—

atcelt Vienotā noregulējuma valdes 2022. gada 11. aprīļa lēmumu (SRB/ES/2022/18) par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2022. gadu aprēķināšanu, ieskaitot tā pielikumus, ciktāl apstrīdētais lēmums, ieskaitot tā I, II un III pielikumu, attiecas uz prasītājas iemaksu;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

atzīt, ka apstrīdētais lēmums juridiski nav spēkā;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Pirmais prasības pamats: lēmums esot pretrunā Regulas (ES) Nr. 806/2014 (1) 81. panta 1. punktam, to skatot kopsakarā ar Padomes Regulas Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis) (2) 3. pantu, jo tas neesot ticis sagatavots attiecībā uz prasītāju izvēlētajā valodā, proti, vācu valodā.

2.

Otrais prasības pamats: lēmumā neesot ievērots pienākums norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. panta otro daļu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 1. punktu un 2. punkta c) apakšpunktu, un pamattiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību atbilstoši Hartas 47. panta 1. punktam, jo tajā esot nepilnības pamatojumā, it īpaši, kad atbildētāja liek lietā likumā noteikto diskrecionāro varu, lēmumā neesot atklāti citu iestāžu dati, un lēmuma pārskatīšana tiesā esot praktiski neiespējama.

3.

Trešais prasības pamats: prasītāja apgalvo, ka ar lēmumu esot pārkāpts Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. un 70. pants, kā arī Hartas 16., 17., 41. un 53. pants, jo atbildētāja esot nepareizi noteikusi gada mērķa summu; pakārtoti, prasītāja apgalvo, ka Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. un 70. pants esot pretrunā augstāka spēka tiesību aktiem.

4.

Ceturtais prasības pamats: Deleģētās regulas (ES) 2015/63 (3) 7. panta 4. punkta otrais teikums esot pretrunā primārajām tiesībām, jo ar to būtībā neatbilstīgi un nesamērīgi esot pieļauta diferenciācija starp institucionālās aizsardzības shēmas (IAS) dalībniecēm, kā arī IPS rādītāja relativizēšana.

5.

Piektais prasības pamats: Lēmumā neesot ievērots Regulas (ES) Nr. 575/2013 (4) 113. panta 7. punkts un prasība par riskam pielāgotu iemaksas aprēķinu, jo ar to prasītājai esot piemērots relatīvs IPS rādītāja reizinātājs. Iestāžu diferenciācija IPS rādītāja līmenī neesot saderīga ar sistēmu institucionālas aizsardzības visaptverošas drošības ietekmes dēļ un esot patvaļīga.

6.

Sestais prasības pamats: ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 6., 7. un 9. pantu, kā arī I pielikumu tiekot pārkāptas primārās tiesības, jo tie tostarp esot pretrunā prasībai par riskam pielāgotu iemaksas aprēķinu, samērīguma principam un prasībai pilnībā ņemt vērā lietas faktiskos apstākļus.

7.

Septītais prasības pamats: lēmums esot pretrunā prasītājas darījumdarbības brīvībai saskaņā ar Hartas 16. pantu un samērīguma principam, jo pamatā esošie riska korekcijas reizinātāji neesot saskanīgi ar vidēji labo IPS kvalificēto Sparkassen-Finanzgruppe un Reservefonds Hessen-Thüringen riska profilu.

8.

Astotais prasības pamats: lēmums esot pretrunā Hartas 16. un 20. pantam, kā arī samērīguma principam un tiesībām uz labu pārvaldību, jo atbildētāja esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas, īstenojot virkni rīcības brīvību.

9.

Devītais prasības pamats: Deleģētās regulas 20. panta 1. punkta pirmais un otrais teikums esot pretrunā Direktīvas 2014/59/ES (5) 103. panta 7. punktam, kā arī prasībai par riskam atbilstīgu iemaksu aprēķināšanu