1)

Direktīvas 2013/32/ES (1) 6. panta 1. punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka gadījumā, ja starptautiskās aizsardzības pieteikumi tiek iesniegti iestādēm, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav kompetentas tos reģistrēt, tad dalībvalstīm ir jānodrošina, lai reģistrācija tiktu veikta ne vēlāk kā sešu darbadienu laikā pēc pieteikuma sagatavošanas.

Vai tas ir jāinterpretē tādējādi, ka izmeklēšanas tiesneši vai tiesneses, kas ir par kompetentiem lemt par ārvalstnieku aizturēšanu vai neaizturēšanu saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem, ir uzskatāmi par vienu no šīm “citām iestādēm”, kas nav kompetentas reģistrēt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, bet kurās pieteikuma iesniedzēji var paust savu gribu šajā nolūkā?

2)

Ja ir uzskatāms, ka tā ir viena no šīm iestādēm, vai Direktīvas 2013/32/ES 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka izmeklēšanas tiesnesim vai tiesnesei ir jāinformē pieteikuma iesniedzēji par to, kur un kādā veidā var iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, un to iesniegšanas gadījumā viņiem tas ir jānosūta iestādei, kurai saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kompetence reģistrēt un izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, un kompetentai administratīvai iestādei, lai nodrošinātu pieteikuma iesniedzējam Direktīvas 2013/33/ES (2) 17. pantā paredzētos materiālos uzņemšanas nosacījumus?

3)

Vai Direktīvas 2013/32/ES 26. pants un Direktīvas 2013/33/ES 8. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka trešās valsts valstspiederīgo aiztur tikai tad, ja ir izpildīti Direktīvas 2013/33/ES 8. panta 3. punktā paredzētie nosacījumi, jo no brīža, kad pieteikuma iesniedzējs ir paudis savu nodomu izmeklēšanas tiesnesim vai tiesnesei, viņu aizsargā neizraidīšanas princips?