—

atcelt Komisijas 2018. gada 12. novembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1703 (1); un

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tās apgalvo, ka atbildētāja nav izpildījusi savus starptautiskos pienākumus, kā rezultātā ir ticis pārkāpts Līgums, un tā nav norādījusi pietiekamu pamatojumu, atzīstot, ka Krievijas Federācija nepildīja Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteiktos pienākumus.

Prasītājas norāda, ka atbildētāja saistībā ar grozījumiem dempinga starpības aprēķināšanā attiecībā uz prasītājām nav ņēmusi vērā Krievijas Federācijas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai. Atbildētājai, veicot starpposma pārskatīšanu attiecībā uz amonija nitrāta importam piemērojamajiem maksājumiem, esot pienākums ņemt vērā Krievijas Federācijas saistības attiecībā uz gāzes cenu. Tā kā atbildētāja esot apgalvojusi, ka Krievijas Federācija nav pildījusi savu Pievienošanās protokolu, atbildētāja ir pārkāpusi Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI pantu un Pasaules Tirdzniecības organizācijas Antidempinga nolīguma II pantu. Šādi rīkodamās, tā nav izpildījusi savus starptautiskos pienākumus, kā rezultātā ir pārkāpts Līgums.

2.

Otrā pamata ietvaros tiek norādīts, ka atbildētāja ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un nav sniegusi pietiekamu pamatojumu, ka rezultātā ir tikušas pārkāptas prasītāju tiesības uz aizstāvību, jo tika atzīts, ka prasītāju norādītā apstākļu maiņa nav pastāvīga.

3.

Ar trešo pamatu tiek norādīts, ka atbildētāja ir pārkāpusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (2) 19. panta 2. punktu un 20. panta 2. punktu, kā arī prasītāju tiesības uz aizstāvību un, nesniedzot dempinga aprēķinus, nav tām nodrošinājusi tiesisko noteiktību.