Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62022TN0399

    Lieta T-399/22: Prasība, kas celta 2022. gada 28. jūnijā – LandesbankHessen-Thüringen Girozentrale/VNV

    OV C 380, 3.10.2022, p. 11–12 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    3.10.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 380/11


    Prasība, kas celta 2022. gada 28. jūnijā – LandesbankHessen-Thüringen Girozentrale/VNV

    (Lieta T-399/22)

    (2022/C 380/13)

    Tiesvedības valoda – vācu

    Lietas dalībnieki

    Prasītāja: Landesbank Hessen-Thüringen Girozentrale (pārstāvji: H. Berger un M. Weber, advokāti)

    Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

    Prasījumi

    Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

    atcelt Vienotā noregulējuma valdes 2022. gada 11. aprīļa lēmumu (SRB/ES/2022/18) par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2022. gadu aprēķināšanu, ieskaitot tā pielikumus, ciktāl apstrīdētais lēmums, ieskaitot tā I, II un III pielikumu, attiecas uz prasītājas iemaksu;

    piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pakārtoti, ja Vispārējā tiesa pieņemtu, ka apstrīdētais lēmums atbildētājas nepareiza oficiālās valodas lietojuma dēļ nav spēkā un tāpēc atcelšanas prasība nav pieņemama, jo ir zudis tās priekšmets, prasītāja prasa

    atzīt, ka apstrīdētais lēmums juridiski nav spēkā;

    piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Prasības pamatošanai prasītāja izvirza deviņus pamatus.

    1.

    Pirmais prasības pamats: lēmums esot pretrunā Regulas (ES) Nr. 806/2014 (1) 81. panta 1. punktam, to skatot kopsakarā ar Padomes Regulas Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis) (2) 3. pantu, jo tas neesot ticis sagatavots attiecībā uz prasītāju izvēlētajā valodā, proti, vācu valodā.

    2.

    Otrais prasības pamats: lēmumā neesot ievērots pienākums norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. panta otro daļu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 1. punktu un 2. punkta c) apakšpunktu, un pamattiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību atbilstoši Hartas 47. panta 1. punktam, jo tajā esot nepilnības pamatojumā, it īpaši, kad atbildētāja liek lietā likumā noteikto diskrecionāro varu, lēmumā neesot atklāti citu iestāžu dati, un lēmuma pārskatīšana tiesā esot praktiski neiespējama.

    3.

    Trešais prasības pamats: prasītāja apgalvo, ka ar lēmumu esot pārkāpts Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. un 70. pants, kā arī Hartas 16., 17., 41. un 53. pants, jo atbildētāja esot nepareizi noteikusi gada mērķa summu; pakārtoti, prasītāja apgalvo, ka Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. un 70. pants esot pretrunā augstāka spēka tiesību aktiem.

    4.

    Ceturtais prasības pamats: Deleģētās regulas (ES) 2015/63 (3) 7. panta 4. punkta otrais teikums esot pretrunā primārajām tiesībām, jo ar to būtībā neatbilstīgi un nesamērīgi esot pieļauta diferenciācija starp institucionālās aizsardzības shēmas (IAS) dalībniecēm, kā arī IPS rādītāja relativizēšana.

    5.

    Piektais prasības pamats: Lēmumā neesot ievērots Regulas (ES) Nr. 575/2013 (4) 113. panta 7. punkts un prasība par riskam pielāgotu iemaksas aprēķinu, jo ar to prasītājai esot piemērots relatīvs IPS rādītāja reizinātājs. Iestāžu diferenciācija IPS rādītāja līmenī neesot saderīga ar sistēmu institucionālas aizsardzības visaptverošas drošības ietekmes dēļ un esot patvaļīga.

    6.

    Sestais prasības pamats: ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 6., 7. un 9. pantu, kā arī I pielikumu tiekot pārkāptas primārās tiesības, jo tie tostarp esot pretrunā prasībai par riskam pielāgotu iemaksas aprēķinu, samērīguma principam un prasībai pilnībā ņemt vērā lietas faktiskos apstākļus.

    7.

    Septītais prasības pamats: lēmums esot pretrunā prasītājas darījumdarbības brīvībai saskaņā ar Hartas 16. pantu un samērīguma principam, jo pamatā esošie riska korekcijas reizinātāji neesot saskanīgi ar vidēji labo IPS kvalificēto Sparkassen-Finanzgruppe un Reservefonds Hessen-Thüringen riska profilu.

    8.

    Astotais prasības pamats: lēmums esot pretrunā Hartas 16. un 20. pantam, kā arī samērīguma principam un tiesībām uz labu pārvaldību, jo atbildētāja esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas, īstenojot virkni rīcības brīvību.

    9.

    Devītais prasības pamats: Deleģētās regulas 20. panta 1. punkta pirmais un otrais teikums esot pretrunā Direktīvas 2014/59/ES (5) 103. panta 7. punktam, kā arī prasībai par riskam atbilstīgu iemaksu aprēķināšanu


    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).

    (2)  Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 1958, 17, 385. lpp.).

    (3)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).

    (4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 646/2012 (OV 2013, L 176, 1. lpp.).

    (5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).


    Top