu ietekmes modeļu rezultātus saderīgus ar CBA rezultātiem. Papildus pašlaik empīriskajos pētījumos izmantotajām metodēm pētnieki izvirzītu ietekmes novērtējuma metodi, kas uzrāda labākās saderības iespējas ar CBA, un strādātu, lai noteiktu šo saderību. Tam vajadzētu palīdzēt CBA lietotājiem visā pasaulē, un it īpaši EIB, izpētīt, cik precīza ir izmaksu un ieguvumu analīze kā kritērijs, saskaņā ar kuru novērtēt pilnīgu sociāli ekonomisko situāciju attiecībā uz ieguldījumu projektiem.

2.   Pētniecības projekta saturs

Pētniecības programma ietvertu četrus uzdevumus.

1.uzdevums

Pētnieki izskatītu virkni ietekmes novērtējuma metožu, kas uzrāda labākās iespējas panākt realizējamu saderību ar CBA. Metode jāizvēlas, balstoties uz šādiem kritērijiem:

1.	Svarīgākais ir tas, ka metodei jābūt stabilai, rūpīgi izstrādātai un ar veiksmīgu empīriskā pielietojuma vēsturi.

2.	Tai jāņem vērā jaunākā akadēmiskā literatūra šajā jomā.

3.	Pētniekiem jābūt pārliecinātiem par saderības nodrošināšanas iespējām ar CBA laika un līdzekļu robežās, kas noteiktas pētniecības projektam.

2.uzdevums

Otrajā daļā būtu jāizstrādā divi ietekmes modeļi, kas ietver visus nepieciešamos nosacījumus, lai tie būtu saderīgi ar CBA iekļautajām pievienotās vērtības mērīšanas metodēm. Viens no modeļiem būtu paredzēts ES reģionālajai ekonomikai, kurai ir relatīvi augsti ienākumi un kas ir produktīva un konkurētspējīga. Otrs būtu paredzēts tādai ES ekonomikai, kurai raksturīgi relatīvi zemi ienākumi, augsts bezdarba līmenis un kas nav konkurētspējīga. Pamatojums divu būtiski atšķirīgu ekonomiku modelēšanai ir tāds, ka analīzei vajadzētu ļaut saprast, vai dažādi ekonomisko apstākļu veidi rada ievērojami atšķirīgus rezultātus. Trūcīgākajiem reģioniem publiskais sektors parasti piešķir plašākus ieguldījumu atlases kritērijus. Būtu svarīgi uzzināt, vai ir pazīmes, kas apliecina, ka, pamatojoties uz trūcīgāku reģionu vērtējumiem, būtu vērts ieguldīt papildu līdzekļus, lai veiktu ietekmes pētījumu.

Pētnieki var izstrādāt ietekmes novērtējuma modeļus no nulles vai arī pielāgot esošos modeļus. Viņi varētu izvēlēties, kuru no šīm divām alternatīvām izmantot, ja vien izvēlētā alternatīva nav pretrunā ar galveno pētniecības programmas mērķi, kas ir saderība ar CBA.

Pielāgojot ietekmes novērtējuma modeļus CBA kritērijiem, būtu jāstrādā divos līmeņos vienlaicīgi – ņemot vērā ekonomikas “reālo” un “finansiālo” pusi. Daudziem pastāvošajiem ietekmes novērtējuma modeļiem trūkst finanšu nozares aspekta. Vispārīgākā ziņā ņemot vērā pieņēmumus, kas iegūti izmaksu un ieguvumu analīzē (CBA) par projektā ieguldīto līdzekļu izcelsmi, bet konkrētākā ziņā faktu, ka EIB īsteno savu lomu ar finanšu nozares starpniecību, izstrādāto ietekmes novērtējuma modeļu ietvaros īpaša uzmanība būtu jāpievērš finansiālajai pusei.

“Reālās” puses ietekmes novērtējuma modeļi jau tagad ļauj izvērtēt tādus rādītājus kā IKP, nodarbinātība un tirdzniecības bilance. Galvenās paredzētās izmaiņas būtu saistītas ar tādu elementu pievienošanu, kas nepieciešami sociālo ieguvumu aprēķināšanā, tostarp:

—	patērētāju pārpalikuma izmaiņu noteikšana visā ekonomikā,

—	pozitīvo un negatīvo papildu seku, ieskaitot vides papildu seku, vērtējumu iekļaušana.

Finansiālās puses modeļi ietvertu alternatīvas iespējas finansējuma piesaistīšanai projektam, tostarp:

—	tiešo nodokļu piemērošana,

—	netiešo nodokļu piemērošana,

—	privāto uzkrājumu pieaugums,

—	aizdevumu piesaistīšana starptautiskajos kapitāla tirgos (skatīt, piemēram (4)).

Nepieciešama 2. uzdevuma sastāvdaļa ir noskaidrot, kādas ir abu metožu terminoloģijas atšķirības. Piemēram, vispārējās līdzsvarotības aprēķinā ir minēts termins “izraisītā ietekme” (induced effects), ko, iespējams, ietekmējusi ekonomiskās ietekmes novērtējumā (EIA) izmantotā terminoloģija. Šādai ietekmei var arī nebūt tieša ekvivalenta izmaksu un ieguvumu analīzē (CBA), kas var apzīmēt daļu vispārējās līdzsvarotības aprēķinā (CGE) minētās “izraisītās ietekmes” kā netiešo ietekmi, bet citus elementus – kā palielinošo ietekmi, tādējādi to ignorējot.

3.uzdevums

Nākamais uzdevums pētniekiem būtu imitēt dažāda veida kapitāla ieguldījumu projektu ietekmi uz katru no diviem minētajiem ekonomikas veidiem. Imitējamo projektu skaits tiktu nolemts pētniecības projekta laikā. Pētnieki ieteiktu nozares, kuras tiktu imitētas un par kurām būtu jāvienojas ar EIB uzraudzītāju. Iespējamie izpētes piemēri ietver infrastruktūras projektu, lielu rūpniecības projektu un pakalpojumu nozares projektu tādā jomā kā izglītība, brīvā laika pavadīšana u. c. Katrs projekts tiktu imitēts, izmantojot citu finansējuma avotu.

4.uzdevums

Visbeidzot, pētnieki novērtētu, cik lielā mērā ietekmes novērtējuma rezultāti atšķiras no “tipiskas izmaksu un ieguvumu analīzes (CBA)” rezultātiem. “Tipiska izmaksu un ieguvumu analīze (CBA)” būtu vērsta uz primāro tirgu un tikai uz pašiem svarīgākajiem sekundārajiem tirgiem. Pētnieki izdarīs secinājumus un sagatavos ieteikumus par:

i)	apstākļiem, kādos projektu novērtējumi, kas veikti, izmantojot ietekmes novērtējuma metodes, varētu dot rezultātus, kas ievērojami atšķiras no CBA rezultātiem;

ii)	apstākļiem, kādos ietekmes novērtējuma pasūtīšanas izmaksas un tajā ieguldītais laiks finansiāli atmaksātos, novērtējot projektu.

3.   EIB ieinteresētība pētniecības projektā

Pētniecības projekts ir būtisks attiecībā uz EIB finansēšanas darbībām. EIB statūti nosaka, ka EIB jāfinansē ieguldījumu projekti, kas veicina ekonomikas produktivitāti (18. panta 1.b punkts) (5). Banka izmanto CBA kā galveno instrumentu, lai noteiktu, cik lielā mērā ieguldījums veicina ekonomikas produktivitāti. Pētniecības projekts palīdzēs pārbaudīt CBA integritāti un novērtēt, vai pastāv apstākļi, kādos būtu vēlams papildināt CBA ar CGE.

4.   Pētniecības projekta devums akadēmiskajai izpētei

Ietekmes novērtējuma modeļi, kurus pašlaik rada akadēmiskie pētnieki vai pasūta pētniecības institūti, ir uzlabotas iepriekšējo ietekmes novērtējuma metožu versijas. Tomēr šādu modeļu mērķis joprojām ir nemainīgs – noteikt projekta vai politikas neto ietekmi uz nacionālo ienākumu vai IKP. Nacionālais ienākums ir nepilnīgs valstī ražotās produkcijas vērtējums un tādējādi arī nepilnīgs instruments, lai novērtētu kopējo ekonomikas produktivitāti, tostarp sociālās labklājības perspektīvu, kamēr modeļi nav pilnībā saderīgi ar CBA. IKP rādītāji neietver tādus elementus kā naudas vērtības palielināšanās (patērētāju pārpalikums) un vides papildu sekas. Pielāgojot ietekmes novērtējuma metodes, lai tās būtu saderīgas ar CBA, ietekmes metožu rezultāti veiksmīgāk atspoguļos vispārējo ietekmi, kāda ieguldījumu projektam ir uz ekonomikas produktivitāti un labklājību. Šādas ietekmes metodes varētu izmantot arī politikas virzienu novērtēšanā un ne tikai saistībā ar ieguldījumu projektiem.

Šī pētniecības projekta ierosinātājam nav zināms, ka šobrīd būtu pieejama šāda ietekmes metožu pielāgošana izmaksu un ieguvumu analīzei (CBA). Tāpēc pētniecības projektam vajadzētu palīdzēt izstrādāt jaunas ekonomikas modeļu versijas, lai veiktu projektu un politikas virzienu sociāli ekonomisko novērtējumu.

Priekšlikumi jāiesniedz angļu valodā līdz 2018. gada 15. aprīlim, plkst. 24:00 (CET). Vēlāk iesniegtie priekšlikumi netiks izskatīti. Priekšlikumi jānosūta pa e-pastu uz:

Events.EIBInstitute@eib.org

Vairāk informācijas par EIBURS atlases kārtību un EIB institūtu var atrast tīmekļa vietnē: http://institute.eib.org/

---

(1)  Eiropas Investīciju banka (2013.), EIB transporta projektu ekonomiskais novērtējums (The Economic Appraisal of Transport Projects at the EIB). Luksemburga: Eiropas Investīciju banka (Pieejams tiešsaistē: http://www.eib.org/infocentre/publications/all/economic-appraisal-of-investment-projects.htm)

(2)  Just, R.E., Hueth, D.L. and Schmitz, A. (2004), The Welfare Economics of Public Policy: A Practical Approach to Project and Policy Evaluation. Cheltenham: Edward Edgard.

(3)  Hosoe, N., Gasawa, K. and Hashimoto, H. (2010), Textbook of Computable General Equilibrium Modelling: Programming and Simulations. Basingstoke: Palgrave Macmillan.

(4)  Godley, W., and Marc L. (2007), Monetary Economics: An Integrated Approach to Credit, Money, Income, Production and Wealth. New York: Palgrave MacMillan.

(5)  Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Protokols Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas statūtiem (OV C 202, 7.6.2016., 251. lpp.) (Pieejams tiešsaistē: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex:12016E/PRO/05)

---