Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62019CB0859

    Apvienotās lietas C-859/19, C-926/19 un C-929/19, FX u.c. (Konstitucionālās tiesas spriedumu iedarbība III) u.c.: Tiesas (sestā palāta) 2022. gada 7. novembra rīkojums (Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocesi pret FX, CS, ND (C-859/19), BR, CS, DT, EU, FV, GW (C-926/19), CD, CLD, GLO, ŞDC, PVV (C-929/19) (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesas Reglamenta 99. pants – LES 19. panta 1. punkta otrā daļa – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants – Cīņa pret korupciju – Savienības finanšu interešu aizsardzība – LESD 325. panta 1. punkts – FIA konvencija – Lēmums 2006/928/EK – Kriminālprocesi – Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa, Rumānija) spriedumi par iztiesāšanas sastāvu plaša mēroga korupcijas jomā – Valsts tiesu pienākums nodrošināt Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) nolēmumu pilnīgu iedarbību – Tiesnešu disciplināratbildība šo nolēmumu neievērošanas gadījumā – Tiesības nepiemērot Savienības tiesībām neatbilstošus Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) nolēmumus – Savienības tiesību pārākuma princips)

    OV C 104, 20.3.2023, p. 8–9 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    20.3.2023   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 104/8


    Tiesas (sestā palāta) 2022. gada 7. novembra rīkojums (Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocesi pret FX, CS, ND (C-859/19), BR, CS, DT, EU, FV, GW (C-926/19), CD, CLD, GLO, ŞDC, PVV (C-929/19)

    (Apvienotās lietas C-859/19, C-926/19 un C-929/19 (1), FX u.c. (Konstitucionālās tiesas spriedumu iedarbība III) u.c.)

    (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - LES 19. panta 1. punkta otrā daļa - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants - Cīņa pret korupciju - Savienības finanšu interešu aizsardzība - LESD 325. panta 1. punkts - FIA konvencija - Lēmums 2006/928/EK - Kriminālprocesi - Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa, Rumānija) spriedumi par iztiesāšanas sastāvu plaša mēroga korupcijas jomā - Valsts tiesu pienākums nodrošināt Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) nolēmumu pilnīgu iedarbību - Tiesnešu disciplināratbildība šo nolēmumu neievērošanas gadījumā - Tiesības nepiemērot Savienības tiesībām neatbilstošus Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa) nolēmumus - Savienības tiesību pārākuma princips)

    (2023/C 104/09)

    Tiesvedības valoda – rumāņu

    Iesniedzējtiesa

    Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie

    Pamata kriminālprocesa dalībnieki

    FX, CS, ND (C-859/19), BR, CS, DT, EU, FV, GW (C-926/19), CD, CLD, GLO, ŞDC, PVV (C-929/19)

    Piedaloties: Parchetul de pe lângă Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie – Direcţia Națională Anticorupție (C-859/19, C-926/19 un C-929/19), Parchetul de pe lângă Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie – Direcţia de Investigare a Infracțiunilor de Criminalitate Organizată și Terorism – Structura Centrală (C-926/19), Parchetul de pe lângă Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie – Secția pentru Investigarea Infracțiunilor din Justiţie (C-926/19), Agenţia Naţională de Administrare Fiscală (C-926/19 un C-929/19), HX (C-926/19), IY (C-926/19), SC Uranus Junior 2003 SRL (C-926/19), SC Complexul Energetic Oltenia SA (C-929/19)

    Rezolutīvā daļa

    1)

    LESD 325. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3. pantu, un kas parakstīta Briselē 1995. gada 26. jūlijā, 2. pantu, kā arī Komisijas Lēmums 2006/928/EK (2006. gada 13. decembris), ar ko izveido mehānismu, lai nodrošinātu sadarbību un pārliecinātos par Rumānijā sasniegto, novēršot noteiktus trūkumus tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju,

    ir jāinterpretē tādējādi, ka

    ar tiem netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums vai prakse, saskaņā ar kuru spriedumi korupcijas un krāpšanas pievienotās vērtības nodokļa jomā, ko pirmajā instancē nav taisījuši šajās jomās specializējušies iztiesāšanas sastāvi vai ko apelācijas instancē nav taisījuši iztiesāšanas sastāvi, kuru visi locekļi ir iecelti izlozes kārtībā, tiek atzīti par absolūti spēkā neesošiem tādējādi, ka konkrētās ar korupciju saistītās lietas un lietas par krāpšanu pievienotās vērtības nodokļa jomā attiecīgā gadījumā pēc tam, kad par šiem galīgajiem apelācijas instancē pasludinātajiem spriedumiem ir celtas ārkārtas prasības, ir jāizskata atkārtoti pirmajā un/vai otrajā instancē, ciktāl šī valsts tiesiskā regulējuma vai šīs prakses piemērošana var izraisīt sistēmisku nesodāmības risku par tādiem nodarījumiem kā krāpšana lielā apjomā, kas apdraud Savienības finanšu intereses, vai korupcija vispār. Pienākums nodrošināt, ka par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem tiek piemēroti efektīvi un atturoši kriminālsodi, neatbrīvo iesniedzējtiesu no pārbaudes, vai ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā garantētās pamattiesības. No 47. panta otrās daļas pirmā teikuma izrietošās prasības neliedz nepiemērot tādu valsts tiesisko regulējumu vai praksi, ja tā var izraisīt sistēmisku nesodāmības risku.

    2)

    LES 2. pants un 19. panta 1. punkta otrā daļa, kā arī Lēmums 2006/928

    ir jāinterpretē tādējādi, ka

    ar tiem tiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums vai prakse, saskaņā ar kuru valsts konstitucionālās tiesas nolēmumi ir saistoši vispārējās jurisdikcijas tiesām, ja vien ar valsts tiesībām tiek garantēta minētās konstitucionālās tiesas neatkarība it īpaši no likumdošanas varas un izpildvaras, kā noteikts šajās tiesību normās. Taču šīs LES un minētā lēmuma tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru fakts, ka valsts vispārējās jurisdikcijas tiesas neievēro valsts konstitucionālās tiesas nolēmumus, var izraisīt to disciplināratbildību.

    3)

    Savienības tiesību pārākuma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums vai prakse, saskaņā ar kuru valsts vispārējās jurisdikcijas tiesām ir saistoši valsts konstitucionālās tiesas nolēmumi un tās tādēļ nedrīkst pēc savas ierosmes nepiemērot no šiem nolēmumiem izrietošo judikatūru, jo pretējā gadījumā šīs tiesas pieļauj disciplināru pārkāpumu, lai gan tās, ņemot vērā Tiesas spriedumu, uzskata, ka šī judikatūra ir pretrunā LES 19. panta 1. punkta otrajai daļai, LESD 325. panta 1. punktam vai Lēmumam 2006/928.


    (1)   OV C 201, 15.6.2020.


    Top